Finanses

Krājaizdevu sabiedrības cenšas iesaistīt uzņēmumu kreditēšanā

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Krājaizdevu sabiedrības grib iesaistīt uzņēmumu kreditēšanā, taču ņemot vērā to specifiskās aktivitātes un ar aktīvāku kreditēšanu saistītos riskus, šo segmentu iekustināt visdrīzāk nebūs viegli. To, kā šī iecere realizēsies, rādīs laiks, jo nozare ir ļoti sadrumstalota, un ilgstoši strādājusi savā nodabā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā valsts institūcijās uzvirmojusi ideja par krājaizdevu sabiedrību iesaisti uzņēmumu kreditēšanā, taču ideja jau ilgāku laiku tiek apviļāta un nolikta malā. Nu Finanšu ministrija (FM), izvērtējot sektoru, izveidojusi potenciālo rīcības plānu sabiedrību aktivizēšanai.

Kaut arī krājaizdevu sabiedrību apjomi pēdējo gadu laikā auguši – no 6,9 milj. eiro 2004. gadā līdz 26,2 milj. eiro pērnā gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar citu aizdevēju izsniegto kredītu apjomiem, nevar teikt, ka tas būtu augsts rādītājs. Strauji audzis arī izsniegto kredītu apmērs – no 5,8 milj. eiro 2004. gadā līdz 18,7 milj. eiro pērnā gada septembra beigās.

Tagad Finanšu ministrija nākusi klajā ar diviem potenciāliem krājaizdevu sabiedrību attīstības scenārijiem.

Visu rakstu Mēģina iedzīvināt krājaizdevu ideju iespējams izlasīt otrdienas, 24.janvāra, laikrakstā Dienas Bizness, 7.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu anulēt Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai 2004. gada 20. aprīlī izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma, informē FKTK.

Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai nav neviena noguldījuma vai izsniegta kredīta un tā ir sākusi likvidācijas procesu. Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja FKTK ir saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par licences anulēšanu un ja krājaizdevu sabiedrība ir sākusi likvidāciju.

Iepriekš, šā gada maijā FKTK padome pieņēma lēmumu Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību apturēt, jo sabiedrības darbībā bija konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā. FKTK noteica Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa par 45% lielāka nekā iepriekš

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2016. gada 2. ceturksnī. Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 5.6% jeb 1.4 milj. eiro un jūnija beigās sasniedza 26.6 milj. eiro.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās saglabājās augstā līmenī - 19.7% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2. ceturksnī pieauga par 5.4% un jūnija beigās sasniedza 18.2 milj. eiro. Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties – 63.2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.5% – kā uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi - 61.9%, 32.8% un 5.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskata ceturksnī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par 906 tūkstošiem eiro jeb 3.3% un septembra beigās sasniedza 28.7 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) septembra beigās sasniedza 22.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).'

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis trešajā ceturksnī palielinājās par 766 tūkstošiem eiro jeb par 3.6% un septembra beigās sasniedza gandrīz 22 miljonus eiro, pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti. Tomēr kredītportfeļa kvalitāte pārskata ceturkšņa laikā nedaudz pasliktinājās – 60.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 35.3% – kā uzraugāmie un 4.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi - 60.9%, 35% un 4.1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība, informē FKTK.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma.Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība neveic saimniecisko darbību, nav izsniegusi kredītus, tai nav saistību pret noguldītājiem, kā arī tā nesniedz citus tās statūtos noteiktos finanšu pakalpojumus. Tāpat krājaizdevu sabiedrība 05.06.2018. pieņēmusi lēmumu par likvidāciju.

FKTK padomes lēmums pieņemts, pamatojoties uz saņemto Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības vēstuli, kurā tā informē FKTK, par pieņemto lēmumu par likvidācijas uzsākšanu un lūdz anulēt licenci krājaizdevu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 8.1%, jeb par 2 milj. eiro, decembra beigās sasniedzot 27.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Aktīvu pieaugumu ietekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 19,6 miljonus eiro, t.sk. vairums jeb ~93% bija privātpersonu noguldījumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt līdzīgā apmērā kā gadu iepriekš, t.i., par 1.7 milj. eiro jeb 9.6% un decembra beigās sasniedza 19.5 milj. eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Kredītportfeļa kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties - decembra beigās 63.1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32.1% – kā uzraugāmie, savukārt 4.8% no kredītu kopsummas bija novērtēti kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie (2015. gada beigās attiecīgi - 60.6%, 33.5% un 5.9%). Pārskata gadā saruka nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs (par 3.3%) un decembra beigās tie veidoja 6.9% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2015. gada beigās - 7.8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina grozījumus krājaizdevu sabiedrību gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus normatīvajos noteikumos, kas nosaka kārtību krājaizdevu sabiedrībām, kāda informācija tām jāiekļauj savos gada pārskatos, informē FKTK.

Ņemot vērā samērīgumu, turpmāk mazas krājaizdevu sabiedrības tiks atbrīvotas no atsevišķas informācijas atklāšanas vadības ziņojumā. No pašlaik strādājošajām 34 krājaizdevu sabiedrībām minēto atbrīvojumu varēs izmantot 28 krājaizdevu sabiedrības.

Minēto noteikumu grozījumi ietver vairākas izmaiņas. Saskaņā ar direktīvā 2013/34/ES noteikto papildināts un precizēts vadības ziņojumā atklājamās informācijas apjoms, kas ietver arī nefinanšu informācijas un informācijas par pajām atklāšanu.

Izslēgta prasība par ārkārtas posteņu atsevišķu uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un noteikts, ka ārkārtas ienākumus un izdevumus atspoguļo posteņos "Citi ienākumi" un "Citi izdevumi", vienlaikus noteikts, ka informācija par ārkārtas ienākumu un izdevumu apmēru un būtības aprakstu jāsniedz gada pārskata pielikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aptur Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu apturēt Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību, jo sabiedrības darbībā konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā.

Apturot licences darbību, FKTK ir noteikusi Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai tiesisku pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai, tai skaitā izveidot un ieviest krājaizdevu sabiedrības darbībai, sniegtajiem pakalpojumiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu.

Šobrīd Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrība saimniecisko darbību neveic – tā neizsniedz kredītus saviem biedriem, nepiesaista biedru noguldījumus un nesniedz arī citus finanšu pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku.

Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprina vairākus jaunus noteikumus

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir apstiprinājusi vairākus jaunus normatīvos noteikumus, kas skar regulējumu Latvijas finanšu instrumentu tirgū, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem saistīti ar ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem, tās kārtību, veidu un izskatīšanas procesu, kā arī paredz pienākumu FKTK noteikt atbildīgās personas par ziņojumu izskatīšanu.

Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās paziņojumiem par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu izmantojamās veidlapas apstiprināšanas normatīvie noteikumi nepieciešami, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) izstrādāto veidlapu paziņojumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu padarītu saistošu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. oktobrī, Saeima 1. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu paketi ar grozījumiem kooperatīvo sabiedrību regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas, informē ministrija.

Likumprojektu pakete (likumprojekts «Kooperatīvo sabiedrību likums» un likumprojekts «Grozījumi likumā »Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru«») paredz šādas izmaiņas:

Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā).

Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

«Noķer mani, ja vari!» jeb jaunais kontu reģistrs

Alise Eljašāne, zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vecākā juriste, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība nepašaubāmi vēlas dzīvot drošībā. Terora akti sāka pieņemt kolektīvo drošību apdraudošu formu pagājušā gadsimta otrajā pusē. Dīvaina sakritība – tas notika vienlaikus ar dažādu finanšu shēmu globālu uzplaukumu. Drošības jēdzienam dažādos laikos un vietās ir bijušas atšķirīgas interpretācijas, taču praksē cilvēki itin bieži, it kā rūpējoties par sevi, nepārdomāti pieņem lēmumus, kas nenes gaidīto rezultātu un vēlāk sāk tiem sagādāt jo lielākas raizes.

Pēc 2015. gada novembra Parīzes terora aktiem daudzi sev uzdeva jautājumu, vai šo traģēdiju bija iespējams novērst. Šis jautājums izskanēja arī Briselē, radot nopietnu impulsu jaunu ES direktīvu izveidei un esošo papildināšanai. Kā viens no būtiskākajiem regulācijas jaunievedumiem Anti-Money Laundering (AML) IV direktīvā tika iekļauta prasība dalībvalstīm izveidot centralizētu kontu reģistru. Minētās direktīvas prasības Latvijā ieviestas, pagājušā gada novembrī pieņemot Kontu reģistra likumu, kurš stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā. Reģistra būtība ir iespēja noteiktam lietotāju lokam padarīt pieejamu informāciju par jebkuras personas (gan fiziskas, gan juridiskas) atvērtajiem kontiem kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un maksājumu iestādēs. Būtiski, ka, tā kā šādi reģistri tiks izveidoti visās dalībvalstīs, tad sistēmu lietotājiem būs informācija par personas atvērtajiem kontiem visā Eiropā, tajā skaitā arī par tādiem interneta maksājumu vidē populāriem kontiem kā Paypal. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu dati par pašiem konta atlikumiem vēl nebūs uzreiz automātiski pieejami sistēmas lietotājiem, taču tos varēs iegūt, veicot papildu darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgū turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Ja iestātos depozītu nepieejamība, NGF vispirms censtos aizņemties no kredītiestādēm

Dienas Bizness, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt Noguldījumu garantiju fonda (NGF) censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus, portālam db.lv skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Agnese Līcīte.

Nodokļu maksātāju nauda izmaksām no NGF nav izmantota nevienu reizi - garantētās atlīdzības izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem trūkstošos līdzekļus Valsts Kase uz tirgus nosacījumiem aizdeva NGF, un šo aizdevumu NGF divu gadu laikā atmaksāja.

Savukārt Trasta komercbankas gadījumā NGF līdzekļi vispār netika skarti, jo bankai pašai bija pietiekami daudz naudas līdzekļu,

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt NGF censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus. NGF parādu atmaksā no regulārājam tirgus dalībnieku iemaksām un no atgūtajiem likvidējamās bankas aktīviem, skaidro A. Līcīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Būs vienoti nosacījumi visām Altum izsniegtajām kredīta garantijām

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visas finanšu iestādes, kas apvienojušās AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kredīta ņēmējiem nodrošinātu ātrāku finansējuma pieejamību projekta īstenošanai, valdība otrdien, 27.septembrī, apstiprināja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas kārtībā, informē Zemkopības ministrija.

Altum ietilpst Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Garantiju aģentūra un Lauku attīstības fonds.

Noteikumi nosaka Altum jaunu sadarbības līgumu noslēgšanu ar komercbankām un krājaizdevu sabiedrībām. Jaunie sadarbības līgumi ļaus kredītiestādēm ievērot vienotu kārtību un nodrošināt operatīvāku garantiju izsniegšanu visām akciju sabiedrības izsniegtajām kredīta garantijām. Tādējādi tiks veicināta finansējuma pieejamība projekta īstenošanai un vienotu principu piemērošana garantiju uzraudzībai, kompensāciju izmaksai un saskaņotām darbībām, projekta realizācijā sadarbojoties ar kredītiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai «Ziemeļvidzeme», informē FKTK.

KKS tiek veidota pēc teritoriālā principa, plānojot piesaistīt biedrus no blakus administratīvajām teritorijām – Valkas, Strenču, Smiltenes un Apes.

Sabiedrības dibinātāji ir 30 fiziskas personas. Par valdes priekšsēdētāju ir apstiprināta Ināra Lazdiņa, par valdes loceklēm apstiprinātas Ilze Grandava un Valda Empele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Visi konti – zem lupas: Saeima atbalsta maksājumu un noguldījumu kontu reģistra izveidi

Lelde Petrāne, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Kontu reģistra likumu, kas paredz Latvijā izveidot sistēmu, lai varētu identificēt jebkuras fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts.

Kā kontu reģistra pārzinis noteikts Valsts ieņēmumu dienests (VID), un paredzēts, ka ziņas iekļaušanai reģistrā sniegs kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu iestādes.

Noteikts, ka reģistrā iekļaujamajām ziņām būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tās drīkstēs izmantot un izpaust tikai likumā noteiktajiem mērķiem. Jaunais regulējums nosaka arī ziņu apjomu, kas kredītiestādēm būs jāsniedz VID.

Likums tāpat nosaka reģistra informācijas lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī ziņu saņemšanas kārtību. Likuma projekta autori anotācijā norādījuši, ka informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība prasībām, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums un Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai Savstarpējā KS, informē FKTK.

KKS tiek veidota pēc teritoriālā principa, tas ir, tajā var apvienoties Carnikavas, Ādažu, Garkalnes, Saulkrastu novadu un Rīgas pilsētas iedzīvotāji.

Sabiedrības dibinātāji ir 22 fiziskas personas. Par valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Balodis, par valdes locekļiem apstiprināti Aivars Zemītis un Renāte Minkeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - EM atbalsta rosinājumu samazināt slieksni maksātspējas vērtēšanai; uzņēmumi rosina to paaugstināt

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru