Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Trikātas siers paziņojis par izstāšanos no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS).

Trikātas siers padomes priekšsēdētājs un piena ražotāju kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs uzņēmuma rīcību pamato ar to, ka pēdējā pusgada laikā LPCS tās valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka personā neskaitāmas reizes paudusi agresīvu un subjektīvu nostāju pret jaunās piena pārstrādes rūpnīcas attīstību.

Latvijas Piens rūpnīca ir Trikātas sierā ieguldītā darba un kooperatīvā Trikāta zemnieku ieguldīto līdzekļu attīstības turpinājums jaunā kvalitātē un apjomā, skaidro U. Krievārs, uzsverot, ka Šolka nostāja ir pret rūpnīcas realizēšanu, līdz ar to tas bijis arī pret Trikātas siera interesēm. Turklāt LPCS un tās vadītāja prasība piegādāt pienu esošajiem piena pārstrādātājiem neveicina sadarbības uzsākšanu starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem, tieši otrādi – tas samazina šādu iespēju, sacīja U. Krievārs. Viņaprāt, notiekošais liecina par cīņu, lai kooperatīvi Eiropas naudu nedabūtu.

A/s Preiļu siers un tās valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts nav izmantojuši SIA Latvijas Piens piedāvāto iespēju atsaukt nepatieso ziņu, kas tika izplatīta 15.marta preses konferencē, un tādējādi izvairīties no tiesvedības procesa, līdz ar to šonedēļ Latvijas Piens plāno vērsties tiesā ar lūgumu atsaukt nepatieso ziņu un piedzīt mantisko kompensāciju 20 tūkstošu Ls apmērā.

Latvijas Piens tiesā nolēmis vērsties, jo nepatiesās ziņas izplatīšana par kompānijas attīstāmo projektu – jaunu piena pārstrādes rūpnīcu ir radījusi SIA Latvijas Piens būtisku kaitējumu, informē uzņēmuma pārstāve, zvērināta advokāte Anete Bergmane.

Zvērināta advokāte skaidro : «Kaut arī J.Šņepsts minējis, ka varot ar pilnu atbildību apgalvot, ka tas esot naudas atmazgāšanas projekts, tagad J.Šņepsts mēģina aizbēgt no atbildības par nepatiesu ziņu izplatīšanu, apgalvojot, ka tas esot bijis tikai viņa viedoklis, par kura izteikšanu atbildība neiestājoties. Tomēr SIA Latvijas Piens uzskata, ka ir izplatīta nepatiesa ziņa un vainīgajiem par to būs jāatbild tiesas priekšā.» Latvijas Piens pārstāvis un piena kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs jau iepriekš informēja, ka Latvijas Piens iesniedzis juridisku pretenziju a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājam J.Šņepstam par nepatiesu ziņu izplatīšanu par jauno piena rūpnīcas projektu, ko Preiļu siera vadītājs publiski 15.martā notikušajā LPCS prese konferencē nosaucis par «naudas atmazgāšanas projektu». U. Krievārs uzskata, ka J.Šņepsts publiski un bez pamatojumiem faktiski apsūdzējis jauno projektu un tā attīstītājus kriminālnoziegumā tautas valodā sauktā par «naudas atmazgāšanu».

Piensaimnieku kooperatīvs Piena partneri KS, kas bija viens no zemniekiem piederošās Jelgavas rūpnīcas Latvijas piens dibinātājiem, izstājies no rūpnīcas akcionāru saraksta, nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz ar to patlaban 63,83% rūpnīcas kapitāldaļu pieder piena kooperatīvam Trikāta KS, 25% kapitāldaļu - piena kooperatīvam Dzēse, bet 11,17% kapitāldaļu - jaunajam investoram graudkopības kooperatīvam Latraps, kurš rūpnīcai pievienojās šā gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām.

Kā atzina Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, izmaiņas saistītas ar biedru domstarpībām par piena cenu un attīstības plāniem.

«Biznesa plānā nācās ieviest izmaiņas saistībā ar to, ka kopš rūpnīcas uzbūvēšanas 2012.gadā nav bijusi Krievijas sertifikācijas komisija, kā rezultātā Trikātas zīmolam nācās iziet no Krievijas tirgus. Līdz ar to viens no kooperatīviem, kurš bija klāt uzņēmuma dibināšanā, izstājās, jo daļai biedru bija svarīgāk saņemt augstāku piena cenu tūlīt, kamēr pārējie apzinās, ka ir jāturpina investēt savā rūpnīcā un eksporta tirgos. Latraps ienāk, lai ar savu svaru un pieredzi palīdzētu šim kooperācijas projektam sasniegt mērķus, jo Latvijas piens ir ilgtermiņa projekts,» sacīja Krievārs.

Jelgavas piena rūpnīcas attīstītājam SIA Latvijas piens ir nācies pavisam aiziet no Krievijas tirgus, kad kļuvis skaidrs, ka jaunajai piena rūpnīcai Krievijas sertifikāts tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, savukārt vecajā SIA Trikātas siera ražotnē sieru Krievijai ilgāk ražot nebija iespējams.

To atzina uzņēmuma pārstāvis, kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Viņš skaidroja - ja rūpnīca pārceļ ražošanu uz jaunām ēkām, kā tas noticis Latvijas piena gadījumā, ražošanu pārceļot no Trikātas uz Jelgavu, nepieciešama jauna sertifikācija. Vecajai rūpnīcai tāda bijusi, tikmēr jaunā rūpnīca Jelgavā sertifikātu pieprasījusi un joprojām to vēl gaida.

Krievijas tirgus zaudēts tādēļ, ka Latvijā joprojām nav ieradusies Krievijas Federācijas sertifikācijas komisija, kuras uzdevums ir pēc attiecīgām pārbaudēm izsniegt sertifikātus Latvijas pārtikas ražotājiem preču eksportam uz Krieviju, norādīja uzņēmējs..

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Piena ražotāju kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs vadītājs Uldis Krievārs pieprasīs no a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta nepatiesu ziņu atsaukšanu par izteikumiem saistībā ar naudas atmazgāšanu.

«Šņepsta kunga publiskie izteikumi par naudas atmazgāšanu ir gana spēcīgs arguments, lai viņš varētu griezties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu. Vai arī pretēji - man vai SIA Latvijas Piens ir pamats vērsties tiesā sakarā ar apmelojumu un goda aizskaršanu. Preiļu siera valdes priekšsēdētāja teiktais viennozīmīgi ir nepatiesa ziņa. Sakarā ar šis ziņas izplatīšanu Šņepstam tiks nosūtīta pretenzija ar prasību nekavējoties atsaukt šo nepatieso ziņu,» sacīja U. Krievārs. Viņš vēlreiz atgādina, ka Eiropas piešķirtā līdzfinansējuma mērķis ir piena nozares restrukturizācija un kooperatīvu kā ražotāju stiprināšana.

Jelgavas piena rūpnīcas Latvijas piens jaunais investors būs graudkopības kooperatīvs Latraps, informēja Latvijas piena pārstāvis un piensaimniecības kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Ir panākta konceptuāla vienošanās ar Latrapu par investīciju piesaisti. Tuvāko nedēļu laikā notiks detalizētāka vienošanās, tad arī kopīgi ar Latrapu informēsim par līguma nosacījumiem,» sacīja Krievārs.

Jau iepriekš izskanēja informācija, ka Latvijas pienam tiks piesaistīts investors, kurš ar saviem līdzekļiem palīdzēšot stabilizēt naudas plūsmu pēc iepriekš saņemtā kredītiestādes atteikuma piešķirt aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. Bankas atteikums saistīts ar piesardzīgo vēlmi kreditēt piensaimniecības uzņēmumus saistībā ar sarežģīto situāciju augsto piena iepirkuma cenu dēļ, norādīja informācijas avots.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pauž gandarījumu par biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas panākumiem, kļūstot par Eiropas lauksaimnieku «jumta» organizācijas COPA viceprezidenti.

Kā norāda LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs, M.Dzelzkalējas ievēlēšana ir nozīmīgs panākums ne tikai ZSA un lauksaimnieku organizācijām, bet Latvijas valstij kopumā. «Jau lemšanas laikā par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014. – 2020.gadam Latvijas un Baltijas lauksaimnieki tika pamanīti un saņēmām daudz labu atsauksmju no kolēģiem Eiropā. Esmu pārliecināts, ka arī piektdienas notikumi COPA vēlēšanās ir cieši saistīti ar lobēšanas un publiskajām aktivitātēm, kuras, cīnoties par godīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, veicām ietekmīgākajās ES dalībvalstīs un institūcijās,» tā Uldis Krievārs. Viņš arī norāda, ka amats, kuru izdevies iegūt tieši Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvei, turpmāk ievērojami atvieglos interešu lobēšanu Briselē. «Interešu lobēšana par labu tai vai citai valstij vai nozarei ir pietiekami sarežģīts un jūtīgs process, kurā saduras dažādi viedokļi. Līdz šim mēs Briselē nereti tikām uzlūkoti kā mazāk pieredzējuši kolēģi un iecelti jaunākā brāļa statusā. Šobrīd tas būs daudz grūtāk izdarāms – ar mums rēķinās! « skaidro LLKA valdes loceklis.

Latvijas piens plāno realizēt vairākus projektus un nodrošināties ar apgrozāmajiem līdzekļiem.

Lai veicinātu SIA Latvijas piens rūpnīcas attīstību un aktīvāku eksporta tirgu apgūšanu, īpašnieki risina sarunas par investora piesaisti, liecina kompānijas sniegtā informācija. DB veidotajā TOP 500 pēc neto apgrozījuma SIA Latvijas piens 2012. gadā ierindojās 267. vietā.

Viens no kompānijas dibinātājiem, Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs skaidro, ka Latvijas piens ir kooperācijas projekts Baltijas mērogā, tādēļ papildus finanšu līdzekļu piesaiste tiek izvērtēta kooperācijas iekšienē. Galvenais sarunu partneris ir Latvijas lielākais graudkopības un rapša LPKS Latraps, kas ir konceptuāli piekritis atbalstam. Kā kļuva zināms DB, Latraps valde lēmumu par iesaistīšanos projektā varētu pieņemt ceturtdien.

Pret piensaimniecības kooperatīvu Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Norādīts, ka ar pieteikumu tiesā vērsusies Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas.

Kā atzina kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, situācija saistīta ar laikus neveiktiem norēķiniem. «Vēl neesam saņēmuši attiecīgo vēstuli, bet skaidrs, ka strīds ir par maksājumiem. Situācija nozarē ir smaga, tādēļ par iepirkto pienu primāri norēķināmies ar pašreizējiem piegādātājiem, savukārt Kalnbrindas mums pienu nepiegādā jau vairāk kā mēnesi. Kad zināsim pretenziju apmērus, spriedīsim par risinājumu,» sacīja Krievārs.

Saskaņā ar Firmas.lv informācija Trikātas KS apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā.

Reģistrētas izmaiņas Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas Piens valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Pēc izmaiņu reģistrācijas par SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētāju iecelts Gatis Jurisons, kuram piešķirtas tiesības atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu, savukārt līdzšinējai valdes loceklei Agritai Šēnbergai, kurai iepriekš piešķirtais pilnvaru apjoms paredzēja tiesības pārstāvēt uzņēmumu kopā ar vēl vismaz 4 amatpersonām, mainīts tiesību apjoms, līdz ar to valdes locekle uzņēmumu drīkst pārstāvēt kopā ar vismaz 2 personām līdzšinējo 4 personu vietā.

Reģistrētās izmaiņas paredz, ka SIA Latvijas Piens valdes locekļu amatus ieņem arī Ramona Kalniņa un kādreizējais SIA Agrikultūra valdes loceklis Arvis Ozoliņš, savukārt valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Raimonds Freimanis.

SIA Latvijas Piens kaitēja optimisms par industriālajiem produktiem un krīze nozarē; piensaimnieku kooperatīvs Trikāta KS pienu spiests nodot Lietuvā un Polijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Latvijas Piens turpina ražošanu rūpnīcā Jelgavā, neskatoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju Trikāta KS. Ilgstoši kavējot maksājumus par pienu, samilzis parāds vairāk nekā 3 milj. eiro apmērā.

Atdod lēti Polijā

Tā kā Trikāta KS noteiktajā termiņā nav iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, Valmieras rajona tiesa 23. jūlijā atjaunoja maksātnespējas procesa lietu. Par tālāko tiesa lems 6. augustā. Trikāta KS sola turpināt darbu un mēģināt atgūt naudu no Latvijas Piena, kā arī pārdot tai piederošās 54% kapitāla daļas, lai spētu norēķināties ar zemniekiem. Interesi par daļu iegādi izrādījis LPKS Latraps, taču Trikāta KS valdes priekšsēdētāju Uldi Krievāru neapmierina piedāvātā cena: «Turpinām sarunas ar visiem potenciālajiem pircējiem, kuru vidū ir interesenti arī no citām valstīm.»

Ja 28. februārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes balsojums būs pozitīvs, gada otrajā pusē spēkā stāsies tā dēvētā piena pakas regula, kas cita starpā paredz - lauksaimnieki drīkstēs vienoties par piena cenām, vēsta laikraksts Diena.

Latvijas zemnieki jauno regulu vērtējot pozitīvi, norādot, ka ieguvēji būs mazās un vidējās zemnieku saimniecības. Atbalstu paudusi arī Zemkopības ministrija (ZM). Taču piena pārstrādātāji pauduši bažas, ka šāda vienošanās sadārdzinās gala produktu, turklāt ieguvēji būs tikai starpnieki, nevis paši ražotāji.

«Piena pakas» regula paredz, ka lauksaimnieki drīkstēs vienoties par cenu piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma. Kā Diena noskaidrojusi ZM, Latvijā 2010. gadā kopējais saražotais piena apjoms bijis 831 tūkstotis tonnu, dati par 2011. gadu varētu būt līdzīgi.

Regulas virzītāji uzskata, ka tā uzlabos piensaimnieku pozīcijas. «Mēs šo regulu akceptējam un atbalstām, jo pārstāvam mazos un vidējos piensaimniekus, kuriem regula ļaus saņemt adekvātākas summas par pienu,» sacījusi Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps biedri atbalstījuši ieceri ieguldīt vienu miljonu eiro Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas piens attīstībā, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Sabīne Puķe.

Viņa norāda, ka vakar notikušajā Latrapa biedru kopsapulcē zemnieki atbalstīja finanšu līdzekļu investēšanu trīs Latvijas zemnieku kooperatīviem piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā Latvijas piens.

Latraps gatavi ieguldīt vienu miljonu eiro. Par konkrētiem līguma nosacījumiem, to skaitā investīciju plānu un grafiku, termiņiem un citiem saistītiem jautājumiem, kas attiecas uz Latvijas piena attīstību un iespējamām izmaiņām, vēl notiks sarunas, atzīmē Puķe.

Kā norāda LPKS Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, biedru apsvērumi atbalstīt kooperatīviem piederošo piena pārstrādes uzņēmumu bijuši vairāki. Pirmkārt, ir svarīgi, ka spējam saglabāt Latvijas izcelsmes uzņēmumus mūsu pašu rokās, pārāk daudz jau esam pārdevuši ārvalstu investoriem.

Piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS, kuram nenokārtoto parādsaistību dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas pieteica maksātnespēju, ir pilnībā norēķinājies par iepirkto pienu, aģentūru LETA informēja saimniecības īpašnieks Aigars Paukšens.

«Vēlos izteikt pateicību Trikātai KS par operatīvo rīcību, pārskaitot Kalnbrindām visu tai pienākošos naudu un nokārtojot savas parādsaistības. Ceru, ka tas kļūs par pozitīvu signālu tiem zemniekiem, kuri necer atgūt savu naudu,» norādīja zemnieks.

Kā ziņots, Kalnbrindas vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS, jo kooperatīvs nebija norēķinājies ar zemnieku saimniecību par piegādāto pienu apmēram 10 000 eiro apmērā. Maksātnespējas lietu Valmieras rajona tiesa skatīs piektdien, 22.maijā.

Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Trikātas KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. «Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Gadījumā, ja tiks nolemts samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam apjomu par, piemēram, 10%, tad visi Latvijai dotie solījumi saistībā ar lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu tiks «noslaucīti no galda», šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietnieks un kooperatīva Trikāta KS vadītājs Uldis Krievārs.

Komisijas sēdē, kura tika rīkota, lai uzklausītu nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus par paveikto un turpmāk darāmo Latvijas interešu aizstāvēšanas jomā, Krievārs uzsvēra, ka pēc tikšanās reizēm ar ES amatpersonām un dalībvalstu pārstāvjiem Latvijas ierēdņi nāk ar «pārāk skaistiem secinājumiem», kuri vienā brīdī var izrādīties arī nepareizi.

Viņš gan atzina, ka Baltijas valstis ir saņēmušas gan oficiālus, gan neoficiālus apliecinājumus, ka mūsu lauksaimnieku intereses tiks ņemtas vērā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze apliecināja, ka Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca izteiktie solījumi liek paredzēt, ka galīgā vienošanās par budžetu netiks panākta pirms nebūs ņemtas vērā Latvijas zemnieku intereses.

Latvijas graudkopju uzņēmums Latraps investējis 1 miljonu eiro Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Latvijas Piens un kļuvis par 33% kapitāla daļu īpašnieku, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiktās investīcijas sekmēs uzņēmuma attīstību un paaugstinās tā konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos. Līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS pieder 48% un piensaimnieku kooperatīvam Dzēse 19% uzņēmuma kapitāldaļu.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka pasaules prakse apliecina, ka visefektīvāk piena pārstrādes nozare strādā tad, ja tā pieder pašiem piena ražotājiem – piena kooperatīviem. Arī Latraps savulaik veidojās, pieņemot drosmīgu lēmumu – graudu audzētājiem izveidojot pašu kontrolētu un konkurētspējīgu uzņēmumu.

Kompānija tic Latvijas Piens perspektīvai, tā ir dzīvotspējīga un var ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ir iegādātas ļoti kvalitatīvas iekārtas, ir uzsākts nopietns darbs jaunu tirgu apgūšanā. Ieguldījums veikts, lai vēlreiz apliecinātu vietējā kapitāla, kas pieder Latvijas zemniekiem, spēju izveidot pilna cikla darbību nozarē: no piena ražošanas līdz gatavam produktam patērētājiem, saka E. Ruža.

Piena iepirkuma cenas esot nodzītas zem pašizmaksas, taču lauksaimnieki turpina palielināt ganāmpulkus, investē, gatavojoties vēl asākai konkurencei , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd piena lopkopības nozarē esot ārkārtas situācija, saimniecībās naudas plūsma esot apsīkusi, jāiztiek no rokas mutē, jo nepieciešams veikt investīcijas, rēķinoties ar konkurences palielināšanos saistībā ar plānoto ES brīvās tirdzniecības līguma slēgšanu ar ASV.

Palielina ganāmpulku

2013. gadā z/s Pilslejas, kas nodarbojas ar piena lopkopību, strādāja ar augstu rentabilitāti, sasniedzot 32%. «Šobrīd saimniecībā ir 600 govju, kas ir par 100 govīm vairāk nekā pagājušajā gadā. Esam gan piepirkuši, gan pieaudzējuši klāt paši. Nākamajā gadā plānojam turpināt palielināt ganāmpulku,» DB stāsta z/s Pilslejas vadītājs Uldis Krievārs. Viņš uzsver, ka z/s Pilslejas ir viena no top 20 saimniecībām pēc govju skaita un viena no top 10 saimniecībām pēc izslaukuma, kas ir 18 tonnu dienā. Zemnieku saimniecības ganāmpulkā ir tikai Holšteinas šķirnes melnraibās govis, kurām esot augstāki izslaukuma rādītāji nekā Latvijas brūnaļām.

Zemes tirgus visu noliek pa vietām, turklāt šobrīd zemes cenas kāpj, sarunā ar Lietišķo Dienu atzīst z/s Pilslejas saimnieks, viens no topošās zemniekiem piederošās piena rūpnīcas projekta virzītājiem, premjera ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs, kurš pats veiksmīgi saimnieko Kokneses novadā.

U. Krievārs ir norūpējies - ja veiksmīgi darbojošas pašmāju ģimenes zemnieku saimniecības ar 100 vai 200 govīm vairs nevar nopirkt zemi, lai attīstītos, tad pēc pieciem desmit gadiem process var kļūt neatgriezenisks, zemi nopirks lielais investīciju fonds, vairākkārt pārsolot vietējos zemnieku un iespēju var nebūt. Šis process jau ir aizsācies un vēršas plašumā, līdz ar to var nonākt pie tā, ka lielākā daļa zemes piederēs investīciju fondiem. «Tehnisko progresu nevaram apturēt - saimniecības paliek lielākas, bet jautājums paliek - vai gribam, lai tās ir mūsu pašu saimniecības?»

Uzņēmējs arī norāda - neefektīvās saimniecības pamazām savu biznesu pārtrauc. Par to liecina oficiālā statistika - piena kvotu īpašnieku skaits gadā sarūk par aptuveni 10 %, tas nozīmē, ka pēdējo divu gadu laikā aptuveni katrs ceturtais pārtraucis ražošanu un liecina par par nozares koncentrāciju. Tiesa, nozarē nav bijis kopēja standartu sasniegšanas izvērtējums. Ir saimniecības, kas to veikušas sekmīgi, taču esot daudz piemēru, kur sabūvēts un modernizēts, taču taustāmu produktivitātes rezultātu neesot.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.