Eksperti

Kreditēšana stagnējošā ekonomikā ir iespējama

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas kredītu pārvaldes vadītājs, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā.

Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem. Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Līdz ar augošām procentu likmēm visā pasaulē, projektiem jābūt vēl ienesīgākiem, lai kredītu varētu atpelnīt. Un tāda pārliecība var būt tikai pie noteiktas, augošas ekonomiskās aktivitātes. Un kā zināms, Latvijas ekonomika neaug. Šis ir apburtais loks un jādomā, ko varam darīt?

Jāmeklē veidi kā vadīt risku un jāatsedz iespēja

Pie zemas vai pat negatīvas ekonomiskās izaugsmes ir grūti atrast izaugsmes biznesus, ko kreditēt. Papildus, jāņem vērā, ka pēc nozares "kapitālā remonta" ir augušas prasības par risku vadību – uzsvars uz klienta biznesa izpēti ir audzis visā pasaulē. "Kapitālā remonta" cena ir palēnināta klientu biznesa iespēju izskatīšana jebkurā bankā. Taču tā ir cena par to, ka Latvijas finanšu sistēma ir stabila un starptautiski integrēta.

Šobrīd arī palielinājusies ir gan aizņēmēju, gan kredītdēvēju piesardzība, un ietekmēta ir gan aizņēmēju maksātspēja, gan investīciju lēmumi. Skaidri redzam, ka ekonomiskās nenoteiktības situācijā bankas ir spiestas būt daudz piesardzīgākas, jo atsevišķas nozares, kas vēsturiski tika uzskatītas par saprotamām un uzticamām, vairs tādas nav.

Šajos apstākļos kreditēt ir grūti, taču tas nav neiespējami, jo ne visi projekti ir vienādi – ir tādi, kas spēj iegūt lielāku tirgus daļu pat stagnējošā ekonomikā, bet ir arī citi, kuros ir augstāks izaicinājums, sarežģītāks biznesa modelis, grūtāk izprotama un paredzama naudas plūsma, lielākas izmaksas. Bet arī šādi projekti var būt dzīvotspējīgi – mūsu kā baņķieru uzdevums ir tos atklāt, spēt saprast un pārliecināties par to pamatotību. Mēs nedrīkstam paļauties tikai uz "vieglajiem" kredītiem, tādu vienkārši nav pietiekami.

Šādā situācijā kritiska nozīme ir bankas spējai pašreizējos apstākļos pareizi novērtēt risku un piedāvāt finansējumu, kas, no vienas puses ir akceptējams un izdevīgs bankai, no otras – atbilstošs un pieņemams uzņēmējiem. Ja pats uzņēmums ir gatavs uzņemties daļu atbildības ar pašu kapitālu un tam ir iespēja to darīt, tad arī banka varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Ja nozare ir ar ārpus standarta loka vai ar paaugstinātu nenoteiktību, tas nenozīmē, ka tā ir lemta iznīcībai un to nevar finansēt. Šāda biznesa īpašniekiem jābūt gataviem gan pašiem daļēji finansēs savu projektu, gan jāatrod elastīgu un uzticamu finanšu partneri.

Cerība uz izaugsmes nozarēm

Pēdējo gadu pārmaiņas tomēr ir nesušas arī jaunas ekonomiskā iespējas un te pirmkārt jāmin enerģētika. Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā būtiski ir augusi nepieciešamība pēc enerģētiskās neatkarības, kas rada plašu uzņēmēju interesi par atjaunojamās enerģijas projektiem un to kreditēšanas parametri kļūst arvien skaidrāki. Tāpat šo virzienu papildus veicina augoša izpratne un pieprasījums pēc klimatam neitrāliem risinājumiem. Pieprasījums pēc finansējuma enerģētikas nozarē arvien pieaug, vienlaikus, redzam, ka dažiem uzņēmējiem vēl trūkst zināšanu un pieredzes šādu projektu realizēšanai. Vienlaikus, arī mums, finanšu sektora spēlētājiem, jāturpina celt savu ekspertīzes līmeni.

Otrs attīstības virziens ir digitālā transformācija, kas dienaskārtībā jau ir kādu laiku, taču to arvien papildina automatizācijas un mākslīgā intelekta jauninājumi un iespējas. Trešais virziens, mūsuprāt, ir pārtikas ražošana, kas neizbēgami ir vajadzīga un arī tajā vērojamas pārmaiņas par labu veselīgākam un videi draudzīgākam uzturam. Saglabājas arī nekustamā īpašuma nozares potenciāls, jo cilvēki pat sarežģītos apstākļos vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti.

Nepieciešama individuāla pieeja

Rietumu Bankā mēs jau tagad sniedzam savu finansiālo atbalstu turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai tādiem klientiem, kuru darbības profils varētu tikt vērtēts kā netradicionāls – taču tas nav tāds, kas neļauj izsniegt kredītus. Tas prasa izpratni. Strādājot un pieņemot lēmumus uz vietas – Latvijā – mūsu priekšrocība ir labi saprast un pārzināt gan vietējo tirgu, gan ekonomisko situāciju, gan noskaņojumu, gan to, kāds atbalsts konkrētā mirklī uzņēmējam ir visvairāk vajadzīgs.

Mūsu, Rietumu Bankas, mērķa projekti ir 5-30 miljonu EUR robežās, bet atsevišķos gadījumos varam piešķirt arī lielāko finansējumu – līdz 50 miljoniem EUR. Sarežģītajos projektos ir ļoti svarīgs tas, ka varam ātri izskatīt nestandartu jautājumu un pieņemt lēmumu šeit pat uz vietas Latvijā visos līmeņos.

Trīsdesmit gadu laikā esam pieredzējuši dažādus izaicinājumus un esam mācījušies saskatīt tos kā iespēju. Angliski to dēvē par "agility" vai latviski – elastību, ātrumu, spēju pielāgoties, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem biznesā. Šī spēja ļauj jebkuras izmaiņas novērtēt kā iespēju, kas ļauj piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, kas aktuāli šā brīža situācijā.

Un tas ir veids, kā kopā attīstīt valsts ekonomiku un padarīt šo vidi interesantu gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana stagnējošā ekonomikā ir iespējama

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas kredītu pārvaldes vadītājs, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā. Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem.

Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstu Latvijas nekustamā īpašuma attīstības projektu realizācijai, atbilstoši “Rietumu Bankas” stratēģiskajiem biznesa mērķiem, banka piešķīrusi 8 miljonu eiro finansējumu jauna nekustamā īpašuma projekta – “Deglava Gleznotāju rezidences” – attīstībai Rīgas mikrorajonā – Pļavniekos.

“Deglava Gleznotāju rezidences” ir sešu daudzstāvu ēku komplekss, kas sadalīts 3 būvniecības kārtās, no kurām divas ēkas ir jau pabeigtas un tuvākajā laikā tiks uzsākts vēl divu ēku būvniecības process Projekta otrajā kārtā paredzēti 142 dzīvokļi, ar kopējo platību 8 250 m2.

Katrai no ēkām atbilstoši kompleksa nosaukumam – “Deglava Gleznotāju rezidences”, dots kāda ievērojama mākslinieka vārds: Degā, Renuārs, Dalī, Monē, van Gogs un Rembrants.

“Nekustamā īpašuma projektu attīstītībai, it sevišķi galvaspilsētas mikrorajonos, ir būtiska nozīme, domājot par jaunu, modernu un energoefektīvu dzīvokļu pieprasījumu Rīgas nekustamā īpašuma tirgū, turklāt ne tikai pilsētas centrā, bet arī mikrorajonos,” norāda “Rietumu Bankas” Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots vērienīgais dzīvokļu nama projekts Dainas ielā, kas tapis piesaistot Rietumu Bankas finansējumu. Projektā pašlaik rezervēta jau gandrīz puse no kopumā pieejamajiem 112 dzīvokļiem.

Ekspluatācijā nodotā projekta “Dainas” kopējā platība ir 8926 m2 un ēkā pieejami 112 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Ēka atrodas vēsturiskajā centrā.

“Pastāvīgā un aktīvā interese par dzīvokļiem vēsturiskajā centrā liecina, ka dzīvošana galvaspilsētas centrā joprojām ir aktuāla un interesanti labprāt izvēlas tieši jaunos mājokļu projektus. Kā redzam pēc iepriekšējo rezervāciju un līdzšinējo dzīvokļu pārdošanas datiem, īpaši pieprasīti ir trīs un četru istabu dzīvokļi, kas apliecina, ka Rīgas centrā ilgstoši bijis vērojams šāda tipa dzīvokļu piedāvājuma trūkums,” norāda attīstītāja pārstāvis Reinis Sproģis.

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki 

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā...

Projekta “Dainas” būvniecības process tika uzsākts 2021. gada vasarā. Būvniecības darbi noritēja kā plānots, neraugoties uz ekonomiskās un politiskās situācijas saasināšanos reģionā, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem plānot ievākšanos jaunajā mājoklī jau šī gada aprīlī.

Pieejamo dzīvokļu pārdošanas cenas svārstās no 74 900 – 374 900 eiro.

Projekta arhitekts ir Viktors Valgums no “Zenico projekts”.

Projektu 2021.gada vasarā uzsāka nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”. Pašlaik projekta attīstītājs ir SIA “Kerdos Holding”, kura vienīgais akcionārs ir uzņēmējs Armands Broks. Projekta “Dainas” izmaksas, ko finansēja Rietumu Banka, ir 7,7 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniedza 14 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuva apsver nacionālo aizliegumu, lai novērstu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā

LETA--BNS, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģinot novērst Rietumu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā no Lietuvas caur citām valstīm, Lietuva vēlas Eiropas Savienības (ES) atļauju noteikt nacionālo aizliegumu atsevišķu preču izvešanai no valsts, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Pašlaik apspriestais paredz, ka būs ierobežojumi noteiktu preču izvešanai no Lietuvas uz trešajām valstīm," Landsberģis sacīja žurnālistiem.

"Tas nozīmē, ka būs pilnīgs [noteiktu preču] eksporta aizliegums uz citām valstīm arī tad, ja tās nav iesaistītas karā, jo mēs vienkārši nespējam visu kontrolēt," viņš paskaidroja.

Ministrs sacīja, ka tāds aizliegums vispirms tiks attiecināts uz dubultas pielietojamības precēm.

"Pašlaik ar partneriem Briselē apspriežam nacionālo ierobežojumu pielietošanu," teica Lietuvas ārlietu ministrs, paskaidrojot, ka ES tiesību normas paredz iespējas noteikt ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz dubultas pielietojamības precēm, lai novērstu to nonākšanu agresorvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, izmantojot Lietuvas ārējo robežu, kas ir arī ES ārējā robeža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektā Deglava Gleznotāju rezidencē, Rīgā, Pļavniekos, uzsāk nākamo divu daudzdzīvokļu māju būvniecību, kurā būs 142 jauni dzīvokļi Rīgas iedzīvotājiem ar kopējo platību 8250 m2.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 8 miljonu aizdevumu attīstītājam “Electra Group”, turpinot atbalstu projekta realizācijai. Jau tagad būvniecības laukums ir ierobežots ar žogu, kā arī tiek atvesta smagā tehnika. Aprīļa beigās projekts ir ieguvis apliecinājumu par projektēšanas nosacījumu izpildi, kas iezīmē būtisku projektēšanas posma noslēguma punktu, kā arī būvniecības procesa uzsākšanu.

Projekta būvniecību īsteno SIA “Monum”.

Deglava Gleznotāju rezidences vecākais pārdošanas speciālists Oskars Lubavs informē, ka šobrīd 2. kārtā no 142 plānotajiem dzīvokļiem 60% ir rezervēti: “Cilvēkiem joprojām ir interese par nekustamo īpašumu Rīgā, jo piedāvājumu skaits guļamrajonos nav liels. Bankas jaunajiem projektiem piedāvā īpašus aizdevuma nosacījumus, kas, ņemot vērā Euribor likmju pieaugumu, ir būtisks ikmēneša kredīta maksājumu atvieglojums. Savukārt, siltumenerģijas maksājumi ziemā ir veicinājuši cilvēku izvēli par labu jauniem energoefektīviem dzīvokļiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē desmitiem miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Db.lv, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru