Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par komercdarbības ierobežojuma pārkāpumu piemērojis 100 eiro sodu satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

KNAB veica pārbaudi par valsts amatpersonas darbības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām.

Saskaņā ar minēto likumu, ministrs nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs, biedrs vai tāds individuālais komersants, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus.

KNAB konstatēja, ka ministrs ir pārkāpis likumā noteiktos komercdarbības ierobežojumus, jo Linkaits bija AS "Olainfarm" akcionārs laikā no 2019.gada 23.janvāra līdz 2020.gada 20.maijam, kad ieņēma satiksmes ministra amatu un kad "Olainfarm" saņēma iepirkumus dažādās institūcijās.

Ministrs pirms aptuveni mēneša sodu samaksājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret Preiļu novada domes amatpersonām

Db.lv, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 3. augustā nosūtījis krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām KNAB papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas.

KNAB konkrēto kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 4. oktobrī pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas, proti, par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt 2019. gada 7. novembrī šī kriminālprocesa ietvaros KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums liecina, ka 2019. gada 6. augustā un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Preiļu novada domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) plāno ieviest jaunu funkciju, proti, liela apjoma informācijas analīzi par korupcijas riskiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien pastāstīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

"Ja tiks ieviesta šāda funkcija, tad mums būs tiesības masīvā veidā apkopot lielu daudzumu informācijas no visiem valsts datu reģistriem. Ar analītisku rīku palīdzību varēsim mēģināt noteikt, vai parādās kādi potenciālie pārkāpumi, kur nepieciešama padziļināta izpēte," skaidroja Straume.

Tāpat birojs ar analītiķu palīdzību spētu konstatēt korupcijas riskus nozarēs, konkrētās iestādēs, iepirkumos vai konkrētām amatpersonām.

"Šī funkcija dotu KNAB iespēju vērsties pie atbildīgajām institūcijām un lūgt pieņemt attiecīgus lēmumus, proti, novērst korupcijas riskus, pirms noticis noziegums. Šādā veidā tiktu atslogota biroja kapacitāte, kas pretējā gadījumā būtu jāvelta nozieguma izmeklēšanai," uzsvēra Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB: Pēdējos gados Latvijā vidējais kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2013. līdz 2019.gadam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prokuratūrai kriminālvajāšanai nodotajos kriminālprocesos vidējais piedāvāto, apsolīto vai nodoto kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro, informēja KNAB.

Šajos gados KNAB izmeklētajās lietās lielākais kukulis bijis viens miljons eiro, bet mazākais - 100 eiro.

Kukuļa apjoms ir atkarīgs no sniegtā "pakalpojuma" sarežģītības, respektīvi, jo sarežģītāka lieta, kurā iesaistītas augstāka līmeņa amatpersonas vai tiek sniegts augsta riska pakalpojums, arī kukuļa apjoms ir lielāks, savukārt, jo "vienkāršāks" pakalpojums - jo mazāka kukuļa summa, secināts birojā.

KNAB nevarot izpaust informāciju par koruptīvu noziedzīgu nodarījumu sadalījumu pa pilsētām un novadiem, jo šo informāciju birojs izmanto sava ikdienas darba un aktivitāšu plānošanā.

Birojā norādīja, ka lielāks iespējamu noziegumu skaits ir galvaspilsētā Rīgā, ņemot vērā, ka tā ir Latvijas lielākā pašvaldība un tajā atrodas nozīmīgākās valsts iestādes, tiesībsargājošo un tiesu institūciju centrālās iestādes, vadošās veselības aprūpes un izglītības iestādes, kā arī daudzu partiju centrālie biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izbeigts kriminālprocess pret Jūrmalas mēru un uzņēmēju Krūmiņu par iespējamu kukuļošanu

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs septembra sākumā izbeidzis kriminālprocesu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS/LZP), uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un uzņēmēja meitu par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa saņemšanu bezatlīdzības lietošanā.

KNAB apstiprināja, ka 4.septembrī šis kriminālprocess ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir izbeigts. Kriminālprocess izbeigts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Māris Leja teica, ka viņš KNAB lēmumu ir akceptējis. KNAB kritiku Leja nevēlas veltīt, taču viņš nenoliedza, ka šajā kriminālprocesā nav bijusi iegūta pietiekami pilnvērtīga operatīva rakstura informācija.

Pēc Lejas 2018.gadā pieņemtā lēmuma par kriminālprocesa atdošanu atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai, izmeklētājs ir centīgi mēģinājis savākt nepieciešamos pierādījumus, taču acīmredzot pierādīšanas izredzes nav bijušas pārāk lielas, skaidroja virsprokurors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par kukuļošanu rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo politiķi un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku un diviem uzņēmējiem Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka birojs rosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām, proti, vienu valsts amatpersonu par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, bet pret diviem uzņēmējiem - par kukuļa piedāvāšanu un tā nodošanu.

Vienam no iepriekšminētajiem uzņēmējiem, kā arī citai iesaistītai fiziskai personai KNAB inkriminē arī aizliegtu operatīvās darbības pasākumiem paredzētās stratēģiskās nozīmes ierīces glabāšanu.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 22.maijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuļa piedāvājumu un pieņēma 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākotnē labi strādājošas KNAB amatpersonas varēs apbalvot ar šaujamieročiem

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Ieroču aprites likumā, kas paredz labi strādājošas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas apbalvot ar personīgajiem šaujamieročiem.

Saskaņā ar Ieroču aprites likumu aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un valsts drošības iestādes vadītājam ir tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot attiecīgās nozares izmeklēšanas iestāžu un specdienestu darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem.

Tai pat laikā KNAB priekšniekam šādas tiesības attiecībā uz biroja amatpersonām nav paredzētas.

Birojs vērš uzmanību, ka KNAB korupcijas apkarošanas jomā veic līdzīgas funkcijas kā citas izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības iestādes.

Arī Satversmes tiesa 2013.gada 8.novembra spriedumā lietā Nr.2013-01-01 atzinusi, ka, par personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, var uzskatīt KNAB amatpersonas un iekšlietu sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Adamoviču kriminālvajāšanai lūdz izdot par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu

LETA, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 1.decembrī nosūtīja krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu bijušo maksātnespējas procesa administratoru par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

KNAB kriminālprocesu uzsāka šī gada 12. jūnijā par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Kriminālvajāšanai rosinātā persona no 2016. gada 11. jūlija līdz 2020. gada 6. janvārim ieņēma valsts amatpersonas amatu kā sešu privāto uzņēmumu maksātnespējas procesa administrators, kura pārziņa atradās šo uzņēmumu finanšu līdzekļi un bija piešķirtas tiesības rīkoties ar tiem piederošo mantu. Krimināllietas materiāli liecina, ka amatpersona bez pamatojuma izņēma no uzņēmumu bankas kontiem skaidras naudas līdzekļus un neiesniedza Maksātnespējas kontroles dienestam dokumentus, kas pamatotu šādas darbības, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un radot gandrīz 13 000 eiro kaitējumu iesaistīto uzņēmumu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Latvijā reģistrētu uzņēmumu par Baltkrievijas amatpersonas kukuļošanu lielā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecinot, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma darbinieks, rīkojoties uzņēmuma interesēs, laikā no 2011. līdz 2016.gadam deva kukuļus kopumā 2 262 339 eiro apmērā kādai Baltkrievijas valsts amatpersonai, lai nodrošinātu Latvijā reģistrētai juridiskai personai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, aģentūru LETA informēja KNAB.

Latvijas Televīzija vēsta, ka aizdomas vērstas pret Latvijā reģistrēto SIA "Tieto Latvia".

Izmeklēšanā noskaidrots, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma darbinieks juridiskās personas vārdā noslēdza fiktīvus līgumus par pakalpojumu sniegšanu, lai uzņēmums varētu Baltkrievijas valsts amatpersonai pārskaitīt kukuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājvietas Rīgā, Citadeles ielā 1 fasādes atjaunošanu. Darbus veiks SIA "Labā māja Latvija" un tos plānots pabeigt 2021. gada pavasarī, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griskevičs.

Uzņēmums uzvarēja atklātā iepirkuma konkursā starp 3 pretendentiem. Noslēgts līgums par 452 630, 48 eiro bez pvn). VNĪ norāda, ka KNAB fasādes atjaunošana ir loģisks turpinājums VNĪ iepriekš veiktajiem darbiem nama Citadeles ielā 1 iekštelpu pielāgošanai Latvijai stratēģiski nozīmīgās institūcijas pienākumu veikšanai. Darbus plānots veikt četru mēnešu laikā no objekta nodošanas būvuzņēmējam. Daļai darbu izpildes piesaistīts piegādātājs ar industriālās drošības sertifikātu un atbilstošu personālu. Līdz ar veicamo nama ārējās fasādes sakārtošanu tiks pilnībā atjaunots arī ēkas ārējais veidols.

Ēka Citadeles ielā 1, Rīgā kļuva par KNAB mājvietu 2018. gada pavasarī pēc VNĪ vadībā veiktās ēkas pārbūves. KNAB ieguva aptuveni par trešdaļu plašākas, organizācijas specifiskajām vajadzībām pielāgotas telpas (2503 kvadrātmetru vietā 3756) ar ievērojami plašākām un ērtākām pārrunu telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trīs fiziskām personām par 246 767 eiro izkrāpšanu no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Divas personas rosināts apsūdzēt par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un vienu fizisku personu par krāpšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja KNAB.

KNAB kriminālprocesu sācis tikai vakar un jau šodien nodevis kriminālvajāšanai. KNAB šo kriminālprocesu izdalīja no citas biroja lietvedībā esošas krimināllietas.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka divas no noziedzīgajos nodarījumos iesaistītajām personām, iespējams, fiktīvi nodarbinātas kādā Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā, un no tās prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros, informēja KNAB.

Savukārt trešā persona, iespējams, būdama informēta par abu iepriekšminēto personu fiktīvo nodarbinātību, to slēpa un atbalstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina kriminālvajāšanu pret Rīgas pašvaldības amatpersonu un vēl trīs personām

Db.lv, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2020. gada 30. decembrī nosūtīja krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret vienu Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem un vienu biedrības pārstāvi par iespējamu dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka minēto personu vidū ir bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") un Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) bijušais vadītājs Jānis Jenzis.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka kāda Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājuma valdes loceklis, iespējams, mantkārīgā nolūkā, organizēja dokumenta, t.i., protokola, viltošanu ar nolūku panākt, lai šis pats valdes loceklis nodibinājumā tiktu iecelts labāk atalgotā amatā.

Dokumentu, kas satur apzināti nepatiesu informāciju, parakstīja attiecīgā nodibinājuma dibinātāju pārstāvji, kas vienlaikus ir dokumenta pareizības apliecinātāji, proti, Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersona un biedrības pārstāvis. Tādējādi valsts amatpersona viltoja dokumentu, bet biedrības pārstāvis atbalstīja dokumenta viltošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi atklātu konkursu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājvietas Rīgā, Citadeles ielā 1 fasādes atjaunošanai, kas ir turpinājums VNĪ iepriekš veiktajiem darbiem nama iekštelpu pielāgošanai institūcijas pienākumu veikšanai.

Līdz ar šogad veicamo nama ārējās fasādes sakārtošanu tiks pilnībā atjaunots arī ēkas ārējais veidols, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griskevičs.

Būvprojektā paredzēts darbu izpildes ilgums līdz četriem mēnešiem. Daļai darbu izpildes būs nepieciešams piegādātājs ar industriālās drošības sertifikātu un atbilstošu personālu.

Ēka Citadeles ielā 1, Rīgā kļuva par KNAB mājvietu 2018. gada pavasarī pēc VNĪ vadībā veiktās ēkas pārbūves. KNAB ieguva aptuveni par trešdaļu plašākas, organizācijas specifiskajām vajadzībām pielāgotas telpas (2503 kvadrātmetru vietā 3756) ar ievērojami plašākām un ērtākām pārrunu telpām. Tas bija viens no organizatoriski sarežģītākajiem VNĪ īstenotajiem telpu pielāgošanas projektiem, jo bija jāizpilda paaugstinātas drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme cels prasību pret bijušajiem valdes locekļiem vismaz 1,5 miljonu apmērā

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" dalībnieku sapulcē nolemts apstiprināt prasības celšanu pret četriem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem vismaz 1,5 miljonu eiro apmērā, informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Guntis Kārkliņš.

Prasības summa līdz iesniegšanai tiesā vēl tiks precizēta. Prasība tiks celta pret bijušajiem valdes locekļiem, kuri uzņēmuma valdē darbojušies laika periodā no 2010.gada līdz 2018.gada decembrim.

Prasības pamats ir saistīts ar 16 fiktīvu konsultantu nodarbināšanu, par kuriem "Rīgas satiksmes" padomes piesaistītais Jāņa Kārkliņa advokātu birojs ir pārliecināts, ka ir pietiekami pierādījumi civiltiesiskā kārtā pieteikt prasību un prasīt zaudējumu atlīdzību.

Par iespējamu fiktīvu konsultantu nodarbināšanu prasība tiks celta pret bijušo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, kā arī bijušajiem valdes locekļiem Irinu Feļdmani, Andreju Požarnovu un Inesi Švekli, kuri ir parakstījuši dokumentus šo konsultāciju līgumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien veikuši procesuālās darbības Pārgaujas novada domē, apstiprināja domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš ("Vienoti novadam").

Amatpersona nekomentēja, kādas tieši darbības veiktas domes ēkā. "Kāds sauc to par kratīšanu, kāds par pārbaudi," apgalvoja Kalniņš, apstiprinot vien to, ka veiktas procesuālās darbības.

Pēc viņa teiktā, neviena persona neesot aizturēta.

Plašāku informāciju Kalniņš neizpauda, jo tas esot aizliegts. Viņš pats neatrodoties domes ēkā.

Ar domes priekšsēdētāju Hardiju Ventu ("Vienoti novadam") sazināties neizdevās, jo viņa telefons ir izslēgts. Pēc Kalniņa teiktā, Vents ir atvaļinājumā.

KNAB apstiprināja, ka trešdien iepriekš sāktā kriminālprocesā veic kriminālprocesuālās darbības. Kriminālprocess sākts 19.jūnijā pēc Krimināllikuma panta par dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 26. augustā amatpersonas, būvnieki un pašvaldību pārstāvji svinīgi atklās atjaunoto Vidzemes šosejas posmu pie Sēnītes.

Darbi Vidzemes šosejas posmā no 25,5. km līdz 39,4. km tika uzsākti pērn pavasarī un pilnībā pabeigti šā gada 21. augustā.

Darbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN).

Pasākums notiks Sēnītes satiksmes mezglā, virzienā no Rīgas, zem estakādes. Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaitis, VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, Inčukalna un Siguldas pašvaldību pārstāvji, būvnieki, projektētāji un citu iesaistīto pušu pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, nav nozares, kuru tiešā vai netiešā veidā nav skāris COVID-19 – vīruss, par kuru nu jau vairāk nekā mēnesi katru dienu iespējams dzirdēt, redzēt un lasīt ziņu portālos, radio, televīzijā un visur citur. Kā šis vīruss ir ietekmējis auto nozari, un kādi ir iespējamie scenāriji nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas šī raksta turpinājumā!

Auto nozari COVID-19 ietekmē īpaši spēcīgi

To, cik lielu triecienu šajā krīzes laikā saņēmusi transporta nozare, marta beigās intervijā aģentūrai LETA minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaitis – tik lielu krīzi attiecīgā nozare neesot piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara. Savukārt, prognozējot scenārijus tuvākai un tālākai nākotnei, pastāv daudz nezināmie – kā no krīzes atkopsies gan uzņēmumi, gan pasažieri un pakalpojumu izmantotāji, kad un kādā apjomā ierobežojumi un ārkārtas stāvoklis beigsies, utt.

Lai labāk izprastu, kā COVID-19 ietekmē šo nozari, uz nelielu interviju (attālināti, protams), aicinājām Alvi Pētersonu, Riepas1 mazumtirdzniecības tīkla vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa samaksājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto 100 eiro naudas sodu par pārkāpumiem valsts amatpersonas deklarācijā, informē FID.

I.Znotiņa uzsver, ka pārkāpums izdarīts bez nodoma un atzīst KNAB 2020.gada 16.septembrī pieņemto lēmumu par taisnīgu un 2020.gada 28.septembrī ir pilnībā samaksājusi piemēroto sodu.

Laikraksts "Diena" šogad jūnijā vēstīja, ka Znotiņa amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi valdes locekļa amatu savā privātā uzņēmumā SIA "Katre".

FID informēja, ka I.Znotiņa atvainojas sabiedrībai par savu rīcību, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto valsts amatpersonu amatu savienošanas kārtību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu.

"Es dziļi atvainojos visai sabiedrībai kopumā un katram tās pārstāvim atsevišķi par savu rīcību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu. Apzinoties, ka vienmēr esmu iestājusies par caurskatāmu un likumīgu rīcību ikvienas amatpersonas darbā, es pilnībā atzīstu savu pārkāpumu un vainu sabiedrības priekšā," saka Ilze Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajām tiesu instancēm nemainot attaisnojošo spriedumu bijušajam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim atgriezīs aptuveni pusotru miljonu eiro, kā arī atcels arestu vairākiem īpašumiem Baltezerā.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos vakar nolēma Magonim atgriezt konfiscētu skaidras naudas summu 499 500 eiro apmērā, kā arī kratīšanas laikā atņemto mašīnu "Audi A8", kā arī atgriezt lietišķo pierādījumu naudu 900 000 eiro apmērā.

Tāpat tiesa nolēma atcelt arestu zemes gabalam un mājai Baltezerā, kā arī automašīnai "Mercedes Benz CL500".

Tiesa nolēma Magoņa sievai - Anastasijai Magonei atgriezt piecus rokas pulksteņus, kā arī naudas līdzekļus 80 070 eiro apmērā, kuri tika konfiscēti kratīšanas laikā.

Pirmās instances tiesa attaisno Magoni un Osinovski 

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas...

Kā vēstīts, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Tiesā skaidro, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Prokuratūra solījusi iesniegt protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar tiesā liecinieku sniegtajām liecībām Magoņa dzīvesbiedre ir tā laika "Krievijas dzelzceļa" prezidenta Vladimira Jakuņina radiniece.

"Līdz ar ko Osinovskim bija pilnīga pārliecība, ka Magonis izmantos savas ģimeniskās saites Krievijā, lai panāktu līguma atjaunošanu ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu"," norādīja advokāte.

Savukārt Magoņa aizstāvis Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar klienta sniegtajā liecībām Magoņa ģimenei ir ciešas, draudzīgas attiecības toreizējām "Krievijas dzelzceļa" augstākajām amatpersonām.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Juris Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru