Jaunākais izdevums

Krējuma izstrādājumu, kam tiek pievienoti augu tauki, turpmāk varētu dēvēt par taupkrējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Piena produkti un produkti no piena, kuriem pievienoti augu tauki

Daina Krastiņa, Zemkopības ministrijas veterinārā un pārtikas departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir veicis skābā krējuma ražošanas tehnoloģiju un procesu uzlabojumos un produktu zīmolam Limbažu piens laidis klajā jaunu produktu sēriju – Meistara krējums, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunās produktu sērijas izstrādē, testēšanā un virzīšanā tirgū uzņēmums ieguldījis 20 tūkstošu eiro.

Meistara krējuma līnijas palaišanai, uzņēmums izstrādāja specifisku skābā krējuma ražošanas kvalitātes standartu un ieviesa vairāklīmeņa kontroles mehānismus ražošanas procesos un tehnoloģijās. Ieviestā procedūra paredz, ka Meistara krējuma tiek izvēlēts tikai svaigākais un augstākās kvalitātes piens, kas tiek nošķirots un atsevišķi pārstrādāts. Krējuma raudzēšanai izvēlētas specifiskas ierauga baktērijas, kas veido vēlamo krējuma garšu un konsistenci, piešķir nepieciešamo skābuma līmeni un ļauj saglabāt produkta kvalitāti nemainīgu visā realizācijas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piensaimnieku savienības vadītājs: ar ūdeni atšķaidītu pienu neviens nepirktu

Lelde Petrāne, 20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tikko pienu atšķaida ar ūdeni, tā garša abolūti izmainās, ja kāds tādu pienu nopirktu, tad viņš pēdējo reizi to darītu,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Jāatgādina, ka SIA Latvijas piens pārstāvis Raimonds Freimanis iepriekš izteica pieļāvumu, ka atsevišķi pārstrādātāji varētu izgatavot pienu no piena pulvera.

«Ar šādu paziņojumu viņš ir nodarījis neiedomājamu kaitējumu nozarei. Piena nozares uzņēmumiem tagad būs jātērē milzīgi līdzekļi, lai pārliecinātu cilvēkus par pretējo. Lieta ir ļoti sensitīva. Arī pirms šāda paziņojuma cilvēkos bija neticība, kā īsti top piena produkti. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedri ir ielikuši milzīgas pūles, pierādot, ka viss ir kārtībā. Katrā piena uzņēmumā ir tā saucamā piena bilance, pēc kuras skaidri var redzēt, lūk, šeit ir piens, lūk, ir patēriņa normas. Ražojot jebkuru produktu, bet galā ir jāsanāk loģiskam rezultātam, kas tiek kontrolēts,» teicis Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība (z/s) Zilūži, kas ražo piena produktus ar zīmolu Grasbergs, atvērusi pirmo veikalu - no otrdienas, 15. augusta, tas darbojas Valmierā, Stacijas un Nākotnes ielu krustojumā, liecina zemnieku saimniecības publiskotā informācija.

«Nākam ar prieka vēsti visiem valmieriešiem un apkārtnes ļaudīm. Pēc ilgas gaidīšanas un aktīviem darba procesiem, esam beidzot gatavi atvērt savu pirmo veikaliņu Valmierā. Visas lietas notiek tām paredzētajā laikā un šis laiks ir klāt,» vēsta iesraksts sociālajā tīklā Facebook.

Vēl tiks meklēts ērtākais darba laiks, bet sākotnēji veikaliņš būs atvērts no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 no pirmdienas līdz sestdienai.

Līdz šim piens, kefīrs, jogurts, saldais krējums, krējums, sviests, biezpiens un saldējums ar Grasberga zīmolu bija pieejami autoveikalos - saimniecībai ir izveidots autoveikalu maršrutu tīkls. Produkcija piejama lielākajā daļā Vidzemes, kā arī Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atkrējums», «skābnis», «puskrējums», «krēmziede» - dažus no sabiedrības ierosinātajiem jaunvārdiem krējuma izstrādājuma nodēvēšanai laikrakstam Diena minējusi Valsts valodas aģentūras (VVA) galvenā lingviste Dite Liepa.

Spontāna priekšlikumu iesūtīšana sākusies otrdien, pēc medijos izskanējušās informācijas par jauna nosaukuma nepieciešamību.

Spriest par potenciālo uzvarētāju esot vēl pāragri, jo iedzīvotāju ierosinājumi tiks gaidīti līdz februāra beigām. Savukārt prognozēt kāda jaunvārda iedzīvošanos sabiedrībā esot teju neiespējami.

Rosinot jaunvārdus, iedzīvotāji domājot ne vien par skanējumu, bet arī par rakstību. «ATkrējuma» pirmie divi burti esot saīsinājums no augu taukiem. Savukārt vārdā «krējumēns» piedēklis -ēn būtu jāraksta ar mazākiem burtiem gaišākā krāsā, tā paskaidrojot, ka tas ir atšķaidīts krējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pieredzes stāsts: kā kartupeļu audzēšanu padarīt par ienesīgu un perspektīvu biznesu

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parastu kartupeļu audzēšanu ar mūsdienu mārketinga metodēm var padarīt par ienesīgu un perspektīvu biznesu, to pierāda īru Kīogu ģimenes saimniecības pieredze, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Kīogu paaudzes Dublinas tuvumā zemi apstrādājušas 200 gadus, audzējot dārzeņus. Kopš 2010. gada līdz ar paaudžu maiņu saimniecība pievērsās tikai kartupeļu audzēšanai, vienlaikus atverot kraukšķu (angliski – «crisps») jeb mūsu izpratnē čipsu ražotni no vietējām izejvielām. Saimniecību starptautiskai žurnālistu grupai Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta rīkotā braucienā izrādīja Toms Kīogs.

Kīogu jaunākā paaudze – divu brāļu trīs dēli – pārmaiņas sāka gatavot 2004. gadā, saprotot, ka tikai ar kartupeļu ražošanu uzņēmums ir pārāk atkarīgs no tirgus svārstībām, ražas apjoma un laikapstākļiem. «Salīdzinot ienākumus par kartupeļu pārdošanu, var redzēt, ka 2012. gadā mūsu ieņēmumi par tonnu kartupeļu bija 500 eiro, 2013. un 2014. gadā – 80 eiro, jo bija liela raža. Šogad novācam mazāko ražu no hektāra, kāda jebkad bijusi, bet ieņēmumi par tonnu būs ap 350 eiro,» skaidro Toms, «pārstrāde ļauj izlīdzināt ienākumus, veiksmīgāk vadīt un plānot biznesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēsturisks tiesas spriedums

Agnese Margēviča, Diena, 21.12.2023

Advokāts Mārtiņš Kvēps piedalās tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kurā tika pasludināts tiesas spriedums bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kukuļņemšanas lietā, ar kuru M.Martinsonam piederošajam uzņēmumam MM investīcijas piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pienrūpniekiem medaļas Maskavā

Sandra Dieziņa, 15.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavā notikušajā Prodexpo 2011 izstādē Latvijas produkts - Trikātas siera Sniega bumbas ar papriku ieguvis sudraba medaļu starptautiskā konkursā Labākais produkts 2011.

Konkursu organizēja Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrija. Kā atzīst uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis, Krievijas patērētāji ir novērtējuši Latvijas piena produktus un šobrīd mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas eksportā. Izstādē Prodexpo 2011 uzņēmuma mērķis bija iegūt padziļinātu pieredzi un paplašināt sadarbības partneru loku.

Izstādes laikā galvenokārt notika sarunas ar Trikātas siera esošajiem partneriem par sadarbību un turpmāko pārdošanas koncepciju 2011.gadam, kā arī tika apspiestas iespējas par atsevišķu jaunu produktu izstrādi Krievijas tirgum. Turklāt šobrīd jau norit sarunas par līguma slēgšanu par Trikātas siera bioloģiskās produkcijas eksportu. Prodexpo izstādē Trikātas siers piedalījās jau otro reizi. Pērn dalība izstādē un jaunu sadarbības partneru iegūšana palīdzējusi uzņēmumam sākt veiksmīgu produkcijas eksportu uz Krieviju. Trikātas siers investējis vairāk kā 150 tūkstošus eiro iekārtu un iepakojuma modernizācijā, kā arī eksporta atļaujas saņemšanai uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālo komerctelevīziju pāriešana uz maksas statusu nevar būtiski palielināt cenu skatītājam, jo nacionālie kanāli jau tagad ir iekļauti maksas pakā un skatītājs par tiem maksā. Turklāt, ja teorētiski maksas operatori pieskaita TV pakalpojuma cenai maksu par nacionālo kanālu, tas, pēc TV3 domām, nevar būtiski sadārdzināt gala maksu patērētājam. Piemēram, gada maksa par kanālu TV3 mājsaimniecībai būtu ievērojami mazāka par vienas filmas noskatīšanos vienam cilvēkam kinoteātrī.

Tā DB norādīja TV3 Sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone, sniedzot komentāru par 15.decembrī Saeimā izskatītājiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

TV3 pozitīvi vērtē to, ka Saeimas vairākums (65 no 100 deputātiem) atbalstīja likumprojektu. «Tomēr pirmajās debatēs iezīmējās vairāki stereotipi, piemēram, ka nacionālie kanāli maksas TV tiek izplatīti par velti, un ka maksa par komerctelevīzijām maksas platformās ievērojami sadārdzinās gala cenu mājsaimniecībai. «Faktiski situācija ir pavisam citādāka,» vienlaikus atzīmē M. Zandersone.

Maksas TV skatītājam četri nacionālie kanāli jau tagad ir par maksu, norāda TV3. «Medijos un arī apspriešanas laikā Saeimā izskanējušais apgalvojums, ka kabeļtīklos nacionālās komerctelevīzijas pieejamas par velti, nav patiess. Salīdzinoši, ja veikalā piens būtu par velti, tad ar to jāsaprot, ka apmeklētājs pienu var brīvi paņemt. Turpretī, ja obligāti klāt jānopērk kefīrs un krējums, tad vairs nevar teikt, ka piens ir par velti. Padomju laikā šis paņēmiens tika saukts par svētku paku. Tieši šāda situācija ir maksas TV piedāvājumos - nacionālie kanāli ir «sapakoti» kopā ar citām programmām, parasti t.s. pamata pakā,» pamato M. Zandersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūjienas saldējums nākotnē ar citu preču zīmi ies ASV tirgū; pirmie soļi sperti

Gunta Kursiša, 07.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūjienas saldējums gatavojas uzsākt eksportu uz ASV tirgu, un patlaban pāri okeānam ir aizceļojis pirmais Latvijā ražotā Rūjienas saldējuma konteiners, Db.lv atklāja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Pirmais konteiners, kas aizceļojis uz ASV, ir ar Rūjienas saldējuma preču zīmi, tomēr nākotnē, realizējot lielākus apjomus, plānots izstrādāt citu zīmolu, ar ko Rūjienas saldējuma ražojumi tiktu pārdoti ASV tirgū. Patlaban amerikāņiem tiks piedāvāti plombīra, šokolādes un kļavu sīrupa saldējumi vafeļu glāzītēs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs neatklāj, par cik varētu tikt palielināts uzņēmuma apgrozījums un cik lieli apjomi varētu tikt realizēti ASV tirgū. Tāpat pagaidām komercnoslēpums ir SIA Rūjienas saldējums ASV sadarbības partneris.

«Sadarbības partnera pamatnosacījums ir, lai saldējums būtu dabīgs produkts un tā sastāvā būtu piens un krējums,» norādīja I. Miezis. ASV tirgū Rūjienas saