Nodokļi

Kopš par «aplokšņu algu» maksāšanu ieviests cietumsods, nav ierosināts neviens kriminālprocess

Zane Atlāce - Bistere, 09.01.2017

Avots: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Kopš 2016.gada aprīļa par «aplokšņu algu» maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Gadījumā, ja darba devējs «aplokšņu algas» izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.

Kā tagad skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine, kriminālprocesu var sākt vien tādā gadījumā, ja «aplokšņu algas» maksātājs tiek pieķerts «pie rokas». To esot iespējams izdarīt vien tad, ja paši darbinieki ziņo un sadarbojas ar dienestu.

«Principā mums ir nepieciešami konkrēti ziņojumi, konkrēta operācija, kur mēs aizbraucam un eksperimenta veidā konstatējam, ka notiek šis fakts. Un tad mēs varam ierosināt kriminālprocesu. Kā mēs zinām, liela daļa darba ņēmēju diemžēl ir ieinteresēti saņemt šīs algas «aploksnēs». Tā ka tāda ir mūsu sabiedrība, un tāds ir mūsu rezultāts,» atzina Kārkliņa-Ādmine.

Ekonomists, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, kurš pēta ēnu ekonomikas apmēru, uzskata: ja deviņu mēnešu laikā VID tā arī nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu par «aplokšņu algu» maksāšanu, tas ir kārtējais apliecinājums, ka Latvijas problēma bieži vien ir nevis likumu trūkums, bet nespēja tos piemērot.

«Viena lieta ir pieņemt likumu, otra ir to izpildīt. Neviens jau cietumā nav ielikts īsti. Tas nozīmē, ka tas sods it kā ir, bet netiek piemērots. Un tā ir tā problēma,» vērtēja Sauka.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (V) aicina VID dot vairāk laika un nesteigties ar secinājumiem, ka izmaiņas Krimināllikumā, kas tapa ciešā sadarbībā ar pašu dienestu, nav reāli izmantojamas. Viņš min, ka normas mērķis nebija represēt, bet novērst tādus gadījumus.

«Protams, ja neviena notiesātā nav, arī par prevenciju var diskutēt - cik lielā mērā tas attur, ja normu nepiemēro. Bet šeit, manuprāt, nebūtu arī pareizi izvirzīt tādu prasību, ka katru mēnesi mēs gribam divus procesus. Es ļoti ceru, ka Finanšu policija būs spējīga uzsākt attiecīgās normas piemērošanu. Un viedokļu apmaiņa, kas notikusi saistībā ar šo normu, dod man pamatu uzskatīt, ka Finanšu policija ir spējīga strādāt ar attiecīgo pantu,» norādīja Judins.

Turpretī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) VID velta asu kritiku. Viņa vērtējumā ir nepiedodami, ka dienests pret algu maksātājiem «aploksnē» vēl nav spējis vērsties ar visu Krimināllikuma bardzību.

«Šī nav kaut kāda relatīvi neliela vai maza problēma, kuru varbūt neatliek laika risināt. Šī ir milzīga, fundamentāla problēma. Jāsaka, ka citu valstu atbildīgie dienesti ar to tiek stipri labāk kārtībā,» uzskata Ašeradens.

Līdz ar to arī dzīvē nesekmējas valdības vārdos paustā apņemšanās ievērojami mazināt ēnu ekonomikas apmēru, jo tas nav paveicams bez «aplokšņu algu» apkarošanas, kas veido būtisku daļu no tās.

VID lēš, ka kopumā «aploksnēs » vidēji tiek izmaksāti aptuveni 20% no visām valstī maksātajām algām un, piemēram, 2015.gadā to dēļ budžets ir zaudējis 613 miljonus eiro. Lai saprastu, par cik lielu naudas apmēru ir runa: tas pārsniedz visu aizsardzības budžetu un tuvojas finansējumam, kāds tiek atvēlēts izglītības sistēmai un veselības aprūpei.

VID vienlaikus ir secinājis, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, «aploksnēs » izmaksāto algu apmērs 2015.gadā ir sarucis par 38 miljoniem eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura pārrauga VID darbu, ir atvaļinājumā, bet savulaik viņa pieļāvusi iespēju kriminālatbildību paredzēt arī «aplokšņu algas » saņēmējiem. Taču redzot, ka rezultātu vēl nav devusi kriminālatbildība par maksāšanu, viņa no šīs domas ir atteikusies.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka jaunas izmaiņas likumos nav nepieciešamas. Viņaprāt, VID rīcībā jau tagad ir visi nepieciešamie ieroči, tikai jāprot tos izmantot. Savukārt VID rezultātus nesola tik ilgi, kamēr nebūs mainījusies sabiedrības attieksme.

«Tur ir jābūt kopējai sabiedrības apziņai, ka tomēr nodokļi ir jāmaksā. Sabiedrības tolerance pret nodokļu nemaksāšanu diemžēl ir diezgan augsta. Kamēr arī šīs lietas nemainīsies mūsu sabiedrībā, faktiski mēs kā VID cīnīsimies ar vējdzirnavām,» vērtēja Kārkliņa-Ādmine.