Tehnoloģijas

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Frāzes, uz kurām neuzķerties

Ja vēl sākotnēji telefonkrāpniekus bija iespējams identificēt pēc numura, kas nav reģistrēts Latvijā, vai sarunā izmantotās svešvalodas, kur nereti tika izmantota krievu valoda, tad pašlaik situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka. Tas tamdēļ, ka tagad telefonkrāpnieki izmanto robotizētus zvanus jeb Text to Speech tehnoloģiju, un runā latviešu valodā.

Frāzes, kas visbiežāk izskan, lai iegūtu personas datus:

  1. Jūsu konta pārskatā parādās aizdomīga rakstura darījumi. Vai Jūs esat veicis šos pārskaitījumus?
  2. Nosauciet savu interneta bankas lietotāja numuru, lai varam Jūs identificēt!
  3. Uz Jūsu telefona numuru tiks nosūtīta saite, lūdzu, ievadiet tur nepieciešamos datus!
  4. Lai apstiprinātu Jūsu identitāti, mums nepieciešams Jūsu naudas pārskaitījums uz kontu, ko nosūtīsim!

Nereti šie zvani tiek veikti ārpus darba laika – agri no rīta vai vēlu vakarā, un liek ātri veikt krāpnieka norādītās darbības, apgalvojot – ja tās netiks īstenotas, varat zaudēt savus datus vai pat naudu. Tādos gadījumos ir jāizbeidz saruna un ir jāsazinās ar pakalpojumu sniedzēju, izmantojot oficiālo tālruņa numuru, ko noteikti var atrast pakalpojuma sniedzēja mājaslapā. Tādējādi pārliecināsieties, vai zvanītājs gadījumā nav tiešām bijis krāpnieks – labāk viens papildu zvans, nekā dažu sekunžu laikā piedzīvoti zaudējumi.

Ir gadījumi, kad krāpnieki zvana un piedāvā ieguldīt uzņēmumu akcijās vai kriptovalūtā, aicina noformēt aizdevumu vai atsūtīt bankas datus, lai varētu noformēt aizdevumu it kā klienta vietā. Plānojot ieguldīt naudu akcijās vai kriptovalūtās, vispirms aicinām pārliecināties, vai uzņēmums patiešām eksistē un rūpīgi iepazīties ar visu pieejamo informāciju pirms savu naudas līdzekļu investēšanas.

Dažkārt viltvārži zvana, piedāvājot darbu un aicinot iemaksāt noteiktu naudas summu zvanītāja kontā vai atsūtīt bankas konta, personas datus. Pirms darba attiecību uzsākšanas nav nepieciešams nodot savus bankas konta datus vai veikt pārskaitījumu darba devējam. Ja tomēr šāda nepieciešamība rodas, jāpārliecinās, ka tam ir juridisks pamatojums, un jāparaksta vienošanās, ka iemaksātā naudas summa tiks atgriezta.

Darbības, ko neīstenot

Par bankas datiem runājot, nekad nevajag apstiprināt aizdomīgus darījumus ar savu SMART ID vai kodu kalkulatoru. Finanšu iestādes speciālists nekad nelūgs nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darījumus ar SMART ID vai kodu kalkulatoru, kurus cilvēks pats nav ierosinājis.

Ja runa ir par parolēm, tad nereti izvēlamies vienkāršāko ceļu – vairākās platformās izmantojam vienu un to pašu paroli. Ja dati vienā no šādām vietnēm tiks izkrāpti vai arī pats būsiet ievadījis savu paroli neuzticamā vietnē, tad ļaundaris vienā paņēmienā iegūs pieeju vairākām svarīgām platformām. Lai pasargātu savus datus, ieteicams – a) paroli mainīt vismaz reizi trīs mēnešos; b) izmantot dažādas paroles; c) platformās, kur tas iespējams, izmantot divu soļu verifikāciju (lietotājvārda un paroles ievadīšanai tiek pievienota vēl kāda metode, piemēram, verifikācijas koda apstiprināšana telefonā).

Cita pieeja, kā trešās puses piekļūst datiem, ir sūtīt e-pastus, sms, ziņas Facebook vai citā sociālo tīklu platformā, pat arī WhatsApp un Signal, aicinot ātri reaģēt, sūtīt vai ievadīt savus datus nezināmas izcelsmes vietnē. Tas, kam šādos gadījumos ir obligāti jāpievērš uzmanība – cikos ziņa ir atsūtīta (oficiāli šādas ziņas nesūta nakts stundās), vai ziņā pievienotā saite nešķiet aizdomīga vai ziņa sūtīta no uzņēmuma oficiālās Facebook lapas vai e-pasta, piemēram, tiek izmantots G-mail konts, vai saņemtajā ziņā nav gramatikas kļūdu.

Lielākoties ziņas autors adresātam darbības liek veikt steigā, uzreiz, neļaujot savu rīcību apdomāt. Ja saņemtajā ziņojumā var novērot jebko no augstāk aprakstītā, noteikti būtu jāsazinās ar šī pakalpojuma sniedzējiem – tiem, no kuriem it kā šī informācija ir saņemta, piemēram, bankas, pašvaldības, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji vai tamlīdzīgi. Atcerieties, ka šaubu gadījumā jūs nebūsiet nepieklājīgs, bet apdomīgs, tāpēc nebaidieties pārtraukt sarunu vai veltīt ilgāku laiku, lai noskaidrotu detaļas. Saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem izmantojiet oficiālos komunikācijas kanālus, kas lietoti iepriekš vai kas pieejami oficiālajā uzņēmuma, pakalpojuma sniedzēja mājaslapā.

Saites, uz kurām neklikšķināt

Viens no veidiem, kā piekļūt finanšu līdzekļiem vai personas datiem, ir gadījumos, kad savus datus ievadām īpaši izveidotā krāpnieciskā vietnē. Kā tas var notikt? Vienkārši. Krāpnieks var būt izveidojis vietni, kas vizuāli izskatās identiska lapai, kuru vēlējāties apmeklēt. Tajā ievadāt savus datus – lietotājvārdu, paroli, iespējams, vēl kādu informāciju, kas tiek konkrētajā brīdī pieprasīta. Kā neuzķerties?

Ir jāpievērš uzmanība tīmekļa vietnes nosaukumam jeb adreses sākumam – https – kas apliecina to, ka dati šajā lapā tiek šifrēti. Gadījumā, ja adrese sākas ar – http – tas savukārt norāda uz pretējo, un informācija, kas tiek ievadīta šajā tīmekļa vietnē, ir viegls guvums krāpniekiem. Tomēr šī arī nav 100% garantija tam, ka dati būs drošībā. Arī datu zagļi zina par šo, tāpēc vienmēr pirms savu datu ievades ir ieteicams pārbaudīt konkrēto tīmekļa vietni – vai ir atrodama kontaktinformācija, personas vai organizācijas nosaukums, kas šo lapu administrē, vai informācija tiek ievietota regulāri, vai internetā ir pieejamas kādas atsauksmes par šādu vietni, lapu, veikalu, pakalpojumu sniedzēju. Nereti krāpnieki izmanto tieši lielas atlaides, zemas cenas, neticamas dāvanas, lai piesaistītu lietotāju uzmanību.

Otrs veids, kā sniedzam krāpniekam pieeju saviem datiem – aizdomīgu lietotņu lejupielāde. Nekādā gadījumu savā datorā nevajag atsaukties uz krāpnieku aicinājumu lejupielādēt aizdomīgas programmas, kā piemēram “Anydesk”, ar kuras palīdzību krāpnieki attālināti var pieslēgties ikviena cilvēka datoram. Jāatceras, ka neviens licencēts pakalpojumu sniedzējs nekad attālināti nepieslēgsies klienta datoram un neveiks darbības klienta vietā.

Datu aizsardzība ir visas sabiedrības rūpes – gan uzņēmēju, gan darbinieku, gan banku, gan nebanku aizdevēju, gan ikviena, kurš dzīvo mūsdienu sabiedrībā. Visbiežāk neaizsargātākās sabiedrības grupas ir tās, kas ikdienā tik aktīvi neizmanto internetu un nav pietiekami informētas par dažādajiem krāpniecības riskiem. Tāpēc ir svarīgi aizsargāt ne tikai savus datus, bet arīdzan ar šāda veida informāciju dalīties ar plašāku sabiedrību, piemēram, pārpublicējot savos sociālajos tīklos informāciju par drošības aspektiem, kas ļauj pasargāt savus datus.

Soļi, kuri būtu jāveic, ja šķietami esat saskāries ar krāpnieku:

  1. Sazinieties ar konkrētā pakalpojuma sniedzēju. Pārliecinieties, vai oficiālais pakalpojumu sniedzējs tiešām iepriekš ir veicis konkrētās darbības.
  2. Nomainiet autorizācijas informāciju – paroli, lietotājvārdu, visu iespējamo konkrētajā situācijā. Ja krāpnieciskais atgadījums ir skāris finanses – sazinieties ar banku, lai bloķētu maksājumu, kontu vai maksājumu karti.
  3. Apkopojiet informāciju par notikušo un ziņojiet par notikuma apstākļiem Valsts policijai.

Eiropas patēriņa kreditēšanas tirgus līderis "4finance" dibināts Latvijā 2008. gadā. Centrālais uzņēmuma birojs atrodas Rīgā, bet kopumā "4finance" darbojas 9 valstīs – Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Dānijā, Polijā, Spānijā, Zviedrijā, Rumānijā un Bulgārijā, nodarbinot vairāk nekā 2200 darbinieku. Kopējais “4finance” Grupas apgrozījums 2020. gadā sasniedza 307,1 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

No klientu apkalpošanas līdz mājasdarbu risināšanai. Uz ko vēl spējīgi čatboti?

Db.lv, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

Septembra izskaņā “4finance” rīkoja tiešsaistes diskusiju par klientu servisa nākotni, kur viens no sarunas tematiem bija robotizācija, procesu automatizācija un tas, kā tās ietekmē klientu apkalpošanas kvalitāti. Sabiedrībā aizvien valda vairāki mīti par čatbotiem, tāpēc par to izmantošanu klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidē komentē “4finance” personāla daļas vadītāja Kristīne Isajeva.

Mīts – čatbots spēj atbildēt tikai uz vienkāršiem jautājumiem

Sarakstes, kurās atbildes sniedz virtuālais palīgs, tiek monitorētas jeb uzraudzītas. Ir gadījumi, kad cilvēki izmanto virtuālo asistentu kā palīgu ikdienas situācijās. Tehnoloģija šodien ir tik ļoti attīstīta, ka spēj risināt kompleksus jautājumus, nesekojot standartizētam algoritmam. Viens no interesantiem piemēriem, ar kuru dalās “4finance” personāla daļas vadītāja, ir par kāda cilvēka uzdoto jautājumu, kas, kā izrādījās, bija matemātikas uzdevums, ar kuru čatbots tika galā teicami. Ir bijuši gadījumi, kad čatbots tiek izmantots kā iepazīšanās rīks, lai atrastu savu otru pusīti, kas vien apliecina to, ka virtuālais sarakstes partneris spēj atpazīt dažādas situācijas un uz tām reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 10.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

  • Statistika - kā IKP atgriežas 2019. gada līmenī?
  • Tendences - Padebešiem esot pelēkākiem, par sevi atgādina zelts
  • Ražošana - Olainfarm sāk jaunu ēru
  • Aktuāli - Āris Ozoliņš: “Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā!”
  • Spēles noteikumi - Aiz muldēšanas slēpj nodokļu bezdibeni
  • Energoresursi - Jādomā par jaunām jaudām
  • Finanses - Pagātnē neatgriezīsimies. Intervija ar 4finance vadītāju Latvijā un Zviedrijā Gvido Endleru
  • Portrets - A/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis
  • Meža nozare - Zinātne – attīstības dzinējspēks Meklē tehnoloģiskos risinājumus
  • Brīvdienu ceļvedis Māris Simanovičs, AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei

Jānis Šķupelis, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei. Tās laikā biznesam īsā laika periodā nācies pārdzīvot un pielāgoties pārmaiņām, kādas parasti vērojamas vien vairākos gados, stāsta 4finance vadītājs Latvijā un Zviedrijā Gvido Endlers.

Viņš piebilst – šī pandēmija ir tik daudz ko mainījusi, ka pagātnē neatgriezīsimies vairs nekad.

Fragments no intervijas

Kā biznesam ir veicies pandēmijas laikā?

2020. gads, protams, bija ļoti interesants. Katru esošā gada mēnesi mēs mēģinām salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem un meklēt likumsakarības. 2020. gadā izmaiņas nenovērojām janvārī un februārī. Šie mēneši bija līdzīgi decembrim, kas tradicionāli šajā biznesā ir labāks mēnesis. Nekas neliecināja par to, ka kaut kas var notikt ar apjomiem – tie bija stabili. Pirmās indikācijas pārmaiņām bija martā, kad aizdevumos izsniegtais apjoms samazinājās. Var domāt, ka šādos brīžos kā pandēmijas laikā pieprasījums pēc aizdevumiem augs un nebanku nozare tos arī attiecīgi izsniegs ar kādu lielāku regularitāti. Tā īstenībā nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru