Auto

KP: Igaunijas tehniskās kontroles sistēma ir draudzīgāka nekā Latvijā

Laura Mazbērziņa, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Igaunijā tehniskās kontroles sistēma ir izveidota patērētājiem daudz draudzīgāka nekā Latvijā. Igaunijā ir apmēram tikpat vieglo automašīnu kā Latvijā - ap 700 000, taču tur netiek lauzti šķēpi par tehniskās kontroles tirgus atvēršanu konkurencei, jo tā tur jau sen sekmīgi pastāv, informēja Konkurences padome (KP).

Atšķirībā no Latvijā valstiski aizsargātā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un tās 4 akreditēto tehniskās apskates pakalpojumu sniedzēju monopolstāvokļa, kaimiņvalsts decentralizētajā sistēmā Igaunijas ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās, secināja KP.

Igaunijā jebkura sabiedrība, kas vēlas sniegt tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, var ienākt tirgū, ja tā izpilda tiesību aktos noteiktās prasības, tajā skaitā uzņēmumam ir jābūt uzticamam, piemēram, tam nav nodokļu parādu un likumu pārkāpumu, tam ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums un personāls. Akreditācijas process nav ilgs, no pusgada līdz gadam, ko ietekmē uzņēmuma spēja aprīkot staciju. Par minimālo prasību noteikšanu ir atbildīga ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Igaunijas ceļu administrācija. Savukārt uzņēmuma atkārtota akreditācija tiek veikta ik pēc 36 mēnešiem, kas ietver inspektora izietas apmācības un eksāmenu.

Kaimiņvalstī uzņēmumiem ir iespējams veikt gan tehniskā stāvokļa kontroli, gan papildus nodarboties ar citu biznesu, piemēram, automašīnu remontu vai mazgāšanu. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka šīs funkcijas nedrīkst veikt vienlaicīgi – tehniskās kontroles līnijām ir jābūt nodalītām atsevišķā telpā no remontdarbu līnijām. Igaunijā uzņēmumiem ir dažāda prakse – daļa nodarbojas tikai ar tehnisko kontroli, daļa papildus tam sniedz arī citus pakalpojumus autovadītājiem. Tehniskās kontroles veicēji nenodarbojas ne ar nodokļu, ne obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nomaksas kontroli. To, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, nodrošina uzraugošās institūcijas, piemēram, policija, kurai ir pieeja automašīnas pārbaudīšanai nepieciešamajām datu bāzēm un reģistriem.

Lai gan Igaunijā tehniskās kontroles pakalpojumam ir noteikta maksimālā cena – 55 eiro vieglajai automašīnai, KP novēroja, ka konkurences apstākļos tā ir ievērojamāki zemāka – aptuveni 40 eiro. Tāpat periodiski ir pieejamas dažādas atlaides, pakalpojuma cenu samazinot pat zem 30 eiro. Autovadītāju kopējās izmaksas ietekmē arī fakts, ka Igaunijā tehniskā kontrole jaunām vieglajām automašīnām ir jāveic daudz retāk – pirmo reizi tikai pēc četriem gadiem, kamēr Latvijā jau pēc diviem. Turklāt Igaunijā ir sabiedrības, kuras neprasa maksu par atkārtotu apskati.

Tehniskā stāvokļa kontroles punkti Igaunijā ir pieejami arī mazākās pilsētas. Piemēram, Vīlandē dzīvo 17 000 iedzīvotāju, tajā ir reģistrētas aptuveni 7 000 automašīnu, savukārt pakalpojumu nodrošina pieci komersanti. Līdzīga situācija ir nelielajā Paidē, kurā dzīvo ap 8 300 iedzīvotāju, ir reģistrētas nedaudz virs 3 000 automašīnu un darbojas trīs konkurenti.

Tādējādi secināms, ka brīvais tirgus nav samazinājis pakalpojuma pieejamību. Tieši otrādi, esot tādam pašam vieglo automašīnu skaitam kā Latvijā ar tikai 33 apskates punktiem 29 apdzīvotās vietās, Igaunijā pakalpojuma pieejamība konkurences apstākļos ir būtiski augstāka, kas auto īpašniekam sniedz arī citus ieguvumus, piemēram, iespēju izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, ietaupīt laika un naudas resursus, pakalpojumam pieteikties elektroniski vai tiešsaistē vērot aktuālās rindas pie apskates punktiem.

Igaunijas ceļu administrācija atzīst, ka decentralizētās test-and-repair sistēmas lielākais izaicinājums bija uzraudzīt akreditētās sabiedrības, tāpēc šī gada jūlijā tika ieviesta prasība tehniskās kontroles vietas aprīkot ar videonovērošanas sistēmām. Uzraugošajai iestādei jebkurā laikā ir tiesības attālināti pieprasīt tehnisko kontroļu video ierakstus, tāpat notiek arī «slepenie testi». Konstatējot pārkāpumu, Igaunijas ceļu administrācija var anulēt inspektora atestāciju, uzņēmumam uzlikt naudas sodu vai atņemt licenci.

KP šī gada jūlijā publiskoja tirgus uzraudzību, rosinot atvērt konkurencei transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgu un aicināja SM sniegt detalizētāku rīcības plānu, kas novērsīs tirgū radītos konkurences ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padomei būs lielākas pilnvaras vērsties pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2,5 gadu garām diskusijām Ministru kabineta sēdē šā gada 26. jūnijā atbalstīti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā, informē EM.

Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiek papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.

«Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Rīgas dome nepamatoti uzspiež Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmantot pašvaldības norēķinu sistēmu

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvošā kārtība, kad Rīdzinieka kartes īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, rada nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus, norāda Konkurences padome (KP).

Lai novērstu konstatētos tirgus kropļojumus, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt Rīgas domes rīcību.

SIA Rīgas satiksme, kas galvaspilsētā ir pašvaldības maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, savam meitas uzņēmumam SIA Rīgas karte ir nodevusi ekskluzīvas tiesības uzturēt Rīdzinieka kartes. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka Rīdzinieka kartes īpašniekiem, norēķinoties par maksas autostāvvietu lietošanu B, C un D zonās, tiek piemērota 20 % atlaide, taču tikai tādā gadījumā, ja tie izmanto elektroniskās naudas kontu, ko uztur SIA Rīgas karte. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti liedz Rīdzinieka kartes īpašniekiem, kas par maksas autostāvvietu lietošanu vēlas norēķināties, izmantojot SIA Mobilly vai citu privātu uzņēmumu pakalpojumus, saņemt konkrēto atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome netiks apvienota vienā iestādē, jo to funkcijas nepārklājas, vienlaikus apvienošanas gadījumā būtu nepieciešami ievērojami papildu izdevumi.

Tādu lēmumu akceptēja 24. septembra valdības sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām. Ekonomikas ministrija secināja, ka abu iestāžu funkcijas nedublējas, turklāt Konkurences padome īsteno konkurences uzraudzību ne tikai regulētajos, bet gan visos tautsaimniecības sektoros, turklāt daļu Konkurences padomes administratīvo funkciju nodrošina Ekonomikas ministrija - grāmatvedības, IT, komunālo pakalpojumu u.c. jomās. Turklāt šādas strukturālās reformas nerisinās atalgojuma problēmjautājumu. DB aptaujātie uzņēmēji atteicās vērtēt šāda sava veida superuzrauga izveides iespējas, jo viņu rīcībā neesot pietiekami daudz informācijas par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, ko šādu iestāžu apvienošana zem viena jumta varētu radīt, turklāt neesot arī informācijas par to, vai kaut kas tamlīdzīgs esot īstenots kādā ES dalībvalstī, un, ja esot, tad kā apvienotais hibrīds strādājot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, sacīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, secinājusi Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc saņemtās asās kritikas par auto tehniskās apskates tirgū izkropļoto konkurenci, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi savu redzējumu par šī tirgus atvēršanu arī citiem dalībniekiem. Tomēr Konkurences padome piedāvājumu kritizē un saskata centienus patiesībā tirgu nemaz neatvērt, svētdien ziņoja LNT ziņas.

Šobrīd auto tehnisko apskati Latvijā nodrošina Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) unčetras sabiedrības, kurās līdzās privātam kapitālam arī CSDD ir akcionārs. Tirgus atvēršanas ideja paredz, ka CSDD varētu palikt tikai kā kontroles un akreditācijas iestāde, tad tā vispirmsgada laikā atteiktos no 3 stacijām, kuras pārņemtu kāds no esošajiem 4 uzņēmumiem un pēc tamrīkotu tehniskās kontroles pakalpojumu iepirkumu. Iecere paredz, kas šis process nebūs ātrs.

«Pēc tam 9 mēnešu laikā noritēs iepirkums, kura rezultātā noskaidros, kuras personas ir gatavas, kā tieši un kurā vietā sniegt pakalpojumus. Tad atbilstoši pusotru gadu varēs šīs personas sagatavoties, sagatavot šīs vietas,» ideju izklāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pašvaldību negodīgajai komercpraksei uzliek iemauktus

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras valsts un pašvaldību, un to dibināto kapitālsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principu, skaidri definējot, ka tām jāievēro godīga konkurence.

Par šo lēmumu gandarījumu paudusi jau Konkurences padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt nav pārsteigums, ka zināmas bažas izteikusi Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atkārtoti ir norādījusi, ka konkurences pārkāpumu līderos ir pašvaldību uzņēmumi, kas kropļo tirgu un darbojas uz subsīdiju principa. Diemžēl līdz šim Konkurences padomei nav bijušas pilnvaras vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem, taču tās ir iegūtas ar pieņemtajiem grozījumiem.

Faktiski pašvaldību uzņēmumu pastāvēšanai ir attaisnojums tikai tad, ja tie darbojas tajās tirgus nišās, kurās nav privāto spēlētāju. Piemēram, kādā mazā pašvaldībā nav privāto uzņēmēju, kas nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamu pakalpojumu. Tādā gadījumā to var darīt publiskais sektors. Diemžēl pašvaldības par vara makti vēlas darboties jomās, kurās ir pietiekami daudz privāto uzņēmumu. Lai minam kaut vai Rīgas ūdeni un «ģeniālo» domu Rīgā dibināt pašvaldības aptiekas. Protams, Konkurences padome negrasās vērsties pret tiem pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar godīgu konkurenci. Taču pārsvarā gadījumu ar to ir problēmas. Galvenais iemesls – pašvaldības uzņēmumi nedarbojas tikai ar pašu gūtajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, kā to dara privātais bizness, bet tiek subisdēti no pašvaldībā dzīvojošo samaksātajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Konkrēta ieteicamā maksa par braucienu taksometrā rada cenu paaugstināšanas riskus

LETA, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome uzskata, ka Latvijas Taksometru arodbiedrības lēmums ieviest konkrētu ieteicamo maksu par braucieniem atsevišķos maršrutos, var radīt risku, ka šāds ieteikums var kalpot par iemeslu nepamatotai cenu paaugstināšanai un saskaņošanai, īpaši to taksometru pārvadātāju vidū, kas šos braucienus var veikt un veic par lētāku maksu, aģentūru LETA informēja Konkurences padome.

Konkurences padome norādīja, ka izmaksas, kas veido tarifu, katram pārvadātājam atšķirībā no automašīnu veida, nolietojuma, skaita, tehniskā stāvokļa, vadītāju darba algām utt. var būtiski atšķirties. Līdz ar to katram pārvadātājam tarifs arī ir atšķirīgs.

Konkurences padome informēja, ka konkurences tiesību praksē viens no biežāk izplatītajiem aizliegtu vienošanos veidiem skar nozaru asociāciju lēmumus vai vienošanās par cenām. Lai arī maksimālo cenu noteikšana pati par sevi neierobežo godīgu konkurenci un pat aizsargā patērētāju, neliekot tam pārmaksāt un vienlaikus saglabājot cenu dažādību, tomēr minētajā gadījumā ir rūpīgi jāvērtē risks, vai arodbiedrības biedri ar zemākām reālajām izmaksām par braucieniem šīs vienošanās rezultātā nepamatoti nepaaugstina cenas līdz minētajam līmenim, tādējādi faktiski īstenojot aizliegtu vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt videokameras, kas fiksēs sarkanās gaismas šķērsotājus

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

KP: Iecere tehniskās apskates sniedzējus izraudzīties publiskā iepirkumā nerisinās tirgus problēmas

Db.lv, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 11. decembrī, Ministru kabinets skata Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē». Konkurences padome (KP) uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības, informē KP.

SM sagatavotais ziņojums ir cieši saistīts ar KP 2018. gada jūlijā noslēgto tirgus uzraudzību «Konkurences ierobežojumi transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā», kur KP konstatēja būtiskus konkurences ierobežojumus transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā Latvijā, kā arī saskatīja VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) rīcībā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pazīmes.

KP neatbalsta SM ieceri, ka uzņēmēji, kas pēc 2023. gada varētu sniegt transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, tiks izraudzīti publiskā iepirkumā uz desmit gadu periodu, jo tas ļautu saglabāt tirgū atsevišķu sabiedrību monopolstāvokli reģionos, piešķirot tām ekskluzīvas tiesības caur iepirkumiem uz 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs minerālmēslu izplatītāja United Chemical Company Uralchem apvienošanos ar Uralkali

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome vērtēs saņemto Krievijā reģistrētā minerālmēslu izplatītāja AS "United Chemical Company Uralchem" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār kālija produktu ražotāju AS "Uralkali", liecina paziņojums Konkurences padomes mājaslapā.

Konkurences padomes norāda, ka "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumu darbība saistīta ar minerālmēslu, galvenokārt, slāpekļa un fosfātus saturošu un kompleksu kālija mēslojumu un ķīmisko vielu izplatīšanu. Savukārt "Uralkali" darbība ir saistīta ar kāliju saturošu produktu jeb potašu ražošanu un eksportu, pārvaldot visu tā ražošanas ķēdi - no potašu rūdas ieguves līdz tā piegādei patērētājiem visā pasaulē.

Konkurences padomei apvienošanās ir paziņojama, jo Latvijā ķīmisko produktu eksporta un loģistikas tirgū darbojas vairāki ar "United Chemical Company Uralchem" un "Uralkali" saistītie uzņēmumi.

Latvijā "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmums SIA "Uralchem Trading" pārdod un reklamē tā produktus, "Trading House HaloPolymer" darbojas fluorpolimēru produktu tirgū un piegādā tirgum ķīmiskos produktus, bet SIA "Riga Fertilizer Terminal" nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu un īstermiņa uzglabāšanu. Vienlaikus SIA "Ventamonjaks" pamatdarbības veids ir amonjaka saņemšana, glabāšana, transportēšana un eksports, bet "Uralchem-Trans" ir loģistikas struktūrvienība. "Uralkali" Latvijā pārstāv "Uralkali Trading", ar kura palīdzību tiek eksportēta "Uralkali" produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā gribēsim, tā darīsim jeb kaut tā konkurence izputētu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) varētu izrādīt interesi par jurista Mārtiņa Krieķa esamību zāļu ražotāja «Olainfarm» padomē, sacīja «Olainfarm» bijušais padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Viņš pauda viedokli, ka Krieķis atrodas tiešā interešu konfliktā. «Droši vien, ka KP varētu par šo izrādīt interesi, jo Krieķa kungs ir zāļu ražotāja AS »Grindeks« līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana kunga piederoša uzņēmuma valdē. Tā informācija varētu plūst visādos veidos,» atzina Kalviņš.

Kalviņš gan nekomentēja, vai Lipmans būtu ir ieinteresēts «Olainfarm».

Runājot par savu turpmāko sadarbību ar «Olainfarm» pēc izmaiņām uzņēmuma padomē, Kalviņš sacīja, ka viņa sadarbība ar «Olainfarm» ir beigusies. «Latvijas Organiskās sintēzes institūtam ir zināmas līguma saistības, bet es neesmu iesaistīts nevienā no viņu projektiem,» norādīja Kalviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Zem konkurences uzraugu lupas

Māris Ķirsons, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Konkurences padome padziļināti pētīs pārtikas mazumtirdzniecības, farmācijas, finanšu un apdrošināšanas jomas, vienlaikus pastiprināti raudzīsies uzņēmumu apvienošanas darījumos, lai novērstu tirgus kropļošanu.

Tādu prioritāšu plānu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņa norāda, ka jautājumi saistībā ar konkurenci kļūst arvien aktuālāki. Turklāt arvien būtiskāku lomu šajā problēmā rada viedā ekonomika un tās radītās iespējas. S. Ābrama norāda, ka godīgas konkurences jomā svarīgs ir ne tikai uzraugs, kurš seko tam, kas un kā notiek tirgū, bet arī tas, kā godīgu vai - otrādi - negodīgu konkurenci vērtē sabiedrība, uzņēmēji. S. Ābramu satraucot 2018.gada sabiedriskās domas aptaujas dati, jo tie rāda, ka katrs desmitais uzņēmējs būtu gatavs apzināti iesaistīties konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenas, lai nopelnītu, un tikai 27% aptaujāto neesot droši par šādu rīcību. Savukārt 8% aptaujāto pašvaldību būtu gatavas atbalstīt savas kapitālsabiedrības iesaisti konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenu, lai nopelnītu, bet šajā jautājumā 37% respondentu par to nav droši. «To redzu arī ikdienas darbā kā priekšrocību radīšanu no pašvaldības sev piederošajai kapitālsabiedrībai vai citiem tīkamiem uzņēmumiem,» uzsver S. Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts, aģentūrai LETA sacīja «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

Rebenoks atzīmēja, ka juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. «Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali,» skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka «Olainfarm» nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Savukārt, runājot par Irinas Maliginas lomu kopējā mantojuma aizgādniecībā, Rebenoks skaidroja, ka viņas aizgādņa funkcija ir beigusi eksistēt, jo «mantinieces mantojuma apliecības ir izņēmušas. Tagad katrs mantinieks var rīkoties patstāvīgi», taču tas neizslēdz nepieciešamību pēc kopīgiem lēmumiem, kas nākotnē attieksies uz uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD: 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilo telefonu

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Db.lv, 01.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija kategoriski nepiekrīt Konkurences padomes paziņojumam, ka tehnisko apskašu nozare neatbilst Eiropas Savienības tiesību normām, kropļo tirgu un konkurenci

Konkurences padome (KP) pēc apjomīga pētījuma veikšanas paziņojusi, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārraudzītā tehnisko apskašu nozare neatbilst prasībām un iesaka risinājumu – tehniskās apskates var veikt autoservisos un remontdarbnīcās. Šim uzstādījumam kategoriski nepiekrīt CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

Nepieļauj zem viena jumta

«Kaut kas tāds Latvijā iepriekš nav pieļauts pat idejas līmenī. Tas, ka šo pakalpojumu varētu sniegt servisi! Servisa uzdevums ir remontēt automobiļus, bet tehniskajā apskatē tos pārbaudīt. Šobrīd situācija ir līdzīga, kā tas bija būvniecībā pirms vairākiem gadiem, kad apgalvoja, ka celtnieki jau slikti neceļ, šo jomu kontrolēt nav nepieciešams,» uzsver J. Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru