Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija «Hennes and Mauritz» (H&M) likvidēs ar zaudējumiem strādājošo zīmolu «Cheap Monday», teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

H&M norāda, ka zīmola likvidēšana tiks pabeigta līdz 2019.gada jūnijam, ietekmējot aptuveni 80 darbiniekus.

«»Cheap Monday« ir tradicionāls vairumtirdzniecības biznesa modelis, kas saskāries ar ievērojamiem sarežģījumiem nozarē piedzīvoto izmaiņu dēļ,» skaidro uzņēmums.

«Cheap Monday» veikals Londonā un tiešsaistes veikals tiks slēgts 31.decembrī.

H&M iegādājās «Cheap Monday» 2008.gadā. Zīmols piedāvā džinsa apģērbus un modes kolekcijas, ko galvenokārt pārdod tālākpārdevēji.

Pagājušajā gadā Latvijā tika rādīta reklāma par parastu, blondu meiteni, kas negaidot atklāj, ka ir apprecējusies ar pazīstamo Holivudas aktieri Džordžu Klūniju, kurš vēlas ar viņu dzīvot Saulkrastos. Šogad DNB bankas reklāmā pāris ir devies atpūtā uz saulainajām Karību salām, kur jaunās aktiera dzīvesbiedres veiksme turpinās, kad viņa pludmalē nejauši atrod sen noslēptu dārgumu lādi. Ne reizi vien iedomājaties, ka gribētu būt vai nu šīs veiksminieces, vai Klūnija vietā, bet jums šķiet, ka tas nav iespējams? Dzīves patiesība tomēr ir tāda, ka dažiem cilvēkiem veicas, bet citiem nepieciešams rīkoties pašiem!

Kāds nesen publicēts pētījums atklāja, ka depresīvi cilvēki bieži vien plāno savu dzīvi pārāk nekonkrēti, izvirzot vispārīgus, izplūdušus mērķus. Pētnieki atzina, ka cilvēki ar depresīvu noslieci nokļūst tādā kā apburtajā lokā – viņi nespēj fokusēties, tāpēc biežāk nesasniedz savus mērķus, un līdz ar to kļūst vēl depresīvāki. Viņi šiem cilvēkiem iesaka izvirzīt konkrētus, reālus, taustāmus mērķus, jo tāda mērķa sasniegšana smadzenēs izraisa elektroķīmisku ķēdes reakciju, kas liek justies apmierinātam un apbalvotam, un tas, savukārt, veicina turpmāko motivāciju, pašvērtību un apmierinātību ar dzīvi.

Melnās piektdienas jeb Black Friday dzimtene ir ASV, kur to tirgotāji pirmo reizi organizēja 1952. gadā; kopš 2005. gada aktuāla ir arī Cyber Monday – pirmdiena pēc Pateicības dienas, kad cilvēki tiek mudināti iepirkties tiešsaistē. Pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā

Abi mārketinga termini radušies ASV. Liela daļa Latvijas tirgotāju tos netulko un atstāj oriģinālā valodā. «Savulaik, dzīvojot ASV, redzēju iespaidīgus skatus, kad cilvēki pusnaktī stāvēja rindā pie lielveikala, lai pirmajiem būtu iespēja iegādāties kārotās preces. Latvijā nekas tāds līdz šim nav redzēts, nezinu, vai to piedzīvosim. Uzņēmējiem Black Friday ir labs laiks atlaidēm, tomēr ne katram biznesa modelim tās ir piemērotas un ar atlaidēm var pelnīt. Mums tāds ir,» teic SIA IPS Media (iPhone Photography School) valdes priekšsēdētājs Emīls Pakārklis.

