Nodokļi

Kopš par «aplokšņu algu» maksāšanu ieviests cietumsods, nav ierosināts neviens kriminālprocess

Zane Atlāce - Bistere, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Kopš 2016.gada aprīļa par «aplokšņu algu» maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Gadījumā, ja darba devējs «aplokšņu algas» izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.

Kā tagad skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine, kriminālprocesu var sākt vien tādā gadījumā, ja «aplokšņu algas» maksātājs tiek pieķerts «pie rokas». To esot iespējams izdarīt vien tad, ja paši darbinieki ziņo un sadarbojas ar dienestu.

«Principā mums ir nepieciešami konkrēti ziņojumi, konkrēta operācija, kur mēs aizbraucam un eksperimenta veidā konstatējam, ka notiek šis fakts. Un tad mēs varam ierosināt kriminālprocesu. Kā mēs zinām, liela daļa darba ņēmēju diemžēl ir ieinteresēti saņemt šīs algas «aploksnēs». Tā ka tāda ir mūsu sabiedrība, un tāds ir mūsu rezultāts,» atzina Kārkliņa-Ādmine.

Ekonomists, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, kurš pēta ēnu ekonomikas apmēru, uzskata: ja deviņu mēnešu laikā VID tā arī nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu par «aplokšņu algu» maksāšanu, tas ir kārtējais apliecinājums, ka Latvijas problēma bieži vien ir nevis likumu trūkums, bet nespēja tos piemērot.

«Viena lieta ir pieņemt likumu, otra ir to izpildīt. Neviens jau cietumā nav ielikts īsti. Tas nozīmē, ka tas sods it kā ir, bet netiek piemērots. Un tā ir tā problēma,» vērtēja Sauka.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (V) aicina VID dot vairāk laika un nesteigties ar secinājumiem, ka izmaiņas Krimināllikumā, kas tapa ciešā sadarbībā ar pašu dienestu, nav reāli izmantojamas. Viņš min, ka normas mērķis nebija represēt, bet novērst tādus gadījumus.

«Protams, ja neviena notiesātā nav, arī par prevenciju var diskutēt - cik lielā mērā tas attur, ja normu nepiemēro. Bet šeit, manuprāt, nebūtu arī pareizi izvirzīt tādu prasību, ka katru mēnesi mēs gribam divus procesus. Es ļoti ceru, ka Finanšu policija būs spējīga uzsākt attiecīgās normas piemērošanu. Un viedokļu apmaiņa, kas notikusi saistībā ar šo normu, dod man pamatu uzskatīt, ka Finanšu policija ir spējīga strādāt ar attiecīgo pantu,» norādīja Judins.

Turpretī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) VID velta asu kritiku. Viņa vērtējumā ir nepiedodami, ka dienests pret algu maksātājiem «aploksnē» vēl nav spējis vērsties ar visu Krimināllikuma bardzību.

«Šī nav kaut kāda relatīvi neliela vai maza problēma, kuru varbūt neatliek laika risināt. Šī ir milzīga, fundamentāla problēma. Jāsaka, ka citu valstu atbildīgie dienesti ar to tiek stipri labāk kārtībā,» uzskata Ašeradens.

Līdz ar to arī dzīvē nesekmējas valdības vārdos paustā apņemšanās ievērojami mazināt ēnu ekonomikas apmēru, jo tas nav paveicams bez «aplokšņu algu» apkarošanas, kas veido būtisku daļu no tās.

VID lēš, ka kopumā «aploksnēs » vidēji tiek izmaksāti aptuveni 20% no visām valstī maksātajām algām un, piemēram, 2015.gadā to dēļ budžets ir zaudējis 613 miljonus eiro. Lai saprastu, par cik lielu naudas apmēru ir runa: tas pārsniedz visu aizsardzības budžetu un tuvojas finansējumam, kāds tiek atvēlēts izglītības sistēmai un veselības aprūpei.

VID vienlaikus ir secinājis, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, «aploksnēs » izmaksāto algu apmērs 2015.gadā ir sarucis par 38 miljoniem eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura pārrauga VID darbu, ir atvaļinājumā, bet savulaik viņa pieļāvusi iespēju kriminālatbildību paredzēt arī «aplokšņu algas » saņēmējiem. Taču redzot, ka rezultātu vēl nav devusi kriminālatbildība par maksāšanu, viņa no šīs domas ir atteikusies.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka jaunas izmaiņas likumos nav nepieciešamas. Viņaprāt, VID rīcībā jau tagad ir visi nepieciešamie ieroči, tikai jāprot tos izmantot. Savukārt VID rezultātus nesola tik ilgi, kamēr nebūs mainījusies sabiedrības attieksme.

«Tur ir jābūt kopējai sabiedrības apziņai, ka tomēr nodokļi ir jāmaksā. Sabiedrības tolerance pret nodokļu nemaksāšanu diemžēl ir diezgan augsta. Kamēr arī šīs lietas nemainīsies mūsu sabiedrībā, faktiski mēs kā VID cīnīsimies ar vējdzirnavām,» vērtēja Kārkliņa-Ādmine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Aplokšņu algās pērn izmaksāti aptuveni 957 miljoni eiro

LETA, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Papildināts viss teksts

Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Salīdzinot ar 2015.gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.

Fiļipoviča norādīja, ka naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet MUN režīmā - aptuveni 17 miljoni eiro. «Papildus vēl ir jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā,» skaidroja Fiļipoviča.

Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reforma nav mazinājusi aplokšņu algas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme medijos izteikusies, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, aprēķinājis VID. Vislielākais aplokšņu algu īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā, un negatīvajos līderos ir tādas nozares kā būvniecība, taksometru pārvadājumi un apsardzes pakalpojumi. Tas, ka nemazinās aplokšņu algu īpatsvars, ir krasā pretstatā bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solītajam, ka nodokļu reforma palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku. Vismaz pagaidām, kā redzams, skaitļi un fakti par to neliecina. Tas nozīmē, ka nodokļu reforma līdztekus citām negatīvajām blaknēm nav bijis pietiekams stimuls uzņēmējiem atteikties no šīs negatīvās prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplokšņu algas pērn sarukušas par 1,7% salīdzinājumā ar 2016. gadu, taču to īpatsvars bija 19,9% un darbaspēka nodokļos nedeklarētais apmērs bija 663,8 milj. eiro

To rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākais pētījums par aplokšņu algām.

VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā atzina, ka pētījumā ir gan labā ziņa – aplokšņu algas samazinās, gan arī sliktā ziņa – tās joprojām ir. Dati rāda, ka faktiski piektā daļa no darba samaksas ir nedeklarētā daļa jeb aplokšņu algas, kas pērn aprēķinātas 927 milj. eiro.

«Nodokļu plaisa 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir samazinājusies, jo aizpērn tā bija 21,6% līmenī, tomēr tā tik un tā ir liela, nodokļu izskatā valsts nav ieguvusi 663,8 milj. eiro (neiekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas),» uzsvēra D. Pelēkā. Viņa pieļauj, ka aplokšņu algu samazināšanos ir ietekmējuši gan VID īstenotie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, gan pašu darba devēju vēlme veidot savu biznesu godprātīgi un atbildīgi pret saviem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties

LETA, Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Aplokšņu algu pūķis nav pievārēts

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais VID pētījums liecina, ka summa, par kuru Latvijā netiek nomaksāti darbaspēka nodokļi, pārsniedz 663 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka, lai ar kādām metodēm nenotiktu cīņa pret vareno aplokšņu algu pūķi - diferencētais neapliekamais minimums tika ieviests, minimālā alga pacelta, kases aparātu peripētijas pārdzīvotas -, katrs piektais strādājošais tomēr joprojām strādā pelēkajā zonā.

Kā potenciālas riska personas aplokšņu algu saņemšanā VID izskaitļojis teju 100 tūkstošus, vēl 400 tūkstoši saņems personalizētas vēstules, lai tos mudinātu padomāt par savām sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāžu. Vai tam būs kāds praktisks rezultāts?

Līdz šim skaidri redzams ir tas, ka represīvās metodes vien nestrādā un katram policistu tāpat blakus nenolikt. Tradicionāli pie aplokšņu algām tiek vainoti darba devēji, kas grib šmugulēties ar nodokļiem vai gluži vienkārši ietaupīt uz darbinieku rēķina. Tagad ir parādījusies arī īpaša darba ņēmēju šķira, kas pieprasa algu aploksnē, pretējā gadījumā draudot nestrādāt vispār. Bieži aplokšņu algu slazdā nonāk pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem šķiet, ka viņiem tāpat nav citas izvēles. Pārsvarā šādi rīkojas arī cilvēki, kam ir parādi, no kuriem viņi neredz citu izeju kā vien savu ienākumu slēpšanu. Cīnīties pret viņu ienākumiem konvertā faktiski nozīmē cīņu ar sekām, nevis cēloni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algām populāros ēdināšanas uzņēmumos

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts, ar sakariem VID

LETA, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kredītiestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs, ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa norādīja, ka zem ēnu ekonomikas slēpjas reāli cilvēki, kas to plāno, īsteno un no tās iegūst. Izmantojot VID pieejamos datus, dienests centies izprast un identificēt, kas ir cilvēki, kuri iesaistās ēnu ekonomikā.

Pēc Cīrules teiktā, VID pievērsās divām kategorijām - finanšu noziedzniekiem un aplokšņu algu saņēmējiem. Vispārējais finanšu noziedznieka profils ir labi izglītots, situēts cilvēks, kurš pārzina tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vidi. Šim cilvēkam ir juridiskas zināšanās, plaši kontakti, sadarbība ar citu valstu finanšu noziedzniekiem, kā arī sakari VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās institūcijās.

Savukārt, runājot par aplokšņu algu saņēmējiem, viņa norādīja, ka visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā vecumā grupā, pēc VID aplēsēm, 32% vīriešu un 22% sieviešu saņem aplokšņu algas. Tāpat pētīts šo personu ģimenes stāvoklis un atklāts, ka visbiežāk tās ir personas, kuras ir šķīrušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle ar atklātām kārtīm, kur likme – darbinieks

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā stikla apstrādes uzņēmumā

LETA, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā Pierīgas stikla apstrādes uzņēmumā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pavēstīja, ka, izskaitļojot iespējamo aplokšņu algu izmaksas dienu, pagājušajā piektdienā veiktas darbības attiecīgajā uzņēmumā, konstatējot vairāk nekā 18 000 eiro skaidrā naudā, kas bija sagatavoti aplokšņu algu izmaksai.

"Protams cilvēki aizgāja mājās bez aplokšņu algas," teica Jaunzeme, norādot, ka plašāku informāciju nevar izpaust.

Vienlaikus VID vadītāja uzsvēra, ka dienestam ir izveidots uzņēmumu saraksts, kuros ir aplokšņu algu risks.

"Mums jau ir izveidots saraksts. Šobrīd strādājam pēc tā, ka mēs reāli ejam un izņemam šo naudu, jo pārliecināšanas darbs, kuru mēs līdz šim veicām, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams koriģēt uzvedību, nav nostrādājis," pauda Jaunzeme, vienlaikus atzīstot, ka tā ir dārga un arī galēja metode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Starp neticību un nespēju samaksāt

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums par aplokšņu algu apjomu Latvijā rāda interesantu ainu un ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas nesakrīt ar publiskajā telpā valdošajiem.

Proti, tiek pieņemts un arī vēstīts, ka vidējais aplokšņu algas saņēmējs ir mazizglītots, neregulāra un mazkvalificēta darba veicējs, vecumā ap 50 gadiem, bēgošs no savām kredītsaistībām vai/un alimentiem, bez īpašumiem un sajēgas par nodokļiem vai ekonomiskajiem procesiem, kam naudu vajag principā pudelei un pašām elementārākajām dzīvības uzturēšanas vajadzībām. Īsi sakot – deklasēts elements vai tuvu tam. Tomēr minētais VID pētījums uzrāda, ka patiesībā visizplatītākā aplokšņu algu saņēmēju profesija ir uzņēmuma vadītāji un direktori. Protams, var teikt, ka šajos amatos reizēm krāpšanās nolūkos arī ieceļ kādu bezpajumtnieku, taču diezvai tie būs vairāk nekā 45 tūkstoši, kas ir no minētā VID pētījuma ņemtais skaits par vadītājiem – aplokšņu algu saņēmējiem. Savukārt uzņēmumu vadītāji, valdes locekļi un priekšsēdētāji nekādi nesaskan ar deklasētā sabiedrības elementa portretu un liek aizdomāties par to, vai tie gudrie un labi izglītotie cilvēki, kas šādi dzīvo, vienkārši netic šai valstij un ekonomikai? Varbūt viņi nemaksā sev algu, bet saņem dividendes, kas no nodokļu viedokļa bija izdevīgāk? Bet varbūt viņi no savām izņemtajām dividendēm vēl maksā arī aplokšņu algas savā uzņēmumā citiem darbiniekiem? Uz šiem jautājumiem skaidru atbilžu nav, jo īstenībā VID šobrīd nemaz nav datu par kopējo nodokļu plaisu no uzņēmumiem, ir tikai par darbaspēka nodokļiem, bet kopā ar Pasaules Banku tapšot arī metodika, kas ļaušot novērtēt reālo situāciju, ietverot arī UIN, PVN un akcīzes nodokli. Faktiski tas nozīmē, ka pagaidām valsts tā īsti nemaz nezina, cik daudz nodokļos no katras nozares būtu jāiekasē, jo nav kopainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas divas personas par «aplokšņu algu» maksāšanu divos ēdināšanas restorānos «Tokyo City», informē Prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Tiesai nodoti arī procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs abas restorānu direktores izmaksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādīto darba samaksu ievērojamā apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, divu restorānu «Tokyo City» direktores laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim nolēma restorānu darbiniekiem daļu no darba samaksas izmaksāt skaidrā naudā, līdz ar to tās izmaksāja darbiniekiem darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb tās sauktās «aplokšņu algas», tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Lai netiktu aprēķinātas un ieturētas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, viena no apsūdzētajām personām «aplokšņu algās» viena «Tokyo City» restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 16 274 eiro. Tādā veidā Latvijas Republikai nodarīja mantisko zaudējumu nenomaksāto nodokļu veidā 12 911 eiro apmērā (nenomaksāta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksa 8050 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 4861 eiro apmērā). Savukārt otra apsūdzētā persona «aplokšņu algās» cita «Tokyo City» restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 11 026 eiro. Latvijas Republikai tika nodarīts mantisks zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā 8747 eiro apmērā (nenomaksāta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksa 5454 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 3293 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tokyo City nesamaksātos deviņus miljonus eiro mēģinās piedzīt no jaunajiem pārvaldītājiem

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, un to vietā dibināti jauni pārvaldītāji, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis piedzīt deviņus miljonus eiro «Tokyo City» sarēķinātās kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas par laika periodu no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums ziņoja, ka šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, tostarp SIA «Resto Court», SIA «Restograd» un SIA «Stollons», kamēr paši restorāni turpina darbību. Likvidēto uzņēmumu vietā nākuši divi citi - SIA «Tokyo City» un SIA «TC-11». To apliecinot «Aizliegtā paņēmiena» iegūtie maksājuma čeki.

Mainījušies arī «Tokyo City» pārvaldītāju valdes locekļi un uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar «Aizliegtā paņēmiena» sniegto informāciju, iepriekš viens no galvenajiem līdzīpašniekiem bija Krievijas uzņēmējs Sergejs Simarjovs, kurš bija arī pirmajā «Tokyo City» ēstuves atklāšanā, bet pašlaik - Aleksejs Sļuzovs, kurš arī norādīts kā patiesā labuma guvējs. Iepriekš «Tokyo City» tīkla izpētē secināts, ka Sļuzovs toreiz bija viens no Sanktpēterburgā esošo «Tokyo City» vairāku filiāļu līdzīpašniekiem, bet tagad viņš kļuvis par Latvijas ēstuvju saimnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Situācija saistībā ar «aplokšņu» apmēru ir dramatiska

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem, informē VID.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar «aplokšņu» algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars - 37%.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

«Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,» uzsver VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Gatis Kokins: VID uzņēmējiem ieteicis algot privātdetektīvus

Dienas Bizness, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Kokins zina uzņēmējus, kuri esot sūdzējušies Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ka viņu konkurenti maksā «aplokšņu algas». VID savā atbildē norādījis, ka vajadzīgi pierādījumi, lai situāciju varētu mainīt, un ieteicis izmantot privātdetektīvu pakalpojumus: «Mēs jautājām, kā lai mēs iegūstam tos aplokšņu algu pierādījumus. Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi!»

To viņš stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Kokins skaidroja, ka zina vairākus uzņēmējus, kuri jau vairākus gadus VID sūdzējušies par negodīgu konkurenci, tomēr nav sagaidījuši adekvātu atbildes reakciju. «Viņi katru gadu uz piecām lapām argumentēti uzraksta vēstuli VID: «Redziet, šeit ir tāda situācija, kurā mums ir ļoti grūti strādāt, jo daļa mūsu konkurentu maksā nodokļus un daļa nemaksā.» Tālāk seko likumā noteiktajā kārtībā pieklājīga vēstule, kurā teikts – Paldies,» raidījumā apgalvoja Kokins.

Viņš pauda, ka šādas sūdzības tiek sūtītas jau kādus trīs gadus, tomēr pirmajā gadā VID reakcija esot bijusi pat komiska. «Tajā sarunā tika norādīts, ka nav pierādījumu, ka tā aplokšņu alga ir iegūta, un, ja mēs atnestu pierādījumus par to aplokšņu algu izmaksu, tad varētu kaut ko darīt,» sacīja Kokins. VID arī ieteicis, kā šādus pierādījumus varētu iegūt: «Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi! Iesūtiet privātdetektīvu, lai viņš piesakās darbā, ar slēpto kameru nofilmē, un tad šo materiālu mēs jau varēsim izmantot tālāk procesā un darbību veikšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem

Lelde Petrāne, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Latvijas ekonomikā ēnas kļūst garākas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika.

Pērn Latvijā tā sasniedza 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 43,5% no visas ēnu ekonomikas. Otrajā vietā ir ienākumu neuzrādīšana. Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā ir pieaugusi līdz 17,9%. Salīdzinājumam - Igaunijā tā ir vien 9,9%. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē, bet ģeogrāfiski negatīvais līderis ir Rīgas reģions, kas ir turīgākais valstī. Tas nozīmē, ka pašreizējā nodokļu nenomaksa un ienākumu slēpšana ir saistīta ar uzņēmēju negodprātu, nevis nabadzību un cīņu par izdzīvošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vidējās algas šķērsgriezums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomiku veicina pārāk augsti nodokļi

Laura Mazbērziņa, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina pārāk augsti nodokļi, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šī gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptauja parāda, ka puse jeb 52% uzņēmēju ir pārliecināti, ka darba ņēmēji «aplokšņu algas» izvēlas nevis banku vai nebanku kredītdevēju parādsaistību dēļ, bet gan citu apsvērumu mudināti, piemēram, lai saņemtu lielāku atlīdzību.

Otrs būtiskākais faktors, uzņēmēju ieskatā, kas veicina ēnu ekonomiku, ir uzticības trūkums valstij, to norādīja 26% Latvijas uzņēmēju. Tālāk ar 7% seko godprātības trūkums sabiedrībā. Tikai 2% uzņēmēju uzskata, ka iedzīvotāju parādsaistības bankās un pie nebanku kredītdevējiem veicina ēnu ekonomiku valstī.

«Pēdējā pusgada laikā gan politiskajā, gan mediju dienas kārtībā samērā bieži izskan apgalvojums, ka darba ņēmēji izvēlas saņemt atalgojumu «aploksnē» parādsaistību dēļ. Izpētot uzņēmēju viedokli, varam secināt, ka ir virkne citu faktoru, kas daudz vairāk ietekmē ēnu ekonomikas veidošanos valstī, tai skaitā «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. Aptaujas dati parāda, ka uzņēmēji aicina politiķus domāt par darbaspēka nodokļu mazināšanu kā primāro un efektīvāko instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku,» uzsver Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru