Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi par piektdaļu

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Pērn krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas 408 tūkstošus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 340 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Ar peļņu strādāja lielākā daļa (24) krājaizdevu sabiedrību, kopā nopelnot 439 tūkst. eiro (to tirgus daļa kopējos sabiedrību aktīvos – 98%), savukārt pārējo sabiedrību zaudējumi bija 31 tūkst. eiro.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2015. gadā turpināja augt - par 1,7 miljoniem eiro jeb 10,2% (2014. gada laikā par 301 tūkst. eiro jeb 1,9%), un gada beigās sasniedza 17,8 milj. eiro.

2015. gadā uzlabojusies arī KKS kredītportfeļa kvalitāte. Decembra beigās 60,6% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 33,5% kā uzraugāmie un 5,9% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (2014. gada beigās – 60,2%, 34% un 5,8%).

Sabiedrību finansējuma struktūrā 99,3% veidoja biedru noguldījumi, to atlikums 2015. gadā pieauga (par 12.3% jeb 2 milj. eiro) un decembra beigās bija 18,5 miljoni eiro.

2015. gada laikā kopējais krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs palielinājās par 11,1% jeb par 2,5 milj. eiro un decembra beigās sasniedza 25,2 milj. eiro. KKS kapitāla pietiekamība decembra beigās bija 19,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa par 45% lielāka nekā iepriekš

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2016. gada 2. ceturksnī. Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 5.6% jeb 1.4 milj. eiro un jūnija beigās sasniedza 26.6 milj. eiro.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās saglabājās augstā līmenī - 19.7% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2. ceturksnī pieauga par 5.4% un jūnija beigās sasniedza 18.2 milj. eiro. Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties – 63.2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.5% – kā uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi - 61.9%, 32.8% un 5.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu anulēt Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai 2004. gada 20. aprīlī izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma, informē FKTK.

Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai nav neviena noguldījuma vai izsniegta kredīta un tā ir sākusi likvidācijas procesu. Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja FKTK ir saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par licences anulēšanu un ja krājaizdevu sabiedrība ir sākusi likvidāciju.

Iepriekš, šā gada maijā FKTK padome pieņēma lēmumu Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību apturēt, jo sabiedrības darbībā bija konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā. FKTK noteica Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskata ceturksnī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par 906 tūkstošiem eiro jeb 3.3% un septembra beigās sasniedza 28.7 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) septembra beigās sasniedza 22.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).'

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis trešajā ceturksnī palielinājās par 766 tūkstošiem eiro jeb par 3.6% un septembra beigās sasniedza gandrīz 22 miljonus eiro, pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti. Tomēr kredītportfeļa kvalitāte pārskata ceturkšņa laikā nedaudz pasliktinājās – 60.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 35.3% – kā uzraugāmie un 4.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi - 60.9%, 35% un 4.1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa dubultojusies

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs praktiski nemainījās un marta beigās bija 25,2 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība marta beigās bija 20,4% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī saruka par aptuveni 3% un marta beigās sasniedza 17,3 miljoniem eiro. Savukārt kredītportfeļa kvalitāte uzlabojās – 61.9% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32,8% – kā uzraugāmie un 5,3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (decembra beigās attiecīgi - 60,6%, 33,5% un 5,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 8.1%, jeb par 2 milj. eiro, decembra beigās sasniedzot 27.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Aktīvu pieaugumu ietekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 19,6 miljonus eiro, t.sk. vairums jeb ~93% bija privātpersonu noguldījumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt līdzīgā apmērā kā gadu iepriekš, t.i., par 1.7 milj. eiro jeb 9.6% un decembra beigās sasniedza 19.5 milj. eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Kredītportfeļa kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties - decembra beigās 63.1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32.1% – kā uzraugāmie, savukārt 4.8% no kredītu kopsummas bija novērtēti kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie (2015. gada beigās attiecīgi - 60.6%, 33.5% un 5.9%). Pārskata gadā saruka nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs (par 3.3%) un decembra beigās tie veidoja 6.9% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2015. gada beigās - 7.8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības cenšas iesaistīt uzņēmumu kreditēšanā

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājaizdevu sabiedrības grib iesaistīt uzņēmumu kreditēšanā, taču ņemot vērā to specifiskās aktivitātes un ar aktīvāku kreditēšanu saistītos riskus, šo segmentu iekustināt visdrīzāk nebūs viegli. To, kā šī iecere realizēsies, rādīs laiks, jo nozare ir ļoti sadrumstalota, un ilgstoši strādājusi savā nodabā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā valsts institūcijās uzvirmojusi ideja par krājaizdevu sabiedrību iesaisti uzņēmumu kreditēšanā, taču ideja jau ilgāku laiku tiek apviļāta un nolikta malā. Nu Finanšu ministrija (FM), izvērtējot sektoru, izveidojusi potenciālo rīcības plānu sabiedrību aktivizēšanai.

Kaut arī krājaizdevu sabiedrību apjomi pēdējo gadu laikā auguši – no 6,9 milj. eiro 2004. gadā līdz 26,2 milj. eiro pērnā gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar citu aizdevēju izsniegto kredītu apjomiem, nevar teikt, ka tas būtu augsts rādītājs. Strauji audzis arī izsniegto kredītu apmērs – no 5,8 milj. eiro 2004. gadā līdz 18,7 milj. eiro pērnā gada septembra beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība, informē FKTK.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma.Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība neveic saimniecisko darbību, nav izsniegusi kredītus, tai nav saistību pret noguldītājiem, kā arī tā nesniedz citus tās statūtos noteiktos finanšu pakalpojumus. Tāpat krājaizdevu sabiedrība 05.06.2018. pieņēmusi lēmumu par likvidāciju.

FKTK padomes lēmums pieņemts, pamatojoties uz saņemto Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības vēstuli, kurā tā informē FKTK, par pieņemto lēmumu par likvidācijas uzsākšanu un lūdz anulēt licenci krājaizdevu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa sarukusi par trešdaļu; pasliktinājusies kredītportfeļa kvalitāte

Žanete Hāka, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs turpināja izaugsmi (par 223 tūkstošiem eiro jeb 0.8%) un jūnija beigās sasniedza 27,8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās bija 22,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājās par 1 miljonu eiro jeb par 5.2% un jūnija beigās sasniedza 21,2 miljonus eiro. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti (+0,7 miljoni eiro) un kredīti mājokļa iegādei (+0,2 miljoni eiro).

Lai arī lielākā daļa krājaizdevu sabiedrību (21) pārskata periodā strādāja ar peļņu, nopelnot 217 tūkstošus eiro, tomēr kopējā peļņa pirmajā pusgadā (204 tūkstoši eiro) bija gandrīz par trešdaļu mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Peļņas sarukumu galvenokārt ietekmēja kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās (pieauga izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina grozījumus krājaizdevu sabiedrību gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus normatīvajos noteikumos, kas nosaka kārtību krājaizdevu sabiedrībām, kāda informācija tām jāiekļauj savos gada pārskatos, informē FKTK.

Ņemot vērā samērīgumu, turpmāk mazas krājaizdevu sabiedrības tiks atbrīvotas no atsevišķas informācijas atklāšanas vadības ziņojumā. No pašlaik strādājošajām 34 krājaizdevu sabiedrībām minēto atbrīvojumu varēs izmantot 28 krājaizdevu sabiedrības.

Minēto noteikumu grozījumi ietver vairākas izmaiņas. Saskaņā ar direktīvā 2013/34/ES noteikto papildināts un precizēts vadības ziņojumā atklājamās informācijas apjoms, kas ietver arī nefinanšu informācijas un informācijas par pajām atklāšanu.

Izslēgta prasība par ārkārtas posteņu atsevišķu uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un noteikts, ka ārkārtas ienākumus un izdevumus atspoguļo posteņos "Citi ienākumi" un "Citi izdevumi", vienlaikus noteikts, ka informācija par ārkārtas ienākumu un izdevumu apmēru un būtības aprakstu jāsniedz gada pārskata pielikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētīs krājaizdevu sabiedrību iespējas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā ierobežotās mazo un vidējo uzņēmumu iespējas saņemt aizdevumu, Ekonomikas ministrija pētīs krājaizdevu sabiedrību potenciālu.

Krājaizdevu sabiedrību nozare pēdējo gadu laikā vērojama stabila izaugsme. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas Latvijā šobrīd ir aptuveni 30 krājaizdevu sabiedrības, un to biedriem izsniegto kredītu apmērs 2015. gada 4.ceturksnī bija 17,6 miljoni eiro, pērn tam palielinoties par 1,7 miljoniem eiro, noguldījumi auguši par 2 miljoniem eiro un gada beigās sasniedza 18,5 miljonus eiro, bet aktīvu apjoms audzis par 2,5 miljoniem eiro un pērnā gada nogalē saniedza 25,2 miljonus eiro.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 24.marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku.

Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aptur Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu apturēt Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību, jo sabiedrības darbībā konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā.

Apturot licences darbību, FKTK ir noteikusi Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai tiesisku pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai, tai skaitā izveidot un ieviest krājaizdevu sabiedrības darbībai, sniegtajiem pakalpojumiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu.

Šobrīd Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrība saimniecisko darbību neveic – tā neizsniedz kredītus saviem biedriem, nepiesaista biedru noguldījumus un nesniedz arī citus finanšu pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas par 11% vairāk

Žanete Hāka, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas 355 tūkstošus eiro jeb gandrīz par 11% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 321 tūkstoti eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Pārskata periodā ar peļņu strādāja 20 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 388 tūkst eiro, savukārt pārējo 13 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 33 tūkstošus eiro.

KKS galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja augt - par 737 tūkstošiem eiro jeb 4,3% un septembra beigās sasniedza 17,9 miljonus eiro. Kredītportfeļa kvalitāte nedaudz uzlabojās – 64,3% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 29,9% – kā uzraugāmie un 5.8% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 62,6%, 31,3% un 6,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātāji pērn nopelnījuši 105 miljonus eiro

Žanete Hāka, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa 2016. gadā sasniedza 105 milj. eiro (pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem 0.9 milj. eiro), t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 103 milj. eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1.8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2016. gadā apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (+0,2%) un bija 532 miljoni eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas - 168 milj. eiro un sasniedza 32% no kopējām parakstītajām prēmijām, jeb 45% no Latvijā parakstītajām prēmijām).

2016. gadā valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm nodrošināja noturīgu izaugsmi dzīvības apdrošināšanā parakstītajās prēmijās, tādējādi kļūstot par pašu nozīmīgāko apdrošināšanas veidu (parakstītās bruto prēmijas pieauga par 7.4 milj. eiro un sasniedza 18% no kopējā apdrošināšanas tirgus). Savukārt straujākais kāpums parakstītajās prēmijās bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (par 14 milj. eiro un sasniedza ~17% no kopējā apdrošināšanas tirgus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Buks: Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji ir banku konkurenti, bet to attīstība atkarīga no uzraudzības prasībām

LETA, Žanete Hāka, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mintos platformai pievienojas Lietuvas krājaizdevu sabiedrība Mano Unija

Dienas Bizness, 05.01.2016

Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte (no kreisās) un Mano Unija kredītkomitejas vadītājs Vytautas Olšauskas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un Lietuvas krājaizdevu sabiedrība Mano Unija ir vienojušās par kopīgu sadarbību - no 5. janvāra investīcijām Mintos platformā ir pieejami biznesa kredīti, kas izsniegti Mano Unija biedriem Viļņā un tās apkārtnē, informē uzņēmumā.

«Mazā un vidējā biznesa finansēšanai caur Mintos platformu dažu mēnešu laikā veiktas investīcijas jau gandrīz viena miljona eiro apmērā. Mēs esam gandarīti par uzsākto sadarbību ar Mano Unija, jo tā dos iespēju vēl vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus Lietuvā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

«Krājaizdevu sabiedrību darbības modelis savā būtībā ir gandrīz pielīdzināms banku darbībai, tomēr šeit ir daudz lielāka indivīda līdzdarbošanās reģiona tautsaimniecības attīstībai,» uzsver Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Mano Unija platformā izvietos biznesa kredītus, kas nodrošināti gan ar nekustamā īpašuma ķīlu, gan ar īpašnieka sniegtu personīgu garantiju. Viena kredīta summa būs intervālā no 10 000 līdz 100 000 eiro. Savukārt atmaksas termiņš būs no 6 mēnešiem līdz pat 5 gadiem. Investīcijām pieejamie kredīti būs ļoti zema riska. Paredzams, ka to neto gada atdeve vidēji būs 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. oktobrī, Saeima 1. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu paketi ar grozījumiem kooperatīvo sabiedrību regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas, informē ministrija.

Likumprojektu pakete (likumprojekts «Kooperatīvo sabiedrību likums» un likumprojekts «Grozījumi likumā »Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru«») paredz šādas izmaiņas:

Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā).

Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa sasniegusi 110 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2016. gada trīs ceturkšņos pieauga par 5,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu un sasniedza 419 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tajā skaitā, ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas pieauga par 6,8%, to tirgus daļai saglabājoties 28% kopējās parakstītajās prēmijās. Šā gada trijos ceturkšņos dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apmērs, pēc krituma pirmajā pusgadā, atgriezās izaugsmē (+2,6%), ko nodrošināja valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm.

Nozīmīgākie apdrošināšanas veidi aizvien bija - sauszemes transporta apdrošināšana sasniedzot 17% kopējās bruto parakstītajās prēmijās, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - 16%, īpašuma apdrošināšana - 16%, veselības apdrošināšana - 15% un dzīvības apdrošināšanas produkti - 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likvidējamo banku noguldītāji garantēto atlīdzību var izņemt līdz 13.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» (Krājbanka), AS «Ogres komercbanka», AS «VEF Banka», kā arī Raunas KKS un Metalurga KKS noguldītājiem vēl ir iespējas saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz š.g. 13. jūnijam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Savukārt Vecumnieku KKS noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.07.2019. Šādi termiņi ir spēkā saskaņā ar grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014. gada 14. jūnijā nosakot, ka Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) noguldītāji valsts garantēto atlīdzību (līdz 100 000 eiro) var saņemt piecus gadus.

14.06.2014. pieņemtie Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai KKS pieņemšanas. Minētajai normai nav retrospektīvas iedarbības, kas nozīmē, ka noguldītāju interešu aizsardzības nolūkā garantētās atlīdzības saņemšanas termiņš tiek skaitīts no grozījumu spēkā stāšanās dienas – 2014. gada 14. jūnija nevis no katras finanšu iestādes noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tādēļ š. g. 14. jūnijā Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji, kuriem bija tiesības izņemt garantēto atlīdzību piecu gadu laikā, bet kuri vēl nebūs to izdarījuši, zaudēs tiesības uz tās saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru