Kreditēšanu kavē banku, uzņēmumu un iedzīvotāju piesardzība 

Kreditēšana Latvijā pieaugtu straujāk, ja uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu nekavētu pārlieku liela piesardzība, atceroties nesenās krīzes sekas, samērā zema aizņemšanās spēja, ēnu ekonomika un tiesiskā regulējuma efektivitāte, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

LETA, 2018. gada 14. septembris plkst. 16:05

Foto: Zane Bitere/LETA

Izsniegto kredītu apmēra kāpums Latvijā pēdējos pāris gados dažādu faktoru ietekmē ir bijis mazāks nekā vairumā citu eirozonas valstu, norādīja Razmusa, skaidrojot, ka straujāku kredītu apmēra kāpumu lielā mērā kavē banku piesardzība un risku novērtējums, kā ietekmē pēc 2008.gada krīzes noteiktie stingrie kreditēšanas standarti tiek atviegloti visai gausi.

Kopš 2015.gada, kad notika būtisks pavērsiens eiro zonas monetārās politikas turpmākās ekspansijas virzienā, kredītlikmes Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir samazinājušās par 0,6 procentpunktiem. Mazinoties kredītu procentu likmēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām mazinās arī par kredītiem maksājamās summas, atstājot vairāk naudas līdzekļu citu preču un pakalpojumu iegādei. Līdz ar to šāds likmju samazinājums pēc būtības ir līdzvērtīgs ienākumu kāpumam, uzsvēra Razmusa.

Viņa arī norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas sanāksmē Rīgā jūnijā panāktā vienošanās, kas paredz procentu likmes pašreizējā līmenī vēl uz gadu, ir izdevīga arī katram Latvijas kredītņēmējam un stimulēs mūsu tautsaimniecību.

Razmusa arī uzsvēra, ka Eirosistēmas īstenotā monetārā politika Latvijā nav bijusi mazāk efektīva nekā citviet. Lai gan tiešais procentu likmju un kredītu izmaiņu kanāls Latvijā varbūt arī ir bijis mazāk spēcīgs, mūsu tautsaimniecība ir bijusi nozīmīgs ieguvējs no tā, ka kreditēšana ir pieaugusi pārējās eirozonas valstīs. Tas ir ļāvis sekmēt kopējo eirozonas ekonomisko izaugsmi, kas savukārt ir labvēlīgi ietekmējis Latvijas eksporta rādītājus. Eksporta pieaugums ir ļāvis Latvijas tautsaimniecībai uzturēt strauju attīstības tempu šā gada pirmajā pusgadā, kas jau kopš pagājušā gada būtiski paātrinājās līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos, skaidroja Razmusa.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2018. gada 14. septembris plkst. 14:18

Eiropas farmācijas uzņēmumu akcijas pēdējā pusgada laikā ir pieaugušas vērtībā, tāpēc šobrīd...

2018. gada 14. septembris plkst. 11:36

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija lūdz Tautsaimniecības komisiju apturēt grozījumu...

2018. gada 14. septembris plkst. 11:05

Nasdaq (NDAQ) paziņo, ka UAB Maxima Grupė obligācijas šodien, 2018. gada 14....

2018. gada 14. septembris plkst. 7:51

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pieauga...

2018. gada 14. septembris plkst. 7:48

Zemais investīciju līmenis pašlaik kavē Latvijas potenciālo izaugsmi, intervijā aģentūrai LETA...

2018. gada 14. septembris plkst. 6:59

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan...

2018. gada 14. septembris plkst. 6:10

Finanšu sektors pēckrīzes gados ir kļuvis stabilāks, bet par augstu cenu un...

2018. gada 13. septembris plkst. 17:20

Apsveicama ir Luminor spēja par investoru piesaistīt pasaules vadošo investīciju fondu Blackstone Group...

2018. gada 13. septembris plkst. 17:13

Trīs pārmaiņu gados Latvijas banku sektorā ir paveikts liels darbs risku mazināšanā un panākta...

2018. gada 13. septembris plkst. 16:19

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir savlaicīgi informēta par Luminor akcionāra maiņas ieceri,...