Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Medicīnas pakalpojumu tirgū ir noteikumi, kas grauj ārstu profesionālās iespējas un samazina pacientu izvēli

Žanete Hāka, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Medicīnas pakalpojumu tirgus uzraudzības ietvaros Konkurences padome (KP) apzinājusi nozares regulējuma un pārvaldības nepilnības, kas kropļo konkurenci un Latvijā liedz samazināt šo pakalpojumu cenas un palielināt pieejamību, informē KP.

KP konstatēja, ka Latvijā ar Ministru kabineta noteikumiem ir izvirzītas nepamatotas un teju neizpildāmas prasības, lai jaunatvērta ārsta privātprakse vai veselības centrs varētu sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus. Tā kā, nesniedzot valsts apmaksātos pakalpojumus, jaunai medicīnas iestādei var būt grūti vai pat neiespējami piesaistīt pietiekamu pacientu skaitu un iekarot vietu tirgū, būtībā Ministru kabineta noteikumi nesamērīgi ierobežo ārstu iespējas veidot privātprakses.

Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē, šāds konkurences ierobežojums ne vien tūlītēji samazina patērētājiem pieejamo pakalpojumu skaitu, bet potenciāli samazina varbūtību saņemt lētākus, ērtāk pieejamus, kvalitatīvākus vai kā citādi labākus pakalpojumus.

Būtisks ir arī ārstu profesionālajai izaugsmei nodarītais kaitējums.

KP priekšsēdētāja S.Ābrama uzsver: «Laikā, kad arvien skaļāk izskan pacientu sūdzības par medicīnas pakalpojumu dārdzību un nepieejamību, savukārt ārstu atalgojums un karjeras iespējas nereti liek augsti kvalificētiem speciālistiem lūkoties pēc darba ārvalstīs, Latvijā ir spēkā noteikumi, kas vienlaikus grauj ārstu personiskās profesionālās dzīves iespējas Latvijā un samazina pacientu izvēli.»

Līdztekus ierobežojumiem ārstiem KP konstatēja arī citus apstākļus, kas ietekmē cenas un pakalpojumu pieejamību.

Tā laikus nepārskatītas valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas palielina maksas ārstniecības pakalpojumu cenas, jo notiek šķērssubsidēšana – bezmaksas pakalpojumu izmaksas, ko nesedz valsts piešķirtais finansējums, tiek apmaksātas no maksas pakalpojumu ienākumiem.

Savukārt nepārskatāma un grūti pieejama informācija kavē pacientu iespējas izvēlēties ātrāk pieejamos vai lētākos pakalpojumus.

Par saviem secinājumiem KP ir informējusi Veselības ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē un nesasniedz noteikto mērķi

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, informē VK.

Revīzijā tika vērtēta ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Undīne Šulca.

Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.

Šulca norādīja, ka 2018.gadā papildu 13,2 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai, ļaujot nodrošināt ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu vairāk nekā 137 000 pacientu, kā arī vairāk nekā 29 000 pacientu kompensējamos medikamentus.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 28,6 miljonus eiro, tostarp ambulatorajai aprūpei - 12,6 miljonus eiro. Tādējādi tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms par 434 800 un samazinātas gaidīšanas rindas uz pakalpojumu saņemšanu par 15% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Plānots, ka tas ļaus samazināt arī ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu par 16,2 dienām, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, savukārt ambulatoro speciālistu pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu par 40,2 dienām - no 100,48 līdz 60,28 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Medicīniskā uzraudzība caur viedtelefonu

Jānis Vēvers, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom izstrādājis telemedicīnas risinājumu, kas pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā ļaus sekot līdzi topošo māmiņu veselībai ar mobilās lietotnes palīdzību. Līdz ar grūtniecības uzraudzību ārsti šādu risinājumu izmantos hipertensijas pacientu uzraudzībai

Gaidības topošajām māmiņām ir skaists un vienlaikus satraucošs dzīves posms. Lai arī internetā informācijas ir pārpārēm, ar ķermeni un emocionālo pasauli notiekošās izmaiņas nodarbina prātu un vienu pēc otra «ražo» jautājumus, ko ļoti gribētos apspriest ar ārstu. Bet katra sīkuma dēļ pie speciālista neaizskriet.

Jau no aprīļa dažām jaunām sievietēm grūtniecības novērošanas posms aizritēs mazliet citādi – daļēji attālināti, bet vienlaikus daudz ciešākā ārsta uzraudzībā. Viņas piedalīsies tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom telemedicīnas risinājuma pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā. Grūtnieču un hipertensijas slimnieku uzraudzība ir tikai pirmais solis telemedicīnas risinājuma izstrādnē, kam sekos vēl citas pacientu grupas, kuriem nepieciešama novērošana vai uzraudzība, drīzumā – arī dažādām rehabilitācijas programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sazobē ar ekonomiku

Anda Asere, 13.05.2020

Ilga Urtāne, SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts valdes priekšsēdētāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts pakāpeniski atsāk plānveida pacientu pierakstu, kuru ārstēšana aprīlī un martā bija atlikta, bet vidēji dienā pacientu skaits ir samazinājies par 70%, bet ienākumi - par 60%.

"Zobārstniecības nozari, tai skaitā RSU Stomatoloģijas institūtu, Covid-19 izraisītā krīze skāra īpaši. Lai nodrošinātu akūto palīdzību, Institūtā strādāja tikai 20 ārsti no 150. Finansiāli visvairāk cieta zobārstniecības un mutes un sejas žokļu ķirurģijas speciālisti, jo 94% no Institūtā strādājošiem ārstiem ir Rigas Stradiņa Universitātes docētāji, kuri, nepārtraucot attālinātās apmācības procesu, nevarēja saņemt ne bezdarbnieka, ne dīkstāves pabalstu, tādējādi finansiāli zaudēja lielāko ienākumu daļu. Dīkstāves pabalstu izmanto vidējais medicīniskais personāls un atbalsta personāls," stāsta Ilga Urtāne, SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Jūras medicīnas centrs veiks investīcijas, lai piesaistītu vietējos un ārvalstu pacientus

Db.lv, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) turpina piesaistīt jaunus vietējos un ārvalstu pacientus, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Par vienu no 2017. gada attīstības virzieniem pērn noteikta ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaiste. Šāda pieeja līdzās piedāvāto pakalpojumu pilnveidošanai 2017. gadā veicināja ārvalstu pacientu skaita pieaugumu, kā arī sekmēja to, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido Veselības inspekcija.

Līdzās veiksmīgajai ārvalstu pacientu piesaistei 2017. gadā aktīvi popularizējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem, LJMC nodrošināja arī Latvijā dzīvojošo pacientu skaita pieaugumu.

LJMC 2018. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2018. gada budžetā paredzētajā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģimenes ārsti neparakstīs vienošanos un turpinās streiku, mainot tā formu

LETA, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu, žurnālistiem paziņoja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

«Izskatot priekšlikumus, redzam, ka nekas nav mainījies, un pat tie vienošanās priekšlikumi, kas panākti tikšanās laikā, nav iekļauti. Mēs neejam uz vienošanos un neparakstām to,» paziņoja Veide.

Viņa norādīja, ka, redzot situāciju un saņemot pacientu zvanus, nolemts mainīt protesta formu. «Streiku turpinām, bet mainām formu,» sacīja Veide.

Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacienti, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Premjers jaunos ārstus aicina «turēt gaišu skatu»

LETA, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram jaunajam cilvēkam varu ieteikt turēt gaišu skatu, norādīts uz jauno ārstu gatavošanos protestiem, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

«Mēs valstī esam divi miljoni, faktiski maz. Un labi, ka maz tādā ziņā, ka mēs varam, ja apņemamies, sakārtot savas sistēmas, un arī veselības aprūpes sistēmu mēs sakārtosim,» sacīja premjers.

Kariņš atgādināja, ka šī valdība strādā aptuveni deviņus mēnešus un solīja, ka sistemātiski tiks sakārtots viss, kas ir jāsakārto. «Mēs esam sapratuši, ka veselības aprūpe ir augsta prioritāte,» viņš uzsvēra.

Premjers atgādināja, ka veselības nozarei nākamgad ir paredzēti papildi 50 miljoni eiro, bet kopējais budžets būs 1,2 miljardi eiro jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta. Viņš atzina, ka tas ir par maz, bet «virziens ir».

«Jāturpina meklēt, kā varam palielināt finansējumu. Un arī jāsakārto sistēma, lai tā būtu efektīvāka [..],» teica Kariņš, piebilstot, ka otrais jautājums ir veselības ministres atbildība un viņai ir pilns Kariņa atbalsts šajos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēdz mediķus

LETA, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#EM mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki

Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.

Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Drīz uzsāks jauno līgumu slēgšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem

Žanete Hāka, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu savlaicīgu 2018.gada līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slēgšanas procesu, Nacionālais veselības dienests (NVD) pakalpojumu sniedzējiem piedāvās noslēgt jaunus un uzlabotus līgumus, informē Veselības ministrija.

Novembra beigās līgumus plānots izsūtīt primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, pēc tam arī sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu un stacionāro pakalpojumu sniedzējiem.

Administratīvā sloga mazināšanas nolūkā primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas līgumu turpmāk plānots slēgt trīs gadu periodam. Lai informētu par finansējumu nākamajam gadam, NVD ik gadu pēc likuma par valsts budžetu izsludināšanas katram līgumpartnerim sūtīs finanšu paziņojumu. Savukārt, 2018.gada prognozējamo finansējumu NVD norādīs gan līguma pavadvēstulē, gan pēc budžeta pieņemšanas ar mērķi nodrošināt pārejas periodu. Līdzšinējā kārtība paredzēja ikgadēju līguma grozījumu veikšanu vai līguma noslēgšanu no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31. maijā Latvijas Ārstu biedrības telpās svinīgi tika pasniegtas piecas pasaulē izcilo ārstu brāļu Zariņu medicīnas studiju stipendijas, no kurām trīs tika piešķirtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu profesionālai attīstībai, izcilībai un studiju ceļojumiem. Zariņa stipendijas medicīnā pasniegt personīgi Rīgā bija ieradies Hārvarda universitātes ortopēdijas profesors Bertrams Zariņš.

Jauniedibināto stipendiju Akadēmiskā attīstība un izcilība 20 000 ASV dolāru vērtībā saņēma Aknu tranplantācijas vienība Stradiņa slimnīcas galvenā ķirurga Jāņa Vilmaņa vadībā. Kā norāda Jānis Vilmanis: «Komandas sastāvā ir ne tikai ķirurgi, bet arī gastroenterologi, anesteziologi un infektologs, kuri jau šogad dosies uz Portugāli, kur divu līdz trīs mēnešu laikā varēs piedalīties praktiskās operācijās. Šajā centrā ik gadu veic vairāk nekā 150 aknu transplantācijas. Šāds atbalsts ir ar īpašu pievienoto vērtību, jo pēc pirmās aknu transplantācijas Latvijā, kas notika pirms pieciem gadiem, šogad valsts ir apņēmusies uzsākt pirmo aknu transplantācijas operāciju apmaksu no valsts budžeta. Mūsu speciālisti jau pierādījuši, ka spēj sekmīgi veikt aknu tranpslantāciju Latvijā un atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Šī stipendija ir būtisks atbalsts, jo programmas ieviešanas izmaksās nav paredzēts īpašs finansējums mediķu apmācībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Profesionālās izglītības iestāžu attīstībā plāno ieguldīt 104,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot profesionālās izglītības modernizāciju, valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas turpmāko piecu gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā paredz ieguldīt 104,7 miljonus eiro, informē IZM.

Modernizācijas procesā tiks turpināta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, optimizējot administratīvos resursus, lai vienā mācību iestādē koncentrētu iespējami plašu profesionālo programmu klāstu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamība visos Latvijas reģionos. Tāpat ES fondu investīcijas ieguldīs, lai nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto programmu un mācību aprīkojuma atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī infrastruktūras uzlabošanai – dienesta viesnīcu, sporta un citu būvju modernizēšanai.

Aktivitātes tiks īstenotas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts 17 valsts dibinātu un IZM padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai. Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts 10 valsts dibinātu un Kultūras ministrijas padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Medicīnas tūrismam salauž kāju

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība tuvredzīgi atteikusies no medicīnas pakalpojumu eksporta attīstības stimulēšanas, neļaujot tautsaimniecībā ieplūst ārzemju pacientu naudai un pie viena vieglu roku atsakoties no labas iespējas noturēt medicīnas personālu Latvijā

Manā fokusā primāri ir atrisināt Latvijas pacientu problēmas, bet ārvalstu pacients nenoliedzami ir iespēja iegūt naudu. Tā, stājoties amatā, DB sacīja veselības ministre Anda Čakša (15.06.2016. DB). Nupat valsts no šīs peļņas iespējas tomēr ir atteikusies, nevis uzlabojot pāris gadus tapināto regulējumu, bet gan to norokot un vēl zemi piemīdot. Tas noticis, nespējot vai nevēloties saskatīt to, ka daļu vietējo pacientu problēmu varētu palīdzēt risināt tieši ārvalstu pacienti. Var manīt, ka te, iespējams, ir patraucējusi valsts un privātās medicīnas mačošanās, bet cietējs beigās būs arī mūsu pašu pacients.

Iedarbinot medicīnas tūrismu pienācīgā līmenī, tas blakus ekonomiskajiem ieguvumiem dotu iespēju Latvijā noturēt tos mediķus un medicīnas personālu, kas pašlaik nereti studē ar vienu vienīgu mērķi – par valsts naudu iegūt laba līmeņa augstāko medicīnisko izglītību Latvijā un, izraujot no rektora rokām diplomu, steigties krāmēt koferus ceļam uz Vācijas vai citu valstu klīnikām, kur mūsu jaunos (un arī vecos) speciālistus sagaida atplestām rokām un salīdzinoši dāsnu atalgojumu. Ja tādu spētu maksāt mūsu klīnikas un turklāt nodrošinātu skaitliski nozīmīgu pieprasījumu pēc speciālistiem, šī akūtā veselības sistēmas kaite samazinātos ievērojami. Argumenti, ka ārzemnieku apkalpošana nosūktu visus speciālistus, nestrādā, jo, pirmkārt, tad vismaz viņi paliktu savā zemē un, otrkārt, kāpēc ārvalstu pacientus nevarētu uzņemt arī valsts slimnīcās? Pašvaldības ieceri klupināja, jo tām nepatika ārstniecības iestādēm prasītā nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, taču tāda tiek piemērota jau pašlaik. Skatoties konkrētāk, neliekas nepareizi, ja nodokļu atlaides iet roku rokā ar kāda sanatorijas grausta reanimēšanu, augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstīšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Ārvalstu pacients galu galā dotu darbu ne tikai zobārstam vai onkologam, bet arī vietējam frizierim, taksistam un kabarē dziedātājam. Citzemju vārdzēju piesaistīšanas pretinieki, neizprot, ka vēršas pret mediķiem un viņu iespēju profesionāli realizēties savā dzimtajā zemē, par to saņemot adekvātu novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādāts risinājums medicīnas iestādēm, lai nodrošinātu iedzīvotāju identificēšanu un operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

No nākamās nedēļas Latvijas iedzīvotājiem tiks ieviesta iespēja attālināti pierakstīties pie ārsta, izmantojot veselības portālu datamed.lv, un saņemt attālinātas ārstu konsultācijas.

Sākotnēji būs iespējams pieteikties pie speciālistiem Rīgas 1. slimnīcā un LOR klīnikā. Ārsti attālināti varēs konsultēt pacientus, noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas, e-receptes.

Ārkārtas situācijā ārsti ar pacientiem sazinās dažādos tiešsaistes komunikācijas rīkos, tālruņos, e-pastos. Galvenā problēma ir pacienta identifikācija, ko nav iespējams veikt attālināti. Ārstniecības iestādēm jaunais risinājums palīdzēs precīzi identificēt pacientu un uzreiz iepazīties ar pieejamo medicīnas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) panākusi kompromisu ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Veselības ministriju (VM) par prasībām veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa pauda, ka šovakar divām pusēm izdevies vienoties pat pamatprasībām streika prasību ietvaros. Kozlovska gan piebilda, ka vienošanās oficiāli varētu tikt noslēgta vien pirmdien, kad to parakstīs veselības ministre Anda Čakša, Kučinskis un koalīcijas partiju vadītāji, tādējādi apņemoties pildīt solīto.

"Saprotu, ka pirmdien šie paraksti varētu būt par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, ieskaitot primāro veselības aprūpi, kā arī reformu, e-veselību un citām prasībām," teica Kozlovska.

Kozlovska skaidroja, ka saskaņā ar Streika likumu katra nozares pārstāvja dalība streikā bija brīvprātīga, savukārt streika juridisko vadību bija uzņēmusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kura attiecīgi arī var lemt par streika izbeigšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zāles pret interešu konfliktu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts finansējumā par medicīnas pakalpojumiem būtu ietverti līdzekļi, ko atvēlēt ārstu profesionālajai pilnveidei, farmāciju kompāniju aicinājumi sēsties lidmašīnā būtu mazāk saistoši

Vēlamies izglītotu personālu, un kāpēc gan mums to neizglītot par farmācijas kompāniju naudu. Šādu atbildi, vaicājot par farmācijas kompāniju iedabu pārlieku cieši «draudzēties» ar ārstiem, DB saņēma no veselības centru vadītājiem. Un viņus var saprast. Valsts sniegtās ārstu tālākizglītības iespējas aprobežojas ar vietējiem pasākumiem, bet apvāršņu paplašināšanu bieži nodrošina tieši zāļu firmas. Tāpat medikamentu uzcenojums aptiekās neietver farmaceitu kvalifikācijas celšanu. Arī šajā jomā palīgā nadzīgi steidzas farmācijas kompānijas. Te vietā ir pieminēt, ka lielāko zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, pērn bija vairāk nekā 725 milj. eiro, kas ir ļoti prāvs lēciens no aizpērnajiem 648 milj. No biznesa viedokļa raugoties, kompāniju centieni «sadraudzēties» ar ārstiem ir saprotami, dibinot attiecības un kopā apmeklējot kongresus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-veselības iespēja - efektīvāks veselības iestāžu darbs

Valdis Bergs, Mobilly TX valdes priekšsēdētājs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem – gandrīz katrs ir tajā saskatījis kādu nepilnību un kļūmi. Tā ir – ārsti un farmaceiti, arī pacienti ir pelnījuši ērtāku un pilnvērtīgāku E-veselības infrastruktūru. Nav šaubu, ka sistēma ir jāpilnveido, taču jāņem vērā, ka tās sakārtošana ir un būs nebeidzams process. Datu apstrāde aizvien tiks pilnveidota – parādīsies jaunas vajadzības un risinājumi, tāpēc ir svarīgi saprast, ko var un vajag uzlabot tieši šobrīd.

Manuprāt, aktuāli ir divi būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz efektīvāku resursu plānošanu veselības aprūpē: pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kā arī pacientu identifikācijas sistēma.

Ir apsveicami, ka Nacionālais veselības dienests pulcē ārstus, farmaceitus un veselības nozares organizācijas, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi E-veselībā ir aktuāli nozares cilvēkiem. Tomēr papildus diskusijai, piemēram, par uzlabojumiem e-recepšu un e-darbnespējas lapu darbībā, būtu jāaktualizē divi citi jautājumi, kas būtu jāiekļauj t.s. E-veselības trešās kārtas projektu sarakstā.

Pirmkārt, pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kas ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas veselības aprūpes iestādēm. Vienota rindu vadības sistēma padarītu efektīvāku pacientu plūsmu, jo šobrīd cilvēks var pierakstīties rindā pie interesējošā speciālista vairākās ārstniecības iestādēs, bet beigās apmeklēs tikai vienu. Ja pacients neatceļ vizīti, tad pārējo iestāžu speciālisti šo tikšanos būs ieplānojuši savos pieņemšanas kalendāros un rezultātā tiek zaudēta iespēja šajā laikā pieņemt kādu citu pacientu. Tas ir neefektīvs resursu patēriņš, ko varētu novērst, izveidojot minēto rindu vadības sistēmu. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šāda risinājuma nav, attiecīgā IT infrastruktūra būtu jāveido no jauna. Nosūtījumu un rindu vadības modulis varētu tikt būvēts kā papildinājums esošajai E-veselības infrastruktūrai. Jaunu moduļu pievienošana ir pasaulē pārbaudīts un aprobēts veids, kas ļauj pakāpeniski modernizēt lielas IT sistēmas, neiejaucoties to ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visvairāk medicīnas tūristu ierodas no Krievijas

Elīna Pankovska, 06.06.2018

Galerijā skatāmas fotogrāfijas, kas uzņemtas Veselības aprūpes forumā

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnas tūrismam ir potenciāls, bet priekšā vēl ir liels darbs, kā arī ir nepieciešams valsts atbalsts. Šobrīd Veselības ministrijas paspārnē darbojas arī darba grupa, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, un ir iezīmēti medicīnas tūrisma mērķa tirgi, kā arī definētas vēlmes, lai varētu panākt jēdzīgu atbalstu aktivitātēm ārvalstu tirgos, Veselības aprūpes forumā sacīja Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Pēc M. Rēvalda sacītā, atsaucoties uz Baltic Care datiem, visvairāk jeb aptuveni 24% no ārvalstu klientiem medicīnas iestādēm ir no Krievijas, otrajā vietā ierindojas Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (12%), bet trešajā vietā - medicīnas tūristi no citām NVS valstīm (11%). Tālāk seko Skandināvijas un Baltijas valstis, Vācija. «Viņi brauc, jo Krievijā medicīnas pakalpojumi ir zemas kvalitātes. Savukārt, amerikāņiem šķiet, ka te viss ir faktiski bez maksas, tomēr viņi ir jāpārliecina, ka par tik zemāk cenām, var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,» norāda M. Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru