Latvijā pēdējos trīs gados uztura bagātinātāju ražotāju pulks strauji nav pieaudzis; to pārdošanas apjomi, sekojot pieprasījumam, kāpj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uztura bagātinātājs ir produkts, kurā koncentrētā veidā ietilpst kādas veselīgas un dabīgas pārtikas vielas. «Lai gan latviešu valodā apzīmējums «uztura bagātinātājs» ļoti labi skan, mums līdz citu valstu pārdošanas apjomiem vēl tāls ceļš ejams. Vidēji pasaulē uztura bagātinātāju tirgus aug par 10% gadā, ASV vēl straujāk. Naskākie uztura bagātinātāju lietotāji ir japāņi, kas šiem produktiem gadā vidēji tērē 400 eiro,» zina stāstīt SIA Lotos Pharma valdes loceklis Kaspars Ivanovs.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols produktu portfelī ir 44 dažādu veidu uztura bagātinātāji, kas veido 72% no uzņēmuma kopējā produktu portfeļa. Silvanols produktu noieta tirgus katru gadu paplašinās, un pašreiz, ieskaitot Baltijas valstis, tie ir pieejami 29 zemēs, tostarp Spānijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tikmēr pirms pieciem gadiem dibinātā SIA Lotos Pharma, kas nodarbojas ar uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanu, pirmajā darbības gadā realizēja 50 tūkst. uztura bagātinātāju iepakojumus gadā, bet šogad 400 tūkst., un puse no produktiem tiek eksportēta uz deviņām valstīm. «Mani neinteresē veidot kopijas, es radu jauns produktus, kas, protams, atbilstoši pieprasījuma tendencēm tirgum ir nepieciešami,» klāsta K. Ivanovs.

SIA AD Smart ar dabīgiem farmācijas produktiem izdevies strauji iekarot eksporta tirgu.

«Izmācoties par ārstu, sapratu, ka ļoti daudz varu palīdzēt ar ārstniecības augu izmantošanu medikamentu izveidē,» stāsta SIA AD Smart īpašnieks Kaspars Ivanovs. Pēc 20 gadu darba dažādos vietējos un starptautiskos farmācijas uzņēmumos viņš 2011.gadā nolēma izveidot savu uzņēmumu. Tā speciālisti veica medikamentu pētniecību un izstrādi. 2013.gadā tika dibināts ražošanas uzņēmums SIA Lotos Pharma.

Patlaban kompānija ražo medikamentus ne tikai vietējam tirgum, bet iekaro arī ārvalstis, un nu jau tās apgrozījums sasniedzis simbolisko viena miljona eiro atzīmi, taču nākotnē tā plāno kāpināt apgrozījumu, lai varētu attīstīt jaunus produktus. «Izveidojām SIA Lotos Pharma, jo redzējām - lai ātrāk virzītos uz priekšu un būtu elastīgi, pašiem ir nepieciešama sava ražotne, lai paši varētu noteikt, kad un cik daudz produkcijas ražot, tādēļ nolēmām izveidot ražotni un iegādāties iekārtas. Iekārtu kapsulu ražošanai izvēlējāmies iepirkt no Vācijas kompānijas Bosch, taču sanāca kuriozs. Sarunu laikā viņi mūs informēja, ka kapsulu iekārtas svars ir 300 kilogrami. Nopriecājāmies, ka nebūs grūti to dabūt uz otro stāvu, vēl pārjautājām ēkas īpašniekam, vai tā izturēs šādu svaru, un vienojāmies par iegādi. Liels bija mūsu pārsteigums, kad tika atvesta kapsulu iekārta, kuras svars ir tonna. Uz otru stāvu to nespējām uznest, tādēļ tikām pie papildus telpām ēkas pirmajā stāvā,» atminas K. Ivanovs.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma atklājis jaunu ražotni, kuras izveidē investēts gandrīz pusmiljons eiro.

Jaunā uzņēmuma ražotne ir izveidota 2018. gadā pēc pasaulē atzītiem starptautiskiem standartiem. Pieaugot produktu pieprasījumam, uzņēmums paplašina ražotni, lai palielinātu ražošanas apjomus un varētu nodrošināt patērētājiem vēl ērtākus un labākus produktus.

“Iegādājoties modernas iekārtas, mums ir iespējams piedāvāt patērētājiem vēl ērtākus un labākus produktus. Pēdējos 2 gados ir palielinājusies interese pēc mūsu produktiem Āzijas valstīs, lai nodrošinātu vietējo un eksporta tirgu ar mūsu produktiem, ir nepieciešams palielināt ražošanas apjomu. Ar jaunajām iekārtām varam saražot 3 reizes vairāk kā iepriekš,” komentē uzņēmuma vadītājs Kaspars Ivanovs.

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Trešdien, 26. septembrī Mārupē, Plieņciema ielā, atklāta farmācijas zīmola Lotos Pharma jaunā ražotne.

Tāpat kā līdz šim, arī jaunajā ražotnē tiks izstrādāti un ražoti farmācijas produkti dažādās produktu formās – kapsulās, tabletēs, sīrupos, sprejos un pulveros, turklāt šobrīd uzņēmums turpina investēt uzņēmuma attīstībā, lai tuvākajos gados veiktu arī jaunu zāļu formu apguvi.

Jaunajā ražotnē ir investēti 420 tūkstoši eiro pašu īpašnieku līdzekļu un šī modernā ražotne ir atbilstoša GMP (Good Manufacturing Practice - Labas ražošanas prakses) standartiem. GMP standarti ražotnei nodrošinās iespēju ražot ne vien augstākās kvalitātes uztura bagātinātājus un medicīnas ierīces, bet ļaus apgūt arī medikamentu ražošanu, kas nākotnē pavērs arvien jaunas iespējas uzņēmuma attīstībā.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir galvenie AS Olainfarm nākotnes izaugsmes stūrakmeņi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes loceklis Andrejs Leibovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.februāra numurā lasi:

Statistika

Piena cenu šķēres turpina griezt

Tēma

Augstākās izglītības kvalifikācijas iegūšana būtiski samazina bezdarba risku

Finansējums

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Aktuāli

Izglītības sistēma – daudz «betona», maz jēgas

Enerģētika

Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls

Energokopienas Latvijā — pagaidām vairāk ieceru līmenī

Lai paaugstinātu ražošanas kapacitāti un spētu nodrošināt zīmola produkcijas pieejamību eksporta tirgos, zīmols Lotos Pharma ir investējis 200 000 eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē, informē uzņēmumā.

Prognozējams, ka jaunās ražošanas iekārtas ļaus sasniegt uzņēmuma ražošanas kapacitātes pieaugumu līdz 6 reizēm, tādējādi veicinot ne vien esošo eksporta tirgu pieprasījuma apmierināšanu, bet ļaus apgūt arī jaunus eksporta tirgus, kā arī izstrādāt jaunus produktus un produktu formas, būtiski palielinot uzņēmuma produktu portfeli.

Lotos Pharma valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs norāda, ka jaunās ražošanas iekārtas ļauj ne vien būtiski palielināt saražotās produkcijas apjomus, bet arī mainīt aktīvo vielu sastāvu un devu koncentrāciju: « Tas nozīmē, ka vienlaicīgi ar ražošanas apjomu palielināšanu, iekārtas ļauj paplašināt Lotos Pharma sortimentu, lai ik gadu zīmols spētu tirgū ieviest arvien jaunus, uz inovatīvām tehnoloģijām balstītus produktus, kādi nav pieejami nekur citur pasaulē. Tādējādi uzņēmuma investīcijas nes ieguvumu arī jaunu tehnoloģiju apguvē un jaunu farmācijas produktu ieviešanas procesā.»

Latvijas farmācijas zīmols Lotos Pharma atvēris pārstāvniecību Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lietuvas pārstāvniecībā strādās 5 darbinieki, un investīcijas pārstāvniecības atvēršanā un darbības nodrošināšanā ir 60 000 eiro.

Jaunatvērtā zīmola pārstāvniecība ļaus efektīvāk izplatīt un pārdot Latvijā ražotos farmācijas produktus Lietuvas aptiekās, kāpinot produktu pārdošanas apjomus. Plānots, ka jau nākamgad kopējie Lotos Pharma produktu pārdošanas apjomi Lietuvā pārsniegs 1 miljonu eiro apgrozījumu.

Līdz šim populārākie Lotos Pharma eksporta produkti Lietuvā ir AteroLip®, Hepasan® Forte, Sinunorm® un Good Sleep. Lai sasniegtu eksporta mērķus, atverot pārstāvniecību, Lietuvas tirgū tiek ieviest arī jauns produkts AteroLip® 5D.

Zīmola Lotos Pharma vadītājs Kaspars Ivanovs: «Lotos Pharma pārstāvniecības atvēršana Lietuvā ir tikai viens solis kompānijas attīstības plānos, taču tas ļaus nozīmīgi kāpināt Latvijā ražoto farmācijas produktu pārdošanas apjomus, kas līdz šim sasniedza apmēram 500 000 eiro gadā. Lietuva bija pirmais uzņēmuma eksporta tirgus, kas tika apgūts 2013.gadā, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka pirmā uzņēmuma pārstāvniecība ir atvērta tieši šeit. Mēs Lietuvu uztveram tāpat kā mūsu mājas tirgu, kurā jāiegūst pacientu un medicīnas profesionāļu uzticība ar jauniem risinājumiem, kas ir efektīvāki un inovatīvāki par tirgū jau esošajiem produktiem.Turklāt šobrīd Lietuvas farmācijas tirgū Latvijas produktiem ir laba reputācija. Tie tiek novērtēti kā efektīvi un inovatīvi ārstniecības produkti ar lielu tirgus potenciālu gan pacientu, gan medicīnas profesionāļu vidū. Piemēram, Grindeks, Olainfarm, LMP, Pharmidea produkti tiek augstu vērtēti arī mūsu kaimiņtirgū, ļaujot pozitīvi ietekmē arī mūsu kaimiņzemes cilvēku attieksmi pret citiem Latvijas farmācijas produktiem.»

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Izvērtējot tirgu produktu kategorijā, kas satur fermentus gremošanas veicināšanai, tika secināts, ka šos produktus uz aptiekām dodas iegādāties vidēji 60 tūkstoši cilvēku mēnesī, kuri izdara izvēli galvenokārt starp ārzemju ražojumiem, jo pašmāju ražotāju fermentu preparātu klāsts ir neliels, 1-2% no kopējā piedāvājuma.

Tādēļ Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma mainīs esošo tirgus situāciju par labu Latvijas ražotāju tirgus daļai, jo piesaka jaunu fermentu preparātu K-Enzyme, informē uzņēmums.

Augstu pieprasījumu pēc šāda veida produktiem rada veselības problēmas, kas saistītas ar gremošanas traucējumiem. Tie visbiežāk rodas, uzņemot nesabalansētu un neveselīgu uzturu. Mūsdienās tā ir aktuāla problēma, kas atspoguļojas veiktajos pētījumos par Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumiem, jo tie atklāj, ka vairākas reizes nedēļā patērējam grūti pārstrādājamus ēdienus, kā arī pieaugušie ar uzturu uzņem pat līdz 15 tējkarotēm cukura dienā, kas vairāk kā 2 reizes pārsniedz normu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki piedāvā tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem zariņiem un skujām, informē RTU.

Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām.

«Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā.

Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir uzsācis miega preparāta ražošanu Good Sleep Spray. Jaunā produkta izstrādē ir ieguldīti 42 000 EUR.

Good Sleep Spray prezentēts šā gada maijā starptautiskajā VitaFoods^TM Europe 2016 izstādē Ženēvā, Šveicē. Pašlaik norisinās sarunas par Good Sleep Spray eksporta iespējām.

Lotos Pharma vadītājs Kaspars Ivanovs skaidro: «Mūsu mērķis bija apvienot augu ekstraktu ar miega hormonu melatonīnu. Zinājām arī to, ka vēlamies zem mēles izsmidzināmo formu, jo pētījumos pierādīts, ka aktīvās vielas caur mutes gļotādu asinsritē nonāk ātrāk un lielākā koncentrācijā.»

Lotos Pharma ir SIA AD Smart kompānijas zīmols, dibināts 2013. gadā.

Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma jauna preparāta Spasmoil izstrādē un ieviešanā investējis 42 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunais produkts paredzēts gremošanas traucējumu simptomu mazināšanai.

«Ideja par jauno produktu gremošanas traucējumu simptomu mazināšanai radās, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm un pētījumiem, kuros ir pierādīta piparmētras ēteriskās eļļas efektivitāte kairinātu zarnu sindroma simptomu mazināšanā. Rezultātā esam radījuši dabīgu produktu gremošanas traucējumu simptomu mazināšanai SpasmoilTM. Jaunā preparāta sastāvā ir 100 % dabīgās ēteriskās eļļas – piparmētru un fenheļa ēteriskās eļļas, kas palīdz samazināt vēdera uzpūšanos, kā arī tām piemīt spazmolītisks efekts,» komentē Lotos Pharma vadītājs Kaspars Ivanovs.

Lotos Pharma ir Latvijā radīts farmācijas kompānijas zīmols, kas dibināts 2013. Gadā.

Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir izstrādājis jaunu produktu Good Fiber, kas paredzēts arī bērniem ar paaugstināta svara problēmām.

Sadarbībā ar ārstiem un speciālistiem produkta izstrādei veltīti 24 mēneši un investēti aptuveni 42 000 eiro.

"Šķiedrvielu deficīts ir globāla problēma. Pētījumi liecina, ka visā pasaulē un arī Latvijā vajadzīgo šķiedrvielu daudzumu ik dienu uzņem tikai 5% iedzīvotāju. Pēc OECD datiem, Latvijā ir otrs lielākais rādītājs cilvēkiem ar lieko svaru Eiropā. Komandas izaicinājums ir radīt jaunus un efektīvus produktus sabiedrības veselības uzlabošanai," komentē uzņēmuma vadītājs Kaspars Ivanovs.

Rudenī uzņēmums plāno produktu ieviest arī Baltijas un citās Eiropas valstīs.

SIA Lotos Pharma ir Latvijas farmācijas uzņēmums, kurš nodarbojas ar inovatīvu farmācijas produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu. Uzņēmums dibināts 2013. gadā. Attīstot ražošanu, 2018. gadā tika atklāta jaunā uzņēmuma ražotne Mārupē.