Bankas

Krājbankas administratora atlīdzība sasniedz 1,7 miljonus latu

Zanda Zablovska, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Likvidējamās a/s Latvijas Krājbankas administrators un administratora palīgs līdz šim atlīdzībā saņēmuši 1,711 miljonus latu.

Tostarp līdz jūlija beigām administrators atlīdzībā bija saņēmis 1,6 milj. latu, bet augustā administrators un administratora palīgs atlīdzībā saņēmis 110,8 tūkstošus latu.

Līdz jūlija beigām administrators bija atguvis vairāk nekā 30 milj. latu, bet augustā atgūti aktīvi nedaudz vairāk nekā 2,2 milj. latu apmērā, DB informē SIA KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis. «Šajā summā vēl neietilpst no izsolēm iegūtie līdzekļi, jo uzvarētāji vēl nebija veikuši nosolītās summas iemaksas,» viņš piebilda.

O. Fīrmanis skaidro, ka atlīdzība nav administratora peļņa: «No atlīdzības administratoram pašam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu: tiesvedības procesi gan Latvijā, gan ārzemēs, tāpat arī kredītu administrēšanas izdevumi, kā, piemēram, finanšu speciālistu algas, forensic izpētes (krāpniecības izpētes) izdevumus un naudas piedziņas izdevumus. Turklāt administratora komandā strādā 30 darbinieki uz pilnu slodzi».

Krājbankas administratora atlīdzības apmērs tiek aprēķināts tikai no faktiski atgūtajiem līdzekļiem, turklāt pastāv virkne izņēmumu, par kuru atgūšanu atlīdzība nepienākas, piemēram, nauda, kas iegūta no publiski kotēto vērtspapīru pārdošanas.

Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru pērn 16. decembrī apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic. KPMG Baltic pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbankas administratora pienākumus. Krājbanku par maksātnespējīgu tiesa pasludināja 2011. gada 23.decembrī, bet 8. maijā tiesa lēma par labu Krājbankas bankrota uzsākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZZS prasa atklāt, kam no Krājbankas pārskaitīti 50 miljoni latu

Elīna Pankovska, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Daļa personu, kurām reģistrēta maksātnespēja, iepriekš bijusi saistītas ar uzņēmējdarbību

Žanete Hāka, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots, ka Noguldījumu garantiju fondā šogad tiks iemaksāti 27 miljoni latu

Žanete Hāka, 26.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek plānots, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu Noguldījumu garantiju fondā iemaksās 27 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskatā iekļautā informācija.

Maksājumos par 2011.gadu noguldījumu piesaistītāji Noguldījumu garantiju fondā iemaksāja 18,4 miljonus latu.

Noguldījumu garantiju fondā kopējais apmērs, iestājoties noguldījumu nepieejamībai AS Latvijas Krājbanka, bija 149,9 miljoni latu. Tā kā NGF jānodrošina AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem garantētās atlīdzības līdz 335,6 miljonu latu apmērā, iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 milj. latu apmērā aizdeva valsts.

Aizņēmums tiks atmaksāts no Noguldījumu garantiju fondā līdzekļiem, kuru noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni papildina ar iemaksām Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā, un no līdzekļiem, kas atgūti no AS Latvijas Krājbanka par izmaksātajām garantētajām atlīdzībām. NGF ir pirmās kārtas prasījuma tiesības izmaksāto garantēto atlīdzību apmērā kā pret Raunas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, tā arī pret AS “Latvijas Krājbanka”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lauto klubs cīnās par līdzekļiem Krājbankā

Egons Mudulis, 20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv iespēja, ka Krājbankas krahā zaudētā Latvijas autopārvadātāju nauda varētu tikt atgūta, liecina iesaistīto pušu un ekspertu teiktais.

Kooperatīvai apdrošināšanas biedrībai Lauto Klubs (Lauto) joprojām pastāv iespēja nenokļūt zaudētājos, kaut arī Latvijas Krājbankā (Krājbanka) tai ir iestrēdzis ievērojams depozīts. Pēc Krājbankas darbinieku ieteikuma Lauto direktors Pāvels Groševs 2010.g. 13. jūlijā noslēdza līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo, Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic (MJ), paredzot, ka Lauto noguldījums 3,34 milj. eiro apmērā Krājbankā kalpos kā garantija bankas izsniegtajam kredītam MJ.

Viņaprāt, Lauto ieguvums esot bijis MJ apņemšanās kompensēt Lauto līdzekļus, ja Krājbanka nespēj pildīt savas saistības. Tam bija paredzēta Krājbankas attiecīgi novērtēta ķīla – īpašumi. Savukārt Mališevai piederošais uzņēmums SIA Anford Capital šajā pašā datumā apliecināja gatavību izpildīt MJ un Lauto līguma noteikumus. Groševs uzskata, ka no 2008.g. saņemtie 6–6,5% gadā par depozītu Krājbankā bija Lauto ļoti izdevīgi, kamēr MJ vēlāk maksājusi ap 7,2% par kredītu. Turklāt, ja nebūtu bijis garantijas, tad Lauto šobrīd nebūtu cerību atgūt vispār neko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra sākumā kļuvis zināms, ka ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtu viltotu dokumentu palīdzību nelegāli pārņemts uzņēmums SIA 555 Brand Hotel, kam pieder viesnīca Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, bet 12. decembrī ar fizisku spēku apturēta šīs viesnīcas darbība, liekot viesiem atstāt viesnīcas telpas. Tā informē uzņēmuma pārstāvis Toms Briedis.

Arī šobrīd viesnīca joprojām esot slēgta un to apsargā bruņoti apsargi. Līdzšinējiem īpašniekiem tapis arī zināms, ka telpas ir ne tikai pārņemtas, bet līdzšinējās viesnīcas ēka jau pārdota tālāk citam uzņēmumam. Viesnīcas īpašnieks uzskata, ka reiderisms bijis iespējamas tikai tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs tikai formāli izskata iesniegtos valdes un dalībnieku izmaiņu dokumentus, ļaujot par kompānijas īpašnieku kļūt viltvārdim. Uzņēmumu reģistrs 17. decembrī, neraugoties uz 13.decembrī saņemto iesniegumu par krāpniecību, turpinājis apstiprināt viltvāržu dokumentus un apstiprinājis izmaiņas arī viesnīcas operētājkompānijā SIA Garden Palace valdē, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kreditēšanai speciāli dibināti uzņēmumi

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, 17.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Latvijas Krājbanka bija pārsniegusi airBaltic kreditēšanas limitus, šķiet nauda iepludināta caur speciāli šim mērķim dibinātām firmām.

Viena no šādām firmām ir SIA KD Jet, kas tagad mainījusi nosaukumu uz AB Jet un pieteikusi maksātnespēju. DB izdevās noskaidrot, ka SIA KD Jet pēc būtības nebija patiesais aviokompānijas airBaltic kreditētājs, ieguldot kompānijā 5,7 milj. eiro, bet gan tikai darījuma dalībnieks, aiz kura «slēpās» Latvijas Krājbanka. Šādu darījumu nācies realizēt, jo Krājbanka tajā brīdī bija pārsniegusi pieļaujamos kreditēšanas limitus. Līdzīgi 6,5 milj. eiro Krājbanka airBaltic iepludināja caur kādu airBaltic meitasfirmu Baltic Airlines.

Ir pretrunīga informācija par to, cik lielā mērā valdība, parakstot 2011. gada airBaltic kreditoru un akcionāru vienošanos par ieguldījumiem lidkompānijā vairāk nekā 100 milj. Ls apmērā, bija informēta par to, kas ir patiesie naudas ieguldītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotēku banka pārņems Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontus

LETA, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No maksātnespējīgās Krājbankas piedzen 920 tūkstošus latu

Elīna Pankovska, 10.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa nospriedusi pilnībā pamierināt SIA Skonto AL prasību un no maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka piedzīt zaudējumus 920 tūkst. Ls apmērā. Tiesa arī noteikusi SIA Skonto AL tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa arī lēma, ka no Krājbankas par labu valstij jāpiedzen nodevu 2,7 tūkst. Ls un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,94 Ls. Pilns spriedums būs pieejams 24.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

DB jau rakstīja, ka MSIA Skonto AL agrāk piederēja viesnīca Rolands, kas bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 milj. Ls. Šī summa bijusi nepieciešama būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājusies SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Tai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dāvana «visvājākajiem» – peļņas nodoklis par pazaudēto Krājbankā

Līva Melbārzde, Sanita Igaune, Māris Ķirsons, Egons Mudulis, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti aprēķināt un maksāt peļņas nodokli, jo parlaments jautājumu iemarinējis.

Vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, ir pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis. «Kas tas par uzņēmēju atbalsta instrumentu Latvijas politiķu gaumē, ja zaudēju bankā naudu un man vēl par to liek samaksāt 15% lielo peļņas nodokli,» sašutis ir kāda uzņēmuma vadītājs, kurš gan nevēlas, lai viņa vārds un vēl jo vairāk uzņēmuma nosaukums tiktu atklāts publiski. Viņaprāt, laikam valsts iestādes un vēl jo vairāk lēmumu pieņēmēji – politiķi – dzīvo kaut kur citur, nevis Latvijā, vai arī tā ir apzināta rīcība – sodīt tos, kuriem savulaik bija darījumi ar Vladimira Antonova kontrolē esošo Latvijas krājbanku, kurai bija komercbankas darbības licence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nenotiek Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krājbankas kraha dēļ LVRTC zaudējumi pērn – 19,47 milj. Ls

Sanita Igaune, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) finansiālos rādītājus 2011. gadā ietekmēja AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšana un bankrota procedūras uzsākšana. Tā rezultātā uzņēmuma 2011. gada zaudējumi sasniedza 19,47 milj. Ls, jo nācās veidot uzkrājumus 25,7 milj. Ls apmērā noguldījumiem un aprēķinātajiem procentiem AS Latvijas Krājbanka.

«LVRTC ir iesniedzis kreditora prasījumu AS Latvijas Krājbanka bankrota procedūras ietvaros. Kritiski izvērtējot pieejamo informāciju par AS Latvijas Krājbanka finanšu stāvokli un uzsākto bankrota procedūru, kā arī ievērojot piesardzības principus, vienīgais risinājums bija veidot uzkrājumus noguldījumu summai un aprēķinātajiem procentiem 100% apmērā. Kā jebkuram citam uzņēmumam vai iestādei līdzīgā situācijā, arī LVRTC šī gadījuma dēļ ir nācies pārskatīt ilgtermiņa projektu finansēšanas avotus. Vienlaicīgi droši varam apgalvot, ka LVRTC finanšu situācija ir stabila, LVRTC pašu kapitāls ir 40,1 milj. Ls, un uzņēmuma ikdienas darbība un pakalpojumu sniegšana netika un netiks ietekmēta,» skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesā izbeigta tiesvedībaairBaltic strīdā ar BAS un Krājbanku par kapitalizācijas atzīšanu

LETA, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji varēs nemaksāt peļņas nodokli par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo neatgūto naudu.

To paredz steidzamības kārtībā Saeimā akceptētie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. 09.05.2013. DB jau rakstīja, ka vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, bija pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis.

DB jau rakstījis, ka, pēc KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultanta Oskara Fīrmaņa informācijas, kopumā Krājbankā bija «iestrēguši» līdzekļi 637 juridiskām personām aptuveni 182 milj. Ls apjomā. Pēc aptuvena aprēķina, par šiem juridisko personu iesprūdušajiem miljoniem peļņas nodoklī valsts makā papildus būtu bijis jāiekrīt 20–27,3 milj. Ls. Lai arī attiecīgie grozījumi UIN likumā bija sagatavoti jau pērn, Saeimā tie iestrēga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RTU par noguldījumiem Krājbankā saņems garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par RTU iekļaušanu to personu sarakstā, kurām pienākas valsts garantētā atlīdzība 100 tūkstošu eiro apmērā kā AS Latvijas Krājbanka noguldītājam.

RTU AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija noguldījusi 1,39 miljonus latu. 2012. gada 21. martā RTU vērsās FKTK ar lūgumu izmaksāt tai valsts garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš FKTK nebija iekļāvusi RTU to personu sarakstā, kurām pienākas garantētā atlīdzība. FKTK kā argumentu minēja to, ka RTU tiek daļēji finansēta no valsts līdzekļiem, bet saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Krājbankā noguldītie RTU līdzekļi bija pilnībā universitātes pašas ieņēmumi, tāpēc tiesa pieņēma universitātei labvēlīgu lēmumu. Turklāt tiesa atzina, ka Noguldījumu garantiju likums ir skatāms kontekstā ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Krājbankas sāga turpina radīt nepatikšanas biznesam nodokļu veidā

Dienas Bizness, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms privāti darboņi mums visu atņēma, bet pēc tam tā pati valsts, kura šos privātos pienācīgi nepieskatīja, no pievāktā vēl paprasīja samaksāt nodokļus... Tieši šādā situācijā ir nonākušas tās juridiskās personas jeb uzņēmumi, kuru līdzekļi palika bēdīgi slavenajā un par likvidējamu atzītajā Latvijas krājbankā.

Proti, vispirms Finanšu un kapitāla tirgus komisija neredzēja vai nevēlējās redzēt Krājbankā notiekošās dīvainības, un daudzu personu nauda tur palika iesaldēta, taču «uz papīra» tā joprojām skaitās noguldītāju īpašums. Tas automātiski nozīmē, ka juridiskajām personām no tās ir jāsamaksā peļņas jeb uzņēmumu ienākumu nodoklis. No naudas, kuras nemaz nav! Un tā tas turpināsies līdz brīdim, kamēr šīs bankas likvidators – auditorkompānija KPMG – atzīs, ka vairs no tās nav iespējams izspiest nevienu santīmu.

Jāatzīst, ka Latvijā likumdošana, kas vērsta uz nodokļu administrēšanu, ir ačgārna, jo paredz to aprēķināšanu nevis no jau nopelnītās naudas, bet gan tās, kas vēl tikai tiks nopelnīta, kas uzņēmējiem nenovēršami rada problēmas. Taču saistībā ar Krājbanku situācija ir vēl absurdāka, jo peļņas nodoklis tiek prasīts no naudas, par kuras atgūšanu, godīgi sakot, ilūziju tā īsti nav. Tātad pat teorētiski nav no kā maksāt nodokļus, kas kopumā veido itin pieklājīgu summu – vairāk nekā 27 miljonus latu. Ar to gan traģikomisms vēl tikai sākas...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators Neils Hanters Kūpers izsolē pārdos Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošās prasījumu tiesības pret AS Air Baltic Corporation, informē KPMG pārstāvji.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Izsole notiks 4. novembrī plkst. 11 Ganību dambī 17A. Pretendentiem līdz izsoles dienai ir jāieskaita Latvijas Krājbankas norādītajā kontā pirkuma nodrošinājums 1 milj. latu apmērā.

Latvijas Krājbanka un banka Snoras aizdeva bijušajam Air Baltic Corporation (ABC) akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) vairākus desmitus miljonu latu, savukārt BAS ir aizdevusi un investējusi līdzekļus ABC. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 milj.eiro apmērā), Latvijas Krājbanka un banka Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru