Foto: pixabay.com

Kredītsaistību maksājumus kavē ceturtdaļa 

Lielākais skaits no Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām ir patēriņa kredītiem un norēķinu karšu kredītiem

Žanete Hāka, 2019. gada 11. marts plkst. 7:30

Banku pārstāvji akcentē, ka cerība uz aizdevumu ir arī personām, kas pirms daudziem gadiem reģistrētas kā parādnieki, taču savas saistības seguši un pēc tam par esošajām saistībām norēķinājušies regulāri. Kopumā no reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 20,6% no kopējā personu skaita.

Labāk, ja zina

LB Kredītu reģistra dati liecina, ka 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tajā iekļauto personu kopskaits nebija būtiski mainījies. Reģistrā pērnā gada 31. decembrī bija ziņas par 713,1 tūkstoti personu ar spēkā esošām saistībām, tostarp 672,8 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 30,8 tūkstošiem juridiskajām personām rezidentiem, 7,3 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2,2 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.

No kopējā skaita 1,15 miljoni (23,8%) bija spēkā esošas saistības un 3,71 milj. (76,2%) bija izbeigušās saistības. To skaita pārmaiņas notikušas tikai nedaudz, palielinoties izbeigto saistību skaitam, savukārt 2018. gada 4. ceturksnī dalībnieki reģistrā iekļāva ziņas par 62,29 tūkst. jaunām saistībām ar dažādiem to rašanās veidiem. Vērtējot pēc kavēto saistību faktiskā atlikuma 2018. gada beigās, kredītiestādēm bez kavējumiem bija 85% no izsniegtajām saistībām. Saistīto komercsabiedrību ziņās ar kavējumiem virs 180 dienām ir 29,1% saistības, no kurām 86,3% veido saistības pret parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodarbojas ar t.s. slikto kredītportfeļu uzpirkšanu no citiem kreditoriem.

Visi dalībnieki reģistrā papildus iekļauj ziņas par konkrētās personas saistību pārkāpumiem, ja persona kavē līgumā noteikto maksājumu ilgāk nekā 60 kalendāro dienu un kavēto maksājumu summa sasniedz 150 eiro vai šīs naudas summas ekvivalentu ārvalstu valūtā. No reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli pārkāpumi atbilstoši minētajiem kritērijiem reģistrēti 146,6 tūkstošiem personu (20,6% no kopējā skaita), tostarp 140,2 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 0,9 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem, 5,1 tūkstotim juridiskajām personām rezidentiem un 0,4 tūkstošiem juridiskajām personām nerezidentiem.

Kredītinformācijas birojā (KIB) DB skaidro, ka aizdevējiem labāk patīk, ja persona nav kā «balta lapa» un aizdevums ir bijis un ir kārtīgi samaksāts. Kopumā cilvēka kredītvēsturi veido maksāšanas disciplīnas vēsture, ko veido ne tikai izpildītās, bet arī aktīvās saistības un tas, cik akurāti un savlaicīgi tās tiek pildītas. Saskaņā ar KIB informāciju, no kredītu reģistra 85-90% gadījumos vēsture ir pozitīva un labvēlīgāk ietekmē aizdevēja lēmumu nekā gadījumos, ja par klientu informācija vispār nav pieejama.

Skatās uz disciplīnu

Ziņas par atmaksātu kredītu LB Kredītu reģistrā glabājas 10 gadus pēc kredīta atmaksas, savukārt ziņas par maksājumu kavējumiem un to novēršanu – piecus gadus pēc kavējumu novēršanas. Banku pārstāvji gan neizslēdz, ka aizdevumu varētu izsniegt arī cilvēkam, kas reiz kavējis maksājumu, taču šādā gadījumā aizņēmēju vērtē īpaši strikti. «Kredītreģistra izveidošanas mērķis nebija uzskaitīt parādniekus, bet gan ierobežot viņiem iespējas uzņemties jaunus aizņēmumus,» atgādina Swedbank Aizdevumu atgūšanas daļas vadītājs Kaspars Šics, piebilstot, ka kredītreģistra galvenā ideja bija dot platformu, kur aizdevējiem pārliecināties par jaunu aizņēmumu klientu maksātspēju, lai to varētu pārbaudīt pēc kopējo saistību apjoma ar domu, ka cilvēki neuzņemtos pārāk lielu finansiālo slogu. Reģistra trūkums lielā mērā sekmēja Latvijā piedzīvotās finanšu krīzes dziļumu, jo aizdevējiem nebija vienotas iespējas pārliecināties par kredītņēmēju kopējo finanšu slogu, skaidro eksperts.

Runājot par to, kādiem klientiem, ņemot vērā reģistra datus, varētu tikt atteikts aizdevums, K. Šics uzsver, ka klientam pat nav jābūt «parādniekam» – pat, ja ar uzņemto finanšu apmēru cilvēks tiek galā, banka tāpat izvērtē Kredītu reģistrā pieejamo informāciju un var pieņemt lēmumu klientam tomēr kredītu nepiešķirt.

Visu rakstu lasiet 11. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 11. jūnijs plkst. 8:09

Latvijā nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela, intervijā atzina nebanku kreditētāja...

2018. gada 25. maijs plkst. 11:25

Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss...

2018. gada 25. maijs plkst. 8:22

Stājoties spējā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, var pasliktināties kredītrisku vērtēšanas...

2018. gada 21. maijs plkst. 12:06

Pieaug no jauna izsniegto kredītu apjoms – kopumā šā gada pirmajā ceturksnī...

2018. gada 20. aprīlis plkst. 11:09

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 11. marts plkst. 6:40

Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve...

2019. gada 11. marts plkst. 6:22

Nodokļu administrācija tuvākajā laikā izstrādās jaunu stratēģiju, būs jaunas sistēmas, kas...

2019. gada 08. marts plkst. 15:33

ASV dibinātā organizācija #MovingForward mudina riska kapitāla kompānijas ieviest politiku pret ...

2019. gada 08. marts plkst. 14:43

Lietuvas Centrālā banka aktīvi sadarbosies ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, izmeklējot...

2019. gada 08. marts plkst. 13:19

Finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne piektdien...

2019. gada 08. marts plkst. 12:22

Ekonomikas izaugsme, algu pieaugums un izmaiņas likumdošanā ir galvenie faktori, kas šogad...

2019. gada 08. marts plkst. 10:17

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki šonedēļ aizturējuši...

2019. gada 08. marts plkst. 7:54

Apdrošināšanas brokeru darbību pagaidām nemainīs, taču diskusijām par to ir dots starta...

2019. gada 08. marts plkst. 7:09

Eiropas Centrālā banka ekonomikai sola papildu stimulus un ilgāk zemas likmes....

2019. gada 08. marts plkst. 6:40

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, bet eiro vērtība saruka līdz zemākajam līmenim...