Nekustamais īpašums ir viena no retajām iespējam, kur ķīnieši var ieguldīt, tādēļ Ķīnā dzīvokļi tiek pirkti kā investīcija, un lielā daļā gadījumu tie jaunbūvēs tā arī paliek neapdzīvoti, vēsta BBC.

Tas, ka Ķīnā izveidojas veselas neapdzīvotas pilsētas, ne tikai jaunceltņu «spoku rajoni», ir skaidrojams arī ar to, ka dzīvošana jaunā mājoklī mazinātu tā vērtību nākotnē. Tādēļ jauno dzīvokļu īpašnieki izvēlas saglabāt to vienīgi kā aktīvu, skaidro medijs.

Šī gada laikā Ķīnā jaunuzcelto mājokļu platība veido 1,5 miljardu kvadrātmetru, un valsts turpina būvēt.

Iepriekš vēstīts, ka Ķīnas tukšās «spoku pilsētas» neapdzīvotas varētu palikt vēl daudzu gadus. Ik gadu Ķīnā tiek uzbūvētas 12 – 24 jaunas pilsētas, sekojot Ķīnas valdības īstenotajai politkai, un būviecība ir vienu no svarīgākajiem Ķīnas izaugsmes dzinējspēkiem.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Lielbritānijas sociālpolitikas žurnāls The New Statesman Rīgu pasludinājis par izmirušu spoku pilsētu.

Lielbritānijā dzīvojošā poļu tautības raksta autore Agata Pizika Latvijas galvaspilsētu ataino īpaši drūmās krāsās, ziņojot, ka ārpus vecpilsētas Rīga izskatās kā «spoku pilsētas dekorācijas mazbudžeta vesternam», kurā dominē alkohola un lietoto apģērbu veikali.

Atšķirībā no Vecrīgas, kas «tiek apbērta ar valsts naudu», tikai dažu minūšu tramvaja brauciena attālumā valdot cita realitāte, kur redzamas «brūkošas ietves un tukšas koka mājas».

Žurnāls vēsta par masveida emigrāciju no nabadzīgās Latvijas, kurā iedzīvotāji ir «sodīti ar drūmiem labklājības apstākļiem».

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Ķīnā ir simtiem pilsētu, kurās ir viss mūsdienīgai dzīvei nepieciešamais – modernas augstceltnes, debesskrāpji, mākslas objekti utt. Bet nav paša galvenā – cilvēku. Šīs mīklainās un tikpat kā tukšās pilsētas iekļautas Ķīnas masveida pārcelšanās plānā – tur līdz 2026.gadam plānots pārcelt valsts nomaļākos rajonos dzīvojošos cilvēkus, vēsta Business Insider.

2015.gadā par šīm spoku pilsētām ieinteresējās fotogrāfs Kajs Kammerers un devās uz Ķīnu, lai iemūžinātu tās. Viņa fotogrāfiju sērija Unborn cities (Nedzimušās pilsētas) atklāj jaunu skatu uz pilsētu attīstību kopumā. «Tas nemaz nelīdzinās ASV, kur pilsētas attīstība sākas no mazumiņa un tad aug līdz ar apkārtnes attīstību. Šīs jaunās ķīniešu pilsētas tiek uzceltas vēl krietni pirms tur ir pārcēlušies cilvēki,» secinājis fotogrāfs.

Viņš savos darbos iemūžinājis Ordosas pilsētas rajonu, Čangšas pilsētu u.c. Plašāk skatiet raksta galerijā!

Jau vairākus gadus jaunais projekts Rīgā, Iļģuciema ielā 7, kas iespiests nelielā zemes pleķītī starp vidusskolu un deviņstāvu daudzdzīvokļu mājām, stāv pamests un lieliski atbilst tā saukto «spoku» namu raksturojumam. Kā noskaidroja biznesa portāls db.lv, ēka nonākusi SEB bankas grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma SIA Latectus rokās un patlaban nav nekādas skaidrības, kad tajā varētu ievākties pirmie iemītnieki.

