Jaunākais izdevums

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

No janvāra gāzes tarifi mājsaimniecībām pieaugs robežās no 54,2% līdz 93% 

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa...

Koalīcija lēmusi divu dienu laikā izstrādāt jaunu piedāvājumu, ko jaunnedēļ piedāvāt valdībai. Tas sevī ietvertu plašu atbalstu, kas saistās ar sadales tīkla tarifa samazināšanu līdz apkures sezonas beigām. Pēc viņa teiktā, tas atstātu pozitīvu iespaidu uz uzņēmējiem. Tāpat partneri vienojušies piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) skaidroja, ka 13.decembrī panākta vienošanās par elektroenerģijas sadales tarifu samazināšanu uz pusi, piebilstot, ka šis atbalsta instruments palīdzēs gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Šādu pasākumu esot lūguši ieviest dažādu nozaru uzņēmēji, pamatojot, ka šāds rīks ieviests arī Igaunijā. Pēc viņa teiktā, kopumā rēķini varētu samazināties līdz 20%.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem palīdzēs panāktā vienošanās par 50% samazināt mājokļa pabalsta izdevumus pašvaldībām. To varētu kompensēt valsts, īpaši apkures sezonā. Pēc ekonomikas ministra teiktā, šis atbalsts paredz iespēju piemērot atbalstu komunālajiem maksājumiem, piemēram, siltumenerģijai un malkai. Šo atbalstu tuvākajās dienās vēl būšot jāpilnveido, lai tas attiektos uz visiem maznodrošinātajiem, lai to varētu saņemt vientuļie pensionāri, kā arī trūcīgas daudzbērnu ģimenes.

Vitenbergs teica, ka jāvēro kā situācija tālāk attīstās, un pie nepieciešamības EM ir gatavi atkārtoti uzrunāt kolēģus valdībā, lai diskutētu par iespēju cilvēkiem palīdzēt.

"Uzņēmēji norāda, ka gadījumā, ja atbalsts netiks rasts ātri un mērķēti, var rasties lielāks inflācijas slogs, kuru jutīs katrs sabiedrības loceklis," skaidroja ministrs, piebilstot, ka tuvākajās dienās notiks aktīvs darbs, lai šo vienošanos "ietērptu" normatīvajos aktos un tuvākajā laikā apstiprinātu valdības sēdē.

Vaicāts, kāpēc atbalstu neguva EM iecere par samazināto PVN elektrībai un gāzei, Reirs skaidroja, ka viens no argumentiem bija tāds, ka šī inflācija attiecas ne tikai uz mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem, un samazinātais PVN nekādā veidā neietekmēšot uzņēmējus. Viņš apgalvoja, ka sadales tarifa samazināšana tieši ietekmēs arī uzņēmējus, līdz ar to šis atbalsts esot plašāks.

"Nav jēgas atbalstīt tikai mājsaimniecības, ļaujot inflācijai pieaugt citā veidā - uz produktiem, piegādēm vai ražošanas izmaksām. Mēs esam izvēlējušies pašreizējā situācijā iet šādu ceļu," pauda ministrs.

Savukārt komentējot samazināto PVN gāzei, Reirs teica, ka šī tarifa samazinājums tieši maznodrošinātiem nedotu nekādu iespaidu - ietekme būtu mazāka par eiro uz mājsaimniecību. Vienlaikus ministrs piebilda, ka ir svarīgi, lai tarifa samazināšana ir fiskāli neitrāla.

"Parāda apjoms ir pietuvojies mūsu noteiktiem mērķiem. PVN samazinājums faktiski dotu budžeta deficītu," sacīja Reirs, vienlaikus akcentējot, ka mums jau ir "samērā liels deficīts".

Tikmēr vaicāts, vai EM meklēs veidus, kā samazināt arī gāzes rēķinus, Vitenbergs stāstīja, ka šodien diskusija bijusi gara un par atbilstošāko koalīcijas partneri atzina tieši sadales tarifa samazināšanu. Par PVN samazinājumu vienošanos neizdevās panākt, tomēr pie vajadzības EM rosinās atgriezties pie šīs diskusijas.

Vitenbergs uzsvēra, ka ir svarīgi panākt vienošanos par atbalsta veidiem, lai nekavētos meklējot jaunus atbalstus. Viņš informēja, ka šobrīd pieejamā informācija liecina, ka mājsaimniecībās, kurās gāzi tērē virtuvē, gatavojot ēdienu, izmaksas ļoti nepieaugs, tomēr būtiskākas izmaiņas gaidāmas tajās mājsaimniecībās, kurās gāzi izmanto apkurei.

Vienlaikus Reirs akcentēja, ka praktiski neviena starptautiska vai Latvijā bāzēta institūcija neparedz, ka elektrības cenas būs šādas visa perioda garumā. Ekspertu ieskatā tā esot spekulatīva un daudzu blakus apstākļu radīta situācija.

Kā piemēru viņš minēja, ka decembrī vienlaicīgi tika remontētas četras elektrības ražošanas vienības - divas Igaunijā, un pa vienai Latvijā un Lietuvā -, kad tika sasniegts vēsturiski augstākais tarifs 1000 eiro par megavatstundu. Praktiski cenas esot robežās no 180 līdz 220 eiro, teica Reirs, un, iestājoties siltākam laikam, kad elektrību sāks ražot mūsu hidroelektrostacijas, cenas kritīsies "pavisam".

Lūgts komentēt, vai piekrīt Reira teiktajam par to, ka šī ir "spekulatīva krīze" un elektrības cenas augušas, jo ražotnēs notikuši remontdarbi, ekonomikas ministrs teica, ka "īsti neatbalsta šo pieņēmumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, ceturtdien lēma valdībā.

Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

KM skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) - vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Pēc koalīcijas partiju sanāksmes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, sadales tarifa samazināšanai tiks piešķirts apmēram 78 miljonu eiro atbalsts, savukārt 16 miljoni eiro tiks piešķirti mājokļu pabalstu subsidēšanai.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka caur šādu mehānismu AS "Sadales tīkls" negatīvās ietekmes nav. "Tas turpina investīcijas tīklos un nekādā veidā arī neierobežojot drošas situācijas uzturēšanu nākotnē," pauda Šaicāns.

Vienlaikus EM ir rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku gan elektrībai, gan gāzei, tomēr par to koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi "Jaunā vienotība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatām, presei un ziņu portālu abonementiem piemēros PVN samazināto 5% likmi

LETA, 15.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi

Māris Ķirsons, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā ikvienai dalībvalstij ir atļauts ieviest īpaši (zemāku par 5%) samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem, ūdenim, zālēm, farmaceitiskiem, veselības un higiēnas produktiem, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, pasažieru pārvadājumiem, kā arī saules enerģijas paneļiem.

To skaidri nosaka PVN direktīva, kurā grozījumi šī gada aprīļa sākumā pieņemti tieši attiecībā uz samazinātās likmes piemērošanu. “Jaunās normas ES dalībvalstu valdībām atļaus lielāku elastību likmju piemērošanā, tajā pašā laikā unificējot PVN samazinātās likmes piemērošanas nosacījumus, tādējādi nodrošinot starpvalstu vienlīdzību. Ikvienas dalībvalsts ieviestajām samazinātajām likmēm būtu jāatspoguļo valsts prioritātes un centieni sasniegt vispārējas nozīmes mērķus,” skaidro profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Nodokļu nodaļas eksperte Kristīne Skrastiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kā rīkosies ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija. “Grozījumi būtiski nemaina jau agrāk pieņemto preču un pakalpojumu sarakstu, kam piemērojamas PVN samazinātās likmes, tomēr tajā ir iekļautas atsevišķas jaunas preces un pakalpojumi, kā arī ir preces, kurām pēc pārejas perioda (no 2030. vai no 2032. gada) samazinātās PVN likmes piemērot vairs nevarēs neviena ES dalībvalsts,” uzsver K. Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija pirmdien, 17.janvārī vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iepērkoties interneta veikalos ārpus ES, jāmaksā PVN pirkuma vai atmuitošanas brīdī

LETA, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pirkuma veikšanas vai atmuitošanas brīdī, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

No šī gada 1.jūlija PVN ir jāmaksā no pilnas sūtījuma vērtības.

Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja pārdevējs ir ES reģistrējies īpašā importa režīma - IOSS ("Import One Stop Shop") - izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par PVN pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā.

Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, VID aicina pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja pārdevējs izmanto IOSS režīmu, tad preces atmuito attiecīgais pasta operators - VAS "Latvijas pasts" vai eksprespasts, bet sūtījuma saņēmējam muitas formalitātes nav jākārto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koalīcijas partneri skeptiski par PVN samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem

LETA, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads bija labs vai slikts? Kā kuram, vai ne? Bet skaidrs, ka, moderni sakot, izaicinājumu pilns tas bijis visiem.

Turpinājās Covid-19 sērga, tai paralēli dramatiski auga izejmateriālu un energoresursu cenas, pieauga Eiropas Zaļā kursa un citu prasību, ko drīkst, ko nedrīkst, ietekme un – kas vietējā līmenī visnepatīkamāk – aizvien pieaugoša ir bijusi politisko lēmumu, kas ietekmē biznesu, neprognozējamība.

Runājot par šo neprognozējamību, jāizdala divu veidu tās cēloņi. Vienos gadījumos, kā infekcijas izplatīšanās, konteinerkravu pārvadājumu krīze, globālais pusvadītāju deficīts, runa ir par procesiem, ko cilvēki ātri nevar mainīt vai novērst. Citos gadījumos, kā politisko lēmumu pieņemšana, šī neprognozējamība tieši rodas atsevišķu cilvēku grupas haotiskas darbības rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN samazinājums pārtikai – ko iegūst vai zaudē ražotājs, patērētājs un valsts?

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku analītiķi norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās kāpt, tās stabilizācija vai samazināšanās gaidāma vien gada nogalē. Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju iespējām iegādāties kāroto.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Zemkopības ministrija minēja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem. Šāds solis nav viennozīmīgs – tas radītu gan priekšrocības, gan trūkumus, taču, kopumā raugoties, tas nesniegs cerēto rezultātu tādā apjomā, kā to varētu sagaidīt daļa sabiedrības. Daudz būtiskāks efekts būtu no izmaiņām darbaspēka nodokļos, kas ļautu ražotājiem nepaaugstināt cenas, turklāt arī darba ņēmējiem būtu plašāka rocība un nauda paliktu pašmāju ekonomikā.

PVN samazinājums nenozīmē tāda paša apjoma cenu samazinājumu

Ideja par PVN samazinājumu pārtikai nav jauna. 2018. gadā jau tika realizēts eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7%. Jāpiezīmē, ka ilgtermiņā šis samazinājums pakāpeniski izlīdzinājās. Šobrīd Zemkopības ministrija piedāvā PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka PVN samazināšana par 16% nenozīmē, ka arī minēto produktu cena samazināsies tieši šādā apjomā. Brīvā tirgus ekonomikā valsts nevar diktēt ražotājiem vai tirgotājiem, kā rīkoties pēc PVN samazinājuma, tāpēc pastāv risks, ka uz šādu izmaiņu rēķina nopelnīs starpnieki, bet patērētāji nesajutīs reālas izmaiņas savos maciņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtika 2022. gadā kļūs krietni dārgāka, prognozē biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, pie iemesliem nosaucot ne tikai energoresursu cenu izaugsmi, bet arī nacionālo likumdevēju izpratni par Zaļo kursu un nespēju ieviest samazinātu PVN visiem vietējiem pārtikas produktiem.

"Elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir uzšāvis gaisā arī pārtikas cenas. Mūs, lauksaimniekus, uztrauc tas, ka pārtika kļūst dārgāka un tādējādi mazāk pieejama tieši Latvijas sabiedrībai. Mēs nevēlamies nokļūt tādā situācijā, ka starptautisko politisko lēmumu un tirgus svārstību dēļ, piemēram, rudzu maize kļūst pieejama tikai bagātajiem. Ar to var cīnīties nacionālā līmenī, ieviešot loģisku Zaļo kursu un līdzfinansējot lauksaimniecības politiku vismaz kaimiņvalstu līmenī,” pašreizējo situāciju skaidro J. Lazdiņš, uzsverot, ka Latvijā vēl aizvien ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem (PVN) pārtikai, kas to padara dārgāku nekā citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) pieļauj iespēju tai piederošās dabasgāzes sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" akcionāru kārtējā sapulcē, kas notiks 2022.gada 27.jūnijā, kompānijas valdei plānots uzdot sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā, nododot daļu no tai piederošās mantas, proti, 39 900 000 "Gaso" akciju, kas veido 100% no tās pamatkapitāla, jaundibināmai sabiedrībai.

Reorganizācijas rezultāta visi "Latvijas gāzes" akcionāri kļūtu par jaundibināmās kompānijas akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai "Latvijas gāzē".

Vai arī "Latvijas gāzes" valdei plānots uzdot sākt kompānijas pamatkapitāla samazināšanu, kā rezultātā kompānijas akcionāri kā samaksu par nodotajām akcijām saņemtu "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas proporcionāli akcionāru līdzdalībai "Latvijas gāzes" pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pirmdien valdošās koalīcijas partiju sanāksmē rosinās "pašreizējās enerģētiskās krīzes apstākļos" samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējā 21% līdz 5% ne vien elektrībai, bet arī dabasgāzei, apliecināja EM pārstāvji.

AS "Latvijas gāze" ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.

Pirmdien, 13.decembrī, koalīcijā plānots atkārtoti izskatīt iespējamību samazināt PVN līdz 5% elektroenerģijai. Tāpat ministrija rosinās uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu, kas būtu nozīmīgi uzņēmējiem.

Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, EM jau iepriekš bija sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lūgs valdību izvērtēt iespēju samazināt PVN svaigiem pārtikas produktiem

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgs Ministru kabinetu līdz 2022.gada 1.jūlijam nākt klajā ar ziņojumu par iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigiem pārtikas produktiem.

Parlamenta komisija šodien izskatīja kolektīvo iesniegumu "Samazinām PVN pārtikas produktiem", kuras mērķis ir noteikt PVN likmi 5% apmērā svaigiem pārtikas produktiem.

Šodienas sēdē izskanēja priekšlikums nodot iniciatīvu tālākai izvērtēšanai Zemkopības ministrijā (ZM), kur tā varētu izvērtēt un izdiskutēt šo jautājumu kopā ar Finanšu ministriju (FM), lai pēc tam atgrieztos pie šī jautājuma izskatīšanas atpakaļ komisijā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns atbalstīja minēto ieceri, sakot, ka šādus lēmumus nevar pieņemt bez valdības iesaistes. Jānoskaidro plusi un mīnusi, kā arī tas, ko šāda PVN likmes samazināšana dotu iedzīvotājiem, tautsaimniecībai un valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Steigšus jārod risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Citur glābj ekonomiku, mums – pērk vēlētājus

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nāca ar tādu kā déjà vu sajūtu – jau decembris pagāja, valdībai un koalīcijai spriedelējot par to, kā mazināt energoresursu augošo cenu radīto šoku, tad samocītus lēmumus beigu beigās pieņēma, bet nu nākusi atklāsme, ka tas nekam nelīdz, un sāk spriedelēt par šo jautājumu no jauna.

Tiesa, atkal tiek mēģināts likt pabalstu ielāpus, nevis risināt problēmu pēc būtības, proti, pat necenšas spert tādus soļus, kas novērstu energoresursu sadārdzinājuma projicēšanos preču un pakalpojumu cenās ilgtermiņā. Jaušams, ka politiķus pārņēmis priekšvēlēšanu laika dulnums, tie aizvien greizsirdīgāk raugās konkurentu virzienā (ja ko rosina opozīcija, tad pozīcijai tas principā nav derīgs), nemana vairs pretrunas un aplamības pašu paustajā. Domā vien īstermiņā.

Tā, piemēram, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vienu dienu pauž sajūsmu par poļu risinājumu tai pašai problēmai, bet citudien jau ir sajūsmā par pašu koalīcijā pieņemto, lai gan abu pieeju līdzība ir kā dienai pret nakti. Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis vispār izcēlies ar komunistu cienīgu retoriku – PVN samazināt nevarot, jo tas, lūk, palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA, 05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru