Lielākā daļa noguldītāju, kas zaudējuši naudu Kipras starptautiskā aizdevuma rezultātā, bijuši ārvalstnieki, un valsts iedzīvotāji nav skarti tik smagi, kā tas bijis prognozēts.
Kipras Centrālā banka aplēsusi, ka 70% noguldījumu, kuriem piemērota nodeva, piederējuši ārvalstniekiem, kas tādējādi nozīmē, ka valsts mājsaimniecības un uzņēmumi cietuši salīdzinoši mazus zaudējumus, vēsta Reuters.
Kopumā starptautiskā aizdevuma ietvaros piemērotā nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, skārusi tikai 4% no valsts bankās esošajiem depozītiem. «Nav noliedzams, ka tas, kas notika, daudziem noguldītājiem bija sāpīgi. Tomēr 96% depozītu netika skarti,» sacījis Kipras Centrālās bankas vadītājs Paniks Demetriads.
Viņš arī aizstāvēja daudz kritizēto starptautisko glābšanas programmu Kiprai, norādot, ka bez tās salu būtu sagaidījis pilnīgs finanšu sabrukums. Šis gads Kiprai neizskatoties īpaši cerīgs, tomēr desmit miljardus ASV dolāru lielā starptautiskā palīdzība nozīmējot to, ka ir novērsti «katastrofālākie scenāriji».
Kipras Centrālās bankas vadītājs iepriekš saņēmis asu kritiku saistībā ar pietiekoši neapņēmīgu rīkošanos un vairākus mēnešus ilgo valsts lielāko banku – Cyprus Popular Bank un Bank of Cyprus uzturēšanu «pie dzīvības» ar ārkārtas finansējumu, lai gan abas kredītiestādes jau iepriekš bija lūgušas valsts palīdzību.
P. Demetriads uzsvēra, ka Centrālā banka rīkojusies pareizi, nodrošinot ārkārtas finansējumu. Bez tā abas divas bankas būtu sabrukušus un Kipras noguldījumu garantiju fondam nepietiktu finansējuma, lai pasargātu depozītus, kas ir mazāki par 100 tūkstošiem eiro. Rezultātā Kipru sagaidītu haotiska maksātnespēja.
Aizvadītajā nedēļā Kipras parlaments atbalstīja starptautisko aizdevumu, un paredzēts, ka valsts drīzumā saņems pirmo finanšu palīdzības maksājumu. Lai gan valsts banku sistēma lielākoties atgriezusies pie normāla darba režīma pēc tam, kad martā gandrīz divas nedēļas kredītiestādes valstī bija slēgtas, joprojām spēkā ir noteikti kapitāla plūsmas ierobežojumi.