Daudzas Eiropas bankas spiestas pārdot savus aktīvus augošajām Āzijas finanšu kompānijām.
Daļai Eiropas banku, cīnoties ar lēnajiem ekonomikas izaugsmes tempiem (dažos gadījumos - ar recesiju) un eiro monetārā reģiona parādu krīzes sekām, nākas domāt par savas darbības efektivizēšanu vai reorganizāciju, kas ietver, piemēram, atteikšanos no kāda sev piederoša biznesa (piemēram, apdrošināšanas biznesa).
Līdz ar esošajām grūtībām šiem biznesiem tiek meklēti pircēji, bet pašlaik nauda investīcijām ir tur, kur ir izaugsme - Āzijā. Rezultātā materializējusies situācija, kad par Eiropas finanšu sektora aktīviem arvien lielāku interesi izrāda Āzijas finanšu kompānijas. Reuters ziņo, ka Āzijas finanšu kompānijas esot gatavas pirkt faktiski visu, ieskaitot kredītportfeļus un veselas banku struktūrvienības.
Tiesa gan, parādu krīzei esot aktuālai, tā gluži nav, ka Āzijas banku sektora milži to vien darītu, kā izpirktu Eiropas finanšu kompāniju īpašumus. Interese tiek izrādīta galvenokārt par Eiropas banku aktīviem ārzemēs, sevišķi Āzijā, nevis vecajā kontinentā. Reuters raksta, ka, piemēram, Ķīnai šajā jomā raksturīga visai lēna pieeja un tiek gaidīts izdevīgākais brīdis pirkumam jeb, citiem vārdiem, tiek gaidītas lielākās atlaides.
Jāpiebilst, ka līdz šim Ķīna izrādījusi pastiprinātu interesi par izejvielu sektoru. Vēl pagājušajā mēnesī, piemēram, Ķīnas valdības kontrolētā CNOOC vienojās, ka par 15,1 miljardu ASV dolāru iegādāsies Kanādas naftas un dabasgāzes ieguves kompāniju Nexen (tas pagaidām ir apjomīgākais pārņemšanas darījums, ko veikusi kāda Ķīnas kompānija ārzemēs).
Šobrīd Āzijas interese neattiecoties vien uz banku īpašumiem. Esošā krīze devusi iespēju šīm kompānijām piesaistīt kvalificētus cilvēkresursus - eiropiešus (šajā pašā laikā Eiropas bankas strādājošo skaitu daudzviet spiestas samazināt). Reuters jau ziņo, ka rietumvalstīm vairs neesot monopola finanšu pakalpojumu inovāciju jomā un turpmāk Rietumu ietekme šajā ziņā var proporcionāli, visticamāk, iet tikai mazumā.