Saeima ceturtdien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp priedes un egles cirtes vecumu samazināt par 20 gadiem.

ZZS ieceri atbalstīja 34 deputāti, bet pret bija 40. Ieceri līdzās ZZS atbalstīja vairāki "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības deputāti. Koalīcijas partneri -"Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" - balsoja pret grozījumiem, viņiem piebalsojot arī dažiem AS politiķiem. "Latvija pirmajā vietā" deputāti par grozījumiem izvēlējās vispār nebalsot.

ZZS aicināja priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles - no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem ZZS aicināja samazināt cirtes vecumu arī bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu. Savukārt apses cirtes vecumu ZZS rosināja samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.

Likumprojekta anotācijā ZZS piesauca klimata pārmaiņas kā "eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu", un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvoja - ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, "tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu".

Iecere samazināt galvenās cirtes vecumu par 10 - 20 gadiem virknei koku sugu vēl pirms attiecīgo izmaiņu skatīšanas Saeimā ir izraisījusi asu meža nozares un vides nevalstisko organizāciju asu vārdu apmaiņu.

Šā gada 1.aprīļa Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir izskatīšanai pieteikti grozījumi Meža likumā, kuri paredz priedei galvenās cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet eglei - no 81 līdz 61 gadam, bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu, bet apses cirtes vecumu samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.

Pretēji vektori

Grozījumu autori likumprojekta anotācijā norāda: ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu kā enerģētiskā koksne. To sadedzinot izdalās CO2 - tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO2 desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā ar centrālapkuri, nav jālauza galva par apkures veidu, taču privātmāju saimniekiem šis jautājums ir ļoti aktuāls. Kādu kurināmo izvēlēties, lai mājoklis būtu silts, tiktu saudzēta apkures sistēma un nevajadzētu tērēt kaudzi naudas? Atbilde ir briketes – energoefektīvs un videi draudzīgs risinājums, tomēr ne visas tirgū pieejamās opcijas ir vienlīdz labas. Lasiet un uzziniet, kam pievērst uzmanību, izvēloties šo kurināmā veidu!

Kā atpazīt labas skaidu briketes?

Augstvērtīgas skaidu briketes tiek ražotas no tīrām koka skaidām, tās spēcīgi sapresējot bez līmes vai citiem ķīmiskiem piemaisījumiem. Galvenie rādītāji, kam pievērst uzmanību, ir brikešu blīvums un mitruma līmenis. Ja produkts drūp jau iepakojumā un ir ļoti porains, tas liecina par nepietiekamu spiedienu ražošanas procesā vai pārāk lielu mitruma procentu skaidās. Liels mitruma līmenis ne tikai rada mazāk siltuma, bet arī nenāk par labu dūmvadiem.

Augstas kvalitātes apkures briketes (ar mitruma līmeni zem 10%) deg lēni, nodrošinot stabilu temperatūru ilgāku laiku, kas ir īpaši svarīgi aukstajās ziemas naktīs, kad nevēlamies bieži papildināt krāsni. Salīdzinājumam – malkai optimāls mitruma līmenis svārstās no 15 līdz pat 25%, tāpēc ar 1 tonnu brikešu var aizstāt 3 kubikmetrus malkas. Kurināmās briketes arī rada ļoti maz pelnu, vien 0,4%.

Rēzeknes novadā AS “Latvijas Finieris” 24.aprīlī atklās rūpnīcas “VEREMS” paplašinājumu, kas ir viens no apjomīgākajiem industriālajiem investīciju projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā.

100 miljonu eiro ieguldījums ražošanas paplašināšanā ir arī lielākā investīcija vienas ražotnes izveidē Latgalē, kā arī plašākais attīstības projekts AS “Latvijas Finieris” vēsturē, kas nodrošinās efektīvāku koksnes resursu izmantošanu, augstāku produktivitāti, plašākas iespējām inovatīvu saplākšņa izstrādājumu attīstībai, kā arī jaunas darbavietas.

Apliecinot “Latvijas Finiera” vairāk nekā 20 gadu pieredzi koksnes izmantošanā mūsdienīgā industriālā arhitektūrā un rūpniecisku ēku būvniecībā, paplašinātā rūpnīca “VEREMS” ir viena no lielākajām ražošanas būve Baltijā, kuras būvniecībā izmantota koksne.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Sestdien, 18. aprīlī, plkst. 11:00–13:30, visi interesenti aicināti apmeklēt Pasīvo ēku atvērto durvju dienu. Šogad pasākums notiks Salaspilī – godalgotajā bērnudārza ēkā, kas ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka Baltijā.

Pasīvo ēku atvērto durvju dienas ietvaros vienkopus varēs sastapt pasīvo ēku arhitektus, to komponenšu ražotājus, kā arī trīs A+ energoklases privātmāju īpašniekus ar šo ēku ekspluatācijas pieredzi. Reģistrācija bezmaksas apmeklējumam: https://pasivoekudienas.lv.

Pasākums notiks Salaspils 7. bērnudārzā (Rubeņu iela 2A) - ēkā, kas 2025. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvas Grand Prix un ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka visā Baltijā. To projektējis arhitektu birojs MADE arhitekti.

Ēka ir pilnībā uzbūvēta no koka, tostarp nesošās konstrukcijas un apdare. Tās siltumenerģijas patēriņš ir 12 kWh/m² gadā - aptuveni četras reizes mazāk nekā Latvijā spēkā esošās A energoklases prasības. Turklāt koksne, kas izmantota ēkas celtniecībā, uzkrāj vairāk CO₂, nekā radīts tās būvniecības laikā - ēka ir klimatpozitīva.Šī ziema daudzām Latvijas mājsaimniecībām sagādāja nepatīkamus pārsteigumus - apkures rēķini janvārī un februārī pieauga par desmitiem procentu. Bet Latvijā ir arī ēkas, kam barga ziema neko nespēj nodarīt to īpašnieku maciņiem.

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir pabeidzis meža zemju iegādes darījumu no Zviedrijas lielākās mežu īpašnieku asociācijas Sodra.

Vienošanās par vairāk nekā 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un gandrīz 18 000 hektāru iegādi Igaunijā tika noslēgta 2025. gada oktobrī.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, un šis darījums ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa ieguldīšanas stratēģijas, investējot aktīvos, kuru vērtība ir ilgstoši noturīga un kas var radīt papildus ilgtermiņa vērtību Ingka Group un IKEA.

Līdz ar darījuma pabeigšanu Ingka Investments kļūs par šo meža zemju ilgtermiņa īpašnieku ar mērķi apsaimniekot mežu atbildīgā veidā, vienlaikus nodrošinot gan darbavietu saglabāšanu, gan vietējās ekonomikas attīstību.

Ingka Investments ģenerāldirektors Pīters van der Pūls (Peter van der Poel) norāda: “Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto darījumu ar Sodra. Mūsu nodoms ir būt stabilam un uzticamam šo zemju īpašniekam, apsaimniekot mežus atbildīgi, lai ilgtermiņā ieguvēji būtu gan daba un klimats, gan arī vietējie iedzīvotāji. Koksne ir atjaunojams resurss un tāpēc nākotnē tai būs nozīmīga loma. Esam apņēmušies nodrošināt koksnes resursu ilgtermiņa pieejamību, īstenojot atbildīgu mežu apsaimniekošanu un saglabājot mežu bagātības nākamajām paaudzēm.”

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Meža nozares produkciju Latvijas pagājušajā gadā eksportēja 3,387 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2025. gadā eksportēti 2,991 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2024. gadā, un veidoja 88,3% (2024. gadā - 88,1%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 842,28 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 5,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, kurināmās koksnes eksporta vērtība veidoja 626,162 miljonus eiro, kas ir kritums par 8,9%, saplākšņa eksporta vērtība pieaugusi par 4,1%, veidojot 375,073 miljonus eiro, bet apaļo kokmateriālu eksporta vērtība sarukusi par 21,4% un bija 310,31 miljons eiro.

Apkopotie dati arī liecina, ka pērn koka mēbeļu eksporta vērtība pieaugusi par 6,7% salīdzinājumā ar 2024. gadu un bija 202,655 miljoni eiro jeb 6% (2024. gadā - 5,5%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 124,93 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 5,1% mazāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 3,7% (3,8%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Top Latvijā pirmie koka paneļi daudzdzīvokļu ēku fasāžu siltināšanai. Šobrīd Latvijā ir uzsākti vairāki pilotprojekti daudzdzīvokļu māju siltināšanai ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem.

Koka paneļu ražošanas process notiek SIA "Siltie nami'' uzņēmumu grupas SIA “GPC” ražotnes telpās Rīgā, Krustpils ielā 24.

Koka paneļu izmantošana ļauj ēkas atjaunot līdz pat divām reizēm ātrāk, jo aptuveni 90% darba tiek veikti ražotnē, samazinot laikapstākļu ietekmi uz būvniecības procesu un remonta dēļ iedzīvotājiem radīto diskomfortu.

Latvija tiecas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, un nozīmīgu lomu šajā procesā spēlē ēku sektora energoefektivitātes uzlabošana – dzīvojamais fonds ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem valstī, tādēļ mērķtiecīga ēku atjaunošana kļūst par būtisku instrumentu emisiju samazināšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.

Publiskajā telpā diskusijas par kokrūpniecības nozari ir sasniegusi vēl nebijušu pakāpi. Konkrēta organizēta cilvēku grupa ar noteiktu lomu sadalījumu manipulē ar informatīvo telpu, izplatot dezinformāciju savu interešu vārdā. Mēs varam lasīt apgalvojumus, kas pretendē uz vienīgo patiesību, taču tajos ir apzināti noklusētas būtiskas detaļas un sagrozīti fakti. Tieši detaļās šajā stāstā ir nozīme.

Ir ērti izmantot tādu jēdzienu kā “valsts atbalsts” bez atbilstoša pamatojuma. Ir vilinoši meklēt ekskluzivitāti tur, kur tās nav. Tomēr patiesība parasti atrod savu ceļu – ne caur pieņēmumiem, bet caur dokumentiem un līgumu punktiem. Šajā diskusijā dominē mīti, kas pirmajā brīdī var šķist pārliecinoši, taču tie neatbilst faktiem.

Reaģējot uz izplatīto nepatieso informāciju, sniedzam dokumentos balstītu skaidrojumu trīs būtiskos punktos.

1. Kļūdains koksnes cenu indeksācijas mehānisms, nevis pretimnākšana

Pirmkārt, par šīs situācijas cēloņiem. Iepriekšējos sadarbības līgumos starp AS "Latvijas valsts mežiem" (LVM) un nozares uzņēmumiem vienmēr ir ticis iekļauts cenu indeksēšanas mehānisms, kas nodrošināja cenu atbilstību faktiskajai tirgus situācijai un svārstībām. Taču 2021. gadā LVM ieviesa jaunu pārdošanas procedūru ar jaunu cenošanas mehānismu, kas iepriekš nebija piemērots. Tas bija pilotprojekts, kas praksē nebija pārbaudīts.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Lai gan nespeciālista acij varētu šķist, ka papīra un plēves iepakojuma savākšana un pārstrāde ir viena no vienkāršākajām atkritumu pārstrādes sadaļām, patiesība ir pilnīgi pretēja – tā ir viena no sarežģītākajām un grūtākajām.

Problēmas šajā jomā rada vesela virkne aspektu – gan milzīgais šādu atkritumu apjoms, gan tas, kāds mūsdienās ir reālais “papīra” vai “plēves” iepakojuma sastāvs, gan tas, kādā stāvoklī tas nonāk līdz atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumiem, gan tas, cik motivēti šķirot ir gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, gan arī tas, ka iepakojuma savākšanas tirgus ir sadalīts vairākās sastāvdaļās.

2023. gadā Eiropas Savienība radīja 79,7 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu jeb 177,8 kg uz katru iedzīvotāju, liecina “Eurostat” dati. Tas bija par 8,7 kg mazāk nekā 2022. gadā, taču par 21,2 kg vairāk nekā 2013. gadā. No visiem iepakojuma atkritumu veidiem 40,4% veidoja papīrs un kartons, 19,8% — plastmasa, 18,8% — stikls, 15,8% — koksne, 4,9% — metāls un 0,2% — citi materiāli.

Olainē, Olaines novadā, atklāta jaunā rūpnīca “ZLM BIRCH”, kurā primāri eksporta tirgum ražos augstas kvalitātes bērza finierskaidu. Ražotnes izveidē investēti 3 miljoni eiro, un tā nodrošinās 20 jaunu darbavietu.

Plānots, ka ražotne pārstrādās 30 000 m3 bērza finierkluču. Gatavā produkcija plānota 15 000 m3 gadā. Saražotās produkcijas eksports plānots uz Poliju, Slovēniju un citām valstīm. Plānots, ka laika gaitā tiks īstenota arī projekta otrā kārta.

“Mežsaimniecība ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, tomēr tās nozīmi mūsu tautsaimniecībā var kāpināt, pašiem attīstot kokrūpniecību un izmantojot mūsu zemes resursus augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Pasaulē novērtē Latvijā audzēto koksni un mūsu pieeju ilgtspējīgai mežsaimniecībai. Tomēr svarīgi saprast, ka ilgtspēja nenozīmē tikai jēgpilnu mežu pārvaldi, bet arī pārdomātu šī resursa tālāku izmantošanu. “ZLM BIRCH” skatījumā tas nozīmē radīt arī augstvērtīgu produktu,” stāsta Kristaps Grietiņš, SIA “ZLM BIRCH” valdes loceklis.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži 2025. gadā strādāja ar 615.8 milj. eiro lieliem ieņēmumiem un 204,3 miljonu eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 54,2 miljoniem eiro jeb 36 % vairāk nekā tika iespēts 2024. gadā, liecina AS Latvijas valsts meži (LVM) operatīvie darbības rezultāti.

«Lai arī 2025. gads starptautiskās koksnes tirgus situācijas dēļ kopumā bija sarežģīts gan Latvijas valsts mežiem, gan Latvijas meža nozarei, uzņēmumam 2025. gadā ir izdevies ne vien būtiski palielināt ienākumus no koksnes produktu pārdošanas, bet, optimizējot uzņēmuma ražošanas procesus, arī samazināt izmaksas. Tas ļāvis uzņēmumam pārsniegt plānotos peļņas rādītājus un gadu noslēgt ar vairāk nekā 204 miljonu eiro lielu peļņu. LVM devums valsts un pašvaldību budžetos 2025. gadā bijis 213 miljoni eiro, stiprinot valsts labklājību un drošību,» darba rezultātus raksturo AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Pārdoti 7 miljoni m3

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2025. gadā sasniedza 3,44 miljardus eiro, kas ir par 1,6% jeb 53,41 milj. eiro mazāk nekā 2024. gadā, tās ir sekas stagnācijai lielākajos koksnes produktu noieta tirgos.

To rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem. Lielākus eksporta ienākumus pērn spēja ģenerēt zāģmateriāli - par 41 milj. eiro, saplāksnis — par 15 milj. eiro, kā arī koka tara, koka gulšņi, nūjas u.tml. Vienlaikus pērn ir palielinājies importa apjoms par 4,6% jeb 46 mij. eiro. Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss atzīst, ka 2025. gadā meža nozares eksporta kopējā vērtība ir nedaudz mazāka kā 2024. gadā, un tas pamatā ir cenu samazinājuma, nevis apjomu krituma rezultāts. „Tirgus kopumā stagnē, un tas ir jūtams arī datos,” tā K. Klauss. Viņš gan par 2026. gadu nav zaudējis cerības, jo, viņaprāt, pavasaris nav vairs tālu tiešā un pārnestā nozīmē.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par globālās ekonomikas noturību. Reģions jau gadu desmitiem ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu piegādes centriem pasaulē, tāpēc nestabilitāte šajā daļā parasti ietekmē gan naftas cenas, gan finanšu tirgu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka starptautiskie notikumi var ietekmēt arī vietējo uzņēmējdarbības vidi – no enerģijas cenām līdz kreditēšanas nosacījumiem.

Kādas sekas šie procesi var atstāt uz mājokļu tirgu Latvijā, skaidro mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Energoresursi un būvniecības izmaksas

Būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā. Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.

Saeima ceturtdien pieņēma budžeta likumprojektu paketē virzītos grozījumus Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru.

Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%. DRN paaugstināšana smiltij un grantij no nākamā gada 2026. gada budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sniegtā informācija liecina, ka nodoklis tiks paaugstināts par 10 centiem par kubikmetru.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu.

Opozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) debatēs vērsa uzmanību, ka likumprojektam uz otro lasījumu KEM iesniegusi 23 priekšlikumus. Viņaprāt, tas norādot uz to, cik nekvalitatīvi uz pirmo lasījumu izstrādāts šis likumprojekts.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu neatbalstīja. Viņa norādīja, ka likumprojekts neesot saskaņots ar nozari, kas esot pretēji labai likumdošanas praksei.

Šī gada sākumā ilggadējs AS Latvijas Valsts meži (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns nomainīja darbu. Meirāna kunga amats bija atbildīgs, viņš izstrādāja izsoļu un cenošanas noteikumus un nolikumus, faktiski noteica ko, kam, par cik un uz kādiem noteikumiem LVM pārdos un piegādās koksni, vēsta inc-baltics.com

Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots – viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.

Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādejādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.