Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir informēts par Latvijas Bankas prezidenta mājas izdemolēšanu, liecina ieraksts KNAB Twitter kontā.

Šis notikums neietekmē biroja izmeklēšanas procesus, uzsver KNAB.

Jau ziņots, ka pagājušā naktī ir apzagta korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča māja, aģentūru LETA informēja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdien plkst.23.49 policija ir saņēmusi informācija par zādzību no privātmājas. Izbraucot uz notikumu vietu, konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas. Nozagto mantu saraksts vēl tiek precizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Māris Martinsons, kuru piektdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), svētdienas vakarā atbrīvots no izolatora.

Iespējams, ka šovakar atbrīvos arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru KNAB aizturēja sestdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc KNAB uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičs šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru sestdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), šovakar neatbrīvos no izolatora, aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Viņš gan nezināja teikt, kad Rimšēviču varētu atbrīvot, taču pirmdien ap plkst.18 beidzas 48 stundu termiņš, kad personu var aizturēt. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Šovakar atbrīvots tika uzņēmējs Māris Martinsons, kuru KNAB aizturēja piektdienas vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēviču tur aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.

Kā šodien preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Privātpersona tiek turēta aizdomās par nozieguma atbalstīšanu.

Krimināllikums par kukuļa pieprasīšanu paredz brīvības atņemšanu no trim līdz 11 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, kā arī, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#No Rimšēviča privātmājas Langstiņos nozagtas «daudzas svarīgas lietas».

Pagājušā naktī ir apzagta korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča māja, aģentūru LETA informēja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Ar jaunāko informāciju papildināta visa ziņa

Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdien plkst.23.49 policija ir saņēmusi informācija par zādzību no privātmājas. Izbraucot uz notikumu vietu, konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas. Nozagto mantu saraksts vēl tiek precizēts.

Rimšēviča advokāts Vārpiņš aģentūru LETA informēja, ka ir notikusi ielaušanās Rimšēviča privātmājā Langstiņos, tā izdemolēta un nozagtas «daudzas svarīgas lietas». Rimšēvičs minēto saista ar pēdējo nedēļu notikumiem un uzskata, ka tas nav noticis nejauši. «Situācija liecina, ka tā bijusi iepriekš plānota un profesionāli labi organizēta operācija,» norādīja Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas vadības un akcionāriem

Dienas Bizness, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mežā atrasts Rimšēvičam nozagtais 200 kilogramus smagais seifs

LETA, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija mežā atradusi aptuveni 200 kilogramus smago seifu, kuru februārī nozaga no korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājas Langstiņos.

Seifa atrašanu aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. Tikmēr Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA to neapstiprināja, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās interesēs papildus informācija netiks sniegta.

Citu informāciju advokāts nedrīkstēja sniegt.

Jau ziņots, ka policija februāra beigās saņēma informāciju par zādzību no privātmājas. Māja apzagta nedēļu pēc tam, kad tajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu. Izbraucot uz notikumu vietu, tika konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas.

Rimšēvičs minēto saistīja ar tobrīd pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav noticis nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Lieta pret Rimšēviču sākta pēc divu Trasta komercbankas akcionāru iesniegumiem

LETA, 29.06.2018

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Rimšēvičam aizdomās turētā statuss vēl vienā KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesā

LETA, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar Rīgas satiksmes iepirkumiem saistītajā lietā KNAB aizturējis astoņas personas

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Polijas un Latvijas dienestu veiktās aizturēšanas saistītas ar 800 000 eiro kukuli

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB apstiprina, ka Rīgas satiksmes iepirkumu lietā iesaistītas domes amatpersonas

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu lietā ir iesaistītas Rīgas domes amatpersonas, aģentūrai LETA apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, par amatpersonām piemērotajiem statusiem KNAB patlaban sīkāku informāciju nevarēja sniegt.

Tāpat KNAB apstiprināja, ka informācijas apmaiņa ir notikusi arī ar Čehijas tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sācis kriminālprocesu par trim RS veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par trīs iepirkumiem.

Viens no tiem ir RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu Škoda Transportation par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru