Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Kafejnīcu tīklam Starbucks būs jāšķiras no 2,76 miljardiem ASV dolāru, lai apmaksātu Kraft Foods radītos zaudējumus jeb, pareizāk sakot, negūtos ieņēmumus, lēmusi ASV šķīrējtiesa.

Kraft un Starbucks strīds ir par iepakotas Starbucks kafijas pārdošanu. Kraft sāka pārdot Starbucks kafiju 1998. gadā, vienojoties ar kafejnīcu ķēdi, ka pārdošana norisināsies līdz 2014. gada martam. Tomēr Starbucks lēma pārtraukt līgumu 2010. gadā, apsūdzot, ka Kraft Foods nepilda līgumā noteiktās saistības, ziņo BBC.

Saķeršanās rezultējusies šķīrējtiesā, Kraft norādot, ka uzņēmums no iepakotās Starbucks kafijas pārdošanas spējis uzbūvēt biznesu, kura vērtība gadā sasniedz 500 miljonus ASV dolāru.

Tiesa lēmusi, ka Starbucks būs jāmaksā Kraft 2,23 miljardus ASV dolāru par radītajiem zaudējumiem biznesam, kā arī vēl 527 miljonus ASV dolāru par papildu izmaksām, piemēram, juridisko pakalpojumu izmaksām.

Trešdien, 6. augustā Kraft Foods Inc. (KFT) parakstīja līgumu par Kraft Foods sāļo uzkodu biznesa Skandināvijas un Baltijas valstīs pārdošanu FEPCO 1 AS, Herkules Privāto akciju fonda filiālei, reģistrētai Norvēģijā.

Līgums ietver Kraft vadošo Estrella un Maarud sāļo uzkodu zīmolu pārdošanu Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā un Taffel čipsu zīmolu Dānijā, kā arī īpašumus un ražotnes Norvēģijā, Zviedrijā un Lietuvā. Kraft paredz, ka pircējam pievienosies aptuveni 360 darbinieku no piecām dažādām atrašanās vietām. Šobrīd, pārdošanas līgums, pirms tā apstiprināšanas, tiek saskaņots un ir sagaidāms to pabeigt līdz šī gada beigām.

“Kraft šis ir saprātīgs solis un tas piedāvā izcilu atrašanās vietu mūsu Skandināvijas un Baltijas valstu sāļo uzkodu biznesam” tā Piero Kapici (Piero Capizzi), VP Tirgus & Klientu attīstības vadītājs Skandināvijā un Centrāleiropā. “Laikā, kad minētajos reģionos Estrella un Maarud zīmoli ir iecienīti pircēju vidū, šis piedāvātais darījums ir saskaņā ar Kraft International’s stratēģiju – koncentrēties uz galvenajām produktu kategorijām, kurās varam nostiprināt savu konkurētspēju un paplašināt tirgu.”

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Laima, Gutta un Staburadze pārvaldītājas SIA NP Foods valdē notikušas izmaiņas, to pametot vienam valdes loceklim un viņa vietā stājoties citam.

Kopš 20. septembra NP Foods valdes locekļa amatā stājies Igors Ļitvinovs, savukārt Vladimirs Sapožins valdes locekļa amatu uzņēmumā ir pametis, liecina Lursoft dati.

Tādējādi patlaban NP Foods valdē darbojas tās priekšsēdētājs Rolands Gulbis un divi valdes locekļi - I. Ļitvinovs un Jekaterina Stuģe. Jau rakstīts, ka 15. jūnijā NP Foods valdes locekļa amatu pameta Vadims Vlasovs, kas kompānijas vadībā darbojās kopš 2010. gada janvāra. Šā gada februārī NP Foods valdi pameta arī Dans Bērtulis, kas valdes locekļa amatā bija kopš 2009. gada.

NP Foods pērn apgrozīja 39,75 milj. Ls, kas ir ievērojami mazāk nekā 2010. gadā, kad tika apgrozīti 53,32 milj. Ls. NP Foods peļņa bija 120,067 tūkst. Ls, kas ir 2,4 mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad NP Foods apgrozījums bija vairāk nekā 287 tūkst. Ls.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

AS «Dobeles dzirnavnieks» investējis 1,5 miljonus eiro aizvadītajā gadā atklātās pārslu ražotnes jaudas palielināšanā. Turpmāk tajā varēs pārstrādāt 50 000 tonnas graudu gadā - gandrīz divas reizes vairāk kā sākotnēji, informē AS «Dobeles dzirnavnieks» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

Patlaban šajā ražošanas līnijā top 14 dažādi graudaugu pārslu produkti.

«Redzot pārslu panākumus gan vietējā, gan arī eksporta tirgos, šī gada sākumā pieņēmām lēmumu par ražotnes jaudas palielināšanu. Nepieciešamās papildu iekārtas ir uzstādītas un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomus šajā līnijā dubultosim,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «graudaugu pārslas ir nākotnes produkts – veselīgas, ātri un ērti pagatavojamas, ideāli piemērotas mūsdienu steidzīgajam laika ritumam un cilvēku vajadzībām.»

Patlaban no realizētā pārslu apjoma aptuveni 80% veido eksports. Pārslas tiek eksportētas uz 25 valstīm. Galvenie pārslu eksporta tirgi ir Skandināvijas valstis, Vācija, Polija, Ēģipte, Nīderlande u.c. Līdz ar pārslu ražotnes jaudas palielināšanu, sagaidāms, ka nākamajā gadā eksporta valstu skaits palielināsies.

Korporācija Starbucks apņēmusies pielikt punktu tās aizvien sliktākajām attiecībām ar ASV pārtikas ražotāju Kraft. To kafijas uzņēmums šodien pavēstījis investoriem, ziņo guardian.co.uk.

Kraft, kura zīmoli ietver Cadbury un Maxwell House, ir piegādājis kafijas pupiņas ar Starbucks zīmolu lielveikaliem un citiem mazumtirgotājiem jau 12 gadus.

Taču abi uzņēmumi tagad dodas uz tiesu. Starbucks apsūdz Kraft darbinieku izslēgšanā no pārdošanas sanāksmēm, kā arī attiecību rezultātā iegūto zināšanu izmantošanā, lai laistu klajā savu kafijas zīmolu, un Starbucks tēla graušanā.

Starbucks analītiķiem akcentējusi, ka ir nolēmusi izbeigt vienošanos ar Kraft, cik ātri tas ir iespējams.

Hovards Šulcs (Howard Schultz), Starbucks vadītājs, sacījis, ka uzņēmums izskata citu uzņēmumu iegādes iespējas, lai izveidotu savu pārtikas veikalu biznesu.

Cadbury Plc - saldumu ražotājs, kas vakar noraidīja Kraft Foods Inc apvienošanās piedāvājumu, varētu piesaistīt arī citus «pielūdzējus», sākot no Nestle SA līdz Hershey Co, un tikt pārdots pat par 21 miljardu ASV dolāru, uzskata Bloomberg aptaujātie analītiķi.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Savukārt atraidītā kompānija Kraft Foods paziņojusi, ka tā turpinās censties pārliecināt Cadbury, kuras vērtība pēc noraidītā iegādes darījuma strauji pieauga. AFP aptaujātie analītiķi lēš, ka Kraft Foods savu 10.2 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciju vērto piedāvājumu vajadzētu paaugstināt par aptuveni 40%.

Cadbury atteikusies sniegt komentārus par to, vai par tās iegādi interesi ir izrādījušas arī citas kompānijas.

Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Londonas kafejnīca Cereal Killer Cafe pārdod brokastu pārslas visos iespējamos veidos, raksta Business Insider.

Kafejnīcu 2014.gadā atvēra dvīņu brāļi Alans un Gerijs Kīriji un tajā iespējams izvēlēties ēdienu no vairāk nekā 50 brokastu pārslu veidiem, kurus kafejnīca iepērk no visas pasaules, tajā skaitā, Dienvidāfrikas, ASV, Spānijas, Francijas, Jaunzēlandes un Austrālijas.

Patlaban Cereal Killer Cafe jau ir trīs kafejnīcas Lielbritānijā un Dubajā, Kuveitā un Katarā.

«Cereal Killer Cafe mēs nepārdodam tikai bļodiņu ar brokastu pārslām, mēs pārdodam brokastu pārslas visos iespējamos veidos,» komentē īpašnieks Alans Kīrijs, minot, ka piedāvājumā ir vistas fileja ar pārslām, pārslu piena saldējums un pat alkohols ar pārslām. Nesen Cereal Killer Cafe izveidojis savu brokastu pārslu zīmolu.

ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Latvijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestējusi Menard Port LLC piederošās 33,33% SIA NP Business centre kapitāldaļas, informē lietā par cietušo atzītā SIA NP Foods sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Mantas arests piemērots šā gada jūnijā uzsāktajā kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms.

«Šajā procesā par cietušo ir atzīts SIA NP Foods. Uzņēmumam ir pamatotas aizdomas, ka naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons, kas pēc publiski pieejamās informācijas ir ārzonā reģistrētā Menard Port LLC patiesā labuma guvējs,» teikts kompānijas paziņojumā.

NP Foods iesniegumā norādīts, ka konkrētajā kriminālprocesā iespējamās noziedzīgās darbības pret NP Foods u.c. kriminālprocesā iesaistītajiem Latvijas uzņēmumiem, M. Miķelsons pastarpināti veicis caur ārzonu uzņēmumu Menard Port LLC. Parasti šāda rīcība ļauj vainīgajai personai izvairīties no atbildības, kas iestājas par prettiesisku darbību veikšanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, gadījumā, ja M. Miķelsona prasību pret NP Foods atzīst par nepamatotu, cietušajam ir jāsaņem kompensācija par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem. Līdz ar to, NP Foods lūdzis kā nodrošinājumu piemērot, Menard Port LLC piederošajām 33,33% NP Business centre kapitāldaļām, aizliegumu atsavināt, apgrūtināt vai veikt jebkāda veida darījumus ar šīm daļām.

Brokastu pārslu ražotāja Kellogs Co produktu Corn Flakes un Rice Krispies ražošanā nākotnē varētu tikt izmantotas dabīgas piedevas, raksta Reuters.

109 gadus vecā kompānija, kuras ražotās brokastu pārslas jau desmitiem gadu ir populārs brokastu produkts, paziņojusi, ka līdz 2018. gada beigām savu brokastu pārslu un batoniņu ražošanā vairs neizmantos mākslīgās garšas piedevas un krāsvielas.

Kompānija norāda, ka 75% no Ziemeļamerikā tirgotajiem produktiem tiek ražoti bez mākslīgajām krāsvielām, bet vairāk nekā puse – bez mākslīgajiem garšas pastiprinātājiem.

Arī Cheerios pārslu ražotājs General Mills jūnijā ziņoja, ka līdz 2016.gadam plāno 90% pārslu ražot bez mākslīgajām piedevām, salīdzinot ar aptuveni 60% patlaban.

Līdz šim Kellogs ir mainījis ražošanu – no veselīgāku produktu ražošanas uz izmaksu samazināšanu. 2013.gadā kompānija sāka daudzgadu izmaksu griešanas plānu, un ietaupījumus izmanto, lai atsvaidzinātu savu Special K zīmolu un laistu tirdzniecībā veselīgākus produktus jaunos tirgos.

Otrdien Nasdaq Tallinn piemērojusi uzraudzības statusu uzņēmumam AS Premia Foods, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss piemērots saistībā ar uzņēmuma pirmdienas paziņojumu, ka tas pārdod saldējuma un saldēto produktu biznesu Baltijā un Krievijā, jo tas rada izmaiņas akciju emitenta aktivitātēs un sarežģī kompānijas akciju novērtējumu līdz brīdim, kamēr tiek noslēgts darījums, skaidro birža.

Db.lv jau rakstīja, ka Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstījis vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Lielbritānijas saldumu ražotāja Cadbury valde piekritusi ASV pārtikas ražotāja Kraft piedāvājumam pārdot kompāniju pēc tam, kad Kraft palielināja piedāvāto cenu, ziņo BBC.

Cadbury valde tagad runās ar uzņēmuma akcionāriem, cenšoties tos pārliecināt par ASV kompānijas izteikto piedāvājumu, kurš paredz pārdot Lielbritānijas saldumu ražotāja akcijas par 13.79 ASV dolāriem gabalā. Līdz ar to Kraft ir novērtējis Cadbury par 18.9 miljardiem ASV dolāru.

Darījums paredz arī, ka Cadbury akcionāri saņems 0.16 ASV dolārus par katru tiem piederošo akciju dividendēs.

Iepriekšējais Kraft piedāvājums, kurš tika noraidīts, paredzēja par Cadbury akciju maksāt 12.49 ASV dolārus, tādējādi kopumā kompāniju novērtējot par 17.26 miljardiem ASV dolāru.

Otrs lielākais pārtikas ražotājs pasaulē Kraft Foods Inc, iespējams, atteiksies no saldumu ražotāja Cadbury Plc iegādes, kam iepriekš piesolīja 16.7 miljardus USD, vēsta Reuters.

«Cadbury ir tieši tik vērts, cik par viņu kāds ir gatavs maksāt,» paziņojis Kraft pārstāvis Maikls Osanlo (Michael Osanloo). Tomēr runas par to, ka Kraft par iespēju iegādāties Cadbury varētu iesaistīties vairāksolīšanā ar Hershey Co un Nestle, panākušas, ka Cadbury akciju vērtība šonedēļ pieaugusi par 38 %.

Tomēr daļa analītiķu norāda, ka Kraft Foods nav pārāk daudz vietas manevriem, jo, palielinot piedāvāto summu, uzņēmums riskētu, ka tam tiktu samazināts investīciju kategorijas kredītreitings.

Investīciju kategorijas analītiķis Kreigs Hatsons (Craig Hutson) norāda, ka, aizņemoties darījumam nepieciešamos 7 miljardus USD, Kraft parādi kļūtu četras reizes lielāki, nekā līdz šim prognozēts. «Un šāda situācija patiešām ir riskanta, ja domā par investīciju kategorijas reitingu,» saka K. Hatsons.

Latvijā radītais zīmols Milzu! pēc nepilna gada darbības uzsācis no Latvijā audzētiem graudaugiem ražotu pārslu eksportu. Kā pirmā valsts eksportam izvēlēta Igaunija.

Pirmās piegādes apjoms ir 10 000 rudzu pārslu pakas, kas aizvadītajā nedēļā mēroja ceļu no ražotnes Kuldīgā uz Tallinu, informē uzņēmumā.

Igaunijas tirgus izvēlēts, ņemot vērā faktu, ka Milzu! komandai šis tirgus ir labi zināms, mums ir pieredze, zināšanas un sadarbības partneri. Izpētot tirgu, arī ēšanas paradumi un prasības pēc uztura sastāva un kvalitātes Igaunijā ir ļoti līdzīgas.

«Ņemot vērā ik mēnesi pieaugošo pieprasījumu Latvijā, Milzu! šobrīd sper pirmos soļus arī eksporta tirgū, piedāvājot rudzu pārslu sēriju kā pirmo piegādes produktu izplatītājam AS Mobec, kas Igaunijā izplata tādus zīmolus kā Ferrero, Kinder Surpise, Unilever, Storck, Heinz un citus starptautiska mēroga zīmolus. Pirmais veikalu tīkls, kurā nonāks Milzu! ražotās pārslas, būs veikalu tīkls Selver. Strādājam, lai Milzu! rudzu pārslu sērija un arī no kviešu graudiem veidotā bērnu sērija būtu pieejamas arī Igaunijas Rimi un Maxima veikalu ķēdēs,» stāsta Milzu! saimnieks Enno Ence.

Pēc šoruden saņemtā bioloģiskā sertifikāta vienīgais pilngraudu pārslu ražotājs Latvijā SIA MILZU! 3. novembrī sācis četru dažādu BIO rudzu pārslu produktu ražošanu, piedāvājot Latvijā vēl nebijušu pilngraudu pārslu veidu – pārslas bez jebkādām piedevām, tajā skaitā cukura, informē kompānijas vadītājs Enno Ence.

Uzņēmums plāno BIO sērijas produkciju aktīvi pieteikt tādos eksporta tirgos kā Igaunija, Lietuva, Baltkrievija, Vācija un arī Zviedrija. Pusotra gada laikā uzņēmums plāno sasniegt vienu miljonu apgrozījumu izvēlētajos eksporta tirgos.

Kopš pagājušā gada septembra SIA MILZU! Latvijas tirgū piedāvā 7 dažādu pilngraudu pārslu veidus, savukārt no šī gada augusta produkti pieejami arī Igaunijas lielveikalos Selver, Stockmann, Konsum un Maksimarket. Jaunā BIO sērija, kurā ietilpst 4 dažādi rudzu pārslu produkti, ar 3. novembri būs pieejami RIMI un SKY lielveikalos Latvijā. Jaunā rudzu pārslu produkcija tiek ražota tikai no bioloģiski sertificētās saimniecībās iegūtiem rudziem un citām sastāvdaļām. SIA “MILZU!” gan Latvijas tirgū, gan arī eksporta tirgos kā nozīmīgu inovāciju piedāvās tieši rudzu pārslas bez piedevām.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

Pārtikas uzņēmuma SIA NP Foods vadību pametis tā līdzšinējais valdes loceklis un ilggadējs darbinieks Vadims Vlasovs, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas, V. Vlasovam pametot to valdi, reģistrētas arī citos NP Foods grupas uzņēmumos, piemēram, SIA Saldumu tirdzniecība.

NP Foods turpinās vadīt kompānijas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis un valdes locekļui Vladimirs Sapožnins un Jekaterina Stuģe.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonās reģistrētas šā gada 14. jūnijā.

Šā gada februārī NP Foods valdi pameta arī Dans Bērtulis, kas valdes locekļa amatā bija kopš 2009. gada.

NP Foods pērn apgrozīja 39,75 milj. Ls, kas ir ievērojami mazāk nekā 2010. gadā, kad tika apgrozīti 53,32 milj. Ls. NP Foods peļņa bija 120,067 tūkst. Ls, kas ir 2,4 mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad NP Foods apgrozījums bija vairāk nekā 287 tūkst. Ls.

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.

Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.

«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.

«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.