Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut izšķirošas ietekmes maiņu pār AS Rautakesko, no vienpersoniskas iegūstot kopīgu, informē KP.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP secina – apvienošanās neradīs koncentrācijas izmaiņas būvmateriālu un citu dari pats preču vairumtirdzniecības tirgū.

Līdz apvienošanās darījuma īstenošanai Rautakesko Oy bija vienpersoniska izšķiroša ietekme pār AS Rautakesko, kas Latvijā darbojas gan ar būvmateriālu un citu “dari pats” (do it yourself) preču vairumtirdzniecību, gan ar mazumtirdzniecību astoņos K-Rauta veikalos.

Pēc darījuma Rautakesko Oy zaudēs vienpersonisku, taču saglabās kopīgu izšķirošu ietekmi pār AS Rautakesko kopā ar UAB Litvalda un divām fiziskām personām.

Apvienošanās darījums tiks īstenots caur UAB Senukų prekybos centras, kas pieder Rautakesko Oy kopā ar Lietuvas sabiedrību UAB Litvalda un divām fiziskām personām. UAB Senukų prekybos centras nodarbojas ar būvmateriālu un citu “dari pats” preču vairumtirdzniecību.

Būvmateriālu, māju un dārza preču tirdzniecības tīkla K-Rauta zīmola turētāja a/s Rautakesko valdes sastāvā reģistrētas izmaiņas – valdes locekļa amatu atstājis Krīvs Lode, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to kompānijas valde turpina darboties divu amatpersonu – valdes priekšsēdētāja Alo Ivaska un valdes locekļa Veiko Pārna – sastāvā.

K. Lode a/s Rautakesko valdē darbojās kopš 2012. gada.

Db.lv jau informēja, ka šā gada janvārī a/s Rautakesko valdi pametis arī ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš šo amatu ieņēma kopš 2007. gada.

A/s Rautakesko reģistrēts 1996 gadā. Līdz 2002. gada aprīlim uzņēmums darbojās ar nosaukumu a/s Fanaal.

2012. gadā a/s Rautakesko apgrozīja 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, Rautakesko ierindojas 126. vietā.

Izmaiņas reģistrētas AS Rautakesko valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš augsto amatu ieņēmis jau kopš 2007.gada.

Pēc izmaiņu reģistrācijas AS Rautakesko valde turpina darbu trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda Alo Ivasks, bet valdes locekļu – Krīvs Lode un Veiko Parns.

Rautakesko ir viens no vadošajiem būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā. Uzņēmums darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā AS Rautakesko reģistrēta 1996.gadā.

2012.gadā AS Rautakesko apgrozījusi 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Valsts valodas centrs (VVC) konstatējis daudz pārkāpumu K Senukai darbībā, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teica VVC direktors Māris Baltiņš.

Viņš skaidroja, ka K Senukai veikalos ir ļoti daudz valodas lietošanas pārkāpumu. Tie konstatēti instrukcijās, etiķetēs u.c.

Baltiņš norādīja, ka tas izskatoties drīzāk pēc uzņēmuma politikas, nevis atsevišķiem kļūdainiem gadījumiem.

AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Mariuss Šukausks aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums, sadarbojoties ar VVC, ir apzinājis konstatētos pārkāpumus un strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk novērsu radušos situāciju.

«Šāda situācija izveidojusies saistībā ar strauju preču sortimenta maiņu. Šobrīd aktīvi darbojamies pie preču cenu zīmju teksta korekcijām, instrukciju labojumiem un citām svarīgām detaļām, lai pircējs saņemtu patiesu un saprotamu informāciju, kas atbilst preces būtībai,» piebilda Šukausks.

Nekustamo īpašumu fonds BPT Secura pārdevis vienu no saviem augstākās klases īpašumiem – vēsturisko biroju ēku Kaļķu ielā 15. Īpašums pārdots nesen dibinātajai Itālijas uzņēmuma Baltic RE Group meitai SIA Key 15.

Rīgas centrā 1913. gadā celtās jūgendstila ēkas platība ir 5114 kvadrātmetri. Pēdējo gadu laikā tā renovēta un pārveidota par biroju ēku, kurā ir arī tirdzniecības uzņēmumiem piemērotas telpas.

BPT Secura Fonda, ko šobrīd pārvalda BPT Asset Management, vadītājs Algis Vaitiekuns (Algis Vaitiekunas) norāda, ka šis ir labs investīciju darījums, kas raksturo Baltijas valstu nekustamo īpašumu potenciālu. «Pārdošanas procesā novērojām paaugstinātu investoru interesi par ēku Kaļķu ielā 15, kas vēlreiz apliecināja, ka ir stabili augsts pieprasījums pēc kvalitatīvām ēkām labās vietās,» norāda nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Newsec Latvia, kurš nodarbojas ar BPT Secura fonda piederošo īpašumu pārdošanas, vadītāja Olga Kozina.

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājam AS «Kesko Senukai Latvia» 21.maijā reģistrēts nodrošinājuma līdzeklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Oskara Muižnieka pieprasījumu uzņēmumam piemērots aizliegums samazināt vai palielināt pamatkapitāla lielumu, aizliegums reģistrēt jaunas komercķīlas, kā arī visa veida pārreģistrēšanas aizliegums.

Zvērinātais tiesu izpildītājs bija pieprasījis vēl divu nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, bet to reģistrācija atteikta.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šis ir pirmais AS «Kesko Senukai Latvia» piemērotais nodrošinājums kopš uzņēmuma dibināšanas 1996.gadā.

AS «Kesko Senukai Latvia» iepriekš bija pazīstams kā AS «Rautakesko, taču 2016.gadā »Kesko Senukai« no Skandināvijas akcionāra »Kesko Group« pārņēma »K-rauta« veikalu tīkla pārvaldi Latvijā un Igaunijā, un uzņēmumu pārsauca par AS »Kesko Senukai Latvia«.

AS Rautakesko veikalu tīklā K-rauta pārtrauc dūmu detektora NEXA JB-C01 turpmāku tirdzniecību, jo tas neatbilst EN 50291-1 standarta prasībām.

Pašlaik visi NEXA JB-C01 dūmu detektori tiek izņemti no Igaunijas, Somijas un Latvijas tirgus. Tādēļ tirgotājs aicina pircējus, kuri laika periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada martam ir iegādājušies dūmu detektoru NEXA JB-C01, nekavējoties pārtraukt tā lietošanu un atdot tuvākajā K-rauta veikalā. Dūmu detektora pircēji saņems atlīdzību tā iegādes vērtībā. Pirkuma čeks nav nepieciešams.

Pārējie NEXA ražojumi esot droši lietošanai, un to kvalitāte atbilstot sertifikātiem un citām spēkā esošām kvalitātes prasībām.

Sīkāka informācija par produktu:

Nosaukums: dūmu detektors NEXA JB-C01, 13821

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājam AS «Kesko Senukai Latvia» trešdien, 23.maijā, atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Oskara Muižnieka pieprasījumu uzņēmumam 21.maijā bija piemērots aizliegums samazināt vai palielināt pamatkapitāla lielumu, aizliegums reģistrēt jaunas komercķīlas, kā arī visa veida pārreģistrēšanas aizliegums.

Zvērinātais tiesu izpildītājs bija pieprasījis piemērot nodrošinājumu AS «Kesko Senukai Latvia» 16.maijā, bet jau nākamajā dienā 17.maijā iesniedza rīkojumu nodrošinājumu atcelt, jo uzņēmums esot nokārtojis saistības.

AS «Kesko Senukai Latvia» dibināts 1996.gadā. Uzņēmums iepriekš bija pazīstams kā AS «Rautakesko, taču 2016.gadā »Kesko Senukai« no Skandināvijas akcionāra »Kesko Group« pārņēma »K-rauta« veikalu tīkla pārvaldi Latvijā un Igaunijā, un uzņēmumu pārsauca par AS »Kesko Senukai Latvia«.

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi būvniecības, remonta un sadzīves preču tirdzniecības centru grupai «Kesko Senukai» iegādāties interneta mazumtirdzniecības grupu «1A Group», paziņojusi Lietuvas Konkurences padome.

Jau iepriekš «Kesko Senukai» saņēma Latvijas Konkurences padomes un Igaunijas Konkurences padomes atļauju iegādāties «1AGroup».

Līdz ar to pēc darījuma pabeigšanas «Kesko Senukai» pārvaldīs interneta veikalus «1A» visās trīs Baltijas valstīs.

Darījumu paredzēts īstenot, izmantojot Lietuvas holdingkompāniju UAB «Penktoji projekto bendrove», kas izveidota īpaši šim nolūkam.

Darījuma summa atklāta netiek.

«Kesko Senukai» 2016.gada aprīlī no Somijas akcionāra «Kesko Group» pārņēma astoņu «K-rauta» veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar vienotu nosaukumu - bijušais «Rautakesko» Latvijā ir pārdēvēts par «Kesko Senukai Latvia», Igaunijas kompānija kļuvusi par «Kesko Senukai Estonia», bet Lietuvā darbojas «Kesko Senukai Lithuania».

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Kristīne Āboltiņa, kas pildīs uzņēmuma operacionālās vadītājas (Chief Operating Officer) pienākumus, atbildot par vairākām jomām.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – operacionālais vadītājs (Chief Operating Officer), kura atbildībā ir tirdzniecības tīkli (Maxima X, Maxima XX, Maxima XXX), pārtikas ražošana, noliktavu un transporta loģistikas, piegāžu tīkla vadības un īpašumu ekspluatācijas jautājumi. Latvijā operacionālās vadītājas pienākumi uzticēti Kristīnei Āboltiņai.

Kristīne Āboltiņa iepriekš bijusi būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko pārdošanas direktore. Pirms tam kā valdes priekšsēdētāja vadījusi mājas labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu JYSK Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā, bet iepriekš šajā uzņēmumā bijusi loģistikas direktore. Vēl pirms viņa strādāja McDonald’s Baltics piegāžu tīkla vadītājas amatā. Kristīne Āboltiņa ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu biznesa administrācijā Latvijas Universitātē, kā arī turpina maģistra studijas mārketinga vadība Latvijas Universitātē.

Pēc ievērojamas modernizācijas šīs nedēļas beigās durvis vērs Kesko Senukai Latvia pirmais jaunā koncepta veikals, kas atradīsies Lucavsalā (bijušā K-rauta veikala vietā). Ir uzsākta sadarbība ar lielu skaitu vietējo piegādātāju.

Veikala, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu K Senukai, modernizācijā Kesko Senukai ieguldīja 3,3 milj. eiro.

Veikala plauktos būs atrodamas daudzu vietējo piegādātāju preces, tai skaitā, tādu zīmolu kā LODE, SAKRET, RILAK, Spodrība, TENAPORS, TENAX, VITO, Brikers, Žogu fabrika, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris, Brabantiа.

Veikalā tiks nodrošināts Drive-in pakalpojums – iespēja veikala ārtelpu teritorijā iebraukt ar auto un preces lielā apjomā uzreiz novietot savā automašīnā.

Kesko Senukai šā gada aprīlī no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi turpmāk Baltijas valstīs darbosies ar vienotu juridisko nosaukumu - bijušais Rautakesko Latvijā ir pārdēvēts par Kesko Senukai Latvia, Igaunijas kompānija kļuvusi par Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā darbojas Kesko Senukai Lithuania.

Aizvadītajā nedēļā būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājs Depo DIY un tā saistītie uzņēmumi, kam pieder Depo DIY daļas, reģistrējuši vairākas komercķīlas, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 55 milj. latu, liecina informācija Uzņēmumu reģistra dati.

Depo DIY mārketinga direktre Vineta Atvara Db.lv atklāja, ka uzņēmums paredz turpmāku attīstību, tomēr plašāku informāciju par attīstības plāniem nesniedza.

Pagājušajā nedēļā četru reģitrēto komercķīlu, katras ar prasījuma summu 7,906 milj. Ls, parādnieks ir SIA DMT Pluss, kas ir viena no Depo DIY īpašniekiem. Komercķīlu devēji ir Nīderlandē dibinātis uzņēmums Baltic Investment Fund III C.V, Islandes kompānija BYKO Lettland ehf un Džērsijā dibinātā kompānija Baltic Investment Fund III L.P., kas ir lielākie Depo DIY īpašnieki. Komercķīlu ņēmējs ir a/s SEB banka. Tāpat divas 2,108 milj. Ls apjomīgas komercķīlas a/s ABLV Bank devis iepriekš minētais BYKO Lettland ehf, savukārt šo ķīlu parādnieks ir ABLV Private Equity Fund 2010. Aizpagājušajā nedēļā SIA Depo DIY reģistrējis 18,8 milj. LS ķīlu.

Šogad būvniecībai nepieciešamo materiālu tirgus palielinājies par aptuveni 10-15%, un, iespējams, ka banku atsāktās kreditēšanas un ārvalstu investīciju iespaidā tas varētu palielināties vēl vairāk, liecina būvmateriālu veikalu tīkla K-rauta vērojumi.

«Būvniecības pozitīvās tendences galvenokārt saistītas ar banku lielāku pretī nākšanu klientiem, ievērojamas investīcijas iegulda arī investori no Krievijas, aizvien tiek ieguldīti Eiropas Savienības ERAF fonda līdzekļi. Kopumā uzlabojusies būvfirmu maksāšanas disciplīna par iegādāto preci, taču kompānijām aizvien trūkst atbilstošas kvalifikācijas speciālistu,» pauž a/s Rautakesko Biznesa klientu nodaļas vadītājs Normunds Rozenbergs.

Būvniecības veikalu tīkls novērojis, ka jaunu objektu būvniecība pēdējā laikā aktivizējusies visā Latvijā, piemēram, tiek piegādāti būvmateriāli lielveikalu Prisma un Rimi būvniecībai, Meža pētīšanas stacijas tehniskās kordona ēkai Jaunkalsnavas novadā, Ezernieku saieta nama Dagdas novadā būvniecībai, tāpat daudzdzīvokļu namiem Rīgā un privātmājām novados. Tāpat aktīvi būvēts tiek Jūrmalā, piemēram, Dzintaru prospektā tiek celti ekskluzīvi dzīvokļi, savukārt vairākās Latvijas vietās pašreiz ceļ biogāzes ražotnes un lauksaimniecībai nepieciešamās būves, novērojusi K-Rauta. Viens no ievērojamākajiem notikumiem jaunbūvējamo objektu jomā valsts mērogā šogad būs Valsts ieņēmumu dienesta ēkas Rīgā būvniecības uzsākšana, prognozē N. Rozenbergs. Tāpat aktīvi notiek arī sabiedrisko ēku rekonstrukcijas un siltināšanas darbi, savukārt jauna tendence ir karkasa māju ražošanas apjoma palielināšana eksportam uz Skandināvijas valstīm.