Jaunākais izdevums

Ko mums pateica un ko gribēja pateikt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembra vakarā savā TV uzrunā?

Pirmie runu “tulkoja” iedzīvotāji sociālajos tīklos, šodien to dara mediji un es kā biznesa medija redaktore redzu, ka “tulkojums” nepieciešams arī uzrunas ekonomikas sadaļai, kura 8.55 minūšu garajā runā sākas tieši astotajā minūtē.

Ko tad premjers saka? Premjers vairākkārt savā Covid-19 uzrunā uzsvēra vārdu krīze un nonācis līdz uzrunas sadaļai par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku atzina: “Šī krīze, iespējams, ir lielākā krīze, ko mūsu valsts piedzīvo kopš neatkarības atgūšanas.”

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir bijušas vairākas smagas krīzes un no 2008. gada krīzes mājsaimniecības un arī Latvijas valsts vēl nav atguvusies. Tas redzams valsts parāda apjomā, kurš tieši šīs krīzes laikā strauji auga.

Pirms tam Latvija ir pārdzīvojusi arī smagus triecienus 1990. gadu banku krīzēs, un 1997. gada Krievijas rubļa devalvācijas krīzi, kas kopumā izmainīja tautsaimniecības vaibstus līdz nepazīšanai.

Savā 29. novembra uzrunā premjers tieši pateica, ka šī krīze būs vēl smagāka. “Dienas Bizness” kopš pandēmijas ar ekspertiem un nozaru profesionāļiem analizē statistikas datus un tie norāda tieši to, kas tika pateikts no TV ekrāniem.

Valsts maks ekonomisko lejupslīdi vienmēr izjūt ar zināmu laika nobīdi, taču tagad tā ir nepārprotama. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Premjers teica, ka ziema nebūs viegla. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir slikti un būs vēl sliktāk. Iespējams pat nonāksim līdz universālajam ienākumam katram Latvijas iedzīvotājam.

Vēl K. Kariņš norādīja: “Kā valdības vadītājs es mainīšu mūsu līdzšinējo pieeju.” Šo frāzi viņš minēja, skaidrojot vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību.

Taču tikpat svarīgi kā visiem saprotamu un visiem vienādu pandēmijas ierobežojumu apstiprināšana, ir uzņēmējvidi saudzējošu likumu pieņemšana.

Svarīgi būtu, lai premjers palīdz mainīt līdzšinējo pieeju nodokļu paaugstināšanas politikā. Iecerētie nodokļu paaugstinājumi ir Saeimā apstiprināti, taču tos vēl var apstādināt un to var izdarīt Valsts prezidents. Nodokļu eksperti visi kā viens atzīst – krīzes laikā nodokļus paaugstināt nedrīkst. Šādi valsts sev atņem dzīvotspēju pēc krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pabriks atsakās pildīt veselības ministra pienākumus un iesaka to darīt pašam Kariņam

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam (JV).

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts proklamēšanas gadadienā premjers Krišjānis Kariņš (JV) novēl sabiedrībai būt atbildīgai un tālredzīgai.

Svētku uzrunā premjers atzīst, ka paaudzei pirms 102 gadiem izaicinājums bija fiziski izcīnīt Latvijas neatkarību, ko viņi panāca. K.Kariņš arī atgādina, ka pirms 30 gadiem mums bija jāatgūst mūsu valsts neatkarība, un mēs to panācām.

"Šodienas paaudzes izaicinājums ir Covid-19 pandēmija, kuru pārvarēsim - ar katra iedzīvotāja atbildību un rīcību, jo tajā ir spēks. Mēs to pārvarēsim, lai tālāk būvētu mūsu kopīgo nākotni. Būsim atbildīgi, būsim tālredzīgi, strādāsim Latvijai!," teic premjers.

Kariņš visiem novēl mierīgus svētkus, piebilstot, ka mēs "tiksim šiem laikiem cauri, jo turēsimies vienoti".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Negrasos mainīt stratēģiju Covid-19 ierobežojumu noteikšanā

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežojumu noteikšanā esam veiksmīgi turējušies pie epidemiologu ieteikumiem, un es negrasos šo stratēģiju mainīt, vaicāts par iespēju mainīt robežvērtības, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka no pandēmijas un krīzes paša sākuma valdība visu laiku paļāvušies uz epidemiologu, ekspertu ieteikumiem. Viņaprāt, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc situācija iekšzemē ir tik laba, cik ir. "Eksperti mums argumentēti saka, kāpēc nevajadzētu mainīt šo stratēģiju," viņš norādīja.

Premjers uzsvēra, ka viņa galvenā rūpe ir Latvijas sabiedrība un ekonomika kopumā. Viņš sacīja, ka darīs visu iespējamo, lai Covid-19 iekšzemē turētos maksimāli zemu. Viņš gan nenoliedza, ka spēkā esošie ierobežojumi ir ļoti traucējoši tūrisma industrijai, tomēr skaidrojot, ka, ceļot robežvērtību pašizolācijai, īslaicīgi tūrisma nozarei tas varētu likties labi, bet pārējai ekonomikai tas varētu izrādīties graujoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām netiek izskatīta iespēja Latvijā atkārtoti ieviest ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 straujo izplatīšanos, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atzina, ka pašreizējā situācijā ir divi virzieni, kā rīkoties - vēlreiz ierobežot ekonomisko aktivitāti un cilvēku kustību vai arī iespēju robežās turpināt strādāt, ievērojot pastiprinātus drošības pasākumus, tai skaitā distancējoties, mazgājot rokas, lietojot sejas aizsegus un dezinfekcijas līdzekļus. "Ja mēs visi šo ievērojam, vīrusam būs daudz grūtāk izdzīvot un tas vairs tik plaši neizplatīsies," sacīja Kariņš.

Jautāts, vai Covid-19 izplatības dēļ valdība neplāno atkārtoti ieviest ārkārtējo situāciju, premjers atbildēja, ka patlaban šāda iespēja netiek vērtēta. "Es jebkurā gadījumā nevēlētos, ka mēs atkal ejam arkārtējā situācijā. Mums, gribot negribot, ir jāiemācās kaut kādā veidā dzīvot pēc iespējas normāli šajos vīrusa apstākļos," sacīja premjers, uzsverot, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp sabiedrības garīgo veselību un ekonomisko aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Covid-19 izplatības dēļ Latvijas ekonomikā atsāktos straujš kritums, valdība būtu gatava atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, vai Latvijā ir iespējama dīkstāves pabalstu atjaunošana, premjers sacīja, ka tas ir iespējams, ja būs redzama strauja ekonomikas lejupslīde vai arī ja valdība Covid-19 ierobežošanai būs spiesta pieņemt plašākus ierobežojumus, kam būs izteikti negatīva ietekme uz ekonomiku.

Pēc Kariņa vārdiem, labā ziņa esot tāda, ka Latvijas ekonomika pašlaik uzrāda "apbrīnojumu dzīvotspēju" un "veselīgas tendences", piemēram, samazinās bezdarbs.

Premjers atzīmēja, ka valdībai ir pieredze Covid-19 atbalsta mehānismu lietošanā un tā būšot gatava šos instrumentus vajadzības gadījumā pielietot atkal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ministru kabinetu pārskatīt iecerētos dīkstāves un algu subsīdiju atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu tikai Covid-19 krīzes tieši skartajām nozarēm un uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums rudenī bijis vismaz 20%, nevis 50%.

LRB vērš uzmanību, ka ne visās nozarēs apgrozījuma samazinājums rudens sezonā ir saistīts ar ārkārtējo situāciju un pandēmiju ierobežojošiem pasākumiem, bet biznesa ciklu vai sezonalitāti.

"Krīzes situācijā, kad uzņēmējiem jau tā trūkst stabilitātes un skaidrības par nākotni, nedrīkst mainīt spēles noteikumus un lauzt iepriekš dotos solījumus. Iepriekš Ekonomikas ministrija solīja, ka primāri atbalstīti tiks uzņēmumi, kuru darbību tieši ietekmējusi Covid-19 pandēmija, nevis, piemēram, sezonalitāte. Tāpat tika plānots, ka atbalstu saņems visi uzņēmumi kuru apgrozījuma kritums pret vasaru būs 20%. Tāpēc ir nesaprotami, kāpēc valdība pēdējā brīdī ir mainījusi savu nostāju un pieņēmusi lēmumu atbalstīt pilnīgi visas nozares un uzņēmumus, turklāt apgrozījuma kritumam pret vasaru ir jābūt vismaz 50%," norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Finanšu sektoram jāpārorientējas uz risku vadību, nevis tikai jāizvairās no riskiem

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, taču tas ir banku un to uzraugu sadarbības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš salīdzināja - var uzskatīt, ka visdrošākais veids, kā neiekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir vispār nekāpt automašīnā, bet tad arī nevar nekur aizbraukt. "Labāk ir kāpt automašīnā un braukt ar prātu - ievērot ātrumu, skatīties spoguļos, lietot virzienrādītāju un tā tālāk."

Premjers stāstīja, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu. "Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas, (..) un mums ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, [jādomā], kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt," sacīja Kariņš.

Viņš pauda bažas, ka vairāku banku īpašnieki aizvien domā, ka Baltijas valstīs notiek naudas atmazgāšana, lai gan tas sen jau vairs neatbilstot patiesībai. "Bet tā domāšana vēl ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," problēmas būtību akcentēja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien, 6.novembrī.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šobrīd eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," pirmdien teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju.

Piektdien preses konferencē Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība līdz šim ir ieklausījusies ekspertu ieteikumos, kā rezultātā valstī patlaban ir viens no zemākajiem Covid-19 inficēšanās rādītājiem pasaulē.

Vienlaikus premjers pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka "Latvijā jāsāk vairāk slimot".

"Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību," uzsvēra Kariņš. Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, tad viņš būs gatavs šajā viedokļi ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts šādu piedāvājumu nav izteicis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ja Rīga viena rīkos hokeja čempionātu, IIHF jābūt pretimnākošai ar finansējumu

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa, līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu. Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu (VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%. 11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus pagaidām nav plānots mazināt, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem.

Kariņš uzsvēra, ka otrdien, 5.janvārī, valdībai būtu konceptuāli jāvienojas, par cik ilgu laiku varētu pagarināt esošos ierobežojumus.

Premjers norādīja, ka ir svarīgi, lai sabiedrībai situācija un ierobežojumi būtu saprotami un skaidri.

"Uzskatu, ka mums nevajag sabiedrību raustīt. Ir skaidrs, ka cīņa nav uzvarēta un zināmi ierobežojumi ir jāuztur," sacīja premjers.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka kontroles pasākumus visās to izpausmēs nedrīkst padarīt vājākus, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu

Anita Kantāne, žurnāla "Dienas Bizness" galvenā redaktore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien pēcpusdienā valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā, mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta premjers Krišjānis Kariņš.

Sēde notiks plkst.15 aptaujas kārtībā.

Premjers pārrunājis situāciju ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) un vēl šodien valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā.

Preses izdevēji rosina pārskatīt nesamērīgos ierobežojumus  

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē premjeram un kultūras ministram aicina pārskatīt...

Pēc K.Kariņa teiktā, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi nepieciešamos priekšlikumus.

Degvielas tirgotāji neizprot liegumu pārdot auto piederumus  

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret...

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja, ka EM aicinās novērst esošās nepilnības regulējumā par brīvdienās un svētku dienās tirgojamajām precēm, kas tostarp liegtu, piemēram, tirgot auto piederumus. "Uzskatu, ka tā ir nepilnība, un tuvākajā laikā rosināsim valdību šo jautājumu pārskatīt. Es ceru, ka kolēģi atbalstīs," teica ministrs, piebilstot, ka, piemēram, auto piederumu tirdzniecības liegums ir drošas braukšanas jautājums.

Latvijā ārkārtējā situācija ir izsludināta līdz 11.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja desmit dienu laikā nemainīsies epidemioloģiskā situācija, būs jāievieš plaši pārvietošanās ierobežojumi, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka ilgstoši vērojams Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, kas turpina pieņemties spēkā. Lai to mazinātu, valdība šodien lēma par papildus ierobežojošiem pasākumiem "klusuma periodā".

"Ja desmit dienu laikā nespēsim uzlabot situāciju, tad būsim spiesti iet uz pilna spektra pārvietošanās ierobežojumiem, bet ne es, ne valdība, ne sabiedrība to nevēlas. Kopīgiem spēkiem ievērosim klusuma perioda noteikumus. Aicinu visus trīs nedēļas saņemties. Izturēsim, ievērosim noteikumus un mainīsim Covid-19 izplatību kopīgiem spēkiem," uzsvēra Ministru prezidents.

Premjers skaidroja, ka valdības noteiktie ierobežojumu būtība ir samazināt cilvēku kontaktēšanos. "Paliekam mājās, nepulcējamies. Esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem mēs spēsim Covid-19 uzliesmojumu pārvarēt. Visiem jāsaprot situācijas nopietnība, tostarp situācija slimnīcās," pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karantīnas režīms Anglijā vietām var palikt spēkā līdz marta beigām

LETA/DPA, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien deputātiem pavēstījis, ka Anglijā noteiktā Covid-19 karantīna atsevišķās vietās var palikt spēkā līdz marta beigām.

Uzrunājot Pārstāvju palātas deputātus pirms balsojuma par karantīnas režīma apstiprināšanu Anglijā, premjers sacīja, ka likumprojekts pieļauj karantīnas režīma saglabāšanu līdz 31.martam, ja nepieciešams.

Nepilnas 24 stundas pirms tam Džonsons sacīja, ka karantīnas režīms tiks pārskatīts februāra vidū.

Premjers skaidroja, ka datumi mainīti, jo likumprojekts pieļauj ierobežojumu atvieglošanu reģionu līmenī.

Džonsons norādīja, ka ierobežojumi tiks pārvērtēti ik pēc divām nedēļām un atcelti, ja vairs netiks uzskatīti par vajadzīgiem.

Viņš arī solīja, ka pirmajām četrām grupām, kuras plānots vakcinēt pirmās, līdz 15.februārim būs nodrošināta iespēja vakcinēties.

Komentāri

Pievienot komentāru