Enerģētika

Konkurence gāzes tirgū augsta, bet stabila

Armanda Vilcāne, 23.01.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Pagājušajā gadā līderpozīcijas gāzes tirgū saglabāja uzņēmums Latvijas Gāze (LG), nozares pārstāvji norāda, ka konkurences līmenis starp tirgotājiem joprojām ir augsts, taču stabils.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā, neskaitot Latvenergo pašpatēriņu, lielāko dabasgāzes apjomu izdevās pārdot LG, otro vietu ieņēma EG Energija, trešo – AJ Power, bet lielāko gāzes tirgotāju piecinieku noslēdza Enefit un Latvenergo. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Piedzīvo izaugsmi

Konkurence gāzes tirgū ir stabilizējusies, kā rezultātā izkristalizējušies galvenie spēlētāji, uzsver LG Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. «No kopumā 43 reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem reālu aktivitāti tirdzniecībā ir sākuši aptuveni seši līdz septiņi uzņēmumi. Pieņemu, ka 2018. gads visiem tirgotājiem bija interesants, jo nācās uzņemties riskus un pielāgoties pieaugošajām dabasgāzes cenām. Tāpat aizvadītajā gadā novērojām klientu izaugsmi dabasgāzes iegādes jautājumos. Redzam, ka liela daļa lietotāju ir kļuvuši informētāki, kā arī krietni strukturētāk veido cenu aptaujas un iepirkumus,» secina J. Kalējs.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viņš uzskata, ka, lai runātu par jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, sākumā būtu svarīgi izpētīt divus galvenos faktorus – infrastruktūru un uzņēmējdarbības vidi. «Raugoties no infrastruktūras viedokļa, sākotnēji jāsaprot, pa kādiem ceļiem gāzi Baltijas reģionam piegādāt. Šobrīd pastāv divas iespējas – cauruļvadi un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis. Ja runājam par piegādēm pa cauruļvadiem, tad tās reģionā vēsturiski nodrošina Gazprom, tātad atliek vēl otra iespēja – terminālis. Šajā aspektā ir jāvērtē reģiona kopējā pievilcība, un, raugoties Eiropas kontekstā, Latvijas un arī Baltijas dabasgāzes patēriņš ir mazs. Papildus ir jāņem vērā arī sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu specifika, ar tām saistītās pārvades jeb transportēšanas izmaksas un uzglabāšanas tarifi. Jebkurš lielais spēlētājs, visdrīzāk, balsta savus lēmumus uz ekonomiskiem aprēķiniem, saprotot, ka šādas papildu izmaksas ievērojami ietekmē konkurētspēju. Runājot par otru faktoru jeb uzņēmējdarbības vidi, jāatzīst, ka šobrīd dabasgāzes nozare atrodas tādā situācijā, ka pārvades un uzglabāšanas tarifi, kā arī citi maksājumi mainās katru gadu. Tas nozīmē, ka trūkst stabilitātes, lai pieņemtu kādus stratēģiskus ilgtermiņa lēmumus. Domājams, ka šādi uzņēmējdarbības apstākļi diez vai motivē kādu mēģināt iespraukties jau tā mazajā Baltijas tirgū,» pauž LG pārstāvis.

Visu rakstu Konkurence stabilizējas lasiet trešdienas, 23.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!