Jaunākais izdevums

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) operators Klaipedos nafta, kas pieder valstij, sāks atmaksāt Klaipēdas ostas pārvaldei 37,6 miljonus eiro vērtās investīcijas termināļa piestātnē, un nomas līgumu plānots noslēgt jau tuvākajā laikā.

«Līgumu par piestātnes nomu starp Klaipedos nafta un Klaipēdas ostas pārvaldi plānots parakstīt februārī. Tas būs pamatojums nomas maksājumiem, tostarp par investīcijām, sākot no šā gada 1.janvāra,» aģentūrai BNS sacīja "Klaipedos nafta" preses pārstāve Indre Miļiniene.

Pēc līguma parakstīšanas tiks veikts maksājums par janvāri, viņa piebilda, tomēr konkrētu maksājuma summu nenosauca.

Klaipedos nafta investīcijas SGT sasniedza 101 miljonu eiro. Klaipēdas ostas pārvalde projektā investēja vēl 37,6 miljonus eiro.

SGT komerciālu darbību sāka 1.janvārī.

Vienošanos par kopīgām investīcijām SGT infrastruktūrā Klaipedos nafta un ostas pārvalde parakstīja 2012.gada augustā. Saskaņā ar to Klaipēdas ostas pārvalde investēja 14,5 miljonus eiro termināļa piestātnē un vēl 22,6 miljonus eiro ostas teritorijas padziļināšanā.

Latvijas kompānija BMGS būvēja SGT piestātni, kas izmaksāja 35,8 miljonus eiro.

Nīderlandē bāzētā kompānija Van Oord Dredging and Marine Contractors 2013.gada pavasarī pabeidz 36,9 miljonus eiro vēro ostas padziļināšanas un paplašināšanas projektu. Izvedot 4,432 miljonus kubikmetru zemes, ostas teritorija tika paplašināta par 150 metriem un padziļināta par 14,5 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs Achema varētu pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Statoil

LETA,18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs - koncerna Achemos grupe pārvaldītais Jonavas mākslīgā mēslojuma ražošanas uzņēmums Achema - gatavojas pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Norvēģijas koncerna Statoil, kas jau piegādā Lietuvai gāzi caur Klaipēdas termināli.

Kā liecina ziņu aģentūras BNS avotu informācija, abas kompānijas plāno janvāra beigās parakstīt gāzes piegādes līgumu uz vienu gadu, kas paredzētu, ka Achema šogad iegādājas 500 miljonus kubikmetru gāzes, maksājot par to zemāku maksu nekā valsts kontrolētā gāzes tirdzniecības kompānija Litgas.

Cenu starpība skaidrojama ar to, ka Achema gāzi pirks saskaņā ar īstermiņa vienošanos un faktiski tikai gada siltajā laikā, kad sašķidrinātās gāzes cenas ir viszemākās, savukārt Litgas nodrošina gāzi siltumenerģijas ražotājiem arī ziemā, kad cenas ir augstākas.

Achema preses sekretāre Janina Sabaite-Meļņikoviene aģentūrai BNS vispirms sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, bet vēlāk solīja to komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG terminālis plāno piešķirt divas trešdaļas daļu regazifikācijas jaudas lielajiem patērētajiem

LETA--BNS,31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Lietuvā svinīgi sagaidīts Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence

Db.lv/ LETA,27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klaipedos nafta vadītājs: 2-3 pasaules spēlētāji caur Lietuvas termināli varētu piegādāt gāzi Latvijai vai Igaunijai

LETA,26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināli interesējas divi trīs pasaules līmeņa gāzes piegādātāji, kas varētu piegādāt gāzi Latvijas vai Igaunijas importētājiem, paziņojis termināļa operatores - kompānijas Klaipedos nafta - ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Ir jūtama interese par termināļa jaudu palielināšanu, tiek meklētas iespējas papildu apjomam. Latvijas iespējas būs atkarīgas no viņu regulējuma grozījumiem, piektdien preses konferencē sacīja Bartuška.

