Komercķīlu skaits joprojām turpina kristies arvien dziļāk «pagrabā», sarūk arī to kopējā maksimālā prasījuma summa, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
To rāda SIA Lursoft pētījums. Daļa aptaujāto uzņēmēju šādu situāciju uzskata par loģisku, jo lielo projektu īstenotājiem kredīti ir piešķirti un komercķīlas reģistrētas, turklāt daļa atdod parādus, bet jaunus kredītus nesaņem vai arī neaizņemas. Pat prognozēts, ka nolikto atslēgu principa iedzīvināšana hipotekāro kredītu ņēmējiem, kā arī imigrācijas likuma grozījumi vēl vairāk samazinās uzņēmēju iespējas saņemt kredītus.
Pēc SIA Lursoft aplēsēm, pērn, turpinājusies tendence sarukt – par 11,6% – reģistrēto ķīlu skaitam. Pret 2011. gadu kritums pārsniedz 21%. Pērn sasniegts vēsturiskais reģistrēto komercķīlu skaita (4202) minimums, neskaitot 1999. gadu. Tomēr neraugoties uz kopējo tendenci, ir uzņēmumi, kuri komercķīlas reģistrējuši samērā naski. Pēc Lursoft datiem 21 jaunu komercķīlu pērn reģistrējušas a/s Pet Baltija un SIA Eko Kurzeme.
Arī pērn reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir sarukusi par 22%. Prognozēts, ka šī tendence varētu saglabāties arī šogad. «Tas ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts, kurā sava loma ir gan ģeopolitiskajai situācijai, gan Maksātnespējas un Imigrācijas likuma pieņemtajiem grozījumiem, kopējai ekonomiskajai situācijai Eiropā, kā arī prasību latiņas paaugstināšanai bankām,» situāciju skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota. Viņš neslēpj, ka valdības un finanšu sektora medusmēnesis ir beidzies. «Tuvojamies stagnācijai,» lakoniski uz jautājumu, kas notiks tālāk, atbild K. Šļakota.
Visu rakstu Komercķīlas reģistrē arvien mazāk lasiet pirmdienas, 12. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!