2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3526,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17% vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540,4 GWh siltumenerģijas – 72% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par 8 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā. Koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda 2015. gadā bija 1 275,1 megavati (MW), kas kopš 2007. gada ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2014. gadu ir pieaugusi par 9,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 82% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 62% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

2014. gadā Latvijā darbojās 175 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1265,3 megavati (MW), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tās saražoja 3005,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 58% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5189,6 GWh siltumenerģijas – 73% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

No 2007. līdz 2014. gadam koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies. 2014. gadā darbojās par 9 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2013. gadā, un to uzstādītā elektriskā jauda palielinājās par 13,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 83% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 60% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām strādāja Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Pērn Latvijā darbojās 133 koģenerācijas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 1021 megavats (MW), liecina Centrālā statistikas biroja dati.

Koģenerācijas stacijas saražoja 2339 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas un 4688 GWh siltumenerģijas, kas ir 62,9% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Rīgā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģijas daudzuma saražoti 70,1%.

Salīdzinājumā ar 2011. gadu koģenerācijas staciju skaits palielinājies par 60,2%, elektriskā jauda - par 6%. Vislielākā uzstādītā koģenerācijas staciju elektriskā jauda bija Rīgā – 881,2 MW. 2012. gadā biogāzes koģenerācijas staciju skaits pieaudzis par 120%, salīdzinot ar 2011. gadu.

No 133 koģenerācijas stacijām, kas darbojās pērn, 98 ir vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 982 MW, kas ir 96,2% no kopējās uzstādītās koģenerācijas staciju jaudas, un 35 ir uzņēmumu koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 39 MW.

Ar bankas Citadele līdzfinansējumu uzņēmums SIA Sabiedrība Mārupe palielinās konkurētspēju Baltijas tirgū, izbūvējot biogāzes un dabasgāzes koģenerācijas stacijas.

Tās ļaušot uzņēmumam uzlabot ražošanas efektivitāti, samazināt siltuma ražošanas izmaksas un gūt papildus ienākumus no elektrības ražošanas. Jaunie projekti ļaušot videi draudzīgā veidā pārstrādāt gan laukkopības un siltumnīcu saimniecības ražošanas augu atliekas, gan lopkopības nozares kūtsmēslus, pārstrādes procesā iegūstot gan elektrību, gan siltumu.

Patlaban ar bankas Citadele līdzfinansējumu SIA Sabiedrība Mārupe ir pabeigusi projekta realizācijas 1. etapu. Laikā no 2011. gada maija līdz 2012. gada janvāra vidum ir izbūvēta 1 MW jaudas biogāzes koģenerācijas stacija, 6 MW apkures katls, siltuma akumulējošā tvertne un tehnoloģiskās iekārtas, kas ļaus uzkrāt saražoto siltumu un izmantot to siltumnīcām. Tāpat ir veikti sagatavošanas darbi 2 MW jaudas dabasgāzes koģenerācijas stacijas būvniecībai.

Nākotnē plānots būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām (kur vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība) ar uzstādīto elektrisko jaudu virs četriem megavatiem.

Tas paredzēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.

«No lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām obligātā iepirkuma ietvaros tiek iepirkta lielākā daļa subsidētās elektrības un attiecīgi arī izmaksātā summa ir ievērojama. Iepriekšējo valdību laikā pieņemto lēmumu dēļ subsīdijas par lielajās koģenerācijas stacijās saražoto elektrību pieaugtu arī nākamgad,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lai ierobežotu izmaksu kāpumu un samazinātu elektrības cenu pieauguma riskus patērētājiem, atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp AS Latvenergo TEC tiks samazināts un tādējādi jau no 2014.gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

«Šā brīža ekonomsikajā situācijā ir jābūt ļoti piesardzīgiem, izsakot nākotnes prognozes, tomēr, salīdzinot ar 2008. un 2009. gadu, kad kopējā aktivitāte arī Daugavpils novadā bija ļoti zema, sākot no 2010. gada Daugavpils novada Būvvalde izdevusi sešas biogāzes un koģenerācijas staciju būvniecības atļaujas,» Db.lv stāstīja Daugavpils novada Būvvaldes būvinspektors Arvils Pundurs.

Patlaban būvniecība ir uzsākta uzņēmuma AD Biogāzes stacija objektā Skruadlienas pagasta Skaistā. Šajā biogāzes un koģenerācijas stacijā jau ir uzstādīti rezervuāri un notiek elektropadeves pievienošana, stāstīja A. Pundurs.

Pa vienai biogāzes un koģenerācijas stacijai ir izsniegtas SIA AD Biogāzes stacija, SIA Bīstamo atkritumu serviss, SIA Dubnas siltums, SIA Renas enerģija, SIA Naujienes jauda un SIA importex Group. «Būvatļauju izsniegšana biogāzes un koģenerācijas staciju celtniecībai nenotika pakāpeniski, precīzāk sakot, tās visas tika izsniegtas vienā laika periodā, tādēļ 2010. gada beigās šķita, ka ir sākusies milzīga koģenerāciajs staciju būvēšanas aktivitāte,» stāsta A. Pundurs.

Šodien Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste Jelgavā svinīgā ceremonijā atklāja Fortum koģenerācijas staciju, kurā par kurināmo izmantos biomasu. Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās ar centralizētu siltumapgādi Jelgavas pilsētas iedzīvotājus un uzņēmumus, bet elektroenerģija tiks pārdota brīvā tirgū.

Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās apmēram 85% no pilsētas centralizētās siltumapgādes slodzes.

«Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā ir viens no Fortum stratēģijas stūrakmeņiem. Tas ir resursu un izmaksu ziņā efektīvs risinājums, turklāt atjaunojamo energoresursu izmantošana līdz minimumam samazina CO2 izmešu daudzumu,» teica Markus Rauramo, Fortum finanšu prezidents. «Vienlaicīga identiskas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība Somijas pilsētā Jarvenpē, ļāva efektīvāk izmantot resursus un zināšanas,» viņš skaidro.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

2012. gada martā darbu sāks 15 milj. eiro vērtā SIA Grannul Invest koģenerācijas stacija, kas, patērējot koksnes atlikumus ražos elektrību.

Tā varētu būt otrā šāda veida koģenerācijas stacija, kuru īsteno kāds Latvijā strādājošs kokapstrādes uzņēmums, kas koģenerācijas procesā iegūto siltumu izmantos industriāli – savu izstrādājumu ražošanai. Līdzīga tipa koģenerācijas stacijas projekts, tikai izmantojot citas tehnoloģijas, top netālu strādājošajā kokapstrādes SIA Vudlande, savukārt vēl daži kokrūpnieki domā, bet daži – spēruši pirmos soļus analogu projektu īstenošanā.

SIA Graanul Invest šo koģenerācijas procesā iegūto siltumu paredzējis izmantot kokskaidu granulu ražošanai nepieciešamās koksnes žāvēšanai. «Būvniecības darbi norit pusgadu un visu ieceru paveikšanai vajadzēs vēl aptuveni četrus mēnešus,» koģenerācijas stacijas izveides darba grafiku rāda SIA Graanul Invest izpilddirektors Mairis Reiziņš. Viņš uzsver, ka koģenerācijas staciju plānots iedarbināt jau nākamā gada martā.

Brocēnu novada Cieceres pagastā uzsākta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kuras elektriskā jauda būs 3,98 MW un siltuma jauda 15,9 MW. Stacijas būvniecību, tajā skaitā tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu veiks SIA UPB Energy. Projekta pasūtītājs ir SIA 4 ENERGIA, informē UPB pārstāve Ilze Rosicka.

Biomasas koģenerācijas stacija elektroenerģiju un siltumenerģiju ražos no vietējiem, atjaunojamiem energoresursiem, kā kurināmo izmantojot koksnes biomasu (šķeldu, zāģskaidas un koka mizu). Stacijā būs uzstādīts augstspiediena tvaika katls un tvaika turbīna ar sinhrono ģeneratoru.

Katls ar automātisko kurināmā padošanas sistēmu un kustīgo ārdu kurtuvi nodrošinās efektīvu kurināmā sadegšanas procesu. Savukārt katlā saražotā tvaika enerģija tiks pārveidota uz elektrisko enerģiju daudzpakāpju tvaika turbīnas un sinhronā ģeneratora blokā.

Lai pilnvērtīgi izmantotu iegūto siltumenerģiju, tiks izmantots dūmgāzu kondensators, kas ļaus izmantot arī aizejošo dūmgāzu latento siltumu.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 166 koģenerācijas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 1251 megavati (MW), kas ir par 19% vairāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tās saražoja 3170 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 51% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5038 GWh siltumenerģijas, kas ir 69% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.Koģenerācijas staciju skaits pērn pieaudzis par 33, kā arī palielinājusies to uzstādītā elektriskā jauda Latvijā.

Vislielākā koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda 2013.gadā bija Rīgā – 1059 MW jeb 85% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas. Salīdzinājumā ar 2012.gadu elektriskā jauda Rīgā palielinājās par 17%. Nākamā lielākā koģenerācijas staciju elektriskā jauda bija Zemgales reģionā – 53,9 MW, kas ir par 52% vairāk nekā 2012.gadā. Vismazākā koģenerācijas stacijas elektriskā jauda pērn bija Vidzemes reģionā – 27,6 MW, pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2012.gadu.

Valdības noteiktie dabasgāzes cenas griesti koģenerācijas stacijām paaugstinājuši tām maksātnespējas risku, uzņēmēji taisnību meklē Satversmes tiesā, neveiksmes gadījumā sola vērsties arī Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības, nav,» situāciju skaidro Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš norāda, ka Satversmes tiesā lūguši rosināt lietu un atcelt Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kurš nosaka dabasgāzes tirdzniecības cenas griestus (277,46 eiro/1000 m3) elektroenerģijas tarifa aprēķināšanas formulā koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. «Šā gada 22. aprīlī valdība izdarīja izmaiņas attiecīgajos noteikumos, pat nekonsultējoties ar nozari, kurai dabasgāzes cenas pieaugums tikai par 7,11 eiro/1000 m3 liek strādāt ar 200 000 eiro lieliem zaudējumiem mēnesī,» skaidro J. Timma. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, pieaugot dabasgāzes cenai, palielinās arī koģenerācijas stacijas tēriņi, savukārt ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu paliek tādi paši, kā bijuši pie maksimālajiem dabasgāzes cenas griestiem. «Ir radīts netaisnīgs mehānisms – gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa ražotājiem kļūst augsta dārgas dabasgāzes dēļ, elektroenerģijas ražotājiem jācieš zaudējumi, jo elektroenerģija tiek iepirkta par pazeminātu cenu. Savukārt gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa kļūst zemāka, elektroenerģija tiek iepirkta par zemāku cenu. Nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kā rezultātā periodā, kad ir relatīvi zemāka dabasgāzes cena, uzņēmumi varētu kompensēt tos zaudējumus, kas ir radušies, kad dabasgāzes cena ir bijusi virs noteiktās robežas,» stāstīja J. Timma. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka satraukums par dabasgāzes cenu kāpumu pieaudzis līdz ar notikumu eskalāciju Austrumukrainā. «Kurš var pateikt, kādus lēmumus pieņems Krievija saistībā ar gāzes cenām? Kādus lēmumus pieņems Eiropas Savienībā attiecībā uz to – pirkt vai nepirkt gāzi no Krievijas?» tā ar pretjautājumiem uz jautājumu, kur tad ir tas risks, ka noteikumos paredzētie dabasgāzes cenu griesti varētu tikt pārspēti, atbild J. Timma.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Latvija 2016.gadā ierindojusies trešajā vietā pēc tiešsaistē izsniegto savstarpējo (P2P) aizdevumu apjoma kontinentālās Eiropas valstu vidū, atpaliekot tikai no Francijas un Vācijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pētījums par alternatīvā aizdevumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā 2016.gadā.

Pateicoties divu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu TWINO un Mintos straujajai izaugsmei, pēdējo divu gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm, informē uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne - Grāvīte.

«Jaunās tehnoloģijas ir padarījušas iespējamu to, ka arī mazās valstis spēj veiksmīgi konkurēt ar lielajām. Alternatīvie tiešsaistes aizdevumi ir viens no šādiem sektoriem, kur valstu izmēram un robežām nav tik liela nozīme. Svarīgākas ir prasmes un zināšanas investoru piesaistē un kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā vēl salīdzinoši neapgūto kontinentālās Eiropas tirgu, vietējās savstarpējo aizdevumu platformas pagaidām turpina koncentrēt darbību Eiropas valstīs, aizpildot nišas gan paaugstināta riska, gan vidējā riska nenodrošināto kredītu segmentā. Tomēr kā jaunu tendenci Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām varam novērot pieaugošo interesi izplesties arī citās valstīs ārpus Eiropas,» saka KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore Jūlija Masāne-Ose.

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Auces novada Bēnes pagastā noslēgts biogāzes koģenerācijas elektrostacijas būvniecības projekts, kuru pasūtīja SIA Zemgales enerģijas parks.

Biogāzes koģenerācijas elektrostacijas būvniecība tika uzsākta pērn augustā un pabeigta novembra beigās. Kopumā stacijas izveidē tika ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni Ls, un būvniecību Latvijā realizēja SIA EcoGen. SIA EcoGen līdz šim uzvarējusi vairākos iepirkumu konkursos, no kuriem apjomīgākie ir divu milj. Ls vērtās SIA EcoAlpha biogāzes stacijas un koģenerācijas bloka celtniecība un nepieciešamo iekārtu piegāde, kā arī līdzīgi divus milj. Ls vērti SIA EcoDelta un SIA BioGen, un SIA Bio-Partner projekti, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Šobrīd turpinās stacijas ražošanas procesa ieregulēšanas darbi. Tuvākajā laikā tiek plānota elektroenerģijas pirmo saražoto kilovatu nodošana valsts a/s Latvenergo tīklā, nodrošinot oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazinājumu par 5131 tonnu gadā.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Rīgas siltums uzsācis līdz šim lielākās biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību Latvijā.

Ar svinīgo kapsulas iemūrēšanu siltumcentrāles Ziepniekkalns pamatos uzsākta a/s Rīgas Siltums (RS) piederošās biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kuras siltumjauda būs 22 MW, bet elektriskā - 4 MW. Tas ir līdz šim lielākais biomasas koģenerācijas projekts Latvijā, ko plānots pabeigt līdz 2013. gadam. Šī būs jau trešā RS piederošā biomasas stacija. Kad tiks rekonstruēta arī siltumcentrāle Zasulauks, šķeldas īpatsvars RS bilancē būs sasniedzis 19%, ļaujot par 2% samazināt siltuma tarifu iedzīvotājiem. «Pieredze rāda, ka tajās vietās, kur apkurē tiek izmantota biomasa, apkures izmaksas ir zemākas vai vismaz prognozējamākas nekā vietās, kur izmanto dabasgāzi,» DB sacīja RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.