Likumi

Korupcija sakņojas birokrātiskajā sistēmā

Māris Ķirsons, Didzis Meļķis, Egons Mudulis, Raivis Bahšteins, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Latvijā korupciju varētu samazināt, mainot cilvēku domāšanu un ar normatīvo aktu pārbaudēm pirms to stāšanās spēkā; savukārt korumpanti bez žēlastības jāsēdina cietumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir daudzu uzņēmēju viedoklis jautājumā par to, ko Latvijā varētu darīt, lai samazinātu korupciju. Par korupcijas apkarošanas mēģinājumiem ir bijis daudz informācijas masu medijos, bet par reāliem cietumsodiem korupcijas skandālos iesaistītajiem informācija ir visai skopa. Tomēr tieši korupcijas novēršana tiek uzskatīta par prioritāro virzienu, kurā būtu jāstrādā, un arī attiecīgās iestādes nosaukumā ir ietverts vārds «novēršana» un tikai tad «apkarošana».

Tests par izpildi

Tā kā par korupcijas pamatu biznesa vidē tiek uzskatīta valsts radītā un nemitīgi mainīgā birokrātiskā sistēma, arī uzsvars tiek likts uz saprotamām, samērā viegli un ātri izpildāmām prasībām. Tieši caur šo prizmu vairāki uzņēmēji aicināja pavērtēt gan esošo normatīvo aktu prasības, gan arī jebkuras izmaiņas tajos. Proti, ja valsts rada grūti saprotamus un izpildāmus, kā arī sarežģītus normatīvus, kuru saprašanai vajadzīgs kāds «sapņu tulks» un – vēl jo vairāk – izpildei «kāds ekvilibrists», tad tā esot labākā augsne korupcijai jebkurā valstī. Savukārt, ja normatīvi ir relatīvi vienkārši, prasības saprotamas un izpildāmas, kaut arī ar piepūli, tad korupcijas risks ir minimāls, jo tai nav labvēlīgas augsnes. Tieši tāpēc pirms jebkura normatīvā akta vai tā izmaiņu akceptēšanas ir jāvērtē tā praktiskā ievērošana, t.i., izpilde, tādējādi novēršot iespējamās muļķības un varbūt arī apzinātas kļūdas, kuras palielina korupcijas risku. Pēdējā laikā, pēc vairāku uzņēmēju domām, šāda vērtēšana jau notiekot, tomēr potenciālos brīdinājumus ne vienmēr lēmumu pieņēmēji līdz galam sadzirdot. Visbriesmīgākās esot situācijas, kurās viena resora normatīvs prasa vienu, bet citas iestādes – pilnīgi pretējo un tādējādi abu šādu pretēji vērstu normatīvu prasības ievērot vispār neesot iespējams. Tomēr tā jau esot vēsture.

Ēnas pār iepirkumiem

Nedaudz jutīgāka tēma ir jautājums par iespējamiem korupcijas riskiem iepirkumos. Proti, ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka kāda konkursa nosacījumi dalībniekiem vai to produkcijai/ pakalpojumiem ir speciāli radīti konkrētam jau iepriekš noskatītam uzvarētājam. Citi šādus apgalvojumus uzskata par nepamatotiem, jo pretējā gadījumā taču korupcijas apkarotāji šādu konkursu nosacījumu rakstītājus būtu jau «iekaluši roku dzelžos».

Visu rakstu Korupcija sakņojas birokrātiskajā sistēmā lasiet 1. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Korupcija Latvijai var izmaksāt līdz pat pieciem miljardiem eiro gadā

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz pat 5,67 miljardiem ASV dolāru (5,08 miljardiem eiro) gadā, liecina aplēses Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā.

Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.

Līdzās Latvijai korupcijas izraisīto zaudējumu ziņā ir Lietuva, Polija, Slovākija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija un Itālija.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs korupcijas izraisītie zaudējumi mērāmi no 179 miljardiem eiro līdz 990 miljardiem eiro gadā.

Šie skaitļi ir daudz lielāki nekā Eiropas Komisijas (EK) 2014.gadā publicētie dati. Tie zaudējumus lēsa ap 120 miljardiem eiro. Izdevums Politico gan atzīmē, ka EK pētījumā netika ņemta vērā netiešā korupcijas ietekme. Norādīts, ka korupcija ES pastāv dažādās formās un tai ir gan ekonomiskā, gan sociālā, kā arī politiskā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura, kā redzējām, ne mirkli neaizstāvēja Latvijas intereses ļoti grūtajā situācijā, kādā mūsu valsts nonāca pēc ASV Valsts kases finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) paziņojuma 13.februārī.

Kopš tā laika Latvija ir zaudējusi miljardu eiro mēnesī, kas aizplūda no Latvijas bankām. Taču galvenais zaudējums, ko cieš Latvijas pilsoņi, bizness un valsts reputācija, ir pašlaik notiekošā banku patvaļa attiecībā uz kontu slēgšanu. Kontu var slēgt katram uz aizdomu pamata.

Nodarīt zaudējumus, aizturēt līdzekļus kontos, graut uzņēmējdarbību uz aizdomu pamata – tā ir tiesiskas valsts graušana pašā saknē, tās vietā radot subjektīvisma vājprātu un milzīgas korupcijas un afēru iespējas gan banku darbinieku līmenī, gan valsts ierēdņu līmenī. Ar korupciju pie mums parasti saprot elementāru kukuļdošanu. Arī tā tagad varēs uzplaukt banku sektorā, kurā ir apdraudēts katrs uzņēmējs un pilsonis, kam subjektīvi var radīt problēmas ar kontiem, bet, protams, tikpat subjektīvi var paskatīties uz katrām aizdomām citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, investoriem atkal noliekot malā bažas par tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu.

Lai gan ASV un Ķīna nedēļas sākumā paziņoja par jauniem muitas tarifiem viena otras precēm, kuri stāsies spēkā 24.septembrī, tirgi ņēma vērā faktu, ka šīs darbības netika tik nopietnas, kādas tās varētu būt.

Analītiķi arī atzina, ka starp investoriem ir «bailes palaist garām» akciju uzpirkšanas momentu.

Jaunākais akciju cenu kāpums «šķietami sakņojas tirgus elastībā, kas pati sakņojas priekšstatā, ka tirdzniecības bažas ir uzpūstas, ka augošas procentlikmes ir ekonomikas uzlabošanās pazīme un ka firmu peļņas pieaugums ir spēcīgs,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

«Putekļi ir nosēdušies pēc tarifu paziņošanas, un investori ar prieku iesaistās un izķer akcijas,» teica «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas korupcijas uztveres līmenis joprojām vairākkārtīgi pārsniedz Rietumeiropas valstu rādītājus

Žanete Hāka, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY vispasaules Krāpšanas un korupcijas pētījuma ietvaros Latvijā veiktās aptaujas dati parāda, ka joprojām vairāk nekā puse jeb 58% privātā un valsts sektora vadības līmeņa profesionāļu uzskata korupciju Latvijā par plaši izplatītu, ierindojot Latviju augstāka riska Eiropas valstu grupā kopā ar lielāko daļu Austrumeiropas valstu.

Turklāt 79% pētījuma respondentu uzskata, ka korupcijas riski attiecas gan uz publisko, gan privāto sektoru.

Neskatoties uz būtiskiem centieniem mazināt korupciju Latvijā nu jau daudzu gadu garumā, redzam, ka Latvija korupcijas uztveres līmenī ir ļoti tālu no Eiropas rietumvalstīm. Turklāt pētījums norāda uz satraucošu faktu, ka Latvijas nozaru profesionāļu pārliecinošs vairākums atzīst: korupcija ir problēma arī privātajā sektorā. Tik būtiska korupcijas izplatība rada nopietnu slogu ekonomikas attīstībai, jo, līdztekus tiesiskiem aspektiem, korupcija kritiski mazina ekonomikas efektivitāti. Nemazinot korupciju, Latvijas ekonomika rietumvalstu attīstības līmeni pārskatāmā nākotnē nesasniegs, saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Itālijas tiesa nolemj, ka iereibis autovadītājs nav pārkāpis likumu, cenšoties piekukuļot policistu

LETA--THE LOCAL, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas augstākā tiesa nolēmusi, ka alkohola reibumā esošs automašīnas vadītājs nav pārkāpis likumu, cenšoties piekukuļot policistu.

Kasācijas tiesa attaisnoja vīrieti apsūdzībās korupcijā, lemjot, ka 100 eiro, kurus viņš piedāvāja, lai netiktu sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, ir pārāk maza summa, lai to varētu uzskatīt par korupciju.

Tiesa arī paziņoja, ka, ņemot vērā vīrieša reibumu, viņš nebija «skaidrā prātā», kad piedāvāja policistam kukuli, ziņoja portāls Today.it.

Itālijas likums paredz, ka, lai kukuļdošanas mēģinājums tiktu klasificēts kā korupcija, «ir nepieciešams, lai piedāvājums tiktu izteikts ar pienācīgu nopietnību».

Ņemot vērā vīrieša reibumu un piedāvātās summas nelielo apmēru, tiesa nolēma, ka korupcija nav notikusi un «apsūdzības bez kavēšanās ir jāatceļ».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Priekšrocība - cena

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izņēmums ir pēcpadomju telpa, kurā tendence ir pretēja pat Latīņamerikai un Subsahāras Āfrikai , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atkarībā no ideoloģiskās nostājas pret ekonomiku vispār un šo fenomenu konkrēti ēnu ekonomika pasaulē tiek dēvēta gan par melno tirgu, gan neitrālāk – par neformālo ekonomiku. Pēdējo gadu saasināto uzmanību pret darījumiem «bez čekiņa» u.tml. visā pasaulē izraisīja globālā finanšu krīze, kas deva pamatīgu triecienu valstu budžetiem.

Ne velti neformāla

Grūtības ar ēnu ekonomikas apkarošanu sakņojas ne tikai neizdarībā, bet arī principiālajā problēmā – tie ne velti ir neformāli, tāpēc arī grūti apzināmi darījumi. Tas ir iemesls ļoti dažādajiem vērtējumiem par ēnu ekonomiku patieso apmēru, ko dod, piemēram, Eiropas Komisijas oficiālās aplēses (skat. tabulu) un dažādu citu institūciju vērtējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2016.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ierindojas 44.vietā

Lelde Petrāne, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International apkopotajā 2016.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem ierindojas 44.vietā starp 176 valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu Latvija pakāpusies indeksā par diviem punktiem, kas ir līdz šim labākais punktu skaits, taču ieņem zemāku vietu valstu kopvērtējumā nekā pērn, kad bijām 40.vietā.

Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā, norāda Sabiedrība par atklātību – Delna.

Korupcijas uztveres indekss summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Eiropas Savienības vidējais punktu skaits šogad ir 65 punkti. Latvija indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirti 70 punkti un 22.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Igaunijas rādītāji pēdējā gada laikā palikuši nemainīgi un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem. Lietuva pēdējā gadā zaudējusi 2 punktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

E-veselības neveiksmju iemesls ir neprecīzi definētās prasības izstrādātājam

Rūta Kesnere, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uz pārmetumiem par sistēmas lēndarbīgumu Lattelecom pārstāvja atbilde ir īsa un kodolīga - ātrums ir atbilstošs pasūtītāja prasībām.

E-veselības izstrādātājam uzdots nodrošināt sistēmu savstarpējo savietojamību, ne orientēties uz lietotāju ērtībām

Ārsti, IT nozares speciālisti un datu aizsardzības eksperti pauduši skaļu neapmierinātību ar e-receptēm un e-darbnespējas lapām, kas no šī gada 1. janvāra ir obligātas. Galvenais pārmetums e-veselības sistēmai, kas pagaidām izpaužas kā šīs e-receptes un e-darbnespējas lapas, ir sistēmas lēndarbīgums, kā arī tas, ka bieži lietotājs, veicot kādu darbību, tiek no sistēmas «izmests», vai arī tā gluži vienkārši «uzkaras».

Tik apjomīgas e-sistēmas izveides kvalitāti nosaka pasūtītāja prasme definēt pareizu darba uzdevumu.

Lai saprastu, vai izstrādātā sistēma ir vai nav brāķis, Dienas Bizness vērsās pie izstrādātāja – Lattelecom, kura pārstāvji gan interviju klātienē atteica. Taču rakstiski uzņēmuma Korporatīvo klientu dienesta direktors Jānis Kirilka uzsver, ka izstrādātā sistēma pilnībā atbilst pasūtītāja prasībām, līdz ar to neveiksmju iemesls lielā mērā slēpjas neprecīzi definētās prasībās no pasūtītāja puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džo Baidens: Man drīkst, jo neesmu krievs

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni ir pieminējis Latviju, apsūdzot bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru iespējamā korupcijā un jautājot, kāpēc to nebija izmeklējis toreizējais prezidents Baraks Obama, pirmdien vēstīja konservatīvais ASV žurnāls «National Review» savā interneta vietnē.

Džuliāni, kurš tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa privāts advokāts, tviterī apgalvoja, ka Hanters Baidens «pelnīja miljonus, esot vienas no viskorumpētākajām Ukrainas kompānijām [uzraudzības] padomē». Džuliāni arī deva mājienu, ka šī kompānija atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas uz Latviju, no turienes – uz Kipru, un pēc tam – uz ASV.

«Šodien tas ir atmazgāts 3 miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums, ko no jums slēpa Purva Mediji. Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai. Obamas ASV vēstniecība pateica Kipras bankai, lai tā neizpauž [maksājuma] Baidenam apjomu. [Tas] smird!» tvītoja Džuliāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām Aivaram Lembergam un viņa ģimenes locekļiem liegts iebraukt ASV, liecina ASV valsts sekretāra paziņojums, kas publiskots Valsts departamenta mājaslapā.

Minētajā paziņojumā teikts, ka gadījumos, ja ASV sekretāram ir ticama informācija, ka ārvalstu ierēdņi ir bijuši iesaistīti nozīmīgā korupcijā, tad šīm personām un viņa tiešajiem ģimenes locekļiem tiek noteikts aizliegums ieceļot ASV.

Līdz ar to, ka Lembergs ir jau pakļauts OFAC noteiktajām sankcijām, tad aizliegums ieceļot ASV ir noteikts viņam un viņa sievai Kristīnei Lembergai, kā arī bērniem Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai.

Tāpat paziņojumā atzinīgi novērtētas OFAC darbības, lai sodītu korupcijā iesaistītās personas, kā arī tas ir spēcīgs signāls tam, ka ASV ir apņēmušās apkarot sistemātisku korupciju un atbalstīt likuma spēku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Pēdējo dienu notikumiem ir būtiska ietekme arī uz valsts starptautisko reputāciju

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.

«Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz «ABLV Bank», ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,» uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē - kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas eksprezidentam, atbrīvojot viņu no īslaicīga apcietinājuma, kā drošības līdzeklis ir noteikta tiesas uzraudzība. Eksprezidentam ir izvirzītas apsūdzības korupcijā un nelegālā kampaņas finansēšanā. Francijas tiesībsargu ieskatā, N. Sarkozī pieņēmis vairākus miljonus eiro no nu jau gāztā un nogalinātā Lībijas diktatora Muamara Kadafi savas 2007. gada vēlēšanu kampaņas finansēšanai. Pieci izmeklēšanas gadi un divas dienas ilgusī N. Sarkozī nopratināšana tiesnešiem ir bijusi pietiekama, lai apsūdzētu 63 gadus veco Francijas politiķi korupcijā, nelegālā kampaņas finansēšanā un Lībijas valsts naudas slēpšanā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) pagaidu valde pieņēmusi lēmumu atlaist uzņēmuma Iepirkumu komisiju, apturēt visus iepirkumus līdz rūpīgai izvērtēšanai un līdz šī gada beigām izveidot jaunu Iepirkumu komisiju un attiecīgas vērtēšanas procedūras, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Pagaidu uzskata, ka nepieciešams palielināt sabiedriskā transporta lomu galvaspilsētā, paplašināt RS piedāvāto maršrutu tīklu uz tuvākajām Pierīgas pašvaldībām, veidot vienotu un saskaņotu pasažieru vilcienu, starppilsētu un pilsētas transporta sistēmu, attīstīt stāvparku projektus tramvaju galapunktu tuvumā, veidot jaunas sabiedriskā transporta joslas un citus priekšlikumus pasažieru ērtībai.

Lai stabilizētu uzņēmuma finansiālo situāciju, pagaidu valde norāda, ka nepieciešams pierādīt kreditoriem un partneriem korupcijas risku izslēgšanu un katra darījuma pamatotību un veikt papildu analīzi par katru slēdzamo līgumu un veicamo maksājumu. Tāpat tiks pārvērtēti uzņēmuma investīciju un attīstības projekti, vērtējot to ilgtspēju, visi noslēgtie līgumi un uzņēmuma finansiālās iespējas. Tiks izvērtēta infrastruktūras modernizācijas un kapitālo ieguldījumu atlikšana iespēja, līdz uzņēmuma finanšu situācijas stabilizēšanai. Vienlaikus tiks veikta detalizēta pakalpojumu izmaksu analīze un pašizmaksas saskaņošana ar Rīgas domes Licencēšanas komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Perspektīvas maiņa palīdz novērtēt esošo

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nejēdzības ir jānovērš, dzīves apstākļi – jāpilnveido, bet pārmērīgs negatīvisms ir ceļš uz nekurieni

Šā gada 12. jūnija DB numurā bija publicēta intervija ar uzņēmēju Vjačeslavu Kuziščinu. Savulaik strādājis augstā amatā naftas kompānijā Jukos, dzīvojis Maskavā, tagad ar ģimeni pārcēlies uz Latviju un izveidojis šeit diezgan populāru restorānu. Pretēji daļas Latvijas sabiedrības uzskatiem par krieviem, kas atbraukuši uz šejieni, tostarp termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros, šis investors ar ģimeni iemācījies latviešu valodu un godīgi atzīst, ka nav Vladimira Putina politikas piekritējs un vēlas dzīvot, strādāt un savu dēlu audzināt Latvijā eiropeiskā garā. Neskatoties uz to, ko daudzi šejienieši paši saka par savu valsti – kāda mums te briesmīga korupcija, cik drausmīga birokrātija, ierēdņi, politiķi –, šis cilvēks velta Latvijas biznesa videi vislabākos vārdus. Salīdzinot ar Krieviju un Ukrainu, viņš šeit ar korupciju neesot sastapies. Latvijas ierēdņi saprotot, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un tā arī izturoties, savukārt abās minētajās valstīs ierēdņu uzdevums esot maitāt tev dzīvi tiktāl, kamēr tu no viņiem atpērcies. Turklāt jebkuru biznesu tev Krievijā varot vienkārši atņemt, ja tas ir iepaticies kādam citam – varenākam, savukārt Latvijā uzņēmējs jūtoties droši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomists: Ēnu ekonomika ir kā vēzis

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai, intervijā laikrakstam Diena norāda Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreasens.

Fragments no intervijas

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?

Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, – Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju – darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēnu ekonomiku rada arī korupcija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējais satraucošais jaunums, par kuru nopietni būtu jāaizdomājas gan valdības vadītājam, gan finanšu ministrei, gan VID vadībai, ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa dati par pērno gadu, kas liecina, ka ēnu ekonomika 2017. gadā ir pieaugusi par 1,7%, veidojot 22% no IKP. Tātad valdības apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā ir smagi izgāzusies.

Lielais jautājums ir, vai ēnu ekonomikas pieaugums ir neliela pārejoša svārstība vai nepatīkama tendence ar ilgtermiņa raksturu? Svarīgi, kas ar ēnu ekonomiku notiks šogad, kad sāk darboties nodokļu reforma. Ēnu ekonomikas pētījuma autora, profesora Arņa Saukas prognozes par iespējamo nodokļu reformas ietekmi ir negatīvas. Jo ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru – 45,5% – veido tieši aplokšņu algas. Pēc A. Saukas domām, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nesekmēs to mazināšanu. Var jau teikt, ka lielākā daļa darbinieku «iekrīt» tajā ienākumu grupā, kam piemērojams pazeminātais IIN 20% apmērā. Tomēr, vai samazinājums par 3% ir pietiekams stimuls, lai lielais vairums aplokšņu algu maksātāju legalizētos, ir diskutabls jautājums. Turklāt jāatceras, ka par 1% ir pieaugusi sociālo iemaksu likme, kas arī nav motivācija atteikties no aploksnēm. Faktiski darbaspēka sloga paaugstināšana, lai finansētu veselības aprūpi, pēc daudzu ekspertu domām, ir sliktākais iespējamais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nauda pieminekļiem, nevis ražotnēm

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu diaspora kā investīciju avots Latvijas ekonomikai ir potenciāls, kas reizē aug un mazinās

Ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši gatavi ieguldīt Latvijā, bet, vairāk domājot par Latvijas pagātni, nekā rūpējoties par tautsaimniecību. Ārzemju latvieši dedzīgi ziedo Likteņdārzam vai Okupācijas muzejam, bet šāda degsme nav vērojama to ieguldījumos ekonomikā. Trimdas nauda aizplūst pieminekļiem, nevis ražotnēm. Kā skaidro paši diasporas pārstāvji, no ieguldījumiem uzņēmumos vai inovācijās viņus attur vecā, labā korupcija un neuzticēšanās tiesu sistēmai. Šajos uzskatos viņi neatšķiras no citiem ārvalstu investoriem, kuru nauda Latvijai met līkumu. Tie latvieši, kuru ģimenes dzimteni pameta kara gados, varbūt saskata kādus pienākumus pret pagātnes rēgiem, bet viņiem nav izveidojusies saikne ar šodienas Latviju no ekonomiskā aspekta. To bremzējusi valsts pati, raidot par sevi signālus kā par investīcijām nedrošu vietu, gan ar valdības rokām gādājot par nestabilu nodokļu politiku, gan ar nespēju sakārtot valsts reputācijai tādas vitāli svarīgas institūcijas kā Valsts ieņēmumu dienestu vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pēdējais piepūš vaigus un sašņorē vienu vai otru mēru, bet ikdienā, politiķu piesegts, trūd no iekšpuses. Premjers Māris Kučinskis, vakar uzrunājot ārzemju latviešus Pasaules Brīvo latviešu apvienības 60 gadu jubilejā, taisnojās, ka uzsāktās reformas esot atslēga uz naudas atmazgāšanas un kontrabandas apkarošanu un gadījumā, ja reformas transformēsies par veiksmes stāstu, tikšot sperti nākamie soļi. Politiķiem gan vajadzētu izsargāties no šī vārdu salikuma lietošanas, jo pārāk bieži Latvijas «veiksmes stāstiem» ir bijušas smagas blaknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav normāla situācija, ka prese pirmā uzzina, kurp brauks KNAB un veiks savas procesuālās darbības, tā DB uzņēmēju kluba biedru tikšanās rītā saka galvenais viesis - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš uzteic DB iniciatīvas sakritību ar paša plānu uzrunāt uzņēmējus, jo KNAB viens nav cīnītājs. Jābūt atbalstam gan no biznesa vides, gan valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā.

KNAB jau 2010. gadā ar vēstules palīdzību mēģināja uzrunāt biznesa veidotājus, lai pārliecinātu, ka korupcija un koruptīva amatpersona var sabojāt dzīvi ne tikai kādam cilvēkam, bet arī kaitēt biznesam. J.Streļčenoks nolasīja dažas rindas no minētās vēstules: «korupcija visās tās izpausmēs rada būtiskus riskus uzņēmējdarbības veikšanai. Aktīvi piedaloties koruptīvās shēmās vienreiz, kļūstam par pašu kļūdas ķīlniekiem. Korumpantu apetīte ar katru reizi tikai augs. Cīņa ar korupciju sākas no jums jau šodien. Esat daļa no vienotas valsts, kur nav vietas pērkamiem lēmumiem, amatpersonām un valsts pārvaldei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) korupcijā aizdomās turētajam uzņēmējam un kordiriģentam Aleksandram Brandavam atļāvis uz četrām dienām izbraukt no valsts.

KNAB atgādināja, ka personai piemēroja drošības līdzekļus, no kuriem viens ir aizliegums izbraukt no valsts. KNAB gan saņēma šīs personas lūgumu atļaut uz noteiktu laika periodu izbraukt no Latvijas.

Procesa virzītājs, vadoties no Kriminālprocesa likumā noteiktā, kā arī atbilstoši starptautiski atzītām cilvēktiesību normām, kas nosaka neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanas aizliegumu vai nesamērīgu iejaukšanos personu dzīvē, sniedza atļauju šai personai uz četrām dienām izbraukt no valsts, norādīja birojā.

Sociālajos tīklos ceturtdien parādījusies informācija, ka Brandavs redzēts Madrides lidostā izkāpjam no Latvijas nacionālā aviosabiedrības «airBaltic» lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru