Latvijā reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību var saviem valdes locekļiem un darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas, un viņi pēc 12 mēnešiem varēs saņemt dividendes, kas netiks apliktas ar nodokļiem.

Kopš 2021. gada 12. janvāra pastāv iespēja dalīties ar saviem darbiniekiem, to paredz grozījumi Komerclikumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Uzņēmumam vajadzīgo speciālistu un vadītāju piesaistei un arī motivācijai Latvijā varēs izmantot tādu pašu ieinteresētības mehānismu SIA darbības rādītājos, kāds ir arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā,” uzsver auditorkompānijas EY (SIA Ernst&Young Baltic) nodokļu eksperte Ilona Butāne.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim Komerclikums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, šādas iespējas nebija. Savulaik, līdz Komerclikums 2000. gadā aizstāja likumu Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ne vienas vien SIA valdes locekļiem bija paredzēta kapitāldaļu opcija. Tādējādi pēc vairāk nekā 20 gadiem SIA īpašniekiem tiek dotas iespējas saviem darbiniekiem, vadītājiem piešķirt kapitāldaļas, tādējādi paaugstinot to lojalitāti savam darba devējam, vienlaikus dodot iespēju samaksāt pēc padarītā darba rezultātiem ar atbilstoša apmēra dividendēm, kuras netiek apliktas nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz arī ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

No 2015. gada valdes locekļiem var nākties pašiem segt vadītā uzņēmuma nodokļu parādus, ja tie pārsniegs 18 tūkst. eiro; eksperti brīdina – sāksies šo amatpersonu imports .

Šāda situācija var rasties, ja jaunā Saeima akceptēs grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz jaunu pantu par kapitālsabiedrību nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Faktiski šīs izmaiņas valdes locekļus kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, padarīs par personīgi atbildīgiem – nodokļu nomaksas jautājumā, kas paaugstinās šo amatpersonu risku iekrist, īpaši tad, kad darījumu partneris nesamaksās par piegādāto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus tiks dots stimuls valdes locekļu amatos apstiprināt ārzemniekus gan no tuvākajām, gan no eksotiskām valstīm.

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Pašlaik politiķi ir gatavi vēl un vēl palielināt atbildības nastu uzņēmumu vadītājiem, bet savus nodarījumus turpina attaisnot ar politisko atbildību vai drīzāk – bezatbildību

Ar aizejošā finanšu ministra Andra Vilka atbalstu 2015. gada valsts budžeta paketi plānots papildināt ar Latvijas uzņēmējdarbībai visai draudīgu normu. Ja vien jaunā Saeima nelems citādi, tad nākamgad no uzņēmumu valdes locekļiem personīgi varēs piedzīt uzņēmuma nodokļu parādus, kas būs lielāki par 50 minimālajām mēnešalgām, nemaz nerunājot par to, ka šāda norma ir pretrunā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību jau nosaukumā ietverto definīciju. Tā ir tikai vēl viens kavēklis tam, lai nākotnē uzņēmumu valdēs patiešām atrastos profesionāļi, nevis marionetes, bomži vai tik eksotisku valstu pilsoņi, kuriem Latvijas nodokļu administrācijas prasījumi varētu būt «pie lampiņas». Jāpiebilst, ka no šā gada jūlija pret uzņēmumu valdes locekļiem jau darbojas tā sauktais melnais saraksts, kas liedz viņiem ieņemt līdzvērtīgus amatus, ja viņu darbības laikā kādā uzņēmumā kavētie nodokļu maksājumi ir pārsnieguši 7000 eiro un nav iesniegta maksātnespēja.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) lielākā īpašniece Luksemburgas investīciju kompānija «Novalpina Capital» nolēmusi izmantot tā dēvēto izspiešanas procedūru, lai atpirktu visas akcijas no mazākuma akcionāriem.

OEG valde informējusi Tallinas biržu, ka saņēmusi pieteikumu no OEG akcionāra, «Novalpina Capital» meitasuzņēmuma «Odyssey Europe» par mazākuma akcionāriem piederošo akciju atpirkšanu par cenu 1,40 eiro par akciju saistībā ar plānoto OEG apvienošanu ar «Odyssey Europe».

Šādu «izspiešanas» procedūru paredz Igaunijas Komerclikums gadījumā, ja lielākā akcionāra īpašumā ir vismaz 90% akciju.

OEG valde pašlaik gatavo uzņēmuma akcionāru ārkārtas sanāksmi, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par «izspiešanas» procedūras izmantošanu.

OEG paziņojumā Tallinas biržai teikts, ka «Odyssey Europe» pieder 136 630 452 OEG akcijas jeb vairāk nekā deviņas desmitdaļas akciju. Savukārt Tallinas biržas interneta vietnē teikts, ka «»Odyssey Europe« 4.augustā piederēja 89,46% OEG akciju.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Nesen FM publicēja ziņu (1), ka plānots ieviest valdes solidāru atbildību par uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem, kas izveidojušies pēc nākamā gada 1. janvāra. Drīz pēc tam publiskots arī pats likumprojekts un tā anotācija (2). Galvenā doma nav peļama – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas pamet dēļ nodokļu parādiem grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar pēc iespējas līdzīgu nosaukumu, ar no kuģa pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis.

Piemērs

Likumprojektā paredzēts, ka jāpiepildās visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. (3) Tomēr, tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, VID audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt PVN. Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 16 000. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums.

