Jaunākais izdevums

Maijā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kritumam par transportu, mājokli, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholam.

Deflācijas atgriešanos ir noteikuši Covid-19 uzspiestie ekonomikas ierobežojumu efekti. Primārais ir naftas cenu sabrukums, kā dēļ uz laiku degvielas cenas noslīdēja līdz sen neredzētiem minimumiem. Taču nu cenas pamazām atgūstas, sekojot naftai, kuras cena varētu virzīties uz 50 dolāriem par barelu. Tas padarītu arvien vairāk valstu ieguvi rentablu, kaut tas tik un tā būtu zem to vēlamā cenu līmeņa. Sestdien OPEC+ vienojās par ieguves samazināšanu par 9,7 miljoniem barelu dienā, atstājot aprīlī panākto ražošanas ierobežojumu gandrīz nemainīgā līmenī. Naftas cenas atdzīvošanās vājinās deflācijas spēkus, kaut tā vēl tik drīz mūs nepametīs.

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Jāatzīmē, ka apstākļi attiecībā uz cenu izmaiņām ir neskaidrāki kā jebkad. Noteikto ierobežojumu dēļ, jo daudzviet darbība ir pārtraukta. Piemēram, eirozonā aprīlī nebija iespējams izmērīt 35% no apakšgrupu cenu. Ņemot vērā ierobežojumu mērogu, novērojamas lielas atšķirības starp valstīm, piemēram, Francijai nespējot noteikt pat 50% cenu. Būtiska būs turpmākā pakalpojumu sektora spēja atkopties. Ja ar to neveiksies, īpaši, ar tūrismu saistītajos, iespējams cenu līmeņa kritums, jo nozarei nāksies vairāk pieslēgties vietējā patērētāja prasībām un pirktspējai. Darbaspēka ierobežojumi, piegāžu ķēžu pārrāvumi gan lauksaimniecībā, gan arī pārstrādē signalizē par riskiem pārtikas cenu kāpumam. Pagaidām, atspoguļojot ekonomisko lejupslīdi, ANO pārtikas cenu indekss maijā ir noslīdējis līdz 162.5 punktiem - zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā. Būtiska loma būs lielo tirgotāju piekoptajai cenu politikai, kā arī neprognozējamajiem laikapstākļiem, gan arī ekonomikas atgūšanās tempam. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ne vienmēr slikti

Voldemārs Strupka, CFA, "Signet Bank" ieguldījumu eksperts, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daudzviet sevi pieteiks deflācija

Jānis Šķupelis, 21.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet sevi pieteiks deflācija.

Mūsdienās tieši deflācija, par ko tiek saukta preču un pakalpojumu cenu samazināšanās, mēdz būt viena no galvenajām lietām, no kurām par katru cenu mēģina izvairīties politikas noteicēji. Ne velti kopš iepriekšējās krīzes tieši deflācijas un ilgstoši ļoti mazas inflācijas draudus ar gigantiskām likviditātes drukāšanas programmām gandrīz nepārtraukti apkarojušas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas.

"Deflācijas bīstamība ir tajā, ka tā samazina motivāciju investēt, patērēt un palielina esošo parādu vērtību, padarot grūtāku to atdošanu. Krīzes laikā augoša parādu nasta var būt ļoti destabilizējoša. Tā pasliktina mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situāciju, kā rezultātā pieaug maksātnespējas un palielinās bezdarbs. Tam savukārt ir negatīva ietekme uz noskaņojumu un tad – "tā pa apli"," teic "Bankas Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas finanšu uzraugs apsver sodu SEB par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijā

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - sācis izvērtēt, vai bankai "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) jānosaka sods par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs, trešdien paziņoja regulators.

Uzraugs norādīja, ka atklājis trūkumus SEB un tagad lems par iespējamo sodu bankai. Sods var būt no brīdinājuma līdz naudassodam. Lēmums par iespējamo sodu SEB gaidāms nākamā gada aprīlī. Zviedrijas regulators izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu pārvaldību un kontroli SEB grupas bankās Baltijas valstīs veic sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem. SEB trešdien paziņoja, ka ir saņemta informācija no Zviedrijas finanšu uzrauga par iespējamā soda izvērtējuma procesa sākšanu.

"Banka nav saņēmusi finanšu uzrauga sākotnējo novērtējumu, kas ir novedis pie tāda lēmuma," norādīja "SEB grupā", uzsverot, ka banka sadarbojas izmeklēšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB grupas" Latvijā ieņēmumi sasnieguši 110 miljonus eiro, par 7% vairāk nekā 2018. gada 12 mēnešos, bet izmaksas bija 54 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada, kas saistīts ar investīcijām digitālajos risinājumos un Baltijas vienotajā klientu apkalpošanas sistēmā, tāpat pieaugušas nozares uzraudzības izmaksas.

Grupas peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 56 miljonus eiro, par 6% vairāk nekā 2018. gada janvārī - decembrī. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim izveidoti uzkrājumi 5,3 miljonu eiro apmērā.

Grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 49,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā 2019. gada 31. decembrī bija 3 miljardi eiro, kas par 15% pārsniedz noguldījumu apjomu 2018. gada decembra beigās, bet kopējais kredītportfelis 2019. gada decembra beigās bija 3 miljardi eiro, t.i. par 2% vairāk nekā 2018. gada decembra beigās. Savukārt kapitāls un rezerves 2019. gada 31. decembrī bija 390,9 miljoni eiro, bet aktīvu apjoms, noslēdzoties 2019. gada decembrim, bija 4 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Investment Management iegādājas Altum obligācijas

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu Latvijas ekonomiku, nodrošinātu papildu finansējumu uzņēmumiem, vienlaikus arī Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumiem rastu šim brīdim ienesīgākas ieguldīšanas iesējas, šā gada 9. aprīļa valsts attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" 20 miljonu eiro obligāciju emisijā vienu trešdaļu no kopējās emisijas 6 miljonu eiro vērtībā iegādājies "SEB bankas" meitas uzņēmums "SEB Investment Management".

"SEB Investment Management", kas ikdienā pārvalda Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ir veicis ieguldījumu ar ienesīguma likmi 1,3% gadā, kas šajā ļoti zemo un pat negatīvo valsts vērtspapīru ienesīguma likmju un reto uzņēmumu vērtspapīru emisiju laikā ir pievilcīga alternatīva ieguldījumu vērtības saglabāšanai un audzēšanai, skaidro pārstāve Agnese Strazda.

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā 

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā...

"SEB Investment Management" bija viens no 15 investoriem Baltijā, iegādājoties vienu trešdaļu no kopējā emitēto vērtspapīru apjoma.

Jānis Rozenfelds, "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, informē: "Ieguldot klientu līdzekļus jaunajā "ALTUM" obligāciju emisijā, izmantojam iespēju investēt vērtspapīros ar konkurētspējīgu sagaidāmo atdevi un atbalstām kvalitatīva emitenta turpmāku izaugsmi. "ALTUM" obligācijas ir izcils rīks, ar kura palīdzību "SEB" pensiju plāni – gan 2., gan 3. līmenī - praksē atbalsta valsts ekonomiku, kā arī veicina Baltijas kapitāla tirgus attīstību."

Iegūtais finansējums, ko "ALTUM" saņem pēc obligāciju emisijas, tiks izmantots "ALTUM" pārvaldītā Zemes fonda darbības paplašināšanai, vēl vairāk stiprinot fonda pēdējo gadu straujo izaugsmi - uzņēmējdarbības projektu finansēšanu lauksaimniecības jomā.

Zemes fonda darījumu apjoms katru gadu aug un 2019. gadā fonda portfelis tika dubultots, šobrīd tā kopējam apjomam strauji tuvojoties 50 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 krīze – kas notiks ar eiro?

Jānis Dubrovskis, "Redgate Capital", 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Talsu autotransports saņem finansējumu jauniem autobusiem

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB grupas" uzņēmums "SEB līzings" ir izsniedzis finansējumu AS "Talsu autotransports" 713 280 eiro apmērā, lai uzņēmums varētu paplašināt savu autoparku. AS "Talsu autotransports" iegūto finansējumu izmantojis, lai iegādātos četrus jaunus "SETRA" markas autobusus.

Jauniegādātie autobusi ir aprīkoti ar novērošanas kamerām, tajos ir pieejams WIFI, kā arī pasažieriem ir iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm.

Arnis Škapars, "SEB bankas" valdes loceklis, informē: ""Talsu autotransports" ir ilggadējs "SEB bankas" klients, kurš ik gadu atjauno savu autobusu parku, lai nodrošinātu pasažieru vēlmēm atbilstošus pārvadājumus reģionālajos un starppilsētu maršrutos. Mūsu kā bankas vadmotīvs, atbalstot šāda veida uzņēmumus, ir veicināt un attīstīt jēgpilnas, ekonomiski pamatotas iniciatīvas, un šī ir tieši tāda. Esmu pārliecināts, ka līdz ar pārdomātu biznesa stratēģiju, vēlmi attīstīties, uzņēmums sasniegs arvien jaunus panākumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānija SIA "Castor Construction" starptautiskajā lidostā "Rīga" uzbūvētu jauno sūtījumu apstrādes termināli kurjerpasta kompānijas "DHL Latvia" vajadzībām.

Lēmums par jaunu sūtījumu apstrādes termināli pieņemts līdz ar straujo e-komercijas pieaugumu, lai automatizētā šķirošanas līnijā optimizētu un paātrinātu sūtījumu šķirošanas procesu.

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Termināļa ēkas būvniecības kopējās izmaksas ir 6 miljoni eiro, no kurām "SEB banka" finansē 3,3 miljonus eiro, savukārt "Castor Construction" – 2,7 miljonus eiro.

Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis, informē: "Neskatoties uz to, ka gan pasaules, gan Latvijas ekonomika pēdējo mēnešu laikā piedzīvoja visai nozīmīgas pārmaiņas, kā rezultātā ļoti daudz nozīmīgu projektu īstenošana tika apturēta, jo teju 70% uzņēmumu izmaiņas ekonomikā ir negatīvi ietekmējušas to apgrozījumu, šis projekts nav to vidū. Mums kā bankai šis ir pirmais attīstības projekts, kuru finansējam lidostā "Rīga", līdz ar to tas ir jauns pavērsiens, lai nākotnē mēs ieguldītu līdzīgu projektu īstenošanā."

Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis, skaidro: "Šis ir nozīmīgs projekts ne tikai uzņēmumam "Castor Construction", bet arī "DHL Latvia" un Starptautiskajai Lidostai "Rīga", kas šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā turpina virzīties uz nosprausto mērķi uzbūvēt termināli ar biroju, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar somu investoriem un pateicoties sadarbībai ar "SEB banku", kas nodrošina finansējumu."

Projekta īstenošana tika uzsākta 2019. gadā, pateicoties trīs uzņēmumu sadarbībai - SIA "Castor Construction", Starptautiskā lidosta "Rīga" un "DHL Latvia". Uzsākot tā īstenošanu gada laikā ir iecerēts izveidot jaunu sūtījumu apstrādes termināli ar biroju 4500 kvadrātmetru platībā.

SIA "Castor Construction" darbība Latvijā tika uzsākta 2007. gadā. Kopš darbības uzsākšanas kompānija ir realizējusi vairāk nekā 60 būvniecības un attīstības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" uzņēmumam "Latvenergo" piešķīrusi aizdevumu 60 miljonu eiro apmērā likviditātes vadības nodrošināšanai.

Aizņēmumu līgumu noslēgšanai tika organizēts iepirkums, kura ietvaros par uzvarētājiem tika atzīta AS "SEB banka" par aizņēmuma summu 60 miljoni eiro un "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvijā par aizņēmuma summu 15 miljoni eiro, ar kuru aizņēmumu līgums tika noslēgts pagājušā gada nogalē, biznesa portālu db.lv informēja "Latvenergo".

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: ""SEB banku" un "Latvenergo" vieno ilgstoša sadarbība. Pērn uzņēmumam jau piešķīrām aizdevumu 130 miljonu eiro apmērā, kas tika ieguldīti uzņēmuma infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, kā arī investīciju projektu īstenošanā. Uzņēmumam ir pārdomāts un stratēģisks investīciju plāns, kura īstenošana ļauj audzēt biznesa apjomus un ilgtermiņā piedāvāt patērētājiem elektroenerģiju par konkurētspējīgām un ekonomiski pamatotām cenām."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Depo DIY overdraftu palielina līdz 60 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.02.2020

Db.lv jau vēstīja, ka topošajā "Avala" biznesa kvartālā Tallinā tiks būvēts pirmais Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotāja "Depo DIY" veikals Igaunijā

Avots: Kaamos Kinnisvara/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "SEB banka" ir palielinājusi overdraftu būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājam SIA "Depo DIY" par 10 miljoniem eiro, kopējam overdrafta apjomam sasniedzot 60 miljonus eiro, informē bankā.

Uzņēmums iegūto finansējumu plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai vēl plašāk attīstītu "Depo" veikalu tīklu Baltijā.

Uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir paplašinājis savu darbību Lietuvā, tādējādi ievērojami audzējot arī savu apgrozījumu. Tāpat līdz gada beigām uzņēmums plāno atvērt jaunu "Depo" veikalu arī Igaunijā.

"Esam gandarīti, ka mūsu vairāk nekā desmitu gadus ilgstošās sadarbības rezultātā, esam bijuši līdzās, sniedzot savu atbalstu uzņēmumam, kas vairākus gadus pēc kārtas atrodas būvniecības industrijas topa līdera pozīcijā un viennozīmīgi ir viens no biznesa veiksmes stāstiem. Uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir sasniedzis iespaidīgus izaugsmes tempus, atverot piecus jaunus veikalus Lietuvā un plānojot atvērt jaunu veikalu Igaunijā, tādējādi ieliekot stabilus pamatus turpmākai izaugsmei Baltijas tirgū," komentē Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB klienti savā internetbankā tagad var piesaistīt arī bankas "Citadele" kontus, kas ļauj vienuviet ērti pārskatīt savas finanses.

Pakalpojums bez maksas ir pieejams gan privātpersonām, gan arī uzņēmumiem. Iespēja internetbankā piesaistīt citu banku kontus tiek nodrošināta jau kopš septembra, un līdz šim to izmantojuši vairāk nekā 2500 SEB bankas klientu Latvijā.

Šobrīd klienti internetbankā var piesaistīt savus SEB bankas kontus, kas atvērti Lietuvā un Igaunijā, kā arī bankās “Swedbank”, “Citadele” un “LHV” atvērtos kontus visās Baltijas valstīs.

“Piesaistītie citu banku konti šobrīd ir pieejami tikai skatīšanās režīmā – klienti var apskatīt savu konta atlikumu, kā arī veikto darījumu vēsturi, taču norit darbs, lai attīstītu citas funkcijas, piemēram, maksājumu veikšanu. Līdz ar to klientiem pārskatāmā nākotnē būtu iespēja vienā internetbankā pārvaldīt savu budžetu, plānot izdevumus un veikt nepieciešamos darījumus no visiem saviem kontiem, nemainot internetbankas,” skaidro SEB bankas produktu un kanālu attīstības vadītāja Baltijā Inga Ruduša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir izsniegusi finansējumu pašmāju degvielas tirgotājam "Virši" 5 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt CNG jeb saspiestās dabasgāzes staciju infrastruktūras attīstībā, kā arī degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla tālākai paplašināšanai.

"Virši" turpinās CNG infrastruktūras attīstību un pieejamības veicināšanu Latvijā. Tāpat daļu finansējuma plānots novirzīt DUS tīkla paplašināšanai, kā arī rekonstrukcijas un modernizācijas darbu nodrošināšanai esošajās "Virši" degvielas uzpildes stacijās.

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: "Šāda veida projektu attīstība ir virziens, kurā skatās ne tikai atbildīgās iestādes Eiropā līdz ar Eiropas Savienības īstenoto klimata politiku, bet arī finansētāji, kuri kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījuši, tā saucamo, zaļo kreditēšanu, kas balstīta uz ilgtspējas principiem. SEB Skandināvijā bija vieni no pirmajiem, kuri sāka veicināt šādu-ilgtspējīgu projektu finansēšanu un attīstību visas grupas ietvaros."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu regulators "Finansinspektionen" ceturtdien Zviedrijas banku grupai "SEB Group" piemērojis naudassodu viena miljarda kronu (95 miljonu eiro) apmērā par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu ievērošanā Baltijas valstīs.

Regulators izmeklēšanu bija sācis pēc Zviedrijas raidorganizācijas SVT novembrī paustās informācijas, ka vairāki SEB konti Igaunijas struktūrvienībā reģistrēti ar vārdiem, kuriem vajadzēja bankai raidīt brīdinājumus par iespējamu naudas atmazgāšanu.

"SEB nav pietiekami noteikusi naudas atmazgāšanas riskus Baltijas struktūrvienībās un bijuši trūkumi pārvaldībā un kontrolē," skaidro "Finansinspektionen".

Ceturtdien noteiktais naudassods ir visu laiku otrs lielākais, kādu piemērojis Zviedrijas finanšu regulators. SEB paziņojusi, ka analizēs šo lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka neveiks dividenžu izmaksu, lai atbalstītu kreditēšanu

Lelde Petrāne, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas padome apstiprinājusi gan 2019. gada finanšu pārskatu, gan arī faktu, ka savam akcionāram - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB AB) - neveiks dividenžu izmaksu par aizvadīto gadu, lai visu pagājušā gada peļņu izmantotu kapitāla tālākai stiprināšanai un turpinātu kreditēšanu arī šajā ekonomikai ne tik vienkāršajā laikā.

Tas palīdzēs šajā nenoteiktības laikā atbalstīt bankas klientus, kredītņēmējus, kuriem ir radušās grūtības un kas lūdz mainīt kredītnosacījumus, piemēram, nodrošinot pamatsummas atlikšanu, kā arī nodrošināt finansējumu jaunām uzņēmumu un sabiedrības vajadzībām.

SEB banka līdz ar to pauž atbalstu Eiropas Centrālās bankas un arī Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas aicinājumam šajā laikā pārskatīt dividenžu izmaksas politiku un pašreizējos apstākļos saistībā ar Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku atturēties no dividenžu izmaksas ar mērķi stiprināt banku kapitālu, lai arī turpmāk spētu nodrošināt veselīgu kreditēšanu.

Pēc ECB aicinājuma atcelt dividendes sarūk banku vērtība 

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas...

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere norāda: "Šajos nenoteiktības laikos, kad ekonomikas izaugsmi pēkšņi aizvieto izaicinājumi, kurus radījusi Covid-19 izplatība, mēs izmantosim visu aizvadītā gada peļņu 50 miljonu eiro apmērā, lai stiprinātu bankas kapitālu, sagatavojoties dažādiem potenciālajiem scenārijiem ekonomikas lejupslīdes laikā. Tieši ekonomikas lejupslīde pieprasa lielas pārmaiņas kredītņēmēju uzvedībā. Kredītņēmēju lūgums bankām pārskatīt kredītlīgumu atmaksas grafikus paredz, ka tas var prasīt papildu kapitālu, kas bankām jānodrošina, ņemot vērā klientu finansiālo labklājību."

Pašlaik banka koncentrējas uz savu esošo klientu jaunām finansējuma vajadzībām, kā arī turpina katru dienu risināt esošo kredītņēmēju vajadzības, kam uz noteiktu laiku ir nepieciešams samazināt kredītu maksājumus Covid-19 izplatības dēļ.

Banku peļņa sarukusi par 59% 

Latvijas banku peļņa 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 119,322 miljonus eiro, liecina...

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka piešķīrusi kredītu labvēlības periodu vairāk nekā 150 uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas SEB banka piešķīrusi kredītsaistību labvēlību 154 klientiem - uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām līdz ar Covid-19 izplatību.

Kredītlīgumu skaits, ko šiem uzņēmumiem SEB banka ir pārskatījusi un veikusi kredītsaistību apmaksas grozījumus, lai atvieglotu uzņēmumu likviditāti, pārsniedz 500 līgumus.

Kopējais kredītsaistību atlikums tiem klientiem, kuriem piešķirta kredītsaistību labvēlība, ir vairāk nekā 130 miljoni eiro.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere komentē: "Mēs redzam, ka mūsu klienti, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, ir ļoti atbildīgi rīkojušies, savlaicīgi vēršoties pie mums un uzsākot sarunu, lai meklēt risinājumu. Protams, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli, īpaši novērtējot, vai uzņēmējam ir redzējums, kā risināt likviditātes grūtības ilgtermiņā. Vienlaikus, mēs, izprotot situāciju, cenšamies rast labāko risinājumu, kas būtu izdevīgs mūsu klientam un pieņemams mums kā atbildīgam kreditētājam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS Diāna kredīta limitu palielina līdz 1,2 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirgotāja AS "Diāna" apgrozāmo līdzekļu finansēšanai SEB banka palielinājusi uzņēmumam kredītlimitu līdz 1,2 miljoniem eiro, informē bankā.

AS "Diāna", līdz ar kredītlimita palielināšanu, plāno plašāk attīstīt savu darbību Latvijā.

Paralēli uzņēmuma pamatdarbībai, kas ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecības nodrošināšana un attīstīšana Latvijā, uzņēmums aktīvi attīsta nepārtikas preču importu un to vairumtirdzniecību. Līdz ar to kredītlimita palielinājums dos uzņēmumam iespēju plašāk attīstīt tieši importēto produkciju.

"Mūsu ilggadējās sadarbības laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Ventspilī, bet arī Latvijā. Uzņēmums, kurš nodrošina vairāk nekā 650 darba vietas un savu produkciju arvien vairāk attīsta, ir apliecinājums tam, kā ar pārdomātu biznesa stratēģiju apvienojumā ar profesionalitāti un ambīciju augt ir iespējams sasniegt stabilus un uz progresu balstītus biznesa rezultātus. Mēs kā banka esam gandarīti būt līdzās šajā uzņēmuma izaugsmes procesā un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai šī izaugsme kļūtu par veiksmes stāstu," teic Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.

Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.

ASV naftas cenas noslīd zem nulles 

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas...

Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.

Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.

Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.

"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.

Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.

Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.

Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru