Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi par piektdaļu 

Pērn krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas 408 tūkstošus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 340 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Žanete Hāka, 03.3.2016

Ar peļņu strādāja lielākā daļa (24) krājaizdevu sabiedrību, kopā nopelnot 439 tūkst. eiro (to tirgus daļa kopējos sabiedrību aktīvos – 98%), savukārt pārējo sabiedrību zaudējumi bija 31 tūkst. eiro.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2015. gadā turpināja augt - par 1,7 miljoniem eiro jeb 10,2% (2014. gada laikā par 301 tūkst. eiro jeb 1,9%), un gada beigās sasniedza 17,8 milj. eiro.

2015. gadā uzlabojusies arī KKS kredītportfeļa kvalitāte. Decembra beigās 60,6% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 33,5% kā uzraugāmie un 5,9% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (2014. gada beigās – 60,2%, 34% un 5,8%).

Sabiedrību finansējuma struktūrā 99,3% veidoja biedru noguldījumi, to atlikums 2015. gadā pieauga (par 12.3% jeb 2 milj. eiro) un decembra beigās bija 18,5 miljoni eiro.

2015. gada laikā kopējais krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs palielinājās par 11,1% jeb par 2,5 milj. eiro un decembra beigās sasniedza 25,2 milj. eiro. KKS kapitāla pietiekamība decembra beigās bija 19,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

 

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.