Jaunākais izdevums

SIA Knauf ir saņēmusi Konkurences padomes (KP) 2016.gada 24.oktobra lēmumu, ar kuru grupas uzņēmumi SIA Knauf un SIA Norgips tiek sodīti par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu ģipškartona tālākpārdošanas tirgū. Knauf nepiekrīt KP lēmumam un pārsūdzēs to tiesā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā, piemēram, KP lēmumā nav atrodamas atsauces uz pretenzijām, kas būtu saņemtas no mazumtirgotājiem vai konkurentiem par Knauf darbībām tirgū, vai arī uz jebkādiem pierādījumiem par pieejas tirgum ierobežošanu, uzsver kompānija.

Kopš ražotnes izveidošanas Latvijā, Knauf nekad nav atradies tādā tirgus pozīcijā, kas tam ļautu rīkoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no klientiem vai konkurentiem, uzsver uzņēmuma pārstāvji.

Pašreiz lēmuma juridiskos un ekonomiskos aspektus izvērtē Knauf pieaicināti konkurences tiesību speciālisti, kas Administratīvajā apgabaltiesā iesniegs KP lēmuma apelāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka Konkurences padome piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o., informēja KP.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Lietas izpētes gaitā KP vērtēja uzņēmumu noslēgtos līgumus un grāmatvedības dokumentus, kā arī uzņēmumu iekšējo un ārējo saraksti.

KP atklāja, ka abi uzņēmumi vismaz no 2009.gada līdz 2014.gadam klientiem - lielākajiem būvmateriālu mazumtirgotājiem, piemēram, Depo, K-Rauta, Krūza, Kurši u.c., - piemērojuši lojalitāti veicinošu atlaižu sistēmu, kas ierobežoja mazumtirgotāju iespējas izvēlēties citus piegādātājus un kavēja pārkāpumā sodīto uzņēmumu konkurentu ienākšanu tirgū. KP norāda, ka konkurenci ierobežojošās atlaižu sistēmas noteikumi ilgstoši radīja motivāciju mazumtirgotājiem prioritāri iepirkt Knauf grupas uzņēmumu ģipškartonu un citus šīs grupas uzņēmumu ražotos un izplatītos būvmateriālus pēc iespējas lielākā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Kraulis, kurš iepriekš bijis uzņēmuma valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jānis Kraulis bija SIA «Knauf» izpilddirektors no 1999.gada, bet no 2004. līdz 2014.gadam bija uzņēmuma valdes loceklis.

Līdz šim uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Lietuvas pilsonis Darius Meškuotis, kurš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šīs gada janvarī. Taču turpmāk Darius Meškuotis būs uzņēmuma valdes loceklis.

SIA «Knauf» valdes locekles amatu atstājusi valdes locekle Beatrise Ērika (Beatrix Erika) Peter-Knauf, un viņas vietā par valdes locekli iecelts Polijas pilsonis Jacek Kazimiers Jakubiszyn.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15.augustā.

SIA «Knauf» dibināta 1994.gadā, tās pamatkapitāls ir 7 117 506 eiro, un vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Knauf International GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Knauf apgrozījums palielinājies, bet izmaksas augušas straujāk

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 8,2% jeb 4,443 miljoniem eiro un bija 58,451 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma tīrā peļņa pagājušajā gadā bija 8,773 miljoni eiro, kas bija par 2,2% jeb 192 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016.gadā.

SIA «Knauf» pagājušo gadu vērtē kā labu, pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū un jaunapgūto Norvēģijas un Zviedrijas tirgu.

SIA «Knauf» praktiski visus ieņēmumus - 98,7% no apgrozījuma - guvis no celtniecības materiālu pārdošanas, pārējie ieņēmumi gūti no pakalpojumu sniegšanas un citiem ar pamatdarbību saistītiem avotiem.

SIA «Knauf» produkcijas lielākais noieta tirgus ir Lietuva, tur pagājušajā gadā realizēta produkcija 27,149 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 10,8%, salīdzinot ar 2016.gadu), Latvijā gūti ieņēmumi 18,338 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 3,2%), savukārt Igaunijā gūti ieņēmumi 11,029 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 5,7%). Citos tirgos uzņēmuma gūtie ieņēmumi ir mazāki par vienu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības materiālu ražotājs un vairumtirgotājs SIA «Knauf» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu līdz 65,782 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 11,901 miljonam eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pagājušā gada peļņa ir lielākā kopš tā dibināšanas, liecina «Lursoft» multi atskaite.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Knauf» apgrozījums pieauga par 12,5% jeb 7,331 miljonu eiro, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 35,7% jeb 3,128 miljoniem eiro. Pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū, uzņēmums pagājušo gadu vērtē kā labu, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Knauf» apgrozījumu pamatā veido ieņēmumi no preču un gatavās producijas pārdošanas. Uzņēmuma lielākais noieta tirgus 2018. gadā bija Lietuvā, kurā pārdota produkcija 29,733 miljonu eiro apmērā, Latvijā pārdota produkcija 21,517 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijā - 12,519 miljonu eiro apmērā. SIA «Knauf» saražotos celtniecības materiālus eksportējis arī uz citām valstīm, tostarp Lielbritāniju, Baltkrieviju, Norvēģiju, Somiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Knauf: Konkurences Padomes lēmums sagatavots uz 107 lapaspusēm

Žanete Hāka, Lelde Petrāne, 26.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Konkurences Padomes lēmumu uzņēmuma vadība saņēma 24.oktobrī plkst. 16.30 un apstiprināja tā saņemšanu 25.oktobrī plkst. 10.09. Tā kā Konkurences Padomes lēmums sagatavots uz 107 lapaspusēm, tad atbildi uzņēmuma vadība varēs sniegt pēc lēmuma izskatīšanas,» biznesa portālam db.lv norādīja SIA Knauf.

Kā ziņo aģentūra LETA, Konkurences padome piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas būvmateriālu ražotāja SIA «Knauf» valdē, liecina «Firmas.lv» informācija.

Darbu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā atstājis Rumānijas pilsonis Kazimirs Buzikeviči, bet viņa vietā par valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Lietuvas pilsonis Darjus Meškotis.

Darbu «Knauf» valdē turpina valdes locekle Vācijas pilsone Beatrise Ērika Peter-Knaufa.

Uzņēmums «Knauf» iekļauts «Knauf» uzņēmumu grupā, kas ir viens no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem pasaulē. Uzņēmuma īpašniece ir Vācijā reģistrēta sabiedrība «Knauf International GmbH». «Knauf» ir vienīgā ģipškartona ražotāja Latvijā un Baltijā.

2016.gadā «Knauf» apgrozījums bija 54 miljoni eiro, bet peļņa - 8,58 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Būvmateriālu ražotāju meka

Kristīne Stepiņa, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada smagsvari – būvmateriālu ražotāji Knauf un Sakret – šogad uzlabojumus pašmāju tirgū negaida, tēmē uz Skandināvijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stopiņu novadā strādā vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, tie uzteic uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī izejmateriālu pieejamību. Kopš 2003. gada Rumbulā darbojas SIA Sakret, 2005. gadā darbību sāka SIA Sakret Plus. 2004. gadā Sauriešos tika atvērta SIA Knauf rūpnīca. Pērn ražotāju apgrozījums samazinājies, to ietekmējis Krievijas rubļa vērtības kritums un pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistē būvdarbiem.

Rūpnīcas atrašanās vieta Stopiņu novada Sauriešos SIA Knauf ir izdevīga, jo tās tuvumā – Salaspilī un Saulkalnē – atrodas ģipšakmens iegulas. Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradnes, kurās tiek iegūts izejmateriāls. Knauf Salaspils karjerā iegūst aptuveni 300 tūkstošus tonnu ģipšakmens gadā. «Saulkalnē šobrīd ieguvi neveicam, taču plānojam to sākt 2017. gadā, lai būtu iespējams pirms Rail Baltica pamattrases un multimodālā kravu termināļa būvniecības izrakt ģipškameni, kas atrodas zem plānotās attīstības teritorijas. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, nāksies iegūt dubultu apjomu, kas nozīmē pietiekami lielus iesaldētus līdzekļus,» stāsta Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotāja Knauf priekšrocība ārvalstu konkurentu priekšā – sistēmiska pieeja, pārdodot produktu grupu

Sistēmas ietvaros visi produkti ir savstarpēji salāgoti, pārbaudīti un sertificēti, un tā ir uzņēmuma priekšrocība pret importa analogiem, kur bieži ir tikai viens vai divi produkti, skaidro SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

«Knauf savu produktu ražošanā izmanto tikai dabīgo ģipsi, kas tiek iegūts uzņēmumam piederošā A kategorijas ģipšakmens ieguves vietā Salaspilī, kurā dabīgā izrakteņa pietiks vēl vismaz 300 gadiem. Fakts, ka mūsu produkts tiek ražots no dabīga materiāla, ir priekšrocība pretstatā konkurentiem,» uzsver A. Ivanovs.

«Viens no uzņēmuma pamatpostulātiem ir, ka Knauf pārdod nevis produktu, bet risinājumu. Tas nozīmē, ka netiek pārdots ģipškartons vai ģipša apmetums vien, bet, piemēram, starpsiena ar noteiktiem skaņas izolācijas un ugunsdrošības rādītājiem. Knauf rīcībā ir pietiekami daudz produktu, lai šādu risinājumu piedāvātu no viena piegādātāja, un pircējiem nav jātērē laiks, piemeklējot analogus no vairākiem ražotājiem,» teic A. Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Knauf plāno uzlabot apgrozījuma un peļņas rādītājus

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA Knauf apgrozījums pērn sasniedza 50,818 miljonus eiro, bet peļņa - 7,783 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft Klientu portfeļa dati.

Pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū, 2015. gads sabiedrībai vērtējams kā stabils, lai gan sakarā ar straujo pārdošanas apjomu kritumu Krievijā, kopumā izpalika apgrozījuma pieaugums un peļņas rādītāju uzlabošanās, skaidro uzņēmums.

Lursoft dati rāda, ka Knauf ir darba devējs 186 darbiniekiem un 2015. gadā nodokļos nomaksāja vairāk nekā piecus miljonus eiro.

Pārskata gadā uzņēmums turpināja izmaksu samazināšanu galvenajās izmaksu posteņu pozīcijās un strādāja pie jaunu produktu ieviešanas atbilstoši aktuālajiem tirgus apstākļiem.

Knauf vadība norāda, ka šogad plāno uzlabot apgrozījuma un peļņas rādītājus, cerot uz būvniecības situācijas uzlabošanos Baltijā. Lai samazinātu ražošanas izmaksas, šogad investīcijas tiks novirzītas ražošanas procesa uzlabošanai un optimizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos sodījusi vairākus būvmateriālu tirgus dalībniekus, taču plašāku informāciju par to KP sniegs nākamnedēļ, aģentūrai LETA apstiprināja KP pārstāvji.

Patlaban KP nesniedz komentārus par šo lietu, lai lietā iesaistītie uzņēmumi varētu iepazīties ar KP lēmumu.

«KP apstiprina, ka ir pieņēmusi lēmumu, konstatējot aizliegtu vienošanos vairāku būvmateriālu tirgus dalībnieku, tai skaitā SIA «Depo DIY» darbībās. KP, respektējot visu iesaistīto uzņēmumu tiesības iepazīties ar iestādes pieņemto lēmumu, plašākus komentārus par lietas būtību un piemērotajiem sodiem sniegs nākamās nedēļas laikā,» norādīja KP pārstāvji.

KP sodījusi būvmateriālu tirgotāju «Depo DIY» («Depo») ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī, savukārt uzņēmumus lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu par sodu «Depo» saņēmis vakar, 4.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - FOTO: Apbalvoti Eksporta un inovācijas balvas 2016 ieguvēji

Anda Asere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta un inovācijas balvas 2016 Eksporta čempionam a/s Dobeles dzirnavnieks 60% no pērnā gada 98,5 miljonu eiro apgrozījuma nodrošinājis noiets ārvalstīs.

Svinīgā ceremonijā paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti. Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās – Eksporta čempions, Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā, Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts un Rūpnieciskais dizains.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru