2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3526,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17% vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540,4 GWh siltumenerģijas – 72% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par 8 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā. Koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda 2015. gadā bija 1 275,1 megavati (MW), kas kopš 2007. gada ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2014. gadu ir pieaugusi par 9,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 82% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 62% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

2014. gadā Latvijā darbojās 175 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1265,3 megavati (MW), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tās saražoja 3005,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 58% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5189,6 GWh siltumenerģijas – 73% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

No 2007. līdz 2014. gadam koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies. 2014. gadā darbojās par 9 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2013. gadā, un to uzstādītā elektriskā jauda palielinājās par 13,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 83% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 60% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām strādāja Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Šodien Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste Jelgavā svinīgā ceremonijā atklāja Fortum koģenerācijas staciju, kurā par kurināmo izmantos biomasu. Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās ar centralizētu siltumapgādi Jelgavas pilsētas iedzīvotājus un uzņēmumus, bet elektroenerģija tiks pārdota brīvā tirgū.

Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās apmēram 85% no pilsētas centralizētās siltumapgādes slodzes.

«Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā ir viens no Fortum stratēģijas stūrakmeņiem. Tas ir resursu un izmaksu ziņā efektīvs risinājums, turklāt atjaunojamo energoresursu izmantošana līdz minimumam samazina CO2 izmešu daudzumu,» teica Markus Rauramo, Fortum finanšu prezidents. «Vienlaicīga identiskas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība Somijas pilsētā Jarvenpē, ļāva efektīvāk izmantot resursus un zināšanas,» viņš skaidro.

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 166 koģenerācijas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 1251 megavati (MW), kas ir par 19% vairāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tās saražoja 3170 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 51% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5038 GWh siltumenerģijas, kas ir 69% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.Koģenerācijas staciju skaits pērn pieaudzis par 33, kā arī palielinājusies to uzstādītā elektriskā jauda Latvijā.

Vislielākā koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda 2013.gadā bija Rīgā – 1059 MW jeb 85% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas. Salīdzinājumā ar 2012.gadu elektriskā jauda Rīgā palielinājās par 17%. Nākamā lielākā koģenerācijas staciju elektriskā jauda bija Zemgales reģionā – 53,9 MW, kas ir par 52% vairāk nekā 2012.gadā. Vismazākā koģenerācijas stacijas elektriskā jauda pērn bija Vidzemes reģionā – 27,6 MW, pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2012.gadu.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Valdības noteiktie dabasgāzes cenas griesti koģenerācijas stacijām paaugstinājuši tām maksātnespējas risku, uzņēmēji taisnību meklē Satversmes tiesā, neveiksmes gadījumā sola vērsties arī Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības, nav,» situāciju skaidro Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš norāda, ka Satversmes tiesā lūguši rosināt lietu un atcelt Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kurš nosaka dabasgāzes tirdzniecības cenas griestus (277,46 eiro/1000 m3) elektroenerģijas tarifa aprēķināšanas formulā koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. «Šā gada 22. aprīlī valdība izdarīja izmaiņas attiecīgajos noteikumos, pat nekonsultējoties ar nozari, kurai dabasgāzes cenas pieaugums tikai par 7,11 eiro/1000 m3 liek strādāt ar 200 000 eiro lieliem zaudējumiem mēnesī,» skaidro J. Timma. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, pieaugot dabasgāzes cenai, palielinās arī koģenerācijas stacijas tēriņi, savukārt ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu paliek tādi paši, kā bijuši pie maksimālajiem dabasgāzes cenas griestiem. «Ir radīts netaisnīgs mehānisms – gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa ražotājiem kļūst augsta dārgas dabasgāzes dēļ, elektroenerģijas ražotājiem jācieš zaudējumi, jo elektroenerģija tiek iepirkta par pazeminātu cenu. Savukārt gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa kļūst zemāka, elektroenerģija tiek iepirkta par zemāku cenu. Nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kā rezultātā periodā, kad ir relatīvi zemāka dabasgāzes cena, uzņēmumi varētu kompensēt tos zaudējumus, kas ir radušies, kad dabasgāzes cena ir bijusi virs noteiktās robežas,» stāstīja J. Timma. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka satraukums par dabasgāzes cenu kāpumu pieaudzis līdz ar notikumu eskalāciju Austrumukrainā. «Kurš var pateikt, kādus lēmumus pieņems Krievija saistībā ar gāzes cenām? Kādus lēmumus pieņems Eiropas Savienībā attiecībā uz to – pirkt vai nepirkt gāzi no Krievijas?» tā ar pretjautājumiem uz jautājumu, kur tad ir tas risks, ka noteikumos paredzētie dabasgāzes cenu griesti varētu tikt pārspēti, atbild J. Timma.

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Nākotnē plānots būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām (kur vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība) ar uzstādīto elektrisko jaudu virs četriem megavatiem.

Tas paredzēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.

«No lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām obligātā iepirkuma ietvaros tiek iepirkta lielākā daļa subsidētās elektrības un attiecīgi arī izmaksātā summa ir ievērojama. Iepriekšējo valdību laikā pieņemto lēmumu dēļ subsīdijas par lielajās koģenerācijas stacijās saražoto elektrību pieaugtu arī nākamgad,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lai ierobežotu izmaksu kāpumu un samazinātu elektrības cenu pieauguma riskus patērētājiem, atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp AS Latvenergo TEC tiks samazināts un tādējādi jau no 2014.gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kā sacīja Irbe, noteikumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.

Auces novada Bēnes pagastā noslēgts biogāzes koģenerācijas elektrostacijas būvniecības projekts, kuru pasūtīja SIA Zemgales enerģijas parks.

Biogāzes koģenerācijas elektrostacijas būvniecība tika uzsākta pērn augustā un pabeigta novembra beigās. Kopumā stacijas izveidē tika ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni Ls, un būvniecību Latvijā realizēja SIA EcoGen. SIA EcoGen līdz šim uzvarējusi vairākos iepirkumu konkursos, no kuriem apjomīgākie ir divu milj. Ls vērtās SIA EcoAlpha biogāzes stacijas un koģenerācijas bloka celtniecība un nepieciešamo iekārtu piegāde, kā arī līdzīgi divus milj. Ls vērti SIA EcoDelta un SIA BioGen, un SIA Bio-Partner projekti, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Šobrīd turpinās stacijas ražošanas procesa ieregulēšanas darbi. Tuvākajā laikā tiek plānota elektroenerģijas pirmo saražoto kilovatu nodošana valsts a/s Latvenergo tīklā, nodrošinot oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazinājumu par 5131 tonnu gadā.

Ministru kabinets otrdien,10.aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām.

Valdība atbalstīja EM izstrādātos grozījumus divos noteikumos - Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, pēc EM rosinājuma, tiks noteikts, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Turpinot realizēt projektu, kas paredz ieviest koģenerāciju Rēzeknes siltumapgādē, uz a/s Rēzeknes siltumtīkli katlumāju nogādātas divas MWM TCG2020 koģenerācijas iekārtas un tehnoloģiskais bloks, informē Rēzeknes domes pārstāvji.

Paredzēts, ka koģenerācijas ieviešana, vienlaikus ražojot gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, pilsētas siltumapgādes sistēmā palīdzēs samazināt siltumenerģijas tarifus. «Koģenerācija ļaus efektīvāk izmantot kurināmo, samazināt izmešu daudzumu, panākt zemākas enerģijas ražošanas izmaksas. Rēzeknē tiks izmantota iekšdedzes dzinēja koģenerācijas tehnoloģija, izmantojot dabasgāzi,» stāsta a/s Rēzeknes siltumtīkli valdes loceklis Aldis Mežals.

Šobrīd norit abu koģenerācijas iekārtu, kuru jauda ir divi megavati (MW), uzstādīšana, ko veic iepirkuma konkursā uzvarējusī komandītsabiedrība WESAB. Pirms iekārtu uzstādīšanas a/s Rēzeknes siltumtīkli katlu mājā N. Rancāna ielā 5 tika demontētas vecās ūdenssildāmo katlu iekārtas, veikts remonts katlu mājas ēkā. Paralēli koģenerācijas stacijas uzstādīšanas darbiem notiek celtniecības darbi, lai iekārtas varētu pieslēgt pie a/s Latvenergo sistēmas, informē pašvaldības pārstāvji.

Šodien Olainē atklātā AS Olainfarm meitasuzņēmuma SIA Olainfarm enerģija ar dabasgāzi darbināmā koģenerācijas stacija, kuras izveidē investēti 1,4 miljoni latu, saražoto siltumenerģiju izmantos Olainfarm ražošanas vajadzībām, savukārt elektroenerģiju pārdos AS Latvenergo.

Olainfarm enerģija koģenerācijas stacija jau ir nodota ekspluatācijā, tās elektriskā jauda ir 1,999 megavati (MW), bet kopējā siltuma jauda ir 1,874 MW. Koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija tiks pārdota Latvenergo, bet siltumenerģija tiks izmantota Olainfarm ražošanas vajadzībām - rūpnīcas apkurei un karstā ūdens ražošanai.

Olainfarm galvenais enerģētiķis Aleksandrs Petrovs teica, ka Olainfarm enerģija viena gada laikā plāno saražot un pārdot elektroenerģiju aptuveni 12 000 megavatstundu apjomā.

Tehnoloģisko procesu koģenerācijas stacijā nodrošinās saražotais tvaiks. Kopējās projekta izmaksas ir 1,4 miljoni latu, no kuriem 20% ir koģenerācijas stacijas īpašnieku Olainfarm un Olainfarm enerģija līdzīpašnieka Ģirta Stelboviča ieguldījums, savukārt 80% - SEB bankas finansējums.

Šodien Fortum biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā sāk iekārtu testēšanas darbus, kā pirmo veicot katla testēšanu ar gāzes degļiem, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Līdz ar to tiek sākts biomasas koģenerācijas stacijas būvniecības pēdējais, noslēdzošais posms, kura laikā koģenerācijas stacijas iekārtas tiks pārbaudītas ar dažādiem kurināmā veidiem – šķeldu un kūdru - dažādos darbības režīmos.

Ginta Cimdiņa, SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, Zemgales Ziņām stāstījusi, ka darbi koģenerācijas stacijā norit saskaņā ar plānoto grafiku. «Iekārtu testēšanas darbi, tāpat kā teritorijas labiekārtošanas darbi, turpināsies vasaras periodā, lai jau rudenī jaunā koģenerācijas stacija būtu gatava nodrošināt jelgavniekus ar siltumenerģiju par konkurētspējīgu cenu,» solījusi G.Cimdiņa.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Uzņēmums HoSt ir noslēdzis līgumus 20 miljonu eiro vērtībā ar Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompāniju HEP par divu jaunu, ar koksni kurināmu koģenerācijas elektrostaciju būvniecību Horvātijā, informē kompānijas pārstāvis Kārlis Vilciņš.

Abas koģenerācijas stacijas tiks būvētas Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompānijai. Katra no šīm ar koksni kurināmām koģenerācijas elektrostacijām spēs piegādāt lektroenerģijas sadales tīklā 3MW elektriskās jaudas. Siltums, kas rodas ražojot elektroenerģiju tiks piegādāts divu Horvātijas pilsētu Sisakas un Osijekas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Vasaras laikā līdz ar mazāku siltumslodzi, tvaiks tiks piegādāts apkārtējiem ražošanas uzņēmumiem.

Īpašais koģenerācijas elektrostaciju tehnoloģiskais risinājums nodrošina īpaši augstu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti. Tai pat laikā arī saražotā siltumenerģija tiek izmantota efektīvi siltumapgādes tīklos. Ūdens tvaiki, ko satur dūmgāzes arīdzan tiek kondensēti pārvēršot tos siltumenerģijā un saražojot vēl papildus par 25% vairāk siltumenerģijas no tā paša kurināmā apjoma. Tādējādi speciālais staciju tehnoloģiskais risinājums ļaus izmantot gandrīz visus 100% no eneŗgijas, ko satur koksne un ietaupīt aptuveni 30 miljonus kubikmetrus dabas gāzes.