Eksperti

Ko darīt ar būvprojektu ekspertīzēm?

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos, tajā skaitā attiecībā uz būvprojekta ekspertīžu veikšanu un to faktisko nozīmi būvniecības procesā. Par minēto notiek aktīva diskusija Būvniecības padomes dalībnieku un nozares pārstāvju vidū, taču, manuprāt, šāda diskusija ir neauglīga vairāku apsvērumu dēļ.

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis – sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Tātad normatīvais regulējums prasa jebkuru eksperta iebildi par projekta risinājumu pamatot ar normatīva vai standarta prasībām.

Man pieejama trīs Latvijas uzņēmumu statistika par veiktajām ekspertīzēm pēdējos trīs gados. Kopā minētie uzņēmumi veikuši 630 ekspertīzes un tikai 5 gadījumos izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai. Pārējos gadījumos būvprojektos veikti labojumi un ieviestas korekcijas. Statistika ir graujoša, taču mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc ir tieši tā un ne citādi – iespējams, būvprojektu kvalitāte bijusi šaubīga, kas liecina par to izstrādātāju neprofesionalitāti, bet, iespējams, piedodiet, būveksperti ir “izspiedēji” vai arī skrupulozi dara savu darbu.

Esmu dzirdējis vienu šāda eksperta viedokli: “Ja būvprojektu daļu eksperti ievērotu Būvniecības likuma un vispārīgo būvnoteikumu prasības, būvniecības nozare Latvijā tiktu pilnībā paralizēta.”

Protams, no vienas puses ir skaidrs, ka lielā mērā cīņa varas gaiteņos ir kā par biznesa interesēm, tā reālo kvalitāti būvniecības procesos. Un var piekrist viedoklim, ka būtu jānosaka visu būvprojekta daļu ekspertīze, jo, līdzīgi kā literatūrā, arī būvprojekta kvalitatīvai izpratnei nepieciešams pilns sastāvs ar visām daļām, lai izprastu tā jēgu un realizācijas kārtību. Ja, likumdevējaprāt, visas tā daļas nav jāpārbauda, kāpēc tās vispār ir jāprojektē? Ir skaidrs, ka nozares eksperti vēlas runāt par jebkura paveiktā darba kvalitāti.

Arhitekte Ilze Miķelsone uzskata, ka ar kvalitātes jēdziena klātbūtni šeit tiek saprasts process, kas ir metodiska un saturiska pārbaude atbilstībai nepieciešamajiem nosacījumiem. Projekti pēc ekspertīzes procesa iziešanas ir tendēti uz kvalitatīvāku rezultātu – mazāk kļūdu, efektīvākiem risinājumiem, ātrāku būvniecības procesu. Es vēl piebilstu - mazāki riski par nu jau tik leģendārajām papildu izmaksām.

Arhitekte Ilze Miķelsone minējusi, ka pieredzējuši eksperti komentē - kļūdas, tāpat kā to atzīmēšana, mēdz būt arī tipiskas nozarei vai konkrētai sadaļai, arī konkrētam ekspertam. Mēdz būt gadījumi, kad projekts savas kompleksās struktūras un daudzo kārtu dēļ ir ne tik daudz kļūdains, cik nelasāms. Ir arī sarežģītāki gadījumi, kad būvprojektam nav nedz atbilstoša sastāva un noformējuma, nedz normatīviem atbilstoša risinājuma, un projektētājs cer, ka eksperts viņam pateiks, kā ir jādara. Tas attiecas uz pietiekami nozīmīgām būvēm un norāda uz dziļāku Latvijas projektēšanas tirgus problemātiku – būves nozīmei neatbilstoša projektētāja kvalifikācija, laiks, izmaksas un arī attieksme. Sacītajam piekrītu, jo ikdienā saskaros ar klientu problēmām jau būvniecības procesā, kur praktiski visi būvniecības procesa dalībnieki par jebkuru projekta kļūdu vēlas papildu naudu. Un kam tas ir izdevīgi? Noteikti ne pasūtītājam!

Tāpēc sanāk, ka to subjektu loks, kas šobrīd lobē izmaiņas Vispārīgajos būvnoteikumos, faktiski atver “papildu naudas” pieprasīšanas lādi no pasūtītāja. Faktiskie ieguvēji no šādām plānotām izmaiņām būs būvnieki. Zaudētāji - pasūtītāji un sabiedrība kopumā. Kā to ierobežot, ja patiešām atsakās (daļā) no būvprojektu ekspertīzēm?

Būtu jāsāk ar procesu vērtēšanu jau to sākuma, nevis vēlā būves dzīves cikla realizācijas stadijā. Tas nozīmē – jādomā par pasūtītāja izglītošanu, jāizsver inženierkonsultanta kā pasūtītāja interešu pārstāvja nozīme, jādomā par būvprojektu kvalitāti un tikai tad būvekspertīzēm un būvniecības izmaksām.

Šobrīd valstī atbildība būvniecībā darbojas neefektīvi. Proti, tā ir paredzēta, taču attiecīgās Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu normas ir formālas. Par to neievērošanu nav paredzēta ne administratīvā, ne kriminālatbildība. Arī civiltiesiskās atbildības praktiski nav, jo apdrošinātie riski reti kad iestājas, bet patiesie pasūtītāja riski nemaz netiek apdrošināti. Tātad, ja mēs runājam par pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu, tad jāsāk pētīt tā sākums. Katra būvprojekta sākums ir pasūtītājs. Diemžēl, un tas arī ir normāli, pamata problēma ir pasūtītāja zināšanu un kompetences trūkums. Taču es nedomāju, ka pasūtītājiem par to būtu jāmaksā dubulti un jārunā par mūžīgi nepieciešamo papildu naudu būvniecības gaitā.

Aicinu katru nozares dalībnieku kaut reizi izlasīt Latvijas Arhitektu savienības publicētos materiālus par Latvijā esošo standartu LVS EN 16310:2013. Iespējams, ka tur varētu rasties dažas labas atbildes!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā publiskajā telpā sniegto informāciju par plānoto Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdali tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, Rīgas pašvaldība ir apkopojusi informāciju par projektiem, kuru īstenošanu ir iespējams uzsākt nekavējoties jau 2020. gadā, informē Rīgas dome.

Kopumā nepieciešamo investīciju apjoms, ar kuru palīdzību Rīga varot iesaistīties ekonomikas sildīšanā jau tuvākajā laikā, veido aptuveni 337 miljonus eiro.

Investīcijas nepieciešamas tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošana, t.sk. energoefektivitāte un mobilitāte – aptuveni 241 miljona eiro apmērā. Tas ietver, piemēram, kompleksus pasākumus pirmsskolas izglītības iestāžu energoefektivitātei, kā arī mobilitātes jomā plānots īstenot Austrumu maģistrāles iztrūkstošo posmu no Vietalvas ielas līdz Ieriķu ielai. Tāpat arī atsevišķus veloinfrastruktūras projektus (piemēram, Veloceļš Centrs – Ziepniekkalns).

Investīcijas nepieciešamas arī pilsētvides jomā 96 miljonu eiro apmērā, kas vienlaikus nodrošina jaunu darba vietu izveidi un kultūras un izglītības pakalpojumu pieejamību, kā piemēram, Sarkandaugavas apkaimes kultūras un dabas mantojuma revitalizācija - Aldara parka pārbūve un Mūkusalas ielas krasta promenādes izbūve, kas būs būtisks ieguldījums pilsētvides kvalitātes uzlabošanā gan visas pilsētas, gan apkaimes mērogā, uzskata Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš saņēmis sešus piedāvājumus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektēšanai

Žanete Hāka, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas Dzelzceļa līnijas: Sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles ziņojums par "Rail Baltica" ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai. Ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus, kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē, norāda "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Kā vēstīts, Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

K. Vingris norāda, ka Latvijā projekta ieviešana tika uzsākta ar sarežģītāko un izmaksu ziņā ietilpīgāko posmu attīstīšanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa stacijas un lidostas darbību, būvniecība sadalīta kārtās, kas pagarina izbūves laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paziņots uzvarētājs nākamajam Rail Baltica būvprojekta iepirkumam Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS pasludinājis uzvarētāju iepirkumā par būvprojektēšanu un autoruzraudzības pakalpojumiem Rail Baltica dzelzceļa līnijas posmā caur Rīgu, informē komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja Līva Biseniece.

Uzvarētāja piedāvājuma summa ir 12 989 200 eiro. To iesniedza divu spāņu uzņēmumu konsorcijs, kas sastāv no IDOM Consulting, engineering, architecture (IDOM) un INECO. Plānots, ka līgumu ar uzvarētāju parakstīs šī gada jūnijā pēc nepieciešamo procedūru noslēgšanas, tai skaitā desmit dienu nogaidīšanas perioda.

Šis ātrgaitas dzelzceļa posms ir 56 km garš un sastāv no trim apakšposmiem: Upeslejas - Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns - Imanta un Starptautiskā lidosta «Rīga» - Misas upe.

Piegādātājam 24 mēnešu laikā būs jāveic trases apsekošana, vērtību inženierijas izpēte, jāizstrādā būvprojekta pamatrisinājumi un detalizētais būvprojekts. Turklāt piegādātājam tiks uzticēta autoruzraudzība dzelzceļa posmam Rīgā būvniecības fāzes laikā pēc būvprojekta pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ogrē par 21 miljonu eiro būvēs jaunu ģimnāzijas un sporta ēku

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par Vanšu tilta pārbūves būvprojekta izstrādi pieteikušies četri pretendenti, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pēc departamenta pārstāves Unas Ahunas-Ozolas teiktā, iepirkums noslēdzies 28.novembrī un patlaban notiek pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Konkursa uzvarētājs varētu būt zināms tuvāko nedēļu laikā. Tilta pārbūves izmaksas būs zināmas tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Iepriekš departamenta pārstāvji norādījuši, ka parasti šādu būvprojektu izstrāde ilgst aptuveni vienu līdz pusotru gadu, kas nozīmē, ka tilta pārbūves darbi varētu sākties ne ātrāk kā 2020.gadā. Vanšu tilts atklāts 1981.gadā un kopš tā laika pilnīgu atjaunošanu nav pieredzējis. Pirmais iepirkums par būvprojekta izstrādi tika izsludināts jau 2016.gadā, bet tas beidzās bez rezultātiem, jo iepirkuma laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt projektēšanas uzdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

«Veicot projektēšanas darbus, paredzēts izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā teātra ēkas kopējiem pārbūves darbiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Projekta rezultātā tiks uzlabots Valmieras drāmas teātra darbinieku un apmeklētāju komforta līmenis, tādējādi darbiniekiem nodrošinot pozitīvāku darba vidi un apmeklētājiem – patīkamāku izrāžu apmeklējuma laiku,» skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkst. EUR un autoruzraudzība 45 tūkst. EUR (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Rakstniecības un mūzikas muzeja būvprojektu izstrādās arhitektu birojs Krasts, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai raitāk virzītos uz priekšu ar Mārstaļu 6 projektu un iespējami ātrāk atvērtu muzeja pastāvīgo ekspozīciju sabiedrībai, paralēli būvprojekta pielāgošanai muzeja vajadzībām notiks muzeja ekspozīcijas dizaina un interjera projekta izstrāde. Izvēlētais ceļš ļaus projektēšanas, būvniecības un iekārtošanas darbus īstenot, iekļaujoties tiem atvēlētajā projekta budžetā. Plānots jau nākamajā gadā uzsākt būvdarbus, lai jau 2021. gada nogalē telpas varētu nodot to jaunajiem saimniekiem,» teic Gruškevica.

