Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Dienas kārtībā jau atkal varētu būt jauni akciju rekordi

Šīs nedēļas sākumā riska aktīvu cenu stutēja jaunumi, ka ASV prezidents Donalds Tramps vēl uz laiciņu atlicis plānoto tarifu piemērošanu Ķīnas precēm. To tirgus dalībnieki tulkoja kā zīmi, ka tiek panākts progress lielvalstu tirdzniecības sarunās, un, bremzējoties ekonomikai, iespējams, neviens negrib īsti riskēt ar papildu trauksmes radīšanu.

Nākamā pietura - rekordi

Rezultātā ASV akciju tirgus indeksi jau atkal pietuvojušies rekordiem, kam būtu jāliecina par visai lielu investoru ticību ekonomikas spēkam. Straujāk palielinās tieši ciklisko uzņēmumu akciju vērtība, un no ASV lielas kapitalizācijas akciju indeksa Dow Jones Industrial Average biedriem spējāks pieaugums vērojams tādu uzņēmumu kā Boeing, Goldman Sachs Group un Exxon Mobil akciju cenai. Kopumā šī indeksa vērtība palielinājusies jau deviņas nedēļas (to skatījumā) pēc kārtas, kas ir ilgākais šāds periods kopš 1995. gada. Minētajā posmā Dow indeksa vērtība ir palēkusies par 16%. Pirms tam tā no oktobra sākuma līdz Ziemassvētkiem bija sarukusi par 19%, kas gandrīz pārtrauca tā saucamo buļļu tirgus skrējienu (lai šo tendenci pārtrauktu, Dow bija jāsarūk vismaz par 20%).

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

«Latvijai piemīt visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par galveno Ķīnas kravu loģistikas centru Baltijas reģionā. Attīstot sadarbību ar Lielā akmens industriālo un loģistikas parku Minskā, aicināju Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru Joslas un ceļa iniciatīvas kontekstā,» pēc tikšanās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ķīna ir svarīgs Latvijas sadarbības partneris. Latvija augstu novērtē valstu divpusējo dialogu, kā arī kopīgo ES-Ķīnas dialogu Stratēģiskās partnerības ietvaros. Savukārt Ķīnas iniciatīva »16+1« formātā ir efektīvs instruments, kas papildina līdzšinējās sadarbības formas,» atzīmēja R. Vējonis.

Latvija ir ieinteresēta jaunu Ķīnas investīciju piesaistē. «Jau šodien mēs varam piedāvāt plašas investīciju iespējas ne tikai tradicionālajā transporta un loģistikas nozarē, bet arī jaunajās industrijās, piemēram, dzīvības zinātnēs un zaļajās tehnoloģijās,» atzīmēja Raimonds Vējonis. Puses izteica gandarījumu par jau uzsākto Pekinas Genomikas Institūta kopprojektu dzīvības zinātņu jomā.

Loģistikas padomes sēdē, trešdien, 20.septembrī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra: «Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā.»

Loģistikas padomē izskatīts jautājums par situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, prognozēm un priekšlikumiem konkurētspējas stiprināšanai, informē Satiksmes ministrija. Padomes locekļi (Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga, Ventspils Brīvosta, Tranzītbiznesa asociācija, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Auto, biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika, Rīgas Brīvosta, LDz Loģistika) sniedza svarīgāko informāciju par aktuālo situāciju uzņēmumos, darbu un plānoto jaunu kravu piesaistē, kā arī problēmu jautājumiem, ārējo ietekmi, prognozēm.

Ozoliņš norādīja, ka darbu Latvijas vēstniecībās Krievijā un Kazahstānā ir uzsākuši Satiksmes ministrijas atašeji, un aicināja nozarē strādājošos aktīvai savstarpējai komunikācijai ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar Krievijas un Kazahstānas uzņēmējiem iespējamu jaunu kravu piesaistei. Tāpat tika uzsvērts ministrijas padomnieka Ķīnā aktīvais darbs gada garumā, kas sekmējis gan politiska līmeņa, gan uzņēmēju savstarpēju tikšanos, lai veidotu sadarbības iespējas visdažādākajos segmentos. Arī Latvijas dzelzceļš Baltkrievijā darbojas pārstāvniecība, kuras potenciālu nozares uzņēmēji tiek aicināti aktīvi izmantot, jo Baltkrievija ir būtisks tranzīta nozares sadarbības partneris, un pastāv visi priekšnosacījumi to vēl vairāk attīstīt.

Rīgas ostā aizvadītajā naktī ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas. Tas vienlaikus ir simtais konteinervilciens, kas nosūtīts no Siaņas Starptautiskā tirdzniecības un loģistikas parka, un pirmais šī vilciena sastāvs, kas vests kravas ekspresvilciena maršrutā Minska-Rīga, informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Vilciens uz Rīgu nosūtīts vien divus mēnešus pēc tam, kad Ķīnā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš parakstīja stratēģiskās sadarbības līgumu ar Siaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku. Tālāko ceļu konteineri turpinās pa jūru uz Vācijas un Somijas ostām.

«Caur Latvijas teritoriju vilciens tiek izvests tikai 12 stundu laikā. Tādējādi mūsu kopprojekts ar Baltkrievijas dzelzceļu – kravas ekspresvilciens Minska-Rīga ir sekmīgi pārbaudīts arī tālo distanču konteinerkravu transportēšanā un ir gatavs apstrādāt pieaugošu konteinervilcienu plūsmu,» komentē LDz prezidents E.Bērziņš.

Kā norāda uzņēmums, tad Siaņas vilciena ierašanās Rīgā sakrīt ar brīdi, kad Rīgas ostā nosūtīšanai uz Ķīnu saņemti vairāk nekā 260 konteineri no Roterdamas ostas. Tādējādi šodien ostas teritorijā pirmo reizi notiek abpusēja kravas vilcienu apmaiņa, izkraujot no Siaņas saņemtos un vienlaikus uzkraujot uz Ķīnu transportējamos konteinerus. Arī šie konteineri uz Ķīnu tiek vesti, izmantojot Minska-Rīga ekspresvilciena maršrutu, kura operators ir LDz meitas uzņēmums «LDz Loģistika».

Šonedēļ Rīgas ostā uzņēmumā “Rīgas Universālais Termināls” (RUT) saņemts un izkrauts pirmais testa vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem, ko līdz Rīgas brīvostai nogādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO”.

1423 tonnas rapša no Ukrainas tika atvesti 54 konteineros. Konteineri no Ukrainas Rīgas ostā ieradās caur Kauņas intermodālo dzelzceļa termināli, kur tie tika uzkrauti uz SIA “LDZ CARGO” platformām, lai turpinātu ceļu uz Rīgu. Pašreiz Ukrainas rapsis tiek izkrauts un uzglabāts RUT noliktavās.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Ukrainas ātrāku uzvaru. Esmu ļoti gandarīts par Latvijas dzelzceļa, Rīgas ostas un Rīgas Universālā Termināļa veiksmīgo sadarbību, nodrošinot pirmo Ukrainas graudu kravu piegādi pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Arī nākotnē Latvija būs kritisks Ukrainas sabiedrotais, tuvinot un integrējot Ukrainu Eiropas transporta tīklā.”

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Līdz ar šonedēļ notiekošo Latvijas amatpersonu un Latvijas dzelzceļa (LDz) prezidenta vizīti Minskā, kurā pārrunāta turpmākā sadarbība ar kaimiņvalsts uzņēmumiem, 5.februārī no Šķirotavas stacijas kustību uzsāka pirmais kravas ekspresvilciens maršrutā Rīga-Minska, informē LDz.

Pagājušā gada oktobrī LDz un Baltkrievijas dzelzceļš Minskā vienojās par ciešāku sadarbību, klientiem piedāvājot ātrāku un izdevīgāku kravu transportēšanu starp Rīgu un Minsku, kā arī apņēmās kopīgi izstrādāt jaunu piedāvājumu – kravas ekspresvilcienu Minska-Rīga, kas pēc klientu pieprasījuma kravu no vienas pilsētas otrā nogādātu 28 stundu laikā. Uzņēmumu vadītāju vienošanās paredzēja īstenot ekspreša vilciena Minska-Rīga pilotprojektu, kas tika īstenots, janvārī testa režīmā nosūtot vilciena sastāvu no Minskas uz Rīgu, bet šonedēļ – pretējā virzienā.

Uz Minsku šonedēļ devies jaukta tipa kravas ekspresvilciens, kura sastāvā ir 21 četrdesmit pēdu konteiners ar tekstilrūpniecības iekārtām, 13 vagoni graudvedēji un trīs vagoni ar metāla produkcijas izstrādājumiem. Būtiski, ka sastāvā iekļautie konteineri vesti no Indijas sadarbībā ar Vācijas loģistikas uzņēmumu RTSB GmbH un Baltkrievijas kravu pārvadājumu operatoru Belintertrans, līdz ar to apliecinot pirmos rezultātus iestrādēm jaunu partneru piesaistē Dienvidāzijas reģionā, jaunu kravu piegādes risinājumu attīstības perspektīvai un Latvijas transporta un loģistikas nozares iespējām.

Šajā nedēļā pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzturēto dzelzceļa infrastruktūru tiek plānots īpaši gara kravas vilciena pārvadājums, kas, turpinot attīstīt sadarbību ar Krievijas dzelzceļu un pamatojoties uz februāra beigās noslēgto vienošanos starp abiem uzņēmumiem par īpaši garu kravas vilcienu pārvadājumu organizēšanu, tiek nosūtīts no Ķīnas uz Kaļiņingradas apgabalu.

Kravas vilciens, kura sastāvā ir simts 20 pēdu konteineri, ir vienu kilometru garš. Maršrutā no Ķīnas uz Kaļiningradu tiek nogādāti izejvielu materiāli.

Vilciens ceturtdien, 2.aprīlī, sāka ceļu maršrutā Ķīna - Krievija – Latvija - Kaļiņingradas apgabals. Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, ko ietekmē Covid-19 un kā rezultātā vairums uzņēmumu ir apturējuši ražošanu vai būtiski samazinājuši ražošanas tempus, šis būs piektais konteinervilcienu sastāvs dažu nedēļu laikā, kas maršrutā Ķīna-Zabaikaļska (Krievija) - Kaliņingrada dodas, šķērsojot Latvijas teritoriju.

Meža īpašumu cena Latvijā ir zemākā ne tikai salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, bet arī Baltijas kaimiņvalstīm; prognozē cenu pieaugumu.

To rāda SIA Latio pētījums. Meža nozare un tās bāze – meži – ir Skandināvijas un arī Baltijas valstu tautsaimniecību būtiska sfēra. Baltijas jūras reģionā mežu jomā vadošā ir Skandināvija.

"Pētot pēdējā laikā notikušos darījumus, secinājām, ka augstākās cenas par vienu hektāru meža īpašumu šobrīd ir Zviedrijā. Salīdzinot starp valstīm, pie mums tirgus cena par hektāru meža īpašumu bija viena no zemākajām Baltijas jūras reģionā. Reālā tirgus situācija rāda, ka Baltijā augstākās cenas par līdzīgiem meža īpašumiem ir Igaunijā," iegūtos datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Zviedrijas rekordi

Pētījumā secināts, ka cenu ziņā līderis ir Zviedrijas dienvidu reģions, kur par hektāru maksāts gandrīz 11 000 eiro. Savukārt zemākās summas par darījumiem ir Latvijā, Zviedrijas ziemeļos un Somijas vidusdaļā – vidēji 2800 eiro. "Zviedrijā spēcīgā kokapstrādes rūpniecība ir ilgstoši veicinājusi augsto meža īpašumu cenu, Somijā tā ir stabila ar nelielu 18% pieaugumu pēdējā desmitgadē, bet Baltijā cenas tieši Igaunijā ir strauji kāpušas – pēdējā piecgadē pat dubultojušās," stāsta S.Lūkins.

Divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā meža zemei vidējā cena Latvijā pieaugusi par 75%, savukārt lauksaimniecībā izmantojamai zemei - tikai par 38%.

To rāda SIA Latio pētījums. Iemesli šādam salīdzinoši straujam meža zemes vidējās cenas pieaugumam tiek minēti dažādi — konkurences pieaugums potenciālo pircēju vidū, lielāka brīvās naudas masa, zeme kā izdevīgs ieguldījuma veids, jo īpaši, ja pērn bija novērojama pēdējos 30 gados nepieredzēti augsta inflācija, kuras rezultātā nauda zaudēja savu pirktspēju. Vienlaikus meža zemes vidējās cenas Latvijā būtiski pietuvojušās Zviedrijas dienviddaļas līmenim, taču tās tik un tā vēl ir apmēram vairāk nekā 2,5 reizes zemākas.

Tālredzīgie investori

“Visticamāk, šādai situācijai būs vairāku iemeslu kombinētā mijiedarbība,” pētījuma datus komentē SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš norāda, ka viens no būtiskajiem faktoriem, kurš Baltijā jau vairāk nekā 10 gadus spēlē lielu lomu, ir zemes — gan meža, gan lauksaimniecībā izmantojamās — cenas tuvināšanās Skandināvijas un vēl jo vairāk Centrāleiropas — postsociālisma valstu - līmenim. “To, ka zemei cenas Baltijā un jo īpaši Latvijā pieaugs, prognozēja teju vai visi, kuri bija saistīti ar šo sfēru, tomēr tik strauju cenu pieaugumu, kāds novērots tieši 2021. un 2022. gadā, gan neviens neprognozēja,” tā S. Lūkins.

Šīs nedēļas nogalē Latviju sasniegs arktiskās gaisa masas, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Tuvākajās dienās Skandināvijā gaidāms anticiklons, gar tā malu Baltijas valstīs ieplūdīs vēss gaiss no ziemeļiem, iespējami pat aukstuma rekordi.

Ceturtdien un piektdien vēl saglabāsies ciklona ietekme un daudzviet līs. Sestdien un svētdien nokrišņi gaidāmi galvenokārt tikai no mākoņiem, kas veidosies, aukstajam gaisam plūstot pār silto jūru, tādēļ tie vairāk skars piekrasti. Gaidāms ne tikai lietus, bet arī sniegs un krusa.

Saskaņā ar pašreizējo «Global Forecast System» prognozi gaisa temperatūra sestdienas un svētdienas naktī pazemināsies līdz +1..-4 grādiem, nedaudz siltāk būs dažviet piekrastē, un vietām veidosies migla un sarma. Dienas laikā saule gaisu sasildīs līdz +5..+9 grādiem.

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Elektroenerģijas cenai arī nākotnē visticamāk saglabāsies lejupslīdoša tendence, ko jau šobrīd var novērot biržās.

Tas savukārt sekmē, ka sabiedrības ažiotāža ap saules paneļu bumu privātmājām patreiz sāk pierimt un pieprasījums, lai gan turpina saglabāties augsts, kļūst mērenāks, norāda “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

“Pērn karš radīja nepieredzētu pieprasījumu pēc saules paneļiem privātmājām, ko veicināja jauni elektroenerģijas cenas rekordi biržās. Šogad, sākoties sezonai, mēs varam teikt, ka darba ir ļoti daudz, bet tas ir kaut kādās normas robežās un pieprasījums ir stabilizējies. Privātmāju īpašnieki ir kļuvuši piesardzīgāki un vairāk izvērtē atpelnīšanās un izdevīguma faktorus. Ja valsts nevēlas zaudēt iespēju palielināt energoneatkarību, tad tagad būtu pēdējais brīdis paust skaidru energopolitikas vīziju vidējā termiņā, jo viens no bremzējošiem faktoriem, ir neskaidrība par valsts atbalstu un izdevīgumu nākotnē,” atzīst Edgars Bergholcs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs.

Ne visi tranzītbiznesa spēlētāji redz pamatu optimismam ilgtermiņā.

Kopējam kravu apgrozījumam pieaugot par 2,1% līdz 48,7 milj. t pirmajos deviņos mēnešos, atsevišķu ostu un termināļu pārstāvju balsīs ieskanējusies cerīgāka nots par nozares attīstību nākotnē. Tai pašā laikā citi spēlētāji iesaka nesapriecāties par agru, jo lielākiem kravu apjomiem nākotnē īsti neesot pamata.

Naftas produktu pārkraušana gan turpina sarukt, taču trīs ceturkšņu griezumā -15,8% līdz 10,8 milj. t nav spējuši noslāpēt plusus citos segmentos. Ustjlugā ogļu terminālī veikto remontu dēļ kaimiņvalsts bijusi spiesta papildu izmantot arī Latvijas ostas, tādēļ šīm enerģētiskajām kravām pieaugums par 4,3% līdz 14,9 milj. t. Tāpat plusi citu beramkravu ‒ labības un tās produktu ‒ jomā galvenokārt Rīgā un Liepājā attiecīgi par 31,2% līdz 1,1 milj. t un 37,2% līdz 2,3 milj. t. Vairāk arī konteineru un ro-ro (puspiekabes u. tml.) kravu, kur izaugsme par 7% līdz 3,6 milj. t. un 12,6% līdz 2,6 milj. t. Kāpumam būtisku artavu devis arī koksnes segments, šo kravu apjomiem palielinoties par 45,5% līdz 3,6 milj. t.