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Ministriju pārstāvji tikai tēlo dialogu ar sociālajiem partneriem, jo, kad jāpieņem lēmumi, tad uzņēmēju paustie argumenti vairs nekrīt nekādā svarā

Neskatoties uz uzņēmēju protestiem, valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz uzņēmumu valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem jau no nākamā gada. Par šo iniciatīvu vēl galavārds jāsaka Saeimai, tomēr jau pašlaik lielai daļai uzņēmumu vadītāju ir iemesls justies neomulīgi. Noteiktais nodokļu parādu sliek-snis – 18 tūkstoši eiro, kuru sasniedzot uzņēmumu valdes locekļiem var nākties atbildēt ar savu personīgo maku – varbūt ir liels mazajam vai mikro- uzņēmumam, bet kādam lielākam uzņēmumam, nemaz nerunājot par pavisam lielajiem, tas ir vien tāds sīkums, kas pat neietver visu to nodokļu apjomu, ko konkrētais uzņēmums viena mēneša laikā samaksā.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību.

Ikvienas biznesa idejas īstenošanas gaitā pienāk brīdis, kad, lai būtu iespējams šo ideju pilnvērtīgi attīstīt, jānolemj par kādas reģistrētas komercdarbības formas izvēli. Pieņemot, ka idejas īstenošanā apvienojušies vismaz divi partneri, Komerclikums (KL) pieļauj reģistrēt vai nu personālsabiedrību, vai kapitālsabiedrību (SIA vai AS). Lai pasargātu jaundibināmās sabiedrības dibinātājus no atbildības pret sabiedrības kreditoriem, ieteicams izvēlēties kādu no kapitālsabiedrības formām, attiecīgi nodrošinot dalībnieku ierobežoto atbildību, proti, to, ka dalībnieks nav atbildīgs par sabiedrības saistībām (un arī sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām).

Finanšu ministrijas (FM) iniciatīva par personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem nozīmēs desmitiem miljonu zaudējumu tautsaimniecībā, veicinās maksātnespēju un reiderisma vilni. Līdz ar to jaunās normas pieņemšanas gadījumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) varētu vērsties Satversme tiesā, šodien žurnālistiem atzina organizāciju vadītāji.

Normai stājoties spēkā, pieredzēsim vairāk maksātnespējas gadījumu, bet uzņēmumu valdēs redzēsim aizvien vairāk bomžu un zicpriekšsēdētāju, kuri par atlīdzību uzņemsies attiecīgos pienākumus. Šajā gadījumā valsts paģēr - ja mazākā iemesla dēļ, piemēram, laikus nesaņemtas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstules vai nokavētas deklarācijas dēļ, izveidojas nodokļu parāds, valdes loceklis personīgi atbildīgs par saistībām. Finanšu ministrijas cerība, ka tiks iekasēti septiņi miljoni eiro, ir sapnis, tā vietā būs neiegūta peļņa un zaudējumi desmitiem miljonu vērtībā, sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.

Komercreģistrā reģistrētas 20 929 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām nav aktīvu amatpersonu, tas nozīmē, ka teju katra septītā asotā SIA pašlaik «dzīvo» bez valdes.

To rāda SIA Lursoft dati, kas liecina, ka no visām SIA, kuru valdes patlaban pastāv bez aktīvām amatpersonām, 21,18% gadījumu nav zināma komersanta darbības joma, bet 13,49% darbība saistīta ar vairumtirdzniecību. Turpat arī seko mazumtirdzniecība ar 11,59%. Pēc vairāku aptaujāto sacītā, var būt situācijas, kad uzņēmums kādu brīdi eksistē bez valdes ar pārstāvības tiesībām, tomēr tas nevar būt ilgstoši, jo šajā laikā uzņēmuma darbība ir ierobežota.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Iemesli, kāpēc uzņēmumi palikuši bez valdes, var būt dažādi. Piemēram, Komerclikums paredz valdes loceklim tiesības jebkurā brīdī atstāt amatu (akciju sabiedrībā), tāpat ir situācijas, kad uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis nomirst vai arī tiek īstenotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās iespējamās sankcijas, nosakot aizliegumu personai ieņemt valdes locekļa amatu uzņēmumā.

Šobrīd jautājums par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic konvertējamo obligāciju 14,19 miljonu latu (20,19 miljonu eiro) vērtībā īpašumtiesībām joprojām nav atrisināts, noskaidroja aģentūra BNS.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss aģentūrai BNS pastāstīja, ka Satiksmes ministrija juridiski cenšas tikt skaidrībā par obligāciju īpašumtiesībām.«Mēs šobrīd cenšamies tikt skaidrībā tīri juridiski, jo tur par šiem 14,19 miljoniem obligāciju bijušas dažādas tiesvedības, tostarp [likvidējamā] Latvijas Krājbanka ir pretendējusi uz šīm obligācijām. Mēs juridiski šos jautājumus risinām. Kad mums būs pilnīga skaidrība, noteikti nāksim ar kādu paziņojomu,» teica Matīss.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai obligācijas var tikt konvertētas airBaltic pamatkapitālā, ja spēkā ir tiesas aizliegums veikt izmaiņas ar kompānijas pamatkapitālu, viņš atzīmēja, ka jebkurā gadījumā vajadzīgs akcionāru lēmums par obligāciju konvertāciju. «Šobrīd tiek risināti juridiskie jautājumi, lai akcionārs šādus lēmumus varētu pieņemt. Jāņem vērā arī tas, ka valsts kopš obligācija izlaišanas ir ieguldījusi būtiskus līdzekļus airBaltic pamatkapitālā, taču pamatkapitāla palielināšana joprojām nav pabeigta. Komerclikums nosaka, ka jāpabeidz viena pamatkapitāla palielināšana un tad var ķerties pie nākamās. Katrā ziņā šie jautājumiem juridiski tiek risināti, un esmu pārliecināts, ka līdz aprīlim, kad šie jautājumi nonāks dienaskārtībā, tie būs atrisināti,» klāstīja ministrs.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.