Līguma summa ir 86 800 eiro (bez PVN).

«Rakstniecības un mūzikas muzejs turpina strādāt pie jaunās ekspozīcijas satura un ēkas kopējā koncepta. Šajā procesā ļoti būtiska ir sadarbība ar projektētājiem, lai muzeja ieceres salāgotu ar ēkas arhitektonisko plānojumu un paredzētu ekspozīcijas realizācijai nepieciešamās inženierkomunikācijas,» papildina muzeja direktore Iveta Ruskule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienlaikus ar atjaunoto Okupācijas muzeju un tā "Nākotnes namu" top memoriāls Padomju Okupācijas upuru piemiņai, kā arī tiks pilnībā sakārtota un labiekārtota Strēlnieku laukuma teritorija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Šobrīd Okupācijas muzeja pārbūvē tuvojas noslēgumam būvkonstrukciju izbūve, turpinās inženierkomunikāciju izbūve un uzsākts darbs pie telpu iekšējās apdares. Par 90% pabeigta vēsturiskās Okupācijas muzeja ēkas siltināšana, noņemot esošās tumšās vara skārda loksnes un montējot tās atpakaļ pēc fasādes siltināšanas darbu pabeigšanas. Augustā tiks uzsākta fasādes apšūšana ar granīta plāksnēm, kas pasūtītas no Somijas, no jauna projektētajā ēkas daļā jeb "Nākotnes namā", to papildinot ar stiklotu fasāžu sistēmu.

Saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm muzeja komplekss veido stāstu no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei – esošajai ēkai tiek saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, jaunā piebūve tiek veidota gaiša, simbolizējot tagadni, bet piebūve Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieki Marijas ielas graustu plāno atjaunot par septiņiem miljoniem eiro, tajā galvenokārt izveidojot nelielus dzīvokļus, bet pirmo stāvu atvēlot komercfunkciju nodrošināšanai, piektdien Rīgas domes Vidi degradējušu būvju komisijā pastāstīja arhitekti un īpašnieku pārstāvis Aleksandrs Meikšāns.

Meikšāns ir viena no ēkas Marijas ielā 6 īpašniekiem - igauņu uzņēmēja Tomasa Tūla pārstāvis - un pēdējo gadu laikā ir bijis vienīgais, kurš nācis pie pašvaldības atskaitīties par situāciju ar ēku.

Otra īpašnieka - Jevģēnija Petrova - pārstāvji sēdē nekad nav bijuši un arī viņš pats ieradies nav.

Meikšāns pastāstīja, ka katru mēnesi tiek veikts fasādes monitorings - tās kustība un novirzes. Tāpat nams tiekot katru mēnesi apsekots, lai pārliecinātos, ka tā tehniskais stāvoklis nepasliktinās.

Viņš teica, ka oktobrī noslēgts līgums ar SIA «Openspace» arhitektu biroju par ēkas atjaunošanas projekta izstrādi. Patlaban viņi veicot visus priekšizpētes darbus. Aplēses liecina, ka nama atjaunošanai nepieciešami seši septiņi miljoni eiro, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica lidostas projekta daļa varētu izmaksāt 250-280 miljonus eiro

Monta Glumane, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā paredzēts labiekārtot pludmali, lai tā kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Būvprojekts paredz Roņu ielas pārbūvi un infrastruktūras sakārtošanu. Projektam paredzētas divas kārtas - Roņu ielas pārbūve un izejas uz pludmali labiekārtošana un pludmales koka laipas izbūve no Roņu ielas līdz dienvidu molam. Projekta izstrādātāja ir SIA «Firma L4» pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Liepājas pilsētas būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, būvprojekts ir gatavs - būvvalde projektu ir akceptējusi, ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Viņš norāda, ka šis ir tikai viens posms, lai Liepāja kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Projekta pirmajā kārtā paredzēts pārbūvēt Roņu ielu visā garumā - ap 700 m un arī nelielu posmu no Zvejnieku alejas.Projekts ietver ietvju un brauktuves pārbūvi, veloceļa un inženierkomunikāciju izbūvi. Lietus kanalizāciju izbūvēs no jauna, bet ūdens apgādes tīklus un apgaismojumu pārbūvēs/atjaunos. Būs jaunas autostāvvietas Roņu ielas malās un pašvaldības zemes gabalā Zvejnieku alejā 11a, pie bijušā Kursas kluba.Roņu ielas un Zvejnieku alejas krustojumā ir paredzēts izveidot vietu, kur nākotnē varētu uzstādīt vides objektu/pieminekli rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim. Tāpat Roņu ielā ir paredzēta koku izciršana un vairāk nekā 40 jaunu koku stādīšana un apstādījumu veidošana. Izeja uz pludmali Roņu ielas galā tiks labiekārtota atbilstoši pludmales tematiskajam plānojumam, kas pašvaldībā apstiprināts 2015. gadā.Izejā uz pludmali tiks izbūvēts operatīvā transporta izbraukšanas/iebraukšanas ceļš, veikta kāpu nostiprināšana, ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, lai pludmales zonā varētu uzstādīt tualetes un dušas.Būs arī cits labiekārtojums - laipas, ģērbtuves, velonovietnes, atkritumu urnas, norādes un informatīvās zīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Savu un biznesa nākotni saista ar Latgali

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiščenko ģimene pussagruvušo padomju laika pirti, kas atrodas Lūznavas muižas parkā pārdesmit metru no restaurētās, bijušās poļu izcelsmes muižnieku Kerbedzu vasaras rezidences, iegādājās pavisam nejauši un tagad attīsta viesu namu Svilpaunieki.

Elīna un Mārtiņš Kiščenko ir ceļu būves inženieri – M. Kiščenko strādā par ceļu projektētāju, bet E. Kiščenko ikdienā veic ceļu un tiltu būvuzrauga pienākumus. «Tā kā drīzumā ir sagaidāms, ka Eiropas Savienības fondu budžets Latvijas ceļiem tiks apgriezts, ir jādomā, ko darīt, lai paliktu šeit, Latgalē. Mums ir savs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzraudzību un sniedz inženierpakalpojumus, taču jau laikus esam sākuši gatavoties krīzei, kas gaidāma šajā nozarē. Tā radās ideja par tūrisma jomu, kurā mēs varētu darboties,» stāsta E. Kiščenko, uzsverot, ka viņu ģimene noteikti būs starp tām, kas paliks dzīvot un strādāt Latgalē, nevis aizbēgs uz Rīgu vai ārzemēm darba un labākas dzīves meklējumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Graustam Marijas ielā mainījies viens no īpašniekiem un tapis atjaunošanas projekts

LETA, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Marijas ielā 6, esošajai ēkai mainījies viens no īpašniekiem, kā arī Rīgas domei beidzot iesniegts nama atjaunošanas projekts minimālā sastāvā, informēja pašvaldībā.

Kā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), ēkas īpašnieki ir panākuši vienošanos un Rīgas pilsētas būvvaldē ir iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā, kas paredz, ka ēkas pirmajā stāvā atradīsies restorāns, bet pārējā daļā tiks izbūvēti dienesta dzīvokļi.

Projekts paredz atjaunot ēkas vēsturisko fasādi, nomainīt nesošās konstrukcijas un jumta segumu, kā arī izbūvēt divus jaunus liftus, kas vedīs no ēkas pagrabstāva līdz piektajam stāvam, informēja mērs.

Vienlaikus namam mainījies arī viens no īpašniekiem, proti, daļa ēkas joprojām pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tūlam, bet otra daļa - Igaunijas pilsonei Trīnai Nellisai.

No 2018.gada janvāra puse nama piederēja Jevgēnijam Petrovam, no šī gada jūlija līdz augustam - SIA «B.L. Property Agents Ltd», bet kopš 15.augusta - Nellisai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pečaku lūdz apsūdzēt par iespējamām nelikumībām attīstot infrastruktūru Krievu salā

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs SIA «Depo DIY» plāno būvēt «Depo» veikalu-noliktavu Augusta Deglava ielā 165, Rīgā, apstiprināja Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš sacīja, ka apbūvējamās zemes kopējā platība ir 91 170 kvadrātmetru, uz kuras plānots būvēt divas ēkas, tostarp vienas ēkas platība būs 29 572,4 kvadrātmetri, bet otras - 372,1 kvadrātmetrs. Attiecīgi lielākajā ēkā būs trīs stāvi, bet otrai ēkai būs viens stāvs.

Rīgas būvvaldes informācija liecina, ka «Depo DIY» veikala-noliktavas būvprojekts akceptēts piektdien, 17.maijā.

Savukārt «Depo DIY» komentāru par būvniecības ieceri un investīcijām neizdevās iegūt.

«Depo DIY» apgrozījums 2017.gadā gadā bija 219,105 miljoni eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 2,3% un bija 11,931 miljons eiro. Vienlaikus «Depo DIY» koncerna apgrozījums 2017.gadā pieauga par 16% un bija 238,287 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 10,131 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daugavas stadiona ledus halles būvniecība izmaksās vairāk nekā 10,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17.septembrī, Daugavas stadionā tika parakstīts līgums ar personu apvienību «ARMS», kura ieguva līguma slēgšanas tiesības atklāta konkursa iepirkumā par Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

«Sarežģītais ledus halles būvniecības iepirkuma process, kas ilga vairāk nekā sešus mēnešus, nu ir galā un esam parakstījuši līgumu ar būvnieku personu apvienību «ARMS», kura sastāv no dalībniekiem SIA «ARMS Group» un igauņu uzņēmuma OÜ «RTS Infraehitus». Būtiski, ka līgumu noslēdzām pieejamā finansējuma ietvaros par summu 10 320 000 eiro (bez PVN 21%). Mūsu galvenā uzmanība tiks veltīta līgumā noteikto termiņu ievērošanai un kvalitatīvai darbu izpildei, lai ledus halle tiktu nodota ekspluatācijā līdz 2021.gada Pasaules čempionātam hokejā. Būvniekam sešu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas ir jāizstrādā un Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo būvprojekts, kā arī jāsaņem būvatļauja par projektēšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 18 mēneši, kas nozīmē, ka ledus halle ir jāuzbūvē gada laikā», norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ogres novada pašvaldības domes Tautsaimniecības komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par metu konkursa “Laivu piestātnes attīstības priekšlikumi” žūrijas komisijas nolikumu apstiprināšanu un metu konkursa žūrijas komisijas sastāva ievēlēšanu, informē Ogres novada dome.

Ogres novada pašvaldības nekustamais īpašums Rīgas ielā 45, Ogrē, atrodas pie A6 autoceļa Rīga – Daugavpils, Daugavas krastā – pie robežas ar Ikšķiles novadu. Ēka padomju laikā bija Ogres trikotāžas kombināta sūkņu stacija. Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka vieta ir uzskatāma kā Ogres vārti, jo tā ir pirmā ēka, ko redz autoceļa izmantotāji un Ogres viesi, kā arī iedzīvotāji. Pašlaik ēka vieš degradētas teritorijas iespaidu un zināmā mērā atgādina par Ogri kā industriālu pilsētu. Tajā pašā laikā ar vietas palīdzību ir iespējas popularizēt Ogri, skaidro domes pārstāvji.

Pašvaldībā 2018.gada 14.decembrī tika saņemts biedrības "Ūdensmalu attīstībai" iesniegums, kurā norādīts, ka "Publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Zied zeme” projektā "Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība" ("DaugavAbasMalas”) ekspedīcijas laikā Ogres un Ikšķiles novados tika ievērota vieta ar attīstības potenciālu, tai skaitā Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambis. Teritorija ir iecienīta vietējo iedzīvotāju un tūristu pastaigu vieta, kuru bieži izmanto arī velobraucēji, makšķernieki, skrituļslidotāji, skrējēji, kā arī citi aktīvās atpūtas cienītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane, 04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Interspiro Production būvēs jaunu ražošanas un noliktavas ēku

Žanete Hāka, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek izstrādāts elpošanas un drošības ekipējuma ražotāja SIA «Interspiro Production» ražošanas un noliktavas ēkas būvprojekts un ir sākti būvlaukuma un zemes sagatavošanas darbi, lai jau tuvāko mēnešu laikā varētu sākt ražošanas un noliktavas ēku būvniecību Ģenerāļa Baloža ielā 20/22 Liepājā.

Esošā ražotne industriālajā parkā «Liepājas Biznesa centrs» Kapsēdes ielā ir kļuvusi uzņēmumam par šauru, tādēļ nolemts būvēt jaunu ražotni, kas būs ne tikai daudz modernāka un ērtāka ražošanas procesam un darbiniekiem, bet arī dabai draudzīgāka.

«Liepājas SEZ pārvalde uz 30 gadiem ir iznomājusi uzņēmumam 1,7 hektāru plašu zemes gabalu Ģenerāļa Baloža un Lazaretes ielas krustojumā. Izvēloties šo vietu, ņēmām vērā gan to, ka šī ir vieglā ražošana, gan to, ka šeit iespējams ērti atbraukt ar sabiedrisko transportu, savukārt ražotnē strādājošie Karostas un Tosmares iedzīvotāji uz darbu varēs viegli atnākt ar kājām. Papildus jau divām šogad Karostā ekspluatācijā nodotajām ražošanas ēkām («RT Metāls» un «Jensen Metal» metālapstrādes ražotnes), šī ražotne turpinās Karostas uzņēmējdarbības teritorijas attīstību,» norāda Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Satiksmes pārvadu Sarkandaugavā par 42,5 miljoniem eiro būvēs Binders, LNK Industries un Latvijas tilti

LETA, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā, aģentūra LETA noskaidroja departamentā.

Līgums paredz veikt 1.kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliežu ceļiem "Rīga-Skulte". Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamo informāciju, "OTC" ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders", AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.

Kā pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, līdz ar būvniecības sezonas sākumu, kas provizoriski būs aprīlī, tiks uzsākti darbi, lai izbūvētu divlīmeņu šķērsojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mārstaļu ielas nama remonta izmaksas Rakstniecības un mūzikas muzeja vajadzībām lēš ap 4 miljoniem eiro

LETA, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rakstniecības un mūzikas muzejs varētu ievākties Mārstaļu ielā 6, ēkai nepieciešami remontdarbi, kas varētu izmaksāt aptuveni 4 miljonus eiro, trešdien preses konferencē sacīja AS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc ēkas apsekošanas secināts, ka tajā nepieciešama vairāku starpsienu un nevēsturiskās grīdas demontāža, daļēji jānomaina jumts, kas pēdējo 20 gadu laikā pēc iepriekšējā remonta ir sabojājies, kā arī jāveic citi darbi, lai būtu iespējams īstenot muzeja plānoto ekspozīciju. Tajā pašā laikā, nama nesošās konstrukcijas un to pārsegumi ir labā stāvoklī.

«Pašlaik ir izstrādāts būvprojekts, kas jāpielāgo muzeja vajadzībām. VNĪ gaida, ka muzejs turpmāko četru līdz piecu mēnešu laikā izstrādās savu ekspozīcijas koncepciju. Pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas projektā, šī gada vidū esam gatavi izsludināt būvniecības iepirkumu,» sacīja Neimanis.

Muzeju jaunajās telpās apmeklētājiem iecerēts atvērt 2021.gada nogalē vai 2022.gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru