Pārtika

Kokneses novads kļuvis par vienu ražojošu uzņēmumu bagātāks

Dienas Bizness, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Jaunbilstiņos, bijušās Bilstiņu muižas apkārtnē uzceltajā fermā, Bruno Cīrulis audzē paipalas. Šajā pavasarī pircējiem viņš piedāvā pilnībā izveidotu produktu, jo līdz ar nesen saņemto pirmā produkta iesaiņojuma partiju Koknesē audzēto paipalu olas nu var piegādāt veikaliem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biznesa pirmsākums rodams aptuveni pirms gada ar ideju par savu mazo uzņēmumu. Ražošanas ēka, kurā ir gan barības novietne, paipalu būri, apkures sistēma, birojs un dzīvojamā daļa, uzcelta, kā saka, uz līdzenas vietas, tāpēc pirms celtniecības varēja izplānot katru niansi. Akcentēta darba spēka resursu ekonomija — telpās ir vienlaidu grīda; putnu barošana un dzirdināšana, olu savākšana, novietņu kopšana, cik iespējams, vienkāršota un automatizēta. Tādēļ šobrīd ar tūkstoš paipalām Bruno tiek galā samērā viegli un ātri.

Šobrīd tūkstoš paipalu dēj vidēji 500 olu dienā, savukārt maksimālā kūts ietilpība — 5 tūkstoši putnu. Paipalas šādu dētspēju saglabā līdz gada vecumam, tāpēc putni regulāri jāmaina un jāpapildina. Arī šajās dienās uz Koknesi dosies 500 jauno dējēju.

Līdz ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas saņemšanu, aptuveni pirms gada, sākās arī olu tirdzniecība tiešajiem klientiem. Tas nozīmē, ka līdz šim produkciju piegādāja konkrētās adresēs, tajā skaitā klientiem Rīgā. Tagad, kad drošs un tirdzniecības prasībām atbilstošs iesaiņojums, olas piegādās tuvākiem, piemēram, saimniecības Vecsiljāņi, SIA Gaļas nams Jēkabpilī, veikaliem, kā arī tirdzniecības vietās Saulkrastos, Ogrē un papildus Rīgā jau esošajām arī veikalam Blaumaņa ielā, kas tiks atvērts šā mēneša beigās.

Paipalas atšķirībā no vistām bioloģiski var audzēt, turot būros, bet viens no svarīgākajiem komponentiem ir barība. Tiecoties pēc vislabākā rezultāta, nākas pielikt ne mazums pūļu. Ēdiena norma vienam putnam — 35 grami dienā. Gatavo maisījumu vietā Bruno ražo savu. Graudus iepērk no vietējām bioloģiskajām saimniecībām, kas piegādā kviešus, auzas un zirņus. Savukārt saimniecības Kurzemes pusē — kaņepju raušus. Kompleksajai barībai nepieciešami arī samalti gliemežvāki. Pāris reižu nedēļā putnu ēdienkartē iekļauj arī uz vietas izdiedzētus kviešu graudus. Tie sabērti uz lielām metāla paplātēm, kas, sakārtotas plauktos, līdzinās koši zaļai velēnai. Ūdeni iegūst no līdzās izveidotā dziļurbuma. Putni ir jutīgi pret apkārtējās vides temperatūras svārstībām, tāpēc kūtī nemainīgi jāuztur plus 18 — 20 grādu temperatūra, kā arī pietiekams mitrums.

Saskaitot barības un pārējai darbībai nepieciešamās sastāvdaļas, attiecīgi veidojas arī paipalu olu cena, un nereti dzird sakām — dārgas.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reģionu vadītāji: Mazie uzņēmumi reģionos nākamgad bankrotēs

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kokneses mazā biznesa domino efekts

Jānis Goldbergs, 17.08.2018

Biedrības Baltaine vadītājai Ingunai Žogotai Kokneses Radošajā mājā izdevies piesaistīt tūristu uzmanību ar tautiskām spēlēm un specifisku spēļu inventāru.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206 miljoni eiro

LETA, 19.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā noteikumu projektā.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas.

Saskaņā ar 2019.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 206,71 miljona eiro apmērā. Šo summu veido valsts budžeta dotācija 87,92 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 118,79 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko iemaksu - 86,9 miljonu eiro apmērā - veiks Rīgas pašvaldība, kam ar 11,3 miljoniem eiro seko Jūrmalas pašvaldība. Mārupes novads iemaksās - 5,48 miljonus eiro, Garkalnes novads - 3,5 miljonus eiro, Ķekavas novads - 2,8 miljonus eiro, Carnikavas novads - 2,17 miljonus eiro, Babītes novads - 2,07 miljonus eiro, Stopiņu novads - 1,14 miljonus eiro, Ikšķiles novads - 1,09 miljonus eiro, Ādažu novads - 928 816 eiro, Saulkrastu novads - 680 747 eiro, bet Ventspils pašvaldība - 481 299 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekvadoras policija: Koknesē atrastais kokaīns Eiropā ievests konteineros kā pārtikas produkti

LETA, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pieaug pašmāju mazumtirgotāja Elvi apgrozījums, pirkumu un veikalu skaits

Lelde Petrāne, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kaut arī Latvijā mazumtirdzniecības jomā valda sīva konkurence, 2014.gadu mazumtirgotājs Elvi ir noslēdzis ar pozitīviem rādītājiem. Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Elvi tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 6%, savukārt pirkumu skaits – par 5%, » informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.

2014.gadā zīmolam Elvi ir pievienojušies četri jauni franšīzes partneri – SIA Jāņezers, SIA Ores, SIA EBRO un SIA CPA. Savukārt šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās arī mazumtirgotājs Saules veikals ar 62 pārtikas un sadzīves preču veikaliem, kura īpašniece ir SIA ANTARIS. Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«Pērn visā Latvijā durvis vēra 13 jauni veikali Elvi – Liepājā, Daugmalē (Ķekavas novads), Tērvetē, Bērzkrogā (Priekuļu novads), Džūkstē (Tukuma novads), Kursīšos (Saldus novads), Rīgā, Dzelmēs (Lielvārdes novads), Sabilē (Talsu novads), Madonā, Ugālē (Ventspils novads), Kārsavā un Vangažos (Inčukalna novads) -, kuru īpašnieki ir gan mūsu esošie, gan jaunie franšīzes partneri, » stāsta L.Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank piešķir atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībai Piejūra 1,7 miljonus eiro

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank ir parakstījusi līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību SIA Piejūra par kopumā 1,7 miljonu eiro piešķiršanu, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

505 000 eiro piešķirti kā investīciju kredīts Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta 2.kārtai. Savukārt 1,2 miljoni eiro piešķirti kā kredītlīnija minētā projekta naudas plūsmas stabilitātei.

Piejūras reģionā ietilpst Jūrmala, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Jaunpils Novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads, Mērsraga novads. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra ir viens no 11 centralizētajām pašvaldību īpašumā esošajiem atkritumu poligoniem. Papildus tai ir vēl 4 atkritumu apstrādes centri, kuros ir viss nepieciešamais bioloģisko atkritumu uzglabāšanai. Uzņēmumam ir arī īpašs aprīkojums - konteineri visā reģionā, kas paredzēti šķirojamu atkritumu savākšanai (manuālā šķirošana), kas tiek savākti atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens uzdod nekavējoties veikt pārbaudes koģenerācijas staciju darbībā

Rūta Lapiņa, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrijas kontroles grupai, kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem, ir uzdevis nekavējoties veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām, informē Ekonomikas ministrapadomniece komunikācijas jautājumos Agita Baltbārde.

Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.

Vienlaikus Ašeradens uzdevis AS «Sadales tīkls» uzsākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par SIA «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijas darbību.

A. Baltbārde arī atzīmē, ka ekonomikas ministrs plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes uzsākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību SIA «Rīgas enerģija» darbībā.

Koģenerācijas stacijas, kurās pārbaides uzdevis veikt ekonomikas ministrs:

- SIA «Briedis būve» «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads

- SIA «Madonas Eko» Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads

- SIA «Tektus» Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā uzņēmuma attīstības stratēģiju, kā arī izvērtējot līdzšinējo atsevišķu degvielas uzpildes staciju (DUS) finanšu rezultātus un tehnisko stāvokli, AS VIRŠI-A pieņēmusi lēmumu slēgt vairākas DUS, kas atrodas mazapdzīvotās vietās. Slēgs arī uzņēmuma degvielas uzpildes staciju Lielvārdes novada Lēdmanē, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Uzņēmuma stratēģija ietver ilgtermiņa attīstības modeli, kas paredz nepieciešamību uzlabot un modernizēt VIRŠI-A DUS tīklu, rūpīgi izvērtējot katras stacijas darbību, kā arī ieviest vienotu un mūsdienīgu konceptu visā tīklā, kas būtu atbilstošs klientu vēlmēm un vajadzībām.

Jānis Riekstiņš, AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs, komentē: «Izvērtējot pērnā gada darbības rādītājus un konkrētu DUS tehnisko stāvokli, secinājām, ka ir jāslēdz vairākas nerentablas stacijas. Konkrētie DUS bez papildus investīcijām nevar turpināt savu darbību, jo tām nepieciešami būtiski tehniskie uzlabojumi. Savukārt investēt šajās stacijās mēs nevaram, ņemot vērā staciju zemos ieņēmumus. Šīs stacijas atrodas reģionos, mazapdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju aktivitāte ir ietekmējusi konkrēto degvielas uzpildes staciju darbību. Jāteic, ka DUS slēgšana ir nepieciešams solis veiksmīgai uzņēmuma izaugsmei, kas nākotnē uzlabos kopējo tīkla attīstību. Es vēlos pateikt lielu paldies mūsu darbiniekiem, kuri ilgstoši ir bijusi daļa no uzņēmuma komandas, palīdzot tam pilnveidoties un attīstīties, kā arī mūsu klientiem. Lielākajai daļai slēgto staciju darbinieku esam piedāvājuši alternatīvu darbu uzņēmumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas mobilā interneta patēriņš reģionos ir strauji kāpis, savukārt Rīgā pieaugums ir minimāls (6%).

Lielākais pieaugums ir Mērsraga novadā, mobilā interneta patēriņam pieaugot pat par 92%, kam seko Saulkrastu (+50%), Nīcas (+43%), Carnikavas (+42%), Limbažu (+42%) un Naukšēnu (+40%) novadi.

"Mobilā interneta ievērojamo patēriņa kāpumu reģionos var skaidrot ar iedzīvotāju pārcelšanos no Rīgas uz vasaras un lauku mājām Latvijas reģionos, kā arī strādāšanu un mācībām attālināti pēc tam, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. Tik straujš pieaugums kā šobrīd reģionos ir novērojams tikai vasarā, kad lielākā daļa iedzīvotāju dodas atvaļinājumos, kurus pavada ārpus galvaspilsētas," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Šobrīd vidēji uz vienu iedzīvotāju visvairāk mobilo internetu lieto Carnikavas novadā, kur iedzīvotāji vidēji mēnesī patērē 21,7 GB, kam seko Babītes novads (21,2 GB), Stopiņu novads (20 GB), Rucavas novads (18,4 GB) un Garkalnes novads (18,3 GB).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Supošana ar pievienoto vērtību

Laura Mazbērziņa, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Titulu Gada lauksaimnieks iegūst zemnieku saimniecība Vecsiljāņi

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvota starptautiskā konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 Latvijas fināliste – Kokneses novada Bebru pagastā esošā Jura Sprukuļa zemnieku saimniecība Vecsiljāņi, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Šādu konkursu organizē visās Baltijas jūras reģiona valstīs, meklējot un cildinot labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu.

Konkursu organizē Pasaules Dabas Fonds kopā ar partneriem visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Latvijā konkursa partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Z.s. Vecsiljāņi pārstāvēs Latviju, sacenšoties ar citu Baltijas jūras reģiona valstu finālistiem un pretendēs uz titulu Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 un 10 000 eiro lielu naudas balvu. Uzvarētājs tiks nosaukts konferences Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai laikā šāgada novembrī Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Dienas Bizness, 27.10.2015

Sargājot zivju resursus Salacas upē, pašvaldība realizē vairākus projektus. Šogad upē pirmoreiz tiks pavairoti nēģu mazuļi, savukārt maluzvejnieku notveršanai iegādāts termovizieris. Pašvaldības kārtībnieks Didzis Žibals maluzvejnieku aizturēšanas reidos piedalās kopš pērnā gada un atzīst, ka šī rūpala pārstāvji jau esot zināmi, bet termovizieris tos palīdzēs notvert.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, 10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Atbalsta maksājumus iespējamā krāpšanā iesaistītās koģenerācijas stacijas nav saņēmušas

Rūta Lapiņa, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena no TV 3 raidījumā «Nekā personīga» pieminētajām elektroenerģijas ražotnēm nav saņēmušas atbalsta mehānisma maksājumus, jo tās neražo enerģiju, informē Latvijas energokompānijas Latvenergo Preses sekretāre Ivita Bidere.

Kompānijā skaidro, ka neatkarīgi no līguma noslēgšanas datuma obligātais iepirkums tiek īstenots no brīža, kad elektrostacija ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar būvvaldes aktu, un ir izsniegts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Lēmumu par līguma slēgšanu pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT), kas enerģijas iepirkuma administrēšanu īsteno stingri reglamentētā kārtībā. Raidījumā minētie komersanti līdz šim nav vērsušies pie EPT ar iesniegumu obligātā elektroenerģijas iepirkuma līguma slēgšanai, apgalvo Latvenergo pārstāve.

«2016.gadā Latvijā darbojās 403 elektrostacijas, kas valstī noteiktā kārtībā saņem atbalsta maksājumus par saražoto un realizēto enerģiju, kuras ražošanā izmanto atjaunīgos energoresursus vai īsteno enerģijas ražošanu efektīvā koģenerācijas režīmā. Šajā spēkstacijās tiek saražots 1 503 GWh jeb 20.6% no Latvijā patērētās elektroenerģijas,» komentē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot lietotu auto tirgus datus par šā gada septiņiem mēnešiem, var secināt, ka 2020. gads ieies vēsturē ne tikai ar strauju kritumu, bet arī ātru atlabšanu. Jūlijā automašīnu reģistrācija ir atgriezusies pērnā gada līmenī.

Portāla "autoDNA" analītiķi apkopojuši datus par vairāk nekā 40 000 lietotu auto sludinājumiem laika posmā no šā gada 1. marta līdz 31. jūlijam. Lietotu auto tirgus šajā laika periodā piedzīvojis rekordlielu kritumu īsā laika periodā un teju tikpat operatīvu atlabšanu.

Straujākais vieglo automašīnu reģistrācijas kritums piedzīvots aprīlī (-60%) un maijā (-46%). Ja 2019. gadā šajos mēnešos tika reģistrētas attiecīgi 8 958 un 9 040 vieglās automašīnas, tad šogad šajā pašā laika periodā reģistrēto auto skaits saruka līdz 4 140 aprīlī un 5 389 maijā.

Salīdzinot ar pērno gadu, jūnijā kritums bija vērojams vairs tikai -12% apmērā. Savukārt jūlijs statistiski ir iezīmējis lietotu auto tirgus atlabšanu, un CSDD reģistrēto automobiļu skaits ir teju identisks tam, kāds tika piedzīvots 2019. gadā, kad tika reģistrēts par 48 automašīnām vairāk nekā šā gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru