Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Šobrīd ir palicis tikai viens pretendents no ārvalstīm, kurš ir izteicis savu piedāvājumu iegādāties LKB Līzings ar dažādiem nosacījumiem, informē Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Administrators patlaban veic neatkarīgu portfeļa novērtēšanu, pirms tiks lemts par izteiktā piedāvājuma atbilstību. Lēmumu par pārdošanu varētu pieņemt tuvākajā laikā.

Abi vietējie pretendenti, kas izrādīja interesi, veica padziļinātu uzņēmuma analīzi (due diligence), bet nonāca pie secinājuma, ka pārdodamais aktīvs šobrīd kopumā nav interesants.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Līdz šim no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas iestāšanās brīža kredītiestādes maksātnespējas administrators KPMG Baltics atguvis līdzekļus aptuveni 226,9 miljonu eiro apmērā, no kuriem 56,7 miljoni eiro saņemti pagājušajā gadā, liecina administratora dati. Tomēr tā ir tikai mazākā daļa no summas, kas vēl jāatgūst. Patlaban vēl atlikuši prasījumi 510 miljonu eiro apmērā, no kuriem 247 miljoni eiro vēl jāatmaksā Noguldījumu garantiju fondam, stāsta KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis. Ņemot vērā, ka saglabājas būtiskas problēmas un neskaidrības, kas jārisina bankrota procedūras laikā, un pieņemot, ka lielākā daļa no tām visdrīzāk ir risināmas tiesas ceļā, pagaidām nav iespējams aplēst, kādas summas un kādos termiņos varētu tikt atgūtas. Šobrīd administrators faktiski ieiet tiesvedību fāzē, kur tikai tiesas ceļā ir iespējams atgūt līdzekļus.

Maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics uzvarējis pirmajā tiesas instancē Ukrainā, kur cīnās par Krājbankai piederošajiem naudas līdzekļiem vairāku miljonu latu apmērā, kas iestrēguši Conversbank kontos.

Precīzu summu administrators neatklāja, norādot, ka tie ir vairāki miljoni.

Tādējādi Krājbankai ir iespēja šo naudu atgūt, bet ne tagad, jo pretējā puse, protams, ir izmantojusi iespēju šo lietu pārsūdzēt, skaidro KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis. Bijušās Krājbankas vadības iespējamās prettiesiskās rīcības dēļ Krājbankai ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši vairāk nekā 100 miljoni latu, kas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ bankai tika uzsākts maksātnespējas process.

Protams, pastāv iespēja atgūt visus 100 miljonus, par ko liecina arī šis tiesas spriedums, skaidro O. Fīrmanis, piebilstot, ka ir grūti pateikt, kad varētu atgūt visu naudu, jo process ir ļoti komplicēts un tiesvedības prasa ļoti ilgu laiku.

Pirmās divas izsoles nav vainagojušās ar bijušās likvidējamās AS Latvijas Krājbanka ēkas, kas atrodas Jāņa Daliņa ielā 15, pārdošanu, līdz ar to process turpinās brīvās pārdošanas formā, informē Colliers International pārstāvji.

Investori, kas ir ieinteresēti bijušās Krājbankas centrālās ēkas iegādē, tagad varēs piedalīties brīvās pārdošanas procesā un iesniegt savus cenu piedāvājumus, kas tiks izvērtēti saskaņā ar augstāko cenu eiro valūtā.

Cenu piedāvājumus iespējams iesniegt sākot no šā gada 27. maija līdz 10.jūlijam. Visi piedāvājumi tiks nosūtīt uz izskatīšanu 11.jūlijā.

Db.lv jau rakstīja, ka šis ir lielākais un visdārgākais nekustamais īpašums, kas pieder Snoras grupai Latvijā, norāda Snoras maksātnespējas administrators Neils Kūpers, piebilstot, ka tās pārdošana ļaus kreditoriem atdot ievērojamu naudas apjomu.

Izsoli rīko nekustamā īpašuma kompānija Colliers International Latvia, kas izsolīs arī otru Snoras īpašumu, kas atrodas Rīgā, Pils ielā 23. Šīs ēkas izsole notiks 2. jūnijā.

Noslēgusies likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušās centrālās ēkas Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, pirmā brīvās pārdošanas kārta, kuras laikā atrasts ēkas pircējs.

Pirmajā bijušā Latvijas Krājbankas centrālā biroja brīvās pārdošanas kārtā, ko organizēja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers International, tika saņemti deviņi piedāvājumi. Šis nekustamais īpašums pieder Latvijas Krājbankas mātesbankai likvidējamai Lietuvas bankai Snoras. Snoras maksātnespējas administrators ir akceptējis augstāko saņemto piedāvājumu, un uzvarējušais dalībnieks jau ir iemaksājis drošības naudu.

Pārdošanas cena tiks publiskota pēc pārdošanas darījuma noslēgšanās, informē Colliers International. Patlaban netiek atklāts, kas iegādājies īpašumu.

Šā gada novembrī likvidējamā AS Latvijas Krājbanka atguvusi aktīvus 13,3 miljonu latu vērtībā, liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Oktobrī tika atgūti aktīvi 1,7 miljonu latu apmērā.

Lielākā daļa novembrī atgūta no kredītiem – 13,2 miljoni latu, bet no nekustamo īpašumu pārdošanas atgūti 75,5 tūkstoši latu.

Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis stāsta, ka kopumā ir atgūti aptuveni 90 miljoni latu. Noguldījuma Garantiju fondam ir pārskaitīti 125 miljoni lati.

Bankas rīcībā vēl ir dažādi aktīvi, tai skaitā aptuveni 300 nekustamie īpašumi un cita manta.

Neskatoties uz Krājbankas kredītportfeļu pārdošanu, bankas bankrota procedūra turpinās.

Bankas pārziņā palikuši arī vairāk nekā 500 kredīti un to atlikumi ar kopējo prasījuma vērtību vairāku desmitu miljonu latu apmērā, kuru atgūšanas process ir apgrūtināts, ņemot vērā šo aizdevumu saistību ar bankas iepriekšējo vadību, aizdevumu krāpnieciskās rakstura iezīmes vai juridiskas neskaidrības. Turpinās arī tiesvedības Latvijā un ārvalstīs, kur notiek cīņa par dažādu aktīvu un naudas līdzekļu atgūšanu, lai varētu norēķināties ar bankas kreditoriem. Piemēram, ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši naudas līdzekļi vairāk nekā 100 milj. latu apmērā, par kuriem notiek aktīva cīņa. Pašlaik gan ir grūti prognozēt, kad tiesvedības varētu beigties, jo puses izmanto visas iespējamās metodes, lai kavētu naudas atdošanu Latvijas Krājbankai un tās kreditoriem, stāsta O. Fīrmanis.

Decembrī notikušas 23 likvidējamās AS Latvijas Krājbanka nekustamo īpašumu izsoles, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

No 23 izsolēm 15 bija veiksmīgas, un kopumā tika iegūti līdzekļi vairāk nekā 255 tūkstošu latu vērtībā.

Tāpat decembrī notika arī trīs Latvijas Krājbankas meitas kompāniju īpašumu izsoles. No tām viena bija veiksmīga, un, pārdodot SIA LKB Rīgas īpašumi, tika iegūti vairāk nekā 188 tūkstoši latu.

Db.lv jau rakstīja, ka kopumā ir atgūti aptuveni 90 miljoni latu. Noguldījuma Garantiju fondam ir pārskaitīti 125 miljoni lati.

Bankas rīcībā vēl ir dažādi aktīvi, tai skaitā aptuveni 300 nekustamie īpašumi un cita manta.

Neskatoties uz Krājbankas kredītportfeļu pārdošanu, bankas bankrota procedūra turpinās.