Ekonomika

Koalīcija vienojas par kompensāciju energoresursu izmaksām vakcinētiem senioriem

LETA, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Koalīcija šodien ir panākusi vienošanos par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš teica, ka partneri ir vienojušies par Finanšu un Labklājības ministriju izstrādāto vakcinācijas veicināšanas programmu, kas tieši tēmēta uz valsts senioriem. Premjers akcentēja, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir vislielākā riska grupa, un šodien panākta vienošanās izmaksās noteiktu naudas summu vairāku mēnešu garumā vakcinētajiem senioriem.

Tas arī sakrītot ar laiku, kad ievērojami pacēlušās energocenas, pauda premjers, piebilstot, ka tas būs atbalsts vecāka gada gājuma iedzīvotājiem ar šo izaicinājumu tikt galā.

Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka atbalsts būs pieejams ziemas aukstajos mēnešos, kad pieaugušas siltuma tarifa izmaksas. Viņš arī informēja, ka šodien panākts atbalsts Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumam, kurš paredz par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātajām lietotāju grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu.

Abi šie atbalsta pasākumi palīdzēs nosegt papildu radušās izmaksas, sacīja Vitenbergs, un piebilda, ka izstrādātais risinājums ļaus nekavējoties kompensēt elektroenerģijas cenu pieaugumu vismaz 150 000 mājsaimniecību, kuras nevarētu samaksāt šo elektrības cenu kāpumu.

Ekonomikas ministrs atzina, ka elektrības cenas kāpums ir Latvijas vēsturē līdz šim nebijis. "Ar šiem papildu 10 eiro visām minētajām iedzīvotāju grupām palīdzēsim pārvarēt šo laiku," akcentēja Vitenbergs, piebilstot, ka šo jautājumu valdībā varētu skatīt jaunnedēļ.

Kā informēja EM, lai kompensētu elektroenerģijas cenu kāpumu visām aizsargāto lietotāju grupām, no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā.

Atbalsta apjomu paredzēts noteikt diferencētā apjomā: daudzbērnu ģimenei - 20 eiro, trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) - 15 eiro, ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti - 15 eiro, bet personai ar pirmo invaliditātes grupu vai tās aizgādnim - 15 eiro.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šodien koalīcijas partneri aizsākuši sarunas arī par iespējamām grupām un formātiem, kuros tuvākajā laikā varētu lemt par atbalstu ierobežotajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Šonedēļ finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sasaukšot savu vadīto darba grupu, kurā EM piedāvās savu redzējumu par to, kā šajos apstākļos palīdzēt uzņēmumiem un to darbiniekiem. Kā pamatu plānots izvirzīt programmas, kas sevi jau ir pierādījušas. EM arī esot atbalsta programmas pilnveidojuši un ir gatavi ieviest ātrā laikā.

Viņš atzina, ka situācija nav vienkārša, jo jaunais regulējums atstāj dažādu iespaidu uz nozarēm, proti, ir nozares, kurās nevar strādāt vispār vai var tikai daļēji. Vitenbergs solīja, ka EM ar programmām pielāgosies situācijai un sniegs uzņēmumiem "palīdzīgu plecu".

Jau vēstīts, ka oktobra sākumā koalīcijas partneri vēl nebija vienojušies par atbalstu Ekonomikas ministrijas iecerei par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, pēc sadarbības sanāksmes norādīja ekonomikas ministrs. Reizē Vitenbergs apgalvoja, ka idejai partneru lokā "varēja just atbalstu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mākoņi sola bargāku ziemu – tas var padziļināt enerģijas krīzi

Jānis Šķupelis, 28.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai ievelkoties, dažas pasaules daļas pietuvojušās enerģijas krīzei. Ļoti augsta energoresursu cena vērojama Eiropā. Tāpat arī no Ķīnas tiek saņemtas ziņas, ka vairākām ražotnēm šajā valstī nākas strādāt enerģijas taupīšanas režīmā, kas negatīvi ietekmē tās ekonomikas izaugsmi.

Zināmas bažas saistītas ar to, ka par enerģijas krīzi tiek runāts jau pirms šī ziemas iestāšanās. Parasti mēdz būt tā, ka vajadzība pēc siltuma aukstā laikā nozīmē, ka šim mērķim energoresursi tiek patērēti vairāk. Savukārt šogad, piemēram, Eiropas gāzes uzkrājumi pirms siltināšanās sezonas pilnvērtīgas uzsākšanas bijuši mazāki nekā ierasts. Līdz ar satraukums ir par to, ka gadījumā, ja šī ziema izrādās bargāka, enerģijas cenu un, iespējams, pat piegāžu izaicinājumi var vien vērsties plašumā. Ja tā būs, tad nozīmēs papildu izmaksas un sarežģījumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Vismaz Bloomberg izceļ informāciju, ka mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola. Proti, esot formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā Okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka nekā ierasts. Rezultātā arī Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr tādējādi varētu būt visai salta ziema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanības centrā pasaulē novembra sākumā bija Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu samits Skotijā. No tā tika gaidīta daudzu valstu vēl izšķirīgāka apņemšanās vērsties pret klimata pārmaiņām.

Pirms tam saistībā ar klimata jautājumiem tikās arī G-20 valstu līderi. Tiesa gan, šis mītiņš pagāja bez Ķīnas un Krievijas līdzdalības. Jānorāda, ka Ķīna viena pati ir atbildīga par tikpat CO2 emisijām, cik nākamie četri lielākie to emitētāji kopā. Tāpat Ķīnai siltumnīcas efektu raisošo gāzu emisiju apmērs ir lielāks nekā visai rūpnieciski attīstītajai pasaules daļai – OECD valstīm – kopā. Tādējādi bez Ķīnas izšķirīgas iesaistes klimata mērķu pildīšanā daudz kam no šīs sērijas jēga var būt ierobežota.

Rietumvalstis, protams, var censties vēl agresīvāk ierobežot klimatam kaitīgo gāzu emisijas, bet tas, nerodot globālus risinājumus, visticamāk, notiks uz to rēķina, kas kādā brīdī var izrādīties nepanesams vai pat bīstams pašu to sabiedrībām. Daļēji notiekošajam iznākums var būt tāds, ka netīro resursu ražošana tiek novākta nost no pamatā bieži vien jau tā salīdzinoši zaļo Rietumvalstu bilancēm, lai gan to vairāk tad tāpat dara citas valstis, iespējams, pie daudz mazākas uzraudzības un mazāk zaļiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos četros mēnešos vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,96 EUR/MWh; eksperti prognozē cenu kāpumu.

Sagaidāms, ka nākotnē elektroenerģijas cena Baltijas reģionā pieaugs un svārstības starp augsta un zema pieprasījuma stundām saglabāsies līdzīgas, kā redzējām 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, vai pat palielināsies, norāda SIA Enefit vadītājs Krists Mertens.

Arī analītiķu prognozētās CO2 kvotu izmaksas uzrāda pieaugošu tendenci, kas nozīmē vēl lielāku enerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu Baltijas spēkstacijās.

Jābūt gataviem

Aizvadītais gads Covid-19 ietekmē bija atšķirīgs, jo plašie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju strauji samazināja enerģijas pieprasījumu visā Eiropā, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas cenu kritumā, tomēr līdz oktobrim cenas atgriezās ierastajā līmenī, teic K. Mertens, piebilstot: nevajadzētu cerēt, ka vidējās elektroenerģijas cenas šajā pavasarī un vasarā būs tikpat zemas kā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pabeigts darbs pie lielākā saules parka Zemgalē - projekta ietvaros uzņēmumam SIA “M.P. Socks” uz zemes un jumta uzstādīti 708 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 262 kW.

Saules paneļi gada laikā saražos 258 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 32% no ražotnes gada kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Plānots, ka nākamo 10 gadu laikā “M.P. Socks” ietaupīs 239 000 eiro elektroenerģijas izmaksās un atmosfērā nenonāks 729,6 tonnas CO2 izmešu.

“M.P. Socks” ir dāņu uzņēmums, kas specializējas augstākās kvalitātes zeķu un zeķubikšu ražošanā. 2009. gadā “M.P. Socks” uzsāka savas ražotnes pārcelšanu no Dānijas uz Smārdes pagasta Durbi, radot vairāk nekā 80 jaunu darba vietu.

Ražotnē ir 160 pilnībā automātiskas adīšanas iekārtas, kas katru gadu saražo 6 miljonus zeķu pārus un zeķubikšu. Gandrīz visa no Latvijā saražotās produkcijas tiek eksportēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 10.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

  • Statistika - kā IKP atgriežas 2019. gada līmenī?
  • Tendences - Padebešiem esot pelēkākiem, par sevi atgādina zelts
  • Ražošana - Olainfarm sāk jaunu ēru
  • Aktuāli - Āris Ozoliņš: “Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā!”
  • Spēles noteikumi - Aiz muldēšanas slēpj nodokļu bezdibeni
  • Energoresursi - Jādomā par jaunām jaudām
  • Finanses - Pagātnē neatgriezīsimies. Intervija ar 4finance vadītāju Latvijā un Zviedrijā Gvido Endleru
  • Portrets - A/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis
  • Meža nozare - Zinātne – attīstības dzinējspēks Meklē tehnoloģiskos risinājumus
  • Brīvdienu ceļvedis Māris Simanovičs, AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cenu pieaugums dažās pārtikas produktu grupās varētu būt pat ļoti straujš

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru