Lai gan šobrīd daudz tiek runāts par Euribor likmes kāpumu un tās ietekmi uz kredīta maksājumu apmēru, iedzīvotāji nereti maldīgi uzskata, ka likmes pieaugums attiecas tikai uz mājokļa kredītiem.

Tomēr, kā norāda Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle, līdz ar Euribor kāpumu pieaug arī auto līzinga ikmēneša maksājumi, kas ietekmē desmitiem tūkstošu līzinga ņēmējus Latvijā.

Gan mājokļu kredīta, gan līzinga procentu likmi veido nemainīgā un mainīgā daļa jeb Euribor. Ņemot vērā to, ka Euribor likme gandrīz septiņus gadus saglabājās negatīva, zema procentu likme un nemainīga ikmēneša kredīta vai līzinga summa nereti tika uzskatīta par pašsaprotamu. Taču šogad inflācija eirozonā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, izraisot arī Euribor likmes strauju pieaugumu – šobrīd sešu mēnešu Euribor likme ir pārsniegusi 1,8%, kamēr trīs mēnešu likme 1,2%.

Laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, iegādājoties auto ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,19% likmi, ikmēneša maksājums bija aptuveni 390 eiro. Šobrīd, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis auto līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor procentu likmi, ikmēneša maksājums ir pieaudzis attiecīgi par aptuveni 8 vai 12 eiro.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), līdz 2018. gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas no nākamā gada paredz pienākumu līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, izņemot kredītiestādes, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt ziņas par fiziskām personām, kuru veiktie līzinga vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumi pārsniedz minimālo algu (360 eiro) vai 4320 eiro gadā, informēja parlamentā.

Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām izstrādāti, lai vairotu nodokļu ieņēmumus un apkarotu ēnu ekonomiku. Pēc Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma pienākums sniegt informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem līzinga vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 eiro, izņemot, ja līzinga vai kredīta līgums ir noslēgts ar kredītiestādi, noņemts no fiziskām personām. Visu informācija VID saņems no līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu ministrija (FM), kas grozījumus izstrādājusi, norāda, ka līdz šim nereti konstatētas situācijas, kad fiziska persona, kurai nav regulāru ienākumu, regulāri veic kredīta vai līzinga maksājumus, par iegādāto nekustamo īpašumu vai transportlīdzekli.

Mobilitāte ir svarīga ikvienam uzņēmumam, lai tiktos ar sadarbības partneriem un klientiem. Tiesa, lielu daļu jautājumus aizvadīto pāris gadu laikā esam iemācījušies risināt attālināti, tomēr būtiskākos jautājumus joprojām risinām klātienē.

Tie ir gadījumi, kad ir nepieciešams sajust sarunu partnera ķermeņa valodu un redzēt acu skatienu. Tieši šie, it kā sīkumi, var izšķirt potenciālā darījuma likteni ar izrietošajām sekām. Mobilitātes nodrošināšanai biznesa vajadzībām, ja par tādu vien neuzskatām pārvietošanos ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem un elektroskūteriem, ir nepieciešama automašīna. To biznesa un privātajām vajadzībām var nodrošināt pat vairākos veidos, bet katram risinājumam ir savas nianses. Aplūkosim šīs iespējas.

Auto iegāde par uzņēmuma pašu līdzekļiem

Kā plusus automašīnas iegādei uzņēmuma vajadzībām varam minēt to, ka ar automašīnu, kas ir uzņēmuma īpašumā, iespējams darīt visu, ko vēlamies. Otrkārt, tas ir aktīvs bilancē. No otras puses, uzņēmums ir atbildīgs par automašīnas apkopi un remontu. Tas ir ieguldījums, kas saista kapitālu. Uzņēmuma auto parks paliek mazāk pielāgojams, jo pirktas automašīnas uz dažu dienu vai nedēļu periodu nav iespējams samainīt. Jebkurai automašīnai pēc tās nonākšanas apritē atšķirībā, piemēram, no būvēm strauji samazinās vērtība. Iegādājoties automašīnu, jāņem vērā neparedzētas izmaksas, piemēram, apkopes un remonta izdevumiem, kas ir mainīga vērtība, īpaši inflācijas apstākļos. Pēc zināma kalpošanas perioda uzņēmumam jāuzņemas rūpes par automašīnas pārdošanu.

Var jau skaļi aplaudēt par to, ka ēnu ekonomika drīz ies mazumā, tomēr realitātē par to nekas neliecina

No nākamā gada nebanku kreditētājiem un līzinga devējiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāziņo par tādiem kredīta un līzinga ņēmējiem, kuru mēneša maksājumi pārsniedz 360 eiro vai gada maksājumi – 4320 eiro. Šim valdības lēmumam vismaz formāli pamatā ir cēls mērķis – piefiksēt tos, kuru ikmēneša tēriņi un dzīves līmenis ievērojami pārsniedz konkrētā cilvēka oficiālos ienākumus, tādējādi dodot pamatu aizdomām, ka šī persona darbojas ēnu ekonomikā. Tomēr prieki par to, ka ēnu ekonomika Latvijā tāpēc beidzot ies mazumā, varētu būt īsi.

Reāla situācija: automašīna vai kāds cits apjomīgs pirkums nereti tiek iegādāts ģimenes, nevis vienas atsevišķas personas vajadzībām. Līdz ar to, pat ja līzinga ņēmējs ir Pēteris vai Anna, ikmēneša maksājumus mēdz segt vairāki ģimenes locekļi kopā un tādējādi nav pamata uzskatīt, ka Pētera vai Annas visai lielie kredīta vai līzinga maksājumi tiek segti no nelegāli iegūtiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka nodokļu administrācijai katrs šāds gadījums būtu jāskata individuāli, kas varētu prasīt ļoti lielu darbu, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas attiecību formas un ģimenes modeļi. Protams, var jau tāpēc krietni palielināt VID darbinieku aparātu, bet ir visai apšaubāmi, ka iegūtais rezultāts segtu kaut vai tikai šīs ierēdņu armijas izmaksas.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), līdz 2017. gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2017. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2016. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 euro.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, sākot no 2016. gada katru gadu līdz 1. februārim būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 eiro, informē VID.

Informatīvā deklarācija būs jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes.

Pirmo reizi informatīvā deklarācija būs jāiesniedz līdz 2016. gada 1. februārim, un tajā jānorāda fiziskās personas līzinga un/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, ja to summa attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma minēto mēnešu laikā pārsniedz 1440 eiro.

Sākot ar 2017. gadu, informatīvā deklarācija par fizisko personu jāiesniedz ik gadu, ja fiziskās personas kredīta un/vai līzinga maksājuma summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu maksājumu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Ja esat izlēmuši nomainīt savu līdzšinējo spēkratu pret citu, risinājums ir divējāds – pirkt pilnīgi jaunu auto, vai arī iegādāties mazlietotu, taču tikpat labu un drošu automašīnu, saņemot pilnīgi visas tās pašas garantijas, kā pērkot jaunu.

Uzņēmums Autorepublika, kura pamatdarbība ir mazlietotu Volkswagen grupas automašīnu tirdzniecība un serviss, piedāvā otro variantu, kas turklāt cenas un automašīnu vecuma ziņā ir diezgan līdzvērtīgs pilnīgi jaunam auto. Kopš 2016. gada Autorepublika piedāvā visu pieprasītāko marku automašīnas – Volkswagen, Audi, BMW, Skoda, Seat, Volvo, Opel, Ford. Šobrīd tieši Autorepublikā klientiem ir iespēja iegādāties jebkuras minētās markas gadu vecu auto ar 45% atlaidi no jauna auto cenas ar noskrējienu līdz 15 000 kilometriem. Turklāt Autorepublikas piedāvājumā ir automašīnas pat ar ražotāja garantiju un bagātīgu aprīkojuma komplektāciju. Ja salonā neatradīsiet tieši sev vēlamo automašīnas modeli, uzņēmuma speciālisti nodrošinās izvēlētā auto piegādi no Vācijas 10 dienu laikā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem un atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30.septembrim pagarinājusi privātpersonu un juridisko personu moratoriju piemērošanas termiņu.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre uzsver: "Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30.jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju."

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas novērtējumu attiecību ar Krieviju pasliktināšanās gadījumā pastāv risks zaudēt eksporta pakalpojumu apjomu tuvu pie viena miljarda eiro.

Tas tieši skartu dzelzceļa nozari, ostu terminālus, autopārvadātājus, maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu jomu, kā arī pakalpojumu sniedzējus, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums.

Krievijas ieviestā embargo atsevišķiem lauksaimniecības produktiem sekas izjūt auto pārvadātāji Latvijā, jo īpaši mazās autopārvadātāju kompānijas ar salīdzinoši mazu autoparku. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departaments ir apkopojis informāciju no nozares asociācijām par Krievijas importa aizlieguma ietekmi. Analizējot nozares asociāciju iesniegto informāciju, var secināt, ka Latvijas lielās autopārvadātāju kompānijas nosaka nepamatoti zemas pārvadājumu cenas un mazie nozares uzņēmumi nespēj vienlīdzīgi konkurēt.

Luminor izsniegusi līzinga finansējumu 950 tūkstošu eiro apmērā autoparka paplašināšanai auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējam Carguru.

Papildu transportlīdzekļi ļaus uzņēmumam padarīt servisu vēl pieejamāku, kā arī nodrošinās lietotājus ar jauniem mobilitātes risinājumiem.

Luminor sadarbību ar Carguru, kas ir pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uzsāka jau 2017. gadā, kad par saņemto finansējumu 450 000 eiro apmērā tika iegādātas pirmās 30 koplietošanas automašīnas. Savukārt šogad Carguru autoparks tiks papildināts vēl ar 46 hibrīda automašīnām, kas veicinās ekonomiskāku un dabai draudzīgāku pārvietošanos galvaspilsētā un ārpus tās robežām.

“Tagad, kad strādāšana no mājam ir mūsu ikdiena, personīgās automašīnas tiek izmantotas retāk, taču neatkarīgi no tā, par tām ir jāturpina veikt dažādi regulārie maksājumi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas un ceļa nodokli, segt apdrošināšanas, stāvvietas un auto uzturēšanas izmaksas. Ilggadējā sadarbība ar Luminor Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi iespēju pārvietoties zaļāk un arī ekonomiskāk,” norāda Vladimirs Reskājs, Carguru vadītājs.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Kā Revertai veicies līdz šim?

Vispirms jāatgādina, ka Reverta nav radījusi to problemātisko aktīvu kopumu, pie kura pašlaik notiek darbs. Šos aktīvus Reverta pārņēma tādā stāvoklī un sastāvā, kādus tos savulaik radīja bijušie Parex bankas akcionāri, tāpat Reverta pati nerada zaudējumus – tie radušies vēsturiski un tos ir radījuši bijušie akcionāri. Revertas uzdevums ir veikt darbības, lai šos zaudējumus pēc iespējas mazinātu.