AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Biznesa portāls db.lv viesojās Iecavas novada uzņēmumā Linum Color, vērojot zīmola Paint Eco krāsu ražošanas procesu.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmums Paint Eco ražo dabīgos lineļļas produktus – pernicu, beices, krāsas un vaskus. «Šie produkti ir paredzēti gan iekšdarbiem, gan ārdarbiem. Uzņēmuma darbība sākās ar lineļļas ražošanu, vēlāk uz šī produkta bāzes sākām ražot beici, krāsu un vaskus. Šobrīd strādājam pie jaunu produktu izstrādes. Beice veido lielāko daļu no mūsu apgrozījuma,» pastāstīja Paint Eco pārdošanas vadītājs Guntars Jaunpujens-Pujens.

Lineļļu uzņēmums iepērk no eļļas ražotāja SIA Iecavnieks & Co.

Krāsu izejvielas ir lineļļas pernica un dabīgie minerālpigmenti. Uzņēmums veikalu tirdzniecības tīklos piedāvā toņu pamatpaleti, bet klientiem ir iespēja pasūtīt papildtoņus no krāsu katalogiem. Pēdējo gadu laikā Latvijā pieprasītāki ir bēšie un pelēkie toņi.

Kalnciema kvartāls, Ludzas novadpētniecības muzejs, Lubānas amatnieku centrs - tās ir tikai dažas no sabiedriskām ēkām, kas ieguvušas izskatīgas un ilgmūžīgas fasādes, pateicoties Iecavas lineļļas pernicas krāsu ražotājam SIA Linum Color.

Uzņēmums Linum Color, kura produkcija tirgū tiek virzīta ar zīmolu Paint Eco, radies pirms deviņiem gadiem. Tolaik augu eļļu ražotājs SIA Iecavnieks, domājot, kā paplašināt lineļļas pielietojumu, izveidoja lineļļas krāsu ražotni, jaunajā projektā investējot aptuveni divus miljonus eiro. Tā radās videi un cilvēka veselībai draudzīga alternatīva ķīmisko krāsu industrijas piedāvājumam.

«Dzīvo» kopā ar koku

Mūsdienās lielāko daļu ēku krāso ar ķīmiskajām krāsām, kas nav ilgmūžīgas, plēves efekta dēļ šāds krāsojums bojā apdares dēļus, turklāt nav labvēlīgs ne videi, ne cilvēkiem. «Lineļļu prata izmantot mūsu senči, bet pēc kara, kad vajadzēja ātri atjaunot ēkas, tika radītas un popularitāti ieguva ķīmiskās krāsas no naftas pārstrādes pārpalikumiem. Jaunās krāsas sniedza iespēju pie rezultāta tikt ātrāk par tradicionālajām metodēm,» stāsta Linum Color direktore Rita Rancāne.

Ieguldot 150 tūkstošus eiro laboratorijas izveidē, šonedēļ Rīgā darbu sākusi SIA J.S. Hamilton Baltic, kas ir neatkarīgās testēšanas laboratorijas J.S. Hamilton Poland filiāle Baltijas valstīs, teikts paziņojumā medijiem.

Uzņēmuma piedāvātais izejvielu, pārtikas, kosmētikas un iepakojuma materiālu testēšanas veidu klāsts ir lielākais Latvijā un Baltijas valstīs. SIA J.S. Hamilton Baltic mērķis ir būt pieejamākai laboratorijai Baltijā, nodrošinot plašu un patiesu testēšanu, kas nepieciešama produkcijas eksportam un importam Latvijā, Baltijā.

Starptautiskās laboratorijas J.S. Hamilton Poland pārstāvniecība Latvijā darbojas kopš 2012. gada, taču pamatojoties uz pieprasījumu pēc ātrākām un daudzveidīgākām analīzēm, pieņemts lēmums veidot pilnībā aprīkotu mikrobioloģijas laboratorijas filiāli Baltijas valstīs, iekārtojot to Rīgā. Līdzšinējās J.S. Hamilton Poland laboratorijas pārstāvniecības Rīgā lielākie klienti ir uznēmumi Lielzeltiņi, Putnu fabrika Ķekava, Rāmkalni, Silvanols, Food Union, Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne, Iecavnieks&Co, Rēzeknes gaļas kombināts un citi.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

SIA Linum Color saredz potenciālu dabīgo krāsmateriālu ražošanai, jo cilvēki gan Latvijā, gan ārvalstīs atgriežas pie tradicionālā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pieciem gadiem SIA Linum Color sāka videi draudzīgu krāsmateriālu – pernicu, beiču, vasku, grīdas eļļu un krāsu – ražošanu. Vietējā tirgū tiem jākonkurē ar importa ķīmiskām un ekoloģiskām krāsām. Uzņēmums piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015, un tas kategorijai Importa aizstājējprodukts ir pieteicis zīmola Paint Eco beices.

No sēkliņas līdz beicei

SIA Linum Color ražo krāsas un beices no auksti spiestas linu eļļas, kuru iegūst no Latvijā speciāli audzētas linu šķirnes. Zīmola Paint Eco beices tiek ražotas uz lineļļas pernicas bāzes, krāsas toni tai piešķir dabīgie minerālpigmenti. Beices tiek ražotas gan pamattoņos, gan papildtoņos. «Mūsu sadarbības partnerim SIA Iecavnieks & Co ir liela pieredze eļļu, tostarp lineļļu gatavošanā. Fakts, ka lineļļa tiek izspiesta blakus esošajā ražotnē, ir liels pluss, kas mums palīdz veidot arī konkurētspējīgu cenu politiku,» stāsta SIA Linum Color vadītājs Ēriks Vilcāns. Konkursam ir pieteikta beice, jo pārdošanas apjomi liecina, ka tā apjomu ziņā apsteidz citus uzņēmumā ražotos produktus. Linum Color kopējais apgrozījums 2014. gadā bija 180 tūkst. eiro, un beices pārdošana nodrošināja vairāk nekā 90 tūkstošu eiro. «Pārdošanas apjomus vēl varam kāpināt, ražošanas kapacitāte to pieļauj, katls nav par mazu,» teic Ē. Vilcāns.

Jau gandrīz mēnesi Iecavā darbojas kafijas veikals, kurā iespējams iegādāties arī tēju, šokolādi un dažādus piederumus karstajiem dzērieniem. Tirgotavas īpašnieks ir iecavnieks Aleksandrs Dmitrijevs, kurš nesen atgriezies mājās no Tuvajiem Austrumiem – arābu valsts Kataras, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Septiņus gadus biju prom no Latvijas,» stāsta veikala īpašnieks. Svešajā zemē A. Dmitrijevs nodarbojies ar biznesu internetā un nekustamajiem īpašumiem. Atgriežoties mājās, izveidots veikals. Uzņēmējs stāsta, ka, studējot Rīgas Tehniskajā universitātē, strādājis dažādās kafijas firmās un šī nozare toreiz ļoti iepatikusies.

«Pats sev radīju darbu. Vēlos būt blakus skolas vecuma meitai un dēlam, kas apmeklē bērnudārzu, tāpēc paliku te, nevis Rīgā. Iecavā ienākumi būs mazāki, bet nebūs lielu izdevumu par braukāšanu, atliks vairāk laika sev,» atzīst A. Dmitrijevs.

Piedāvājumā pārsvarā ir Latvijā ražota kafija, taču nopērkama arī no Itālijas un Dānijas atvesta. «To grauzdē Jelgavā un Mārupē. Ierīce ir tāda pati gan Itālijā, gan Latvijā, atšķiras vienīgi receptes un cilvēki, kas veic darbu,» stāsta A. Dmitrijevs.

Katru mēnesi peļņā uz ārvalstīm dodas vidēji pieci Iecavas novada iedzīvotāji, uzņēmēji piesaista darbiniekus no blakus esošajiem novadiem

Lielākie darba devēji Iecavas novadā ir pašvaldības uzņēmumi. Lielu iedzīvotāju īpatsvaru nodarbina olu un olu produktu ražotājs – a/s Balticovo, SIA Iecavnieks & Co – daudznozaru uzņēmums, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas, ūdeļu ādu ražotāja SIA Baltic Devon MInk, biogāzes stacija SIA Agro Iecava un SIA Zeltezeri, kas nodarbojas ar zemes apstrādi. 46,2% jeb 13943 ha no kopējās Iecavas novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tāpēc dominējošie ir lauksaimniecības uzņēmumi. Bezdarba līmenim Iecavas novadā ir tendence samazināties. Ja 2014. gada 31. janvārī tas bija 6,0%, tad 2016. gada 31. janvārī – 4,9 %. Tāpat samazinās arī iedzīvotāju skaits.