Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Akciju sabiedrība Forum Cinemas, kas pieder Somijas uzņēmumam Finnkino Oy, ir ieguvusi 37% no Stockmann centrs daļām. Tās nopirktas no cita Somijas uzņēmuma - Rautakirja OYj, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati, vēsta baltic-course.com.

Atlikušie 63% Stockmann centrs akciju pieder Somijas uzņēmumam Stockmann Oyj Abp.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis likumprojektu, kas oficiāli klasificē alu kā alkoholu, vēsta BBC.

Līdz šim jebkas, kas saturēja mazāk nekā 10% alkohola, Krievijā tika uzskatīts par pārtikas produktu.

Šis solis, kas likumā ierakstīts trešdien, ļaus ministriem kontrolēt alus pārdošanu tādā pašā veidā, kā tiek kontrolēta alkoholisko dzērienu pārdošana.

Alkohola patēriņš Krievijā jau divreiz pārsniedz kritisko līmeni, ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija.

Pēdējo desmit gadu laikā alus pārdošanas apjomi Krievijā pieauguši par vairāk nekā 40%, bet degvīna pārdošana ir sarukusi par gandrīz 30%.

Vienas no Vācijas vadošajām kosmosa kompānijām vadītājs Wikileaks sāgas dēļ zaudējis darbu, vēsta BBC.

Berijs Smutnijs (Berry Smutny) no OHB-System, kā liecina publiskotie dokumenti, ASV diplomātiem sacījis, ka Eiropas Galileo satelītu navigācijas projekts ir stulba ideja: «Es domāju, ka Galileo ir stulba ideja, kas galvenokārt kalpo francūžu interesēm, jo īpaši, Francijas militārajām interesēm.» Viņš arī izteicies, ka Galileo ir nolemts neveiksmei.

Neraugoties uz to, ka viņš vada pasaulē vērtīgāko tehnoloģiju kompāniju, Apple ikoniskais vadītājs Stīvs Džobs pēdējos trīs gadus kā algu saņēmis tikai vienu ASV dolāru, vēsta The Economic Times.

Džobs, kurš Apple atkal pievienojās 1997.gadā, ir «smadzenes» daudziem vislabāk pārdotajiem gadžetiem, piemēram, iPhone, iPad un iPod.

Interesanti, ka viņa atalgojums krasi kontrastē ar daudzu citu kompāniju vadītāju atalgojumu visā pasaulē. Viņa alga ir vien 1 ASV dolārs gadā.

Lielbritānijas lielveikalu gigants Sainsbury's pirmo reizi vairākās desmitgadēs pārdos Fairtrade kafiju no kara plosītā Āfrikas reģiona, ziņo thisislondon.co.uk.

Kafija no Kongo Demokrātiskās Republikas būšot pieejama pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.

Kafiju, pupiņu maisījumu no kooperatīviem Kongo Demokrātiskajā Republikā un Malāvi, sāks piedāvāt speciālas Fairtrade akcijas laikā, kas sāksies nākamās nedēļas pirmdienā.

Lielbritānijas bankas Barclays boss Bobs Daimonds uzskata, ka nodokļu maksātājiem nevajadzētu glābt bankas, un tām bankām, kuras iekļūst nepatikšanās, jāļauj «aiziet pa burbuli», vēsta BBC.

«Tas nav OK nodokļu maksātājiem glābt bankas,» Daimonds sacījis Finanšu komitejas sēdē.

Saistībā ar prēmijām viņš teicis, ka Barclays «maksāja par sniegumu, nevis neveiksmēm».

International Airlines Group (IAG), kas izveidota, apvienojoties aviokompānijām British Airways un Iberia, pirmajā pusgadā izdevies strādāt ar peļņu 39 miljonu eiro apmērā, ziņo BBC.

Tas liecina par būtisku šī rādītāja uzlabošanos, jo tajā pašā periodā iepriekšējā gadā grupa cieta 419 miljonu eiro zaudējumus.

Kā norāda IAG, degvielas izmaksas sešu mēnešu periodā pieaugušas par 34,8% līdz 2,4 miljardiem eiro. Grupa atzīmē, ka augstākas degvielas cenas varētu negatīvi ietekmēt tās gada peļņu.

Kompānija paredz, ka gada degvielas rēķins veidos 5,2 miljardus eiro.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Kompānija AT&T no Deutsche Telekom AG iegādāsies konkurenti T-Mobile USA, maksājot 39 miljardus ASV dolāru un radot lielāko mobilo telefonu kompāniju ASV, ziņo BBC.

Darījuma rezultātā AT&T iegūs aptuveni 43% lielu tirgus daļu, krietni apsteidzot nozares līderi Verizon Wireless.

Medijs norāda, ka darījuma rezultātā mazināsies konkurence ASV mobilo tālruņu nozarē, tāpēc tam vēl nepieciešams regulatoru apstiprinājums.

AT&T meklējot iespējas palielināt tās tīkla jaudu, lai tiktu galā ar klientu strauji augošo pieprasījumu pēc video un datiem. Tomēr analītiķi uzskata, ka darījums ir samērā pretrunīgs.

Patērētāju tiesību grupa Public Knowledge jau norādījusi, ka darījums varētu novest pie «augstākām cenām, mazākas izvēles un inovāciju sarukuma».

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush) hedžfondu menedžeru konferencē Lasvegasā pirmo reizi vaļsirdīgi komentējis teroristu līdera Osama bin Ladena nogalināšanu, vēsta Abc News.

«Es Rise Restaurant ēdu suflē kopā ar Lauru un diviem draugiem,» Bušs teicis, kad vaicāts, ko viņš darījis, kad saņēmis zvanu no pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obama.

«Es atvainojos un devos mājās, lai pieņemtu zvanu,» viņš turpinājis, piebilstot: «Obama vienkārši teica - Osama bin Ladens ir miris.»

Obama sīki raksturojis slepeno misiju. Bušs Obamam atbildējis: «Labs zvans.»

43. prezidents un cilvēks, kurš uzsāka bin Ladena meklējumus pēc 11. septembra teroraktiem, kopš informācijas par teroristu līdera nogalināšanu parādīšanās vairījies no uzmanības, piemēram, atteicies sniegt intervijas.

Dienvidkoreja nodrošinājusi sev piekļuvi papildus jēlnaftas rezervēm, jo parakstījusi vienošanos ar Abu Dabī par naftas lauku attīstību Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ziņo BBC.

Līgums ar Abu Dabī National Oil Company sniegs Korean National Oil Corp (KNOC) garantētas daļas rezervēs, kas sastāv no vismaz viena miljarda barelu naftas.

Darījums noslēgts laikā, kad valstis visā pasaulē, ņemot vērā naftas cenas kāpumu, cenšas nodrošināt enerģijas rezerves.

BBC atzīmē, ka Dienvidkoreja ir atkarīga no importētās naftas, bet pēdējos gados centusies mazināt šo atkarību.

Andruss Ansips, Igaunijas premjerministrs, ir laimīgs cilvēks. Neatkarīgi no tā, kāds nākamo pāris nedēļu laikā būs koalīcijas sarunu rezultāts, spēcīgais sniegums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās nozīmē - viņš noteikti saglabās premjera amatu, kurā ir kopš 2005.gada, raksta The Economist.

Pēc Žana Kloda Junkera no Luksemburgas (kurš pārspēj viņu par desmit gadiem), Hosē Sokrateša no Portugāles un Hosē Luisa Rodrigeza Sapatero no Spānijas, tas viņu padara par visilgāk strādājošo valdības vadītāju Eiropā. Polijas Donalds Tusks no viņa atpaliekot par dažiem mēnešiem.

Ansipa sniegums vēlēšanās esot ievērojams, jo viņa valdība īstenojusi taupības programmu (aptuveni 9% no IKP), kas lielākajā daļā valstu būtu rezultējusies ar vēlētāju protestiem ielās, nevis valdības pārvēlēšanu.

Satversmes tiesas 14.03.2025. spriedums lietā Nr.2022-32-01 par regulējumu, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu, rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

Vadoties no tiesiskuma un tiesu neatkarības principiem, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesnešu interešu konflikta nepieļaujamība ir viens no pamatiem šo principu nodrošināšanā, izslēdzot jebkādas šaubas par tiesneša iespējamu ieinteresētību lietas iznākumā.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi tiek novērstas sabiedrības šaubas par sprieduma tiesiskumu un atbilstību likumam. Vispārējā regulējuma ietvaros, pastāvot tiesneša atstatīšanas iemesliem, un, ja, tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus.

Šodien, 11.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja jauno likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informēja Finanšu ministrija. Tā mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tāpat tika apstiprināti arī atbilstošie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu izstrādātais likums definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Likuma subjekti ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, komercsabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus. Tāpat likuma prasības attieksies arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram.

Lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, ir izstrādāts jauns likumprojekts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informēja Finanšu ministrija. Likuma subjektiem būs pienākums atsevišķos darījumos veikt klienta identifikāciju un klienta izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi.

Likumprojekts, ko izstrādāja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ceturtdien, 25. oktobrī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat saskaņošanai ministrijās tika nodoti arī grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izskatāmi kopā ar jauno likumprojektu.

Likuma mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tas definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Neraugoties uz darba tirgus atvēršanu šā gada maijā, Vācija joprojām nepiesaista pietiekami daudz imigrantu. Tas novedis pie kritikas par 2004.gadā zaudēto iespēju, ko izmantoja citas Eiropas valstis, atverot savas robežas austrumu kaimiņiem, vēsta thelocal.de.

Sākotnējās bažas bija par maz atalgotiem strādniekiem, kas pārpludinās darba tirgu, tāpēc Vācija 2004.gadā saglabāja ierobežojumus, novirzot austrumeiropiešu straumi uz citām valstīm.

Šā gada maijā šie ierobežojumi tika atcelti, un dati liecina, ka iespēja piesaistīt entuziasma pilnus jaunus darbiniekus varētu būt zaudēta, raksta Vācijas medijs. Lai gan maijā no tādām valstīm kā Polija, Lietuva un Slovēnija ieradušies 10 324 imigranti, pieaugums neesot tik liels, cik gaidīts.

Pat pirms imigrācijas ierobežojumu atcelšanas katru mēnesi uz Vāciju pārcēlās no 4500 līdz 6500 austrumeiropiešiem. Turklāt pēc sākotnējā pieauguma imigrantu skaits atkal samazinās. Jūnijā Vācijā no Austrumeiropas ieradušies vien 7342 cilvēki.

Neprecīzas Eiropas Savienības (ES) direktīvas interpretācijas dēļ Latvijai varētu nākties pārskatīt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Satversmes tiesa (ST) vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu un apturēja kopumā septiņu lietu izskatīšanu. Šajās lietās apstrīdēta dažādu Kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmē ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Apstrīdētās normas ir saistītas ar pierādīšanas standartu lietās, kurās tiek lemts par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, neiespējamību pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī tiesībām iepazīties ar noziedzīgi iegūtas mantas procesa materiāliem.

Jauns pavērsiens procesos par noziedzīgu iegūtu mantu

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās...

ST vērsās ar jautājumu par to, vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā pirms notiesājoša sprieduma pamata lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42, īpaši tās 4.panta, un Padomes Pamatlēmuma 2005/212/TI, īpaši tā 2.panta, piemērošanas jomā.

Tātad ST uzdeva jautājumus par diviem ES tiesību aktiem. EST atbildēja, ka šāds nacionālais regulējums nav saistīts tieši ar šiem ES tiesību aktiem.

"Tas gan nenozīmē, ka Latvijas regulējums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju atsevišķā procesā nebūtu saistīts ar citiem ES tiesību aktiem vai vispārējiem tiesību principiem un Latvijas pamattiesībām. ST ir jāturpina analizēt minētais apstrīdētais regulējums," aģentūrai LETA norāda EST tiesnese Ineta Ziemele.

Līdz ar to Saeimai ir jāpārskata sava pozīcija noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas jomā, jo atsauce uz direktīvu ir nepamatota, bet, ja izveidotais regulējums tiek saglabāts kā unikāla Latvijas valsts iniciatīva, tam jābūt attiecīgi pamatotam un izvērtētam attiecībā pret Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesībām uz taisnīgu tiesu, pārliecināta advokāte.

ST aģentūru LETA informēja, ka ST priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina izdeva rīkojumus sasaukt tiesas sēdes 13.novembrī jautājuma izlemšanai par tiesvedības atjaunošanu apturētajās lietās.

Jau vēstīts, ka, piemēram, vienā no ST lietām, kuras izskatīšana bija apturēta, komersants lūdz ST izvērtēt Kriminālprocesa likuma 631.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Atbilstoši apstrīdētajai normai apgabaltiesa, izskatot sūdzību vai protestu, var atcelt rajona tiesas lēmumu. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka komersanta mantai ar izmeklētājas lēmumu uzlikts arests. Vēlāk izmeklētāja pieņēmusi lēmumu sākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai. Ar Ekonomisko lietu tiesas (ELT) lēmumu daļa no komersanta īpašuma atzīta par noziedzīgi iegūtu un noteikta tās konfiskācija valsts labā, bet daļā process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.

Minēto lēmumu pārsūdzēja gan komersanta pārstāvis, gan pati izmeklētāja. Rīgas apgabaltiesa vēlāk atcēla ELT lēmumu daļā, ar kuru bija nolemts izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, arestēto mantu - naudas līdzekļus - atzīstot par noziedzīgi iegūtu un nosakot tās konfiskāciju valsts labā.

Komersants uzskata, ka apgabaltiesas lēmums par tam piederošās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām. Taču Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa liedz pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, tādējādi neļaujot celt iebildumus pret lēmumu pēc būtības, kā arī iebilst pret nepareizu materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu. Proti, komersantam esot liegtas iespējas lūgt izvērtēt Rīgas apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, tādēļ esot aizskartas tam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Francijas autoražotājs Renault paziņojis, ka rūpnieciskā spiegošana pret tā biznesu rada nopietnus draudus tā stratēģiskajiem aktīviem, ziņo BBC.

Kā vēstīts, Renault uz laiku atstādināja no amatiem trīs vadošus darbiniekus, jo izmeklēšanā atklājās iespējama slepenas informācijas nopludināšana par elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Komentējot šo gadījumu, Francijas rūpniecības ministrs Ēriks Besons brīdinājis, ka valsts saskaras ar ekonomisko karu. Viņš arī teicis, ka situācija Renault ir nopietna.

Jēdziens ekonomiskais karš šoreiz ir piemērots, sacījis ministrs. Viņš piebildis, ka tas attiecas uz elektriskajām automašīnām, bet nav vēlējies sniegt sīkāku informāciju.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, informē zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Ar ELT 27.08.2021. lēmumu nolemts neatzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar tiesas lēmumu tiek veidota vērtēšanas metodoloģija, kas ir nozīmīga arī citos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šī gada pavasarī darbu uzsākusī ELT izskatīja lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ierosināta pēc procesa virzītāja lēmuma attiecībā uz Igaunijas uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas tika ieskaitīti kontā Latvijā reģistrētā bankā 2019. gadā un nepilnu mēnesi vēlāk arestēti. Procesa virzītājs ar lēmumu bija izteicis pieņēmumu, ka bankas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir ar noziedzīgu izcelsmi, jo arestētās mantas īpašnieks esot čaulas uzņēmums, kas neveicot reālu saimniecisko darbību, bet starptautiskā darījuma pamatošanai iesniegtie darījuma dokumenti esot fiktīvi (pakalpojums neesot sniegts).