Black Friday ir populārs tieši angliski runājošajās valstīs vai zemēs, kurās tradicionāli tiek atzīmēta Pateicības diena – ASV un Kanādā. Bez šīm abām lielākās Black Friday iepirkšanās kampaņas valstis ir arī Lielbritānija, Austrālija, kā arī Francija, Vācija, Spānija, Brazīlija, Ķīna u.c. Savukārt Cyber Monday ir tiešsaistes izpārdošana pēc Melnās piektdienas, kam robežas nav tik svarīgas. «Black Friday Latvijā parādījās pirms dažiem gadiem, taču tā arī neguva lielu popularitāti. Iespējams, tāpēc, ka tradicionāli ASV Black Friday tiešām ir ļoti lielas atlaides, un šādu ieguvumu dēļ parastais patērētājs arī mēdz zaudēt galvu. Latvijā 50% un pat 70% atlaide ir teju vai ierasta lieta, kas te vienā, te citā veikalā ir sastopama visu gadu, un arī tad gala cena ir tāda, kad ir vērts padomāt, pirms veikt pirkumu,» vērtē digitālā mārketinga aģentūras New Black vadītājs Artūrs Mednis. Tirgotājiem tā ir iespēja atbrīvot plauktus jaunām precēm un vienā nedēļas nogalē strauji palielināt ieņēmumus, tostarp arī uz tā rēķina, ka patērētājs iegādājas kaut ko vairāk, kaut ko, ko citkārt nebūtu pircis vispār. «Latvijā Black Friday kampaņu rīko aizvien vairāk tirgotāju, bet, lai šādas akcijas kļūtu populāras arī pie mums, ir nepieciešams veikt skaidrojošo darbu par to, ko tā nozīmē, kā arī, protams, ir jābūt lieliskiem piedāvājumiem,» klāsta A. Mednis.

«Es jau agri zināju, ka gribu nodarboties ar modi, bet dizaina skolai biju par jaunu – tur pieņēma tikai no 18 gadiem, tāpēc sākumā trīs gadus mācījos par drēbnieci. Tā kā es tiešām zināju, ko daru, no sākta gala,» saka apģērbu veikalu ķēdes H&M radošā konsultante Margarēta van den Boša

Fragments no intervijas:

Kas ir jūsu konkurētspējas šķautne?

H&M grupas iekšienē mums ir arī citi zīmoli un veikali – COS, Monki, Weekday, Cheap Monday, tā kā piedāvājums ir dažāds. Tomēr uzskatu, ka klienti jebkurā gadījumā redz, ka mēs atšķiramies, piemēram, no Zara. Viņi noteikti ir ļoti labi savā darbā, tomēr mūsu klienti ir citi.

Droši vien esat mēģinājuši definēt šos savus klientus, ja?

Protams, ka esam. Arī Zara grupā ir daudzi atsevišķie zīmoli, bet ir redzams, ka tie ir vairāk domāti Dienvideiropai. Mēs strādājam tajos pašos segmentos, tomēr atšķirīgi. Es domāju, ka mūsu dizains ir ziemeļnieciskāks, arī mūsu klienti ir jaunāki. H&M veikalos ir dažādi cenu līmeņi, tomēr standarta kolekcijās mūsu preces noteikti ir arī lētākas.

Modes gigants H&M izveidojis jaunu mazumtirdzniecības tīklu Arket, raksta Bloomberg.

Jaunā zīmola veikalā tiks piedāvāti produkti vīriešiem, sievietēm, bērniem un mājai. Veikalos pārdos ne tikai Arket zīmola produktus, bet arī tādus, kas neietilpst H&M zīmolā. Tāpat atklāts, ka Arket produkcija būs nedaudz dārgāka kā H&M pamatzīmola preces, un, piemēram, vīriešu kreklu cenas būs, sākot no 39 eiro līdz 115 eiro.

Paredzēts, ka pirmais Arket veikals tiks atvērts Londonā vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc tam sekos veikali Briselē, Kopenhāgenā un Minhenē, savukārt interneta veikals būs pieejams 18 Eiropas valstīs. Galvenā kompānijas uzmanība tiks vērsta uz Eiropas pilsētām.

Šis solis ir daļa no iepriekš atklātā plāna šajā gadā tirgū laist vienu vai divus jaunus zīmolus. Uzņēmums paziņojis par paplašināšanās plāniem, šajā finansiālajā gadā atverot 430 jaunus veikalus, tostarp jaunos tirgos – Kazahstānā, Kolumbijā, Islandē, Vjetnamā un Gruzijā.

«Uzskatu, ka viņas [sievietes - red.] sajauc spēles laukumu biznesā. Jo līdz ar sievieti biznesā un valsts pārvaldē ienāk fiksācija nevis uz objektīvo, bet uz subjektīvo,» intervijā portālam monday.lv norāda psihoterapeits Viesturs Rudzītis, pēc kura domām, sieveitei biznesā nav vietas.

«Provokatīvā psihoterapeita Viestura Rudzīša domas vienā auditorijas daļā spēj radīt sajūsmu, citus pamatīgi nokaitināt. Viņam ir savs veids, kā skatīties uz šo pasauli un sievietes lomu tajā – varbūt neparasts, bet konsekvents, kurā vērts ieklausīties arī tad, ja viņam galīgi nepiekrītam,» teikts intervijas ievadā.

Tālāk lasāms fragments no intervijas.

Tā ir realitāte – aizvien vairāk sieviešu iet biznesā. Kā jūs to vērtējat?

Līdz ar sievieti vienmēr ienāk attiecības – viņa uz tām ir orientēta, jo arhetipiski nāk no mājas – no tradicionālas sieviešu pasaules, kurā jābūt kaut kādai hierarhiskai kārtībai, kuras rezultātā izvirzās viena no sievietēm kā Lielā Māte. Tad pārējās saskaņo uzvedību ar viņu. Un te parādās tas, ko es saucu par spogulīt, spogulīt principu - kā es izskatos, ko par man domā, vai ciena? Vai man kāda konkurence, kas ir mani pretinieki? Kā jau teicu – sievietei svarīgs šis subjektīvais faktors, attiecības – vai es patīku, vai mani mīl, ciena. Bet biznesā vienmēr bijis svarīgs objektīvais – klienta intereses. Tā ir vīriešu pasaule – ko mēs saražojam, cik tas maksā, kur ir lētāk, cik varam nopelnīt. Un, ja sieviete iet darbā, tātad viņa mēģina attīstīt sevī vīrišķo daļu. Jautājums – vai tas izdodas un vai tā vietā nenotiek pretējais – vai viņa neienes sievišķo pasauli vīriešu pasaulē. Tas ir ļoti bīstami – tā ir kā seksīga, aizmidzinoša un lēnām nogalinoša skābe vīriešu pasaulē. Kādreiz skolā nebija nevienas sievietes, toties tagad tur nevar vīriešus atrast. Jā, tāpēc, ka skolā drīkst būt zemas algas. Bet ir neizteikta doma, ka skolotājai arī nav jāmaksā daudz, jo skolotājas ir gatavas strādāt par nelielu algu, lai tikai būtu cilvēkos – būtībā viņām ir jābūt apmaksātām no saviem vīriem – kaut vai caur maksājumiem auklēm, dārzniekiem, telpu dizaineriem utt.

Piektdien, 24.novembrī daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā norisinās savulaik ASV ieviestā Black Friday jeb Melnā piektdiena, kad veikalos un tirdzniecības centros notiek preču izpārdošanas ar lielām atlaidēm.

Izpārdošanas šajā dienā rīko gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Taču pēdējie gatavojas vēl kādam notikumam – pirmdien, 27.novembrī notiks Cyber Monday jeb kiberpirmdiena, kad izpārdošanas rīkos daudzi internetveikali.

Laikraksts Dienas Bizness piektdien ziņo, ka pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā.

Iepirkšanās drudzi fotogrāfijās skatiet galerijā!

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datus, kas saistīti ar Līgo tradīcijām.

Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkstoti hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkst. hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.

Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkstošus tonnu Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkstoši tonnu. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkst. t, 2013. gadā – 222,3 tūkst. t). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkst. t).

Vācijas alus darītāji aicinājuši kancleri Angelu Merkeli pārskatīt plānus par slānekļa gāzes ieguvi, brīdinot, ka tas var iedragāt valsts alus nozari.

Alus darītājus pārstāvošā asociācija Brauer-Bund nobažījusies, ka slānekļa gāzes ieguves metode, kuras laikā zemē ar augstu spiedienu tiek pumpēts ūdens un dažādas ķimikālijas, var piesārņot gruntsūdeņus un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Saskaņā ar likumdošanu jeb tā saukto «tīrības likumu (Reinheitsgebot)» Vācijas alus darītājiem dzēriens ir jāgatavo, izmantojot tikai iesalu, apiņus, raugu un ūdeni.

«Ūdenim ir jābūt tīram un vairāk nekā pusei Vācijas alus darītāju ir pašiem savas akas netālu no paredzēto slānekļa gāzes ieguvju vietām. Jūs nevarat būt pilnīgi droši, vai ūdens netiks piesārņots ar ķīmiju un tādēļ mēs aicinām valdību veikt plašākus pētījumus pirms slānekļa gāzes ieguves uzsākšanas šādā veidā,» teikts Vācijas alus darītāju paziņojumā valdībai. Alus darītāji norāda, ka patlaban likumā iekļautie priekšlikumi nav pietiekami, lai aizsargātu nozari.

Rudenīga dūmaka, dīķu ūdens gluds kā spogulis un tāds klusums, ka ausīs griež – tas ir pavisam netālu no Rīgas burzmas – Alberta dīķos.

Zivju dīķos lēnām iestājas miers, taču, kamēr nav sniega un sala, makšķerēt gribētāji ierodas, makšķerēšana turpinās. SIA Askra valdes loceklis Andis Krūmiņš priecājas, ka garais rudens ļāvis kompensēt vēlo šīgada pavasari. Sezona Alberta dīķos ilgst tikmēr, kamēr ūdens vaļā. Zemledus makšķerēšanu neesot vērts piedāvāt – visi dodoties uz valsts ūdenskrātuvēm. Taču, ja kādam kārojas, visu var sarunāt. Kopumā Alberta dīķi ir sešas ūdenstilpes. Trīs no tām pieder Andim Krūmiņam, pārējās trīs ņemtas apsaimniekošanā.

Namiņi un veikaliņš

Kā papildu pasākums uzņēmumā tiek piedāvāta izdzīvošanas skola. Tā bijusi pieprasīta kā korporatīvs pasākums pirmskrīzes laikā, kad ar to nodarbojušies atsevišķi divi pieaicināti speciālisti. Tagad vajadzība pēc šādām izklaidēm esot retāk.

Alus darītāji no valdības nākamgad sagaida prognozējamību un stabilu nodokļu politiku, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie alus ražotāji.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš aģentūrai BNS norādīja, ka alus ražotāji nākamgad no valdības sagaida prognozējamību likumdošanas jautājumos, tostarp uzņēmējdarbības vidē, nodokļu politikā. «Mēs sagaidām prognozējamību, lai būtu prognozējamība. (..) Mēs nevaram hroniski saņemt jaunus negatīvus triecienus. Mē gribam zināt spēlēs noteikumus ilgtermiņā. Tāpat nodokļu politika, ja mēs kaut ko palielinām, tad mēs gribam ar to rēķināties pārskatāmā laika periodā uz priekšu, lai mums nav neplānoti pavērsieni sezonas laikā vai pēc sezonas, kad ir īpaši grūti,» sacīja Liniņš.

Premjera Māra Kučinska valdībai nule apritējuši divi gadi. Par šo valdību, kas uzsākusi vairākas reformas vienlaicīgi, dzirdēti gan atzinīgi vārdi, gan kritika, tomēr vēl vairāk ir tādu, kas vēlas uzzināt pārliecinošu vēstījumu, kāds tad ir tālākais Latvijas vektors šā brīža valdības vadītāja skatījumā.

Ņemot vērā arī skaļo starptautisko rezonansi izraisījušo baņķieru drāmu, ko šobrīd piedzīvojam, interese par Latvijas tālāko virzību ir īpaši izteikta. To apliecināja arī lielais cilvēku skaits, kas apmeklēja pirms pāris dienām notikušās ārvalstu tirdzniecību kameru kopīgās vakariņas ar premjerministru Māri Kučinski.

Pozitīvi, ka premjers savu uzrunu pats sāka ar tekstu, ka darīs visu, lai naudas atmazgāšanas iespējas Latvijā paliktu pagātnē, un pauda gatavību vismaz tuvāko pāris gadu laikā ar darbiem labot esošās baņķieru krīzes sekas, pārliecinoši dodoties tālāk. Diemžēl tālākais premjera vēstījums uz investoriem atstāja ne tik pārliecinošu iespaidu, kā bija dzirdams no šo vakariņu atsauksmēm. Problēma pat nebija premjera vaļsirdīgā atzīšanās, ka savā angļu valodā sagatavotajā, visnotaļ detalizētajā prezentācijā viņš nav iedziļinājies - daudzi zālē sēdošie augsta līmeņa vadītāji pie sevis atzina, ka arī viņu prezentācijas gatavo padotie, tomēr ar šādu publisku atzīšanos viņi nav uzdrošinājušies nākt. Tas, kas mulsināja vairākus uz tikšanos atnākušos investorus, - skaidras un lietas būtībā ieinteresētas atbildes tā arī nav saņemtas.

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Aizvadītās nedēļas nogalē Frankfurtē, Vācijā, norisinājās 7. starptautiskā ābolu vīna izstāde – festivāls Apfelwein Weltweit, kas vienkopus pulcē ābolu vīna un sidra darītājus no visas pasaules. Izstādes laikā norisinājās arī konkurss Pomme d'Or, kurā šogad laurus plūca arī ģimenes vīna darītava ABAVAS, saņemot divus Zelta Ābolus – par Sauso Ābolu vīnu un Pussauso Sidru, pastāstīja ABAVAS vadītājs Mārtiņš Barkāns.

Konkursam Pomme d'Or kvalificējās 120 dzērieni no dažādām pasaules valstīm, un tos vērtēja ļoti profesionāla žūrija, kuras sastāvā bija seši gastronomijas un vīna nozares eksperti. 40 labākie dzērieni tika apbalvoti ar Zelta Āboliem dažādās kategorijās.

Šogad izstādē varēja nobaudīt vairāk nekā 250 dažādus dzērienus, kas tapuši no āboliem 11 dažādās pasaules valstīs, kā arī satikt vīna darīšanas nozares speciālistus, kuri ne tikai darina vīnu un sidru, vadoties pēc tradicionālajām receptēm, bet arī vīndarus-inovatorus, kuri attīsta gan jaunas tehnoloģijas, gan pilnveido ābolu šķirnes.

«Mums ir milzīgs prieks un lepnums, ka esam pamanīti un atzīti šajā konkursā. ABAVAS sidru darinām pēc vīnogu vīna darīšanas metodēm, kuras vairāku gadu garumā esam apguvuši pie vācu vīndara Kristofa Hammela. Tāpēc ļoti priecājamies, ka mūsu rokraksts tiek atpazīts un novērtēts. Latvijā vīna un sidra darīšanas māksla tikai veidojas, tāpēc ir īpaši svarīgi, ka tiekam atzīti, » norāda M. Barkāns.

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Tālavas ķēniņa alus darītavas ražošanas procesos.

SIA Tālavas ķēniņa alus ir mikro alus darītava Vidzemē, senās letu valsts Tālavas teritorijā, šodienas Lizuma pagastā, stāsta uzņēmuma izpilddirektore Ilze Kamarūte. Alus darītāji radījuši ap 10 alus šķirnēm, no kurām populārākās ir iecienītas Rīgā un Vidzemē.

Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek raudzēts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts.

Pēc uzņēmuma vadītāju domām, tādam produktam, kā alus ir jāsniedz ne tikai fizioloģisks, bet arī garīgs baudījums – sajūtas, asociācijas, ko cenšas sniegt Tālavas ķēniņa alus raksturo, piemēram, leģenda uz etiķetes, vai ainas, ar kuru palīdzību šīs sajūtas tiek nodotas:

Šodien, iespējams, alus darītāji lems par vēršanos Satversmes tiesā pret valsti par lēmumu aizliegt alus tirdzniecību divu litru PET pudelēs no nākamā gada aprīļa, ceturtdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, virzot izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nolēmusi aizliegt no nākamā gada aprīļa tirgot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sarunā ar DB pauž sašutumu par komisijas deputātu pieņemto lēmumu. «Mēs cerējām uz saprātīgu pārejas periodu, taču tas nav noticis. Esam nepatīkamā, pat dramatiskā situācijā. Mēs piekrītam koncepcijai un stratēģijai, bet veids, kādā to dara, ir brutāls,» norāda I. Šure. Aizliegums skartu ap 40% no alus tirgus apjoma, kas ir būtisks. Turklāt tik īsā laikā pārkārtot ražošanu ir sarežģīti.