Jāsaprot, ka līdz oktobrim terminālim ieplānotas 12 kravas, un procedūras pieļauj arī papildu daudzumu, bet tad ir sarežģītāk pārorganizēt grafiku. Iespējas ir, bet tas ir sarežģīti, jo plānošana notiek gadu uz priekšu. Šobrīd divi trīs pasaules līmeņa spēlētāji veic terminālī auditus, sagatavošanās darbus, un, ja būtu iespēja, līdztekus [Norvēģijas koncernam] "Statoil" varētu parādīties citi spēlētāji, klāstījis Klaipedos nafta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipedos nafta kļūst par Vācijas LNG termināļa Brunsbitelē komerciālo operatoru

LETA--BNS,30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Klaipēdas ostā trešdien oficiāli tiek nodots ekspluatācijā pēc pusotra gada ilgiem būvdarbiem, kas izmaksāja ap 500 miljoniem litu (145 miljoniem eiro).

Likums par SGT nosaka, ka tā nodošanai ekspluatācijā jānotiek 3.decembrī.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis trešdien Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai sacīja, ka terminālis jau piegādā gāzi Klaipēdas pilsētai.

«Tas jau pamazām pumpē gāzi. Klaipēdas pilsēta lielā mērā tiek apgādāta no SGT. Es pats dodos uz Klaipēdu, lai redzētu, ka visas detaļas ir saliktas kopā, ka visi procesi notiek un ka mēs esam izpildījuši valdības lēmuma prasības,» Masjulis teica Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Lai gan galvenais cauruļvads vēl nav ielikts Kuršu joma dzelmē, Lietuvas valsts kontrolētais naftas pārkraušanas termināļa operators Klaipedos nafta, kas īsteno SGT projektu, norādīja, ka infrastruktūra ir gatava lietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties samazināt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa uzturēšanas izmaksas, Lietuva gribētu jau pirms savulaik noteiktā desmit gadu termiņa izpirkt no Norvēģijas kompānijas Hoegh termināļa kuģi, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava, paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis. Šai nolūkā tā gatavojas lūgt palīdzību Eiropas Savienībai (ES).

Tas ļautu mums vēl vairāk pazemināt gāzes cenu, jo pēc termināļa izpirkšanas mēs varētu izmaksas izvietot ilgākā laika posmā. Ceram, ka termināļa pašizmaksa varētu kristies vēl par 20%. Mēs jau runājam ar [Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, Enerģētikas savienības komisāru] Marošu Šefčoviču par iespējamo Eiropas palīdzību, ministrs sacījis žurnālistiem Klaipēdā, kur otrdien apmeklēja termināli kopā ar EK viceprezidentu.

Jāmeklē resursi, jāmeklē ceļi - vai nu aizdevumi, vai citi instrumenti, bet diskusijas esam sākuši, jo gribam, lai gāzes cena Lietuvā konsekventi saruktu, viņš piebildis.

Masjulis gan atzinis, ka pagaidām nevar pateikt, cik lieli līdzekļi būtu vajadzīgi kuģa izpirkšanai un cik šim mērķim varētu atvēlēt EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīts indeksa OMX Baltic 10 sastāvs

Žanete Hāka,13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārskatīts OMX Baltic 10 indeksa grozs, jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā no 2016. gada 1. jūlija ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina biržas paziņojums.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksam tiek pievienotas Klaipėdos Nafta (KNF1L) akcijas, bet Olainfarm (OLF1R) akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic 10 indeksa groza sastāvs, kas stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā: Apranga, Šiaulių bankas, Klaipėdos nafta, Tallink Grupp, Merko Ehitus, Tallinna Kaubamaja Grupp, Olympic Entertainment Group Tallinna Vesi, Silvano Fashion Group, TEO LT.

15% tirgus kapitalizācijas ierobežojums tiks noteikts, izmantojot 2016. gada 30. jūnija tirdzniecības sesijas pēdējās cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Klaipedos nafta SGT projektam no Ziemeļu Investīciju bankas aizņemas 35 miljonus eiro

BNS,27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts kontrolētais naftas pārkraušanas termināļa operators Klaipedos nafta ir parakstījis aizņēmuma līgumu par 34,754 miljoniem eiro uz 20 gadiem ar Ziemeļu investīciju banku (NIB), lai palīdzētu finansēt sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) projektu Klaipēdas ostā.

«Mēs ceram, ka NIB ilgtermiņa aizdevums SGT palielinās Lietuvas konkurētspēju un enerģētisko drošību, un palīdzēs tai tālāk integrēties Eiropas enerģētikas tirgū,» ceturtdien līgumu komentēja NIB prezidents un ģenerāldirektors Henriks Normans.

SGT terminālis palielinās Lietuvas dabasgāzes piegāžu drošumu un uzlabos tās konkurētspēju, uzsvēra NIB.

NIB finansēs 25-30% no SGT projekta kopējām izmaksām. Klaipedos nafta pērn saņēma līdz 87 miljonu eiro lielu aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Valstij piederošās kompānijas investīcijas SGT sasniedz 350 miljonus litu (101 miljonu eiro). Klaipēdas osta projektā ir investējusi vēl 130 miljonus litu (38 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipedos Nafta cer uz Latvijas gāzes tirgus atvēršanos; piegādes būs iespējamas arī ar automašīnām un kuģi

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Klaipedos Nafta (KN) Sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) departamenta direktors Tads Matuļonis (Tads Matulionis), kurš pēc izglītības ir inženieris, bet ieguvis arī MBA grādu. Viņš ir atbildīgs gan par SDG termināli, gan citu SDG infrastruktūru kā Lietuvā, tā ārvalstīs, kur KN palīdz citiem peldošo termināļu attīstītājiem. Piemēram, pērnā gada decembrī pabeigts darbs pie Kartahenas temināļa Kolumbijā.

Klaipēdas termināli veido Hyundai Heavy Industries būvētais un norvēģu Leigh Höegh LNG piederošais tankeris Independence, kas reizē nodrošina SDG uzglabāšanu un regazifikāciju, piestātne un gāzes cauruļvadi, kas savienoti ar dabasgāzes pārvades sistēmu krastā. Tukša Independence rezervuāru uzpildīšana pilnībā prasa apmēram 40 stundas, kas ietver laiku no kuģa iebraukšanas ostā līdz tā izbraukšanai. Pats uzpildīšanas process gan aizņem mazāk par 24 stundām. Savukārt pilna kuģa iztukšošana gāzes pārvades sistēmā prasa deviņas dienas. Līdz ar to nākamo gāzes piegādes kuģi terminālis var uzņemt 3‒4 reizes mēnesī. Terminālī glabājamais 170 m3 SDG apjoms ir ekvivalents 100 milj. m3 dabasgāzes gāzveida agregātstāvoklī. Pēc T. Matuļoņa teiktā, ar 4‒5 piegādēm pietiktu Igaunijas apgādei veselu gadu, 15 piegādes būtu vajadzīgas Latvijai, bet 25 - Lietuvai. Ar esošajām jaudām terminālis spētu piegādāt 80% Baltijas valstīm gadā nepieciešamās gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis aptur darbu bumbas draudu dēļ

BNS,28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Klaipēdas ostā trešdien apturēja darbu pēc tam, kad Vispārējās palīdzības centrā tika saņemts draudu zvans par SGT ievietotu bumbu, paziņoja termināļa operators Lietuvas valstij piederošā kompānija Klaipedos nafta.

«Situāciju risina ostas ārkārtas situāciju dienests, kas ir evakuējis cilvēkus no SGT teritorijas un ierobežojis kuģošanu ostas dienvidu daļā,» aģentūru BNS Informēja Klaipedos nafta preses pārstāve Indre Miliniene. «Terminālis pašlaik neveic nekādas regazifikācijas darbības,» viņa piebilda.

Viņa teica, ka speciālie dienesti pašlaik veic pārbaudi terminālī.

Klaipēdas ostas administrācijas preses pārstāve Dovile Ringisa teica, ka osta tiek nepārtraukti apsargāta, tādēļ, visticamāk, bumbas draudi ir tikai neveiksmīgs joks.

Pērn decembrī Klaipēdas ostā tika nodots ekspluatācijā Lietuvas SGT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apbalvo labākos Baltijas biržu uzņēmumus

Žanete Hāka,22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien sumināti Nasdaq Baltic biržās kotētie uzņēmumi par labākajām investoru attiecībām 2014.gadā.

Apbalvošanas ceremonija notika jau devīto gadu pēc kārtas un norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā ar video tilta starpniecību.

Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi atzīts par uzvarētāju galvenajā nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs jau otro gadu pēc kārtas.

Lietuvas valsts uzņēmums Klaipėdos nafta ieguva 1.vietu nominācijā Lielākais progress gada laikā un saņēma Nasdaq grupas valdes priekšsēdētāja Boba Greifelda uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā - Ņujorkas Taimskvērā.

«Lai uzņēmums mūsdienās būtu ienesīgs, ar investoru un finansējuma piesaisti izaugsmei vien nepietiek – arvien robustākais finanšu tirgus regulējums diktē nepieciešamību parādīt godīgu, atklātu un pastāvīgu dialogu ar investoriem un saprātīgu korporatīvās pārvaldības praksi,» sacīja Arminta Saladžienė, Nasdaq Baltic vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva aizliedz Krievijas gāzes importu, izņemot tranzītā uz Kaļiņingradas apgabalu

LETA--BNS,28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien pieņēmis likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiek aizliegts Krievijas dabasgāzes imports, izņemot gāzes tranzītu Lietuvas teritorijā uz Kaļiņingradas apgabalu.

Grozījumus Dabasgāzes likumā otrdien atbalstīja 123 no klātesošajiem Seima deputātiem, neviens nebija pret, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

Pieņemtie grozījumi noteic, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēmai un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim Klaipēdā piekļuve liegta piegādātājiem no valstīm, kuras uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai. Aizliegums neattiecas uz piegādātājiem, kas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Marta sākumā Klaipēdas LNG termināļa operators "Klaipedos nafta" jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīts Indeksa OMX Baltic Benchmark sastāvs

Žanete Hāka,14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1. jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas LHV Group (LHV1T) un Nordecon (NCN1T) akcijas, bet INVL Technology (INC1L) akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, kas stājas spēkā no 2016. gada 1. jūlija: Apranga, Merko Ehitus, Šiaulių bankas, Baltika, Nordecon, Tallink Grupp, Grigeo, Grigiškės, Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp, Grindeks, Olympic Entertainment Group, Tallinna Vesi, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, TEO LT, Klaipėdos nafta, PRFoods, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Gāze, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Latvijas kuģniecība, Rokiškio sūris, Žemaitijos pienas, LHV Group, SAF Tehnika, Linas Agro Group, Silvano Fashion Group.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar FOTO - Nasdaq paziņo Baltic Market Awards 2016 uzvarētājus

Žanete Hāka,27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Video tiešraides ceremonijā, ko vienlaicīgi vadīja Nasdaq Baltijas biržas Tallinā, Rīgā un Viļņā, paziņoti un apbalvoti 2016. gada Baltic Market Awards uzvarētāji.

Pirmo reizi tika apbalvoti arī Baltijas Parāda vērtspapīru emitenti ar labākajām investoru attiecībām.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Igaunijas lielākais ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi tika atzīts par uzvarētāju 2016. gadā augstākajā nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Ņemot vērā ievērojamo Baltijas Parāda vērtspapīru tirgus attīstību, pirmo reizi vērtējamo uzņēmumu sarakstā tika iekļauti arī parāda vērtspapīru emitenti. Latvijas enerģētikas uzņēmums Latvenergo kļuva par pirmo valsts akciju sabiedrību, kas tika izvirzīta balvai nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas Parāda vērtspapīru tirgū un ieguva 1. vietu. Lai atzīmētu šo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Frīdmana uzaicināja Latvenergo svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite studijā Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) ceturtdien oficiāli uzsāka savu komerciālo darbību.

«Terminālis šobrīd sāk darbību kā regulārs gāzes avots Lietuvai un būs nepārtraukti gatavs nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas un izkraušanas pakalpojumus,» paziņojumā norādīja kompānijas Klaipedos nafta ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Viņš pauda pārliecību, ka SGT darbības pirmā gada sākums pārliecinās gāzes tirgus dalībniekus, ka terminālis darbojas labi un ir gatavs palielināt darbības apjomus.

SGT pirmajā darbības gadā no Norvēģijas kompānijas Statoil tiks importēti 540 miljoni kubikmetru naftas. Tas ir apmēram 20% no Lietuvas gāzes patēriņa, un ir nepieciešams, lai uzturētu SGT darbību. Parējo gāzi Lietuva turpinās iepirkt no Krievijas gāzes kompānijas Gazprom.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes ar kuģi vai autotransportu nākotnē arī kaimiņvalstu klientiem, piemēram, ostām (par ko DB jau rakstīja 15.06.2017.) nebūt nav vienīgās Lietuvas komersantu ieceres SDG izmantošanai. Pēc Klaipēdas termināļa izveides Lietuvas ekonomikas ministrija aicinājusi ieinteresētās puses atrast veidus, kā labumu no SDG varētu gūt arī vietējā rūpniecība, sarunā ar Latvijas žurnālistiem norādīja Lietuvas SDG klastera koordinators Andrjus Sutņiks.

Tagad klasterī, kas darbojas jau vairāk nekā gadu, tiek īstenoti projekti, kuros rezultāts dienasgaismu ieraudzīs šogad un nākamajā gadā. Klastera biedru vidū ir mācību un zinātniskās iestādes, globālās tehnoloģiju kompānijas, kā arī vietējie uzņēmumi. Viena no iecerēm ir izveidot SDG termināļa procesu simulatoru un apmācību infrastruktūru. Klaipēdas Universitātē un Lietuvas Jūras akadēmijā jau ir mācību programmas, kas saistītas ar SDG pielietošanu. Mūsu dienvidu kaimiņi arī cer, ka klasterī jaunas tehnoloģijas ne tikai tiks radītas, bet izdosies arī izveidot tirdzniecības kanālus, lai tās izplatītu.

Sadarbojoties Klaipedos nafta, stividorkompānijai BEGA, Lietuvas dzelzceļam un mācību iestādēm, klastera ietvaros tiek projektēta ar SDG darbināma manevru lokomotīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

airBaltic mērķis nekad nav bijis atdot nodokļu maksātāju naudu

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV

LETA--BNS,13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā Lietuvos energija ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV.

Kompānija parakstījusi līgumu ar sašķidrinātās dabasgāzes tirgotāju Natural Gas Fenosa, kas paredz, ka septembra vidū Lietuvai būtu jāsaņem 140 000-150 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes no ASV Sabīnpasas termināļa.

Tā būs otrā sašķidrinātās gāzes krava, ko Lietuva iegādājas no ASV, un ceturtā krava, ko šogad iegādājusies kompānija Lietuvos duju tiekimas.

«Papildu gāzes apjoms iegādāts, ņemot vērā klientu vajadzības Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. Pasaulē augošās sašķidrinātās gāzes ražošanas jaudas palielina tirgus likviditāti un tūlītējo darījumu piedāvājumu. Tāda situācija paver iespējas iegādāties gāzi par konkurētspējīgām cenām,» norādījis Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva vienā dabasgāzes biržā apvienos Baltpool un GetBaltic

BNS,09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība pirmdien nolēma apvienot enerģijas resursu biržu Baltpool un dabasgāzes biržu GetBaltic vienotā biržā, lai tas palīdzētu piesaistīt reģionālos partnerus piedalīties valsts gāzes tirgū.

Lietuvas Enerģētikas ministrijas preses pārstāvis Mants Dubausks aģentūrai BNS sacīja, ka GetBaltic un Baltpool apvienošanas mērķis ir radīt vienotu tirdzniecības sistēmu.

«Tas palīdzēs nodrošināt efektīvāku biržu pārvaldi, valsts kontroli un efektīvāku līdzekļu izmantojumu, un tas radīs ievērojamu ietaupījumu, jo būs vienots centrs, kas balstīts uz vienas pieturas iepirkšanās principu,» viņš paskaidroja.

Pašlaik Baltpool koncentrējas uz biodegvielas tirdzniecību, bet GetBaltic notiek aktīva gāzes tirdzniecība.

Lēmumus par abu biržu apvienošanu pieņem Enerģētikas ministrija un Finanšu ministrija, kas kontrolē lielāko daļu kompāniju, kurām pieder abu biržu akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru