Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzību plāno uzlabot ar jauniem tehniskiem rīkiem, atzina KP vadītājs Juris Gaiķis.

Gaiķis norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir stiprināt KP kapacitāti. "Tas attiecas gan uz personāla jautājumiem, gan uz dažādiem jaunievedumiem tehniskajā jomā, lai tehniskos rīkus vairāk varētu lietot tirgus uzraudzībā, un tā visa rezultātā panāktu lietu ātrāku un kvalitatīvāku izskatīšanu," klāstīja iestādes vadītājs.

Pēc viņa teiktā, KP plāno ieguldīt tehniskajos rīkos, kas strādātu paralēli KP ekspertu kompetencei, tādējādi nodrošinot plašāku tirgus uzraudzību un plašāka datu klāsta analīzi.

"Pagaidām tas ir ideju līmenis. Mums ir jāapzina labākās prakses un tas, kādas tehnoloģijas pasaulē tiek pielietotas informācijas analīzei. Tā ir informācija par notiekošo tirgū - cenas, uzņēmumu apgrozījumi, darbinieku skaits, algu līmeņi. Ja kādam lielākam tirgus spēlētājam parādās atšķirīga dinamika kādā vai visos raksturojošajos rādītājos, tad tas ir signāls, ka ir vērts pievērst lielāku uzmanību," skaidroja Gaiķis, piebilstot, ka jauno rīku ieviešana varētu notiks trijos gados.

KP vadītājs skaidroja, ka līdz šim šāda iniciatīva ir atdūrusies pret to, ka nav pieejams finansējums, un tādēļ arī ilgus gadus pie šiem jautājumiem nav strādāts.

"Tagad skatīsimies, kādi risinājumi ir kolēģiem citās valstīs. Tāpat ļoti plaša informācija ir citās iestādēs - Valsts ieņēmumu dienestā, Centrālajā statistikas pārvaldē, citur. Taču ir jāatrod pareizais algoritms, kā no šīs informācijas atlasīt to, kas ir vajadzīgs mums," piebilda Gaiķis.

Šie attīstības projekti ir paredzēti arī KP budžetā turpmākajiem trim gadiem.

Jau ziņots, ka Konkurences padomes (KP) administratīvās kapacitātes stiprināšanai šogad tiks atvēlēti papildu 178 039 eiro, otrdien nolēma valdība.

Minētos finanšu līdzekļus paredzēts izmantot, lai palielinātu mēnešalgas iestādes darbiniekiem, izveidotu divas amata vietas konkurences neitralitātes uzraudzības nodrošināšanai, izveidotu trīs amata vietas Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma uzraudzības nodrošināšanai un stiprinātu informācijas tehnoloģiju (IT) izmeklēšanas kapacitāti, izveidojot laboratoriju ar atbilstošu IT aprīkojumu digitālo pierādījumu efektīvākai un operatīvākai apstrādei un pieņemtu darbā IT speciālistu.

Tāpat valdība atbalstīja 2021.gada budžetā KP kapacitātes stiprināšanai papildu piešķirt 853 467 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs minerālmēslu izplatītāja United Chemical Company Uralchem apvienošanos ar Uralkali

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome vērtēs saņemto Krievijā reģistrētā minerālmēslu izplatītāja AS "United Chemical Company Uralchem" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār kālija produktu ražotāju AS "Uralkali", liecina paziņojums Konkurences padomes mājaslapā.

Konkurences padomes norāda, ka "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumu darbība saistīta ar minerālmēslu, galvenokārt, slāpekļa un fosfātus saturošu un kompleksu kālija mēslojumu un ķīmisko vielu izplatīšanu. Savukārt "Uralkali" darbība ir saistīta ar kāliju saturošu produktu jeb potašu ražošanu un eksportu, pārvaldot visu tā ražošanas ķēdi - no potašu rūdas ieguves līdz tā piegādei patērētājiem visā pasaulē.

Konkurences padomei apvienošanās ir paziņojama, jo Latvijā ķīmisko produktu eksporta un loģistikas tirgū darbojas vairāki ar "United Chemical Company Uralchem" un "Uralkali" saistītie uzņēmumi.

Latvijā "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmums SIA "Uralchem Trading" pārdod un reklamē tā produktus, "Trading House HaloPolymer" darbojas fluorpolimēru produktu tirgū un piegādā tirgum ķīmiskos produktus, bet SIA "Riga Fertilizer Terminal" nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu un īstermiņa uzglabāšanu. Vienlaikus SIA "Ventamonjaks" pamatdarbības veids ir amonjaka saņemšana, glabāšana, transportēšana un eksports, bet "Uralchem-Trans" ir loģistikas struktūrvienība. "Uralkali" Latvijā pārstāv "Uralkali Trading", ar kura palīdzību tiek eksportēta "Uralkali" produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Db.lv, 01.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) ir saņēmušas atbildes vēstuli no Konkurences padomes, kurā tā aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministru Danielu Pavļutu vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Konkurences padomes atbilde ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu Lietuvas Republikā reģistrētai sabiedrībai AB "Linas Agro Group" paplašināt darbību un iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Republikā reģistrētām sabiedrībām UAB "TABA Holding", AB "Kauno grūdai", AB "Vilniaus paukštynas", AB "Kaišiadoriu paukštynas", UAB "Kormoprom invest", AB "Zelve".

KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Holdingkompānijas AB "Linas Agro Group" kontrolē ir vairāki uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību arī Latvijā un kuru pamatdarbība ir mājputnu audzēšana, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mājputnu šķirņu selekcija, gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, lauksaimniecības izejmateriālu piegāde, loģistikas pakalpojumi un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība.

UAB "TABA Holding" un UAB "Kormoprom Invest" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība, savukārt AB "Vilniaus paukštynas" pamatdarbība ir mājputnu gaļas ražošana un konservēšana, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. AB "Kaišiadoriu paukštynas" nodrošina mājputnu audzēšanu, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mājputnu šķirņu selekciju, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, savukārt, AB "Zelve" nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Tikmēr AB "Kauno grūdai" pamatdarbība saistās ar dažādu lopbarības, miltu produktu, ātri gatavojamo pārtikas produktu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī mēslojuma un augu aizsardzības produktu vairumtirdzniecība, graudu elevatoru pakalpojumu nodrošināšanu un veterināro medikamentu vairumtirdzniecību, mājdzīvnieku barības ražošanas un vairumtirdzniecību, kā arī dezinfekcijas, deratizācijas un kvēpināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Petrol Property" un AS "VIADA Baltija" iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" degvielas uzpildes stacijām.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "Petrol Property" un SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" pamatdarbība pārklājas sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanā un pārvaldīšanā. Savukārt AS "VIADA Baltija" pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība, pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Plānotā darījuma ietvaros SIA "Petrol Property" iegūs izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" aktīviem, kuri šobrīd ir SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija" lietošanā, kura Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar preču zīmi "DINAZ". Darījuma rezultātā SIA "Petrol Property" iegūtos aktīvus jeb degvielas uzpildes stacijas nodos lietošanā AS "VIADA Baltija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas Konkurences padome pirmdien paziņoja, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigantam "Apple" piemērojusi desmit miljonu eiro naudassodu par maldinošiem apgalvojumiem attiecībā uz vairāku viedtelefonu "iPhone" modeļu ūdens izturības īpašībām.

"Apple" nav skaidri norādījis, ka šī iezīme pastāv noteiktos apstākļos, īpaši laboratorijas testos ar statisku un tīru ūdeni, nevis normālos lietošanas apstākļos, skaidro padome.

Padome savā ziņojumā norāda uz reklāmu apgalvojumiem attiecībā uz "iPhone 8", "iPhone 8 Plus", "iPhone XR", "iPhone XS", "iPhone XS Max", "iPhone 11", "iPhone 11Pro" un "iPhone 11 Pro Max" modeļiem.

Tāpat padome arī kritizējusi "Apple" par atrunu, ka viedtelefonu garantija nesedz šķidrumu izraisītus bojājumus, tai uzsverot, ka tādējādi tiek maldināti patērētāji.

Turklāt "Apple" atteikšanās nodrošināt garantijas remontu, kad attiecīgie "iPhone" modeļi guvuši šķidrumu radītus bojājumus, uzskatāma par agresīvu komercpraksi, konstatējusi Konkurences padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 24.novembrī pieņēmusi spriedumu, ar kuru nolemts atcelt Konkurences padomes (KP) 2019. gada 21. novembra lēmumu par naudas soda uzlikšanu "Depo" 701 811 eiro apmērā par pilnīgas informācijas nesniegšanu tiesā.

Jau ziņots, ka 2017. gada 4. oktobrī KP sodīja SIA "Depo DIY" ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī. "Depo" šim KP lēmumam kategoriski nepiekrita un pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā. Šī lieta vēl aizvien ir izskatīšanas procesā.

KP trim būvmateriālu tirgotājiem piemēro 5,78 miljonu eiro sodu 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA...

Tiesvedības procesa laikā Konkurences padome norādīja, ka lietas izmeklēšanas gaitā "Depo" neesot sniedzis tai pilnīgu informāciju, un pieņēma otru lēmumu par vēl viena naudas soda 701 811 eiro apmērā piemērošanu "Depo".

Jau ziņots, ka sods tika piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā.

Depo saņēmis 701 811 eiro naudas sodu 

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas...

Arī šo lēmumu "Depo" pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Ar 2020. gada 24. novembra spriedumu Administratīvā apgabaltiesa apmierināja "Depo" pieteikumu un atcēla KP 2019. gada 21. novembra lēmumu.

Kā informē uzņēmums, tad tiesa norādīja, ka nav pieļaujami tiesvedības laikā administratīvajā procesā ierobežot lietas dalībnieka tiesības iesniegt pierādījumus, uzsverot, ka ne no Konkurences likuma, ne citām Latvijai saistošām tiesību normām neizriet, ka ir pieļaujams ierobežot personas tiesības uz aizstāvību un sekojoši – uz taisnīgu tiesu.

Uzņēmums norāda, ka faktiski tiesa secināja, ka "Depo" ir pilnīgi izpildījis no Konkurences likuma un Administratīvā procesa likuma izrietošo pienākumu sadarboties ar iestādi, kas veic izpēti. Tādējādi Konkurences padomes secinājumi par "Depo" it kā pieļauto pārkāpumu ir bijuši nepamatoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konkurences padome atļāvusi Amber Beverage Group iegūt izšķirošu ietekmi pār Lido

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut "Amber Beverage Group Holding S.à r.l." iegūt kopīgu izšķirošo ietekmi pār AS "LIDO" ar jau esošajiem īpašniekiem.

KP nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēmusi par darījuma atļaušanu.

"Amber Beverage Group Holding S.à r.l." grupas uzņēmumu darbība Latvijā galvenokārt ir saistīta ar alkoholisko dzērienu ražošanu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, t.sk. alus vairumtirdzniecību, kā arī minēto dzērienu mazumtirdzniecību. Savukārt AS "LIDO" darbība ir saistīta ar bāru, restorānu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārtikas produktu, t.sk. alus izplatīšanu un mazumtirdzniecību.

Tādējādi apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts alus izplatīšanas un mazumtirdzniecības tirgus, kurā gan "Amber Beverage Group Holding S.à r.l.", gan AS "LIDO" tirgus daļas ir nelielas, un uzņēmumu darbības koncentrācija būs nenozīmīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cēsu alum ļauts iegūt izšķirošu ietekmi pār Piebalgas alu

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "Piebalgas alus", informē KP.

KP atļāvusi darījumu, jo nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei.

Konkurences uzrauga pārstāvji skaidroja, ka "Cēsu alus" pamatdarbība ir alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, savukārt "Piebalgas alus" nodarbojas ar alus un kvasa ražošanu, kā arī to vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

"Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, alus vairumtirdzniecības tirgus turpmākai izplatīšanai viesnīcu, restorānu, bāru un kafejnīcu telpās Latvijā, alus vairumtirdzniecības tirgus izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos Latvijā, alus mazumtirdzniecības tirgus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, bezalkoholisko gāzēto dzērienu mazumtirdzniecības tirgus Latvijā un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, vairumtirdzniecības tirgus Latvijā," skaidro KP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkurences padome atļauj minerālmēslu un ķīmisko vielu izplatītāju apvienošanos

Db.lv, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru Krievijas Federācijas AS "United Chemical Company Uralchem" iegūs izšķirošu ietekmi pār Krievijas Federācijas AS "Uralkali". KP konstatējusi, ka minētā apvienošanās neietekmēs konkurenci, tāpēc lēmusi par darījuma atļaušanu.

Apvienošanās ir saistīta ar minerālmēslu un ķīmisko vielu izplatīšanu vairāku valstu teritorijās, tai skaitā Latvijā. AS "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumi Latvijas teritorijai piegādā slāpekli un fosfātus saturošos un kompleksos kālija minerālmēslus, savukārt AS "Uralkali" ražo un eksportē kālija saturošus produktus jeb potašu.

AS "United Chemical Company Uralchem" pieder vairāki saistītie uzņēmumi Latvijā, kas pārdod un reklamē tās produktus ārpus Krievijas Federācijas, piegādā Latvijas tirgum minerālmēslus un ķīmiskos produktus, darbojas Latvijas fluorpolimēru tirgū, nodarbojas ar minerālmēslu loģistiku. Savukārt AS "Uralkali" grupu Latvijā pārstāv uzņēmums, ar kura palīdzību tiek eksportēta AS "Uralkali" produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ekspress veikalu atvēršana nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru

Db.lv, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija otrdien rosinās valdībai ļaut strādāt visiem tirgotājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Esam paredzējuši, ka strādāt var visi tirdzniecības uzņēmumi, bet ierobežotos apstākļos," sacīja Vitenbergs, piebilstot, ka piedāvāts noteikt stingrākas prasības attiecībā uz to, cik cilvēku var būt veikalā, proti, vienam pircējam nodrošinot 25 kvadrātmetrus, kā arī rosināts noteikt, ka veikaliem jānodrošina atbildīgais, kurš kontrolēs prasības ievērošanu attiecībā uz veikalā pieļaujamo pircēju skaitu.

"Mums, kā Ekonomikas ministrijai, ir ļoti svarīgi, ka spēj strādāt visi komersanti vienādos apstākļos. Šobrīd situācija ir stipri dažāda - ir uzņēmumi, kuri var strādāt, ir uzņēmumi, kuri nevar strādāt, ir tādi uzņēmumi, kuri var strādāt daļēji," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze, kuru radījusi COVID-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei.

Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka COVID-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas u.c. vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces u.c. Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus.

Ierobežojumi tirdzniecībā varētu saglabāties 2-3 nedēļas 

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas,...

Vienlaikus, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo un vidējo uzņēmumu ierobežotās finansiālās iespējas, lai pārorientētu darbību uz interneta vidi, jau pašlaik nostiprina vadošo tirdzniecības tīklu pozīcijas tirgū, kas ietekmēs tirgus attīstību arī ilgtermiņā.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Kā norāda OECD, mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ir visbūtiskāk cietuši no COVID-19 krīzes. Ieviestie tirdzniecības ierobežojumi šos uzņēmumus skar vissmagāk, tādējādi pastāv risks to maksātnespējai. Tas rada KP bažas, ka ilgtermiņā būtiski paaugstināsies koncentrācija vairākos tirgos jeb ievērojami pieaugs tirgus daļas tiem uzņēmumiem, kas jau pašlaik ir spēcīgāki un kas spēs izdzīvot krīzi.

Vienlaikus pašlaik mazo tirgus dalībnieku bankrotēšana un iziešana no tirgus var novest pie tā, ka Latvijas ekonomika zaudēs uzņēmumus, kas potenciāli varētu attīstīties par nozīmīgiem un efektīviem tirgus spēlētājiem nākotnē.

Tāpat pastāv riski, ka tieši vadošie tirgus dalībnieki varētu izmantot COVID-19 krīzes situāciju, lai ar sev izdevīgākiem nosacījumiem, apvienotos ar grūtībā nonākušajiem konkurentiem, tādejādi stiprinot gan savu pozīciju, gan likvidējot konkurentus un kopumā palielinot koncentrācijas līmeni tirgū.

KP norāda, ka nevienlīdzīga konkurences situācija starp komersantiem veidojas arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tie paredz, ka nomnieki, kas iznomā telpas no publiskas personas – valsts vai pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām - , var saņemt nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma maksas vai līgumsoda. Šādi atvieglojumi un priekšrocības nav pieejamas nomniekiem, kas iznomā telpas no privātām personām.

Kopš COVID-19 pirmā viļņa 2020. gada pavasarī, kā arī šogad KP ir saņēmusi vairākas sūdzības par šo nevienlīdzību. No sūdzībām izriet, ka privātajiem tirgus dalībniekiem, kas iznomā telpas, ir ierobežota iespēja samazināt nomas maksu krīzes skartajiem nomniekiem. Pašlaik nomnieku darbība ir ierobežota un tie negūst ienākumus un tādējādi nespējot segt regulāros maksājumus par telpu nomu un patērētajiem pakalpojumiem. Krīzei ieilgstot, šāda situācija var novest pie uzņēmumu, īpaši mazo komersantu iziešanas no tirgus.

KP ieskatā šīs problēmas novēršanai būtu jārod risinājums, lai atbalsts nomas maksas segšanai sasniegtu arī nomniekus, kuru telpu iznomātāji ir privātpersonas, nevis publiskas personas. Sniegtajam atbalstam vienlaikus būtu jāveicina krīzes dēļ radušos zaudējumu vienlīdzīgu sadali starp nomniekiem un iznomātājiem. Augstākminētais KP izpratnē veicinās vienlīdzīgus situāciju starp tirgus dalībniekiem un ātrāku ekonomiskas aktivitātes atsākšanos pēc ierobežojumu pilnīgas vai daļējas atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kadru mainību valsts pārvaldē saista ar nekonkurētspējīgo atalgojumu, izdegšanu un politisko ietekmi

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstā kadru mainība valsts pārvaldes vadībā saistīta ar nekonkurētspējīgo atalgojumu un izdegšanu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pārrunājot jautājumu par atalgojumu valsts pārvaldē, deputāti un piesaistītie eksperti skāra arī jautājumu par augsto kadru mainību valsts pārvaldē.

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda,...

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša stāstīja, ka kopumā kadru mainība valsts pārvaldē ir līdz 23%. Lielākā kadru mainība ir speciālistu grupā, bet sistēmiskas problēmas esot arī vadības līmenī, tādējādi tiek tērēti valsts resursi gan jaunu cilvēku piesaistē, gan viņu apmācīšanā.

Kā vienu no problemātiskākajiem gadījumiem Vintiša izcēla kadru mainību Konkurences padomē, kur nomainījušies 33% darbinieku. Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojā esot amata grupas, kur kadru mainība ir pat 100%.

Citskovskis norādīja, ka kadru mainībai ir dažādi iemesli, no kuriem viens ir ar privāto sektoru nekonkurētspējīgais atalgojums. Tāpat Valsts kancelejas direktors piebilda, ka amatus augsta līmeņa vadītāji pamet izdegšanas un atbalsta trūkuma dēļ.

Savukārt viena no problēmām, kāpēc darbam valsts pārvaldē grūti piesaistīt ekspertus no privātā sektora, ir politiskās ietekmes aspekts. Pēc Valsts kancelejas direktora teiktā, eksperti, nākot strādāt valsts pārvaldē, vēlas būt droši, ka viņu amats netiks pakļauts politiskam spiedienam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – strādājošie uzņēmēji atbalsta gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu, gan labu pārvaldību ostās, taču viņi ir nemierā ar to, ka nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums un lēmums par reformu pieņemts bez pienācīgām diskusijām.

15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Viņi norāda, ka politiķi jaunās reformas jeb “kapitālā remonta” nepieciešamību pamato ar to, ka ostās turpmāk jādarbojas tikai kapitālsabiedrībām ar skaidru un efektīvu pārvaldes modeli, labu pārvaldību un caurspīdīgumu, gan neņemot vērā ostās darbojošos līdzšinējos komersantus, kuri faktiski ir galvenie ienākumu nodrošinātāji ostu pārvaldēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vērtē SIA "Piebalgas alus" pievienošanu kompānijai AS "Cēsu alus", informē KP.

"Cēsu alus" un "Piebalgas alus" pamatdarbība pārklājas alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī sidra vairumtirdzniecībā.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas - 19.marta - jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem. KP var arī lemt par papildu izpētes sākšanu.

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu 

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts...

"Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas," skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Jau ziņots, ka "Cēsu alus" iegādāsies visas "Piebalgas alus" kapitāldaļas, taču iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas KP.

2019.gadā "Piebalgas alus" strādāja ar 4,173 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 45 158 eiro apmērā pretstatā peļņai 2018.gadā. "Piebalgas alus" kapitālā 49% pieder SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% pieder politiķa Jāņa Dūklava (ZZS) ģimenei.

"Cēsu alus" 2019.gadā strādāja ar 62,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 3,8% - līdz 4,057 miljoniem eiro. "Cēsu alus" kapitālā 99% pieder Somijas koncernam "Olvi".

Komentāri

Pievienot komentāru