Augusta otrajā pusē notiks maksātnespējīgās Latvijas krājbankas pirmās nekustamā īpašuma izsoles.
Pašlaik bankas administratora - KPMG Baltics - sniegtā informācija ir skopa, zināms, ka tas ir veicis atsevišķu īpašumu novērtēšanu (Rīgā un Jūrmalā; kā arī daļai no bankas un tās meitas-kompāniju automašīnas un diviem meitasuzņēmumiem), un patlaban izsludinātas vairāku īpašumu izsoles. Par izsoles sākumcenu noteikta augstākā novērtējuma summa, skaidro administrators.
Krājbankai patlaban pieder aptuveni 350 nekustamie īpašumi, no kuriem pirmajās izsolēs piedāvās trīspadsmit īpašumus Rīgā un Jūrmalā. Administrators skaidro, ka laika gaitā plānots izsolē pārdot visus īpašumus, tomēr tas būs atkarīgs no tirgus situācijas un turpmākās stratēģijas, kurus īpašumus un kā izsolīt. Pirmās nekustamā īpašuma izsoles notiks 20. augustā, bet pēc tam sekos nākamās - citiem bankas aktīviem, norāda KPMG Baltics pārstāvji.
Arī vispārīgas aplēses par kopējo īpašumu vērtību esot, bet precīzu summu, cik vērti ir īpašumi, šobrīd tāpat neesot iespējams noteikt, jo vēl notiek vairāku īpašumu un kompāniju pārvērtēšana.
2011. gada pavasarī DB Brokastīs toreizējais Latvijas krājbankas prezidents Ivars Priedītis neslēpa, ka starp bankas pārņemtajiem īpašumiem ir gan potenciālas «pērles», gan mazvērtīgas «pļavas». Toreiz Krājbankai 57% no pārņemtajiem īpašumiem veidoja zeme (pavisam nedaudz - meži), 12% - dzīvokļi, 12% - komerc- apbūve ar zemi u.c. 55% no visiem īpašumiem bija 10-55 tūkst. latu vērtībā. Visvairāk pārņemto īpašumu bijuši Rīgas reģionā un Rīgā (kopā 53%), kā arī Zemgalē - 22%. Pārņemto un tiesvedībā esošu īpašumu varētu būt bijis ap 900.
Administrators apstiprina, ka īpašumu kvalitāte patiešām ir ļoti dažāda un arī pārklājums ir plašs. Situācija pēdējā laikā būtiski neesot mainījusies, jo aktīvu realizācijas aktīvākais posms vēl tikai priekšā. Interese par īpašumiem esot izrādīta, taču, cik tā ir reāla, varēs spriest pēc izsoļu dalībnieku skaita un rezultātiem. Interesenti esot gan fiziskas, gan juridiskas personas, tostarp arī no ārvalstīm.
Lai arī precīzu pārdošanas laiku patlaban nevar pateikt, visu banku aktīvu realizācijas posms varētu būt no viena līdz pusotram gadam, tomēr tas būs atkarīgs gan no situācijas tirgū, gan no tirgus dalībnieku izrādītās intereses par konkrētiem aktīviem. Administrators uzsver, ka mērķis ir aktīvus realizēt par maksimāli augstāku cenu, lai varētu norēķināties ar iespējami vairāk Krājbankas kreditoriem.