Jāatzīmē, ka šī nama būvniecības plāni savulaik izraisīja tam blakus esošās deviņstāvu mājas iedzīvotāju sašutumu. Ne bez pamata, jo ēkas atrodas samērā tuvu viena otrai, veidojot ne to labāko skatu pa logu, raugoties no abiem namiem. Iepriekš starp apkārtnes iedzīvotājiem arī klīda baumas, ka jaunais projekts kļuvis par «bomžu» mājokli. Db.lv gan novēroja, ka vismaz pašlaik nama īpašnieki izmanto apsardzes kompānijas pakalpojumus.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2011. gada 9. marta lēmumu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Iļģuciema ielā 7 (kadastra Nr.0100 066 0156), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 066 0156, platība 1454m2, ir nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Latectus, liecina Rīgas pilsētas būvvaldes informācija.

Beļģijā esošās Doelas mazpilsētas iedzīvotāji uzsākuši cīņu ar Antverpenes ostas attīstītājiem, cenšoties nosargāt pilsētu no nojaukšanas.

Doela ir iespiesta starp ostu un atomelektrostaciju. Kādreiz pilsētu apdzīvoja vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, bet patlaban tajā mitinās vien trīsdesmit cilvēki. Varasiestādes iecerējušas gandrīz tukšo pilsētu nojaukt, lai paplašinātu Antverpenes ostu, neskatoties uz vietējo iedzīvotāju iebildumiem.

Paplašināt ostu tika iecerēts jau 1998. gadā, bet projekts saskārās ar dažādiem sarežģījumiem un tiesvedībām. Vairāk nekā 400 gadus veco pilsētu, nespēdami paciest neskaidrās nākotnes perspektīvas un dāsno pārcelšanās pabalstu vilināti, sāka pamest iedzīvotāji, līdz Doela pārvērtās «spoku pilsētā».

Atlikušie iedzīvotāji tikmēr noskaņoti kareivīgi un apņēmušies cīņu par savas pilsētas izdzīvošanu turpināt. «Jums ir jābūt ļoti spītīgam un jāpiemīt vēlmei cīnīties arī tad, kad nav zināms vai iespējams uzvarēt,» sarunā ar Reuters uzsvēra viens no pilsētas iedzīvotājiem.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Maija Kalniņa ir viens no radošajiem dzinējspēkiem, kas pat ekonomiskas lejupslīdes laikā rada vilkmi Liepājas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par Maiju Kalniņu Liepājā saka, – viņa pārtiek no dinamīta, jo ir īsts enerģijas spridzeklis. Atteikusies no algota darba komforta zonas, Maija uzdrošinās virzīt grandiozus projektus, kuru lielākā vērtība ir Liepājas radošā tēla spodrināšana. Taču radošums, kā zināms, arī ekonomisko vilkmi pagriež savā virzienā. Kamēr komunālie dienesti agrāk tik populāro Mūziķu slavas aleju pie nu jau tukšās Rokkafejnīcas nevērīgi atbīdījuši ielas malā, lai tā netraucētu retajam komerctransportam, Maijas dedzīgi virzītais un sākumā pat pašrocīgi koptais grupas Līvi piemiņas projekts Jūrmalas parkā – Spoku koks– pusgada laikā kļuvis par Liepājas tūrisma objektu līderi. Tagad viņa īsteno grandiozu ideju – Liepājas 390.dzimšanas dienas sarīkojumu Es esmu Liepāja, kura budžetā pilsēta piedalās vien ar desmito tiesu.

Jau ilgus gadus Latvijā nesamazinās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits, kas atrodas kritiskā stāvoklī. Rīgā vairākas šādas ēkas iesauktas par spoku namiem, un tajās ik pa laikam izceļas ugunsgrēki, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Neveiksmīgi mēģinot pierunāt īpašniekus ķerties pie namu sakārtošanas, Rīgas dome (RD) garāmgājējus apdraudošu namu konstrukcijas sakārtojusi pati, cerot pēc laika no objektu saimniekiem ieguldījumus atgūt, bet bezcerīgākās būves ietērptas fasādes vēsturisko spožumu imitējošos apmetņos, raksta Diena.

Daudzi ēku īpašnieki dzīvo ārzemēs un par saviem rūpju bērniem neliekas ne zinis, citi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības nespēj pildīt resursu trūkuma dēļ - novērojis iestādes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Ja pilsētās vairākums nepienācīgi uzturēto kultūras pieminekļu vēsturiski bijušas dzīvojamās ēkas, bēdīgāka situācija ir reģionos, kur laika zobs sagrāvis daudzus potenciālos tūrisma objektus - pilis, muižas, saieta namus. «Mēs īpašniekiem varam piemērot administratīvo sodu, bet tas nedod nekādu pienesumu pieminekļu atdzimšanai. Mērķis ir nevis cīņa ar neizdarīgajiem saimniekiem, bet gan autentiskuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, tāpēc cenšamies panākt, lai tiktu veikti vismaz konservācijas darbi, kas dārgo mantojumu paglābtu no tālākas iznīcības,» skaidro J. Asaris.

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no Atēnām, nogalinot 102 cilvēkus, ceļš uz normālu dzīvi izdzīvojušajiem ir bijis garš un joprojām turpinās.

Tā, piemēram, kūrorta pilsēta Mati, mežaina teritorija, no kuras paveras skats uz dzirkstošo jūru, bija pensionāru iecienīta vieta un populāra vieta bērnu vasaras nometņu organizēšanai. 2018. gada 23. jūlijā tur plosījās ugunsgrēks, nogalinot cilvēkus ēkās vai automašīnās un piespiežot citus lēkt no klintīm jūrā. Pirmajā katastrofas gadadienā tā atgādina spoku pilsētu.

Piejūras kafejnīca, kas savulaik bija pilna ar pludmales apmeklētājiem, tagad stāv tukša, pārogļojušies galdi un krēsli jau sen aizvākti.

Citviet kādai mājai ir jauns jumts un svaigi krāsotas sienas, bet tā stāv pamesta uz apdegušas zemes pleķa.

«Tā bija elle. Mēs neko nevarējām izdarīt,» stāsta Mati iedzīvotājs Panagiotis Fragos.

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Spītējot bažām, ka viesnīcu tirgus Rīgā ir tuvu piesātinājumam, galvaspilsētā durvis ver arvien jaunas viesu izmitināšanas mītnes

«Lieli viesnīcu projekti ir laikietilpīgi. Projekti lielākoties sākti pirms Eiropas un Krievijas sankciju stāšanās spēkā, kas Latvijas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ jūtami skāra viesmīlības nozari,» par pēdējo gadu laikā un šogad jau atklātajām un vēl gaidāmajām viesnīcām DB saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Jānis Pinnis, piebilstot, ka kritums viesnīcās bijis vidēji 30% apjomā. Ja Krievijas tūristu skaits būtu saglabājies iepriekšējais, tad nozare strādātu ļoti veiksmīgi, un, neskatoties uz arvien jauniem projektiem, varētu pat runāt par nepietiekamu kapacitāti. «Nedomāju, ka jaunās viesnīcas būs spoku mājas, tomēr, lai gan Krievijas rubļa kursa svārstību un sankciju dēļ zaudētos tūristus veiksmīgi izdevies kompensēt ar viesiem no citiem tirgiem, viesnīcām nāksies pastrādāt «tukšāk», savstarpēji dalot klientus,» viņš saka. Galvenais – lai tirgū nesāktos panika, dempingojot ar cenām un radot lēta galamērķa iespaidu, kas izjauktu veiksmīgi uzņemto ceļu no vecpuišu ballīšu uz kultūras tūrisma pilsētas statusu, turpina J. Pinnis.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Tuvojoties gadu mijai, Dienas Bizness aptaujāja vairākus uzņēmējus par Jaunā gada sagaidīšanas paradumiem. Lūk, ko par svētku svinēšanas tradīcijām stāsta Compensa galvenā grāmatvede Regīna Gailāne:

«Pēdējos gadus Jauno gadu esmu sagaidījusi ārvalstīs Berlīnē, Sidnejā, Londonā, Vankūverā un pa ceļam no Helsinkiem arī Tallinā. Iemesli, kādēļ izvēlējos gadu miju sagaidīt šajās pilsētās, bijuši dažādi. Berlīni kā Jaungada svinību vietu izvēlējos, jo zināju, ka Berlīne ir skaista un piemērota vieta, kur sagaidīt jauno tūkstošgadi. Savukārt Sidnejā šos svētkus esmu svinējusi divas reizes, jo tur dzīvoja mana meita. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz turieni un lielākoties būtiskāko informāciju par šo valsti saņēmu tieši no meitas. Sidnejā Jaunā gada sagaidīšanu svinējām uz kuģa, un atmiņā palicis skats, ko vērojām, piebraucot pie Hārborbridža. Debesīs šāvās uguns puķes, kur ik pa laikam uzplaiksnīja dažādas krāsās, taču blakus esošie kuģīši, kas peldēja līdzās mūsu peldlīdzeklim, bija izslēguši visas gaismas. Tie bija atstājuši iedegtas tikai lampiņu virtenes, kas bija apvītas ap burām. Radās iespaids, ka apkārt peld tādi kā spoku kuģi. Skats bija neparasts un skaists.

Francijā trešdien darbu atsāka kafejnīcu un restorānu terases, kā arī kinoteātri un citas kultūras iestādes un uzņēmumi, kas bijuši spiesti savu darbību apturēt Covid-19 pandēmijas dēļ.

Muzeji, teātri, kinoteātri un koncertzāles durvis vēruši līdz veikaliem, kas tirgo mazāksvarīgas preces, kā arī āra kafejnīcas un restorāni.

Kafejnīcas un restorāni telpās klientus varēs uzņemt no 9.jūnija.

Pakāpeniski tiek atcelta nakts komandantstunda, kas šobrīd Francijas pilsētas pēc plkst.19 pārvērtusi par spoku pilsētām.

Komandantstundas sākums no trešdienas būs plkst.21, no 9.jūnija plkst.23.

30.jūnijā Francija plāno pilnībā atvērt ekonomiku.

Ir pagājis aptuveni viens mēnesis kopš Krievija un Ķīna pasaulei demonstrēja, ka to saites kļuvušas stipras un ciešas, Ķīnas prezidentam Sji Dzjipinam (Xi Jinping) solot, ka abas valstis «turpinās padziļināt savu sadarbību galvenās starptautiskās lietās, lai kopā nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību pasaulē un reģionos». Pašlaik gan «miers un sadarbība» nav vērojamas, raksta biznesa medijs Quartz.

Krievijas ārlietu minisrts Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Ķīnai un Krievijai lielā mērā ir līdzīgi viedokļi, taču Krievijas lēmums nosūtīt militāros spēkus uz Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Ķīnā izraisījis visai piesardzīgu reakciju.

Ķīnas ārlietu ministrs šīs nedēļas sākumā pavēstīja, ka Ķīna «respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību», un pēc tam piebilda, ka mudina abas puses izmantot «dialogu un pārrunas, kas balstītas uz starptautisko likumu un normu cienīšanu, lai reģionā uzturētu mieru un stabilitāti».

Vēlāk, jautāts par to, vai Ķīna dimplomātiski atbalsta Krieviju, kā arī - vai Ķīna atzīst Ukrainas jauno valdību, valsts ārlietu ministrs Čin Gangs (Qin Gang) pauda: «Atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, lūdzu, izmantojiet manu jau iepriekš pausto atbildi. Izturoties ar lielāko cieņu pret Ukrainas problēmu, mēs turamies pie Ķīnas ilgtermiņa diplomātijas principiem un pamata starptautisko attiecību normām, kā arī ņemam vērā vēsturi un problēmas sarežģītību. Ir godīgi apgalvot, ka mūsu nostāja ir objektīva, godīga, taisnīga un mierpilna, un seko abiem principiem [dimplomātijas principiem un starptautisko attiecību normām - red.] un faktiem. Atbildot uz otro jautājumu, atbildei jābūt balstītai uz Ukrainas likumdošanu.»

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.