Citas ziņas

KP atklāj 7 uzņēmumu karteļa vienošanos; piemēro vairāk nekā 7,6 miljonu eiro sodu

BNS, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) atklājusi septiņu uzņēmumu karteļa vienošanos un tā dalībniekiem piemērojusi vairāk nekā 7,6 miljonu eiro sodu, pavēstīja KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

Viņa informēja, ka atklātā karteļa vienošanās ietvaros kropļota konkurence iepirkumos visā Latvijā. Pārkāpums atklāts pēc iecietības programmas ziņojuma.

Plašāku informāciju par atklāto karteļa vienošanos KP sniegts otrdien preses konferencē.

KP ir Ekonomikas ministrijas padotībā esoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas karteļa biedri savā starpā konkurē arvien asāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo mēnešu laikā no pasaules naftas ieguvēju un eksportētāju karteļa (OPEC) puses skanējušas divdomīgas ziņas. Vairākas karteļa valstis sūdzējušās par zemajām naftas cenām un norādījušas, ka OPEC vajadzētu samazināt savus melnā zelta ieguves apjomus, lai šī resursa cenu novestu augstāk. Šajā pašā laikā daudzas OPEC valstis, kuras to var izdarīt, naftu iegūst pastiprinātos apjomos, kas nozīmē, ka būtībā notiek vien periodiska mētāšanās ar vārdiem, nevis gatavošanās kādām stratēģiskām izmaiņām.

Sagaidāms, ka spekulācijas par OPEC iespējamiem lēmumiem saistībā ar karteļa naftas ieguves kopējām kvotām pirms decembra sākumā paredzētas organizācijas biedru sanāksmes tikai pieņemsies spēkā. Šobrīd OPEC valstis apņēmušās kopā vidēji dienā iegūt 30 miljonus barelu naftas. Pieejamie dati liecina, ka realitātē OPEC vidēji dienā iegūst par 1 līdz 1,6 miljoniem vairāk naftas, nekā ir tās oficiālais slieksnis. Karteļa amatpersonas turklāt norādījušas, ka šā gada septembrī OPEC valstis saražojušas visvairāk naftas trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa šodien pasludinājusi SIA «Riepu bloki» maksātnespēju, informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Maksātnespējas pieteikumu bija iesniedzis pats uzņēmums, norādot, ka tam izveidojušies nodokļu parādi vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā, bet «Riepu bloku» pašu līdzekļi ir 22 700 eiro.

Tiesa par «Riepu bloku» maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Haraldu Velmeru.

Valsts vides dienests iepriekš pārtrauca līgumu ar uzņēmumu «Riepu bloki», kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu, kā arī aprēķināja uzņēmumam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.

«Riepu bloku» pārstāvis Grūbe arī iepriekš sacīja, ka sākotnēji noteiktā soda nauda 1500 un 5000 eiro apmērā nepalīdzot risināt jautājumu, ko iesākt ar uzkrātajām riepām. Viņš arī uzsvēra, ka papildus piespiedu naudas piemērošanas gadījumā uzņēmums pieprasīs pasludināt maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Plāno celt sodus par mobilo tālruņu lietošanu pie stūres, drošības jostu nelietošanu un citiem pārkāpumiem

Db.lv, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos sodījusi vairākus būvmateriālu tirgus dalībniekus, taču plašāku informāciju par to KP sniegs nākamnedēļ, aģentūrai LETA apstiprināja KP pārstāvji.

Patlaban KP nesniedz komentārus par šo lietu, lai lietā iesaistītie uzņēmumi varētu iepazīties ar KP lēmumu.

«KP apstiprina, ka ir pieņēmusi lēmumu, konstatējot aizliegtu vienošanos vairāku būvmateriālu tirgus dalībnieku, tai skaitā SIA «Depo DIY» darbībās. KP, respektējot visu iesaistīto uzņēmumu tiesības iepazīties ar iestādes pieņemto lēmumu, plašākus komentārus par lietas būtību un piemērotajiem sodiem sniegs nākamās nedēļas laikā,» norādīja KP pārstāvji.

KP sodījusi būvmateriālu tirgotāju «Depo DIY» («Depo») ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī, savukārt uzņēmumus lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu par sodu «Depo» saņēmis vakar, 4.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa apstiprina Rīgas satiksme iesaisti nanoūdens iegādes kartelī

Zane Atlāce - Bistere, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 20.aprīlī atstājusi spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde pērn konstatēja SIA "Rīgas satiksme" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Šis bija pirmais lēmums, kurā KP konstatēja rupjus pārkāpumus paša pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - darbībā, jo uzņēmums veicināja karteli savās cenu aptaujās.

KP 2019.gadā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA "Rīgas satiksme" rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkst. eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.

KP lēmumā konstatēja, ka gan pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - amatpersona, gan seši kartelī iesaistītie pretendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pretendenti apzinājās gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu. Savukārt pasūtītāja iesaisti karteļa veicināšanā apstiprina arī tas, ka pretendenti bija informēti par dalību cenu aptaujās, vēl pirms tās bija izsludinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

OPEC zaudē pozīcijas

Jānis Šķupelis, 03.06.2015

Reizi pusgadā Vīnē notiek Jēlnaftas eksportētājvalstu karteļa naftas ministru sanāksme. Attēlā atainots viesnīcas darbinieks, kas veic uzkopšanas darbus pirms Saūda Arābijas naftas ministra ierašanās.

Foto: AFP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OPEC jāmēģina izdzīvot naftas pārprodukcijas laikmetā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas beigās pasaules izejvielu tirgū gaidāms zīmīgs notikums – Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksme, kuras laikā karteļa biedri lems par savām oficiālajām melnā zelta ieguves kvotu izmaiņām. Finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs ir, ka OPEC savu kopējo naftas ieguves kvotu nemainīs, lai gan kādi pārsteigumi, protams, pilnībā izslēdzami nav. Tāpat pašlaik daudz tiek spriests par to, ka OPEC vairs nav uzskatāms par kaut cik viendabīgu veidojumu, kas mazinājis karteļa spēju ietekmēt tendences naftas tirgū.

Aktuālā kvota

Pašlaik OPEC valstis oficiāli apņēmušās vidēji dienā iegūt 30 miljonus barelu naftas. Jāatgādina, ka OPEC savu kvotu nemainīja arī iepriekšējā sanāksmē pagājušā gada novembra beigās. Toreiz pēc šāda lēmuma aizsākās straujš naftas cenu kritums, jo karteļa valstis deva skaidru mājienu, ka labāk cīnīsies par savām tirgus daļām, nevis dominējoša ir vēlme uzturēt augstākas minētā energoresursa cenas. Tādējādi līdz ar paaugstinātiem OPEC naftas ieguves apjomiem tirgū radās ievērojama šī resursa pārprodukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad 7,253 miljardi eiro, izdevumi - 7,471

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljarda eiro apmērā, liecina valdībā iesniegtais likumprojekts par valsts budžetu 2015.gadam.

Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 208,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 283,3 miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,534 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu ir 211,1 miljons eiro jeb 4%. Izdevumu samazinājums 27,1 miljona eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 238,1 miljona eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 0,4 miljonu eiro apmērā transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 30,1 miljona eiro apmērā kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 10,3 miljoni eiro subsīdijām un dotācijām, bet 102,8 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Auto asociācija asi kritizē KP lēmumu par Volkswagen izplatītāju sodīšanu

BNS, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) lēmumā par vācu automašīnu Volkswagen izplatītāju Latvijā sodīšanu nav iedziļinājusies tirgus situācijā, kā arī piemērojusi nesamērīgi lielu sodu, uzskata Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

«Man viedoklis par šo ir ļoti ass. KP padomes darbība pret nozari ir naidīga un neadekvāta. Ļoti šaurs skatījums,» sacīja Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka tirgū jebkurā gadījumā ir spēcīgāka konkurence, jo iepirkumos Volkswagen izplatītāji konkurē ar citu marku automašīnu piedāvātājiem, piemēram, Ford, Toyota un Opel, tādēļ uzskatīt, ka šādā veidā Volkswagen izplatītāji guvuši papildu peļņu esot absurdi.

Vienlaikus Kulbergs pauda pārliecība, ka Volkswagen izplatītāju informācijas koordinēšana nav bijusi ļaunprātīga vai ar nolūku gūt papildu peļņu, bet gan saistīta ar nezināšanu par tirgus situāciju un iespējamiem konkurences pārkāpumiem. «Svarīgi, ka tā nav pašreizējā situācijā, bet gan vēsturiski lēmumi. (..) Tagad aicināt klientus vērsties [pie sodītajiem uzņēmumiem] un prasīt kompensāciju par zaudējumiem. Kādiem zaudējumiem? Tirgū jebkurā gadījumā ir konkurence, kas spiež Volkswagen izplatītājus piemērot adekvātu cenu,» sašutis bija Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA «Riepu bloki» pārsūdzējis Valsts vides dienests (VVD) aprēķināto sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, aģentūra LETA noskaidroja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesu nama pārstāvji norādīja, ka «Riepu bloku» ierosinātā lieta reģistrēta 11.oktobrī, bet izskatīšanai tā pieņemta 12.oktobrī.

Mēneša laikā kopš 12.oktobra VVD būs jāsniedz tiesu namā skaidrojums par «Riepu blokiem» piemērotā soda aktu. Savukārt pēc tam Liepājas tiesu nams lems par laiku, kad attiecīgo lietu sāks skatīt, sacīja tiesu nama pārstāvji.

Lasi Arī:

Papildināta - VVD riepas Rīgā uzkrājušajam uzņēmumam piemēro 12,9 miljonu eiro sodu

Uzņēmumam no galvaspilsētas liek aizvākt 1000 tonnas lietotu riepu

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par svara vai mēra nepareizu noteikšanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu.

Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu nodaļu «Administratīvā atbildība patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā un kompetence sodu piemērošanā», nosakot administratīvo atbildību par vairākiem pārkāpumiem.

Par samaksas, pakalpojumu, svara vai mēra nepareizu noteikšanu varēs piemērot sodu no 30 eiro līdz 700 eiro.

Par noteikto darba laika prasību neievērošanu patērētāju kreditēšanā, proti, par patērētāja kreditēšanas līgumu slēgšanu laika posmā no plkst.23 līdz 7, varēs piemērot naudas sodu no 210 eiro līdz 4300 eiro.

Savukārt par tirdzniecību neatļautās vietās, piemēram, ielu tirdzniecībā vai tirgu darbības pārkāpumiem, varēs piemērot naudas sodu līdz 210 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē veiktie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā un attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nosaka prasību no 1.aprīļa piemērot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru piegādēm, taču par to aizvien ir daudz neskaidrību, atzina auditorkompānijas SIA KPMG Baltic vecākā projektu vadītāja Gunta Kauliņa.

Eksperte uzsvēra, ka reversās kārtības piemērošana vienlīdz svarīga ir gan preču piegādātājiem un tirgotājiem, gan arī pircējiem, jo nodokļa piemērošanā ir iesaistītas abas puses, ja vien tās ir reģistrētas PVN maksātājas. Līdz šim lielākās neskaidrības bija saistītas ar diviem jautājumiem - kādām precēm konkrēti reversā kārtība ir piemērojama; vai un kā reversā kārtība ir piemērojama mazumtirdzniecībā?

Atbildes uz atsevišķiem jautājumiem ir atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētajā metodiskajā materiālā par PVN piemērošanu elektronikai, kur ir sniegta VID izpratne par jaunās PVN likuma normas praktisko piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Juridiskā komisija atbalsta sodu palielināšanu par būtisku ātruma pārsniegšanu

Dienas Bizness, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru