Foto: pixabay

Klasika joprojām cieņā 

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Armanda Vilcāne, 2019. gada 08. februāris plkst. 8:14

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Viņa novērojusi, ka mūsdienās jaunais pāris gredzeniem tērē vairāk nekā pirms pieciem gadiem, tajā pašā laikā arī daudz rūpīgāk izvērtē piedāvājumu, piemeklējot sev piemērotākās rotas. «Pāris domā, lai gredzens būtu ne tikai ērts, bet arī ar lielāku zelta svaru un interesantu dizainu. Cilvēki meklē kaut ko īpašu. Dažādu zelta krāsu salikumi vienā izstrādājumā jau kļuvuši par ierastu lietu ikdienas rotaslietās, tagad šī tendence kļūst populārāka arī saderināšanās un laulību gredzenu jomā. Arvien biežāk pāri izvēlas vairāku stīpiņu salikumu vienā gredzenā, kā arī gredzenus ar krāsainajiem dārgakmeņiem,» teic Grenardi pārstāve.

Par salīdzinoši jaunu un interesantu tradīciju šajā jomā viņa uzskata laulātajai draudzenei kāzu jubilejā dāvināt tā saucamo triloģiju. «Tas ir gredzens ar trim briljantiem – centrālais ir lielāks, bet abi pārējie – nedaudz mazāki. Šie dārgakmeņi simbolizē pagātni, tagadni un nākotni. Šīs skaistās tradīcijas tēvi ir kompānija De Beers, kas sadarbībā ar lielākajiem juveliernamiem šādus jubileju gredzenus sāka ražot deviņdesmito gadu nogalē,» stāsta A. Spriņģe.

Modē, kā ierasts, ir klasika, pārējais atkarīgs no pircēju fantāzijām, vēlmēm un iespējām, piekrīt uzņēmuma Afrodītes Dārzs, kas darbojas ar zīmolu e-rotas.lv, valdes loceklis Juris Blūzma. Viņš uzsver, ka mode mainās un šobrīd vieglāk ir pateikt, kas vairs nav modē. «Tie ir laulības gredzeni ar grozāmu citas krāsas vidus daļu. Tāda modes tendence izrādījās nepraktiska, jo gredzeni nebija lāgā ne remontējami, ne stiepjami. Manuprāt, jaunā tendence ir speciāli veidota, komfortabla gredzena iekšpuse, ko izgatavojam kā specpasūtījumu,» pauž J. Blūzma. Tāpat nemainīgi aktuāla ir arī mīļotā cilvēka vārda un kāzu datuma iegravēšana gredzena iekšpusē. Arī uzņēmumā Gemmi norāda, ka visbiežāk pāri izvēlas klasiskus gredzenus. Sievietes – klasisko gredzenu ar briljantu, bet vīrieši – gredzenu bez tā.

Visu rakstu Klasika joprojām cieņā lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 17. oktobris plkst. 8:43

Cilvēki vairāk uzticas saviem iecienītākajiem toņiem un rotas pieskaņo esošajai garderobei,...

2015. gada 21. jūlijs plkst. 13:03

2015. gada pirmajā pusgadā reģistrētas 4 765 laulības, kas ir par 544...

2014. gada 05. jūnijs plkst. 7:31

Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz...

2014. gada 27. februāris plkst. 7:27

Jau bērnībā Elīna Zuša veidoja herbārijus, tagad šī aizraušanās radusi jaunas...

2014. gada 16. janvāris plkst. 8:03

No atdarinātājiem neizvairīties, tāpēc svarīgi izdomāt arvien jaunas preces un censties sevi...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 29. marts plkst. 9:44

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties»,...

2019. gada 06. marts plkst. 9:50

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots...

2019. gada 18. februāris plkst. 7:58

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...

2019. gada 18. februāris plkst. 6:38

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

2019. gada 13. februāris plkst. 9:50

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības...

2019. gada 12. februāris plkst. 10:03

Algu kāpums Latvijā lielā mērā saistāms ar akūto darbaspēka trūkumu, novērojis platformas...

2019. gada 08. februāris plkst. 9:46

Avotu ielas posms no Čaka līdz Lāčplēša ielai Rīgā ir kā nosēts...

2019. gada 08. februāris plkst. 8:31

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc...

2019. gada 07. februāris plkst. 15:53

Neskatoties uz atrašanos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) turnīra tabulas pēdējā vietā,...

2019. gada 07. februāris plkst. 10:15

Lursoft dati rāda, ka tieši uzņēmumi ar juridisko adresi Rīgā visvairāk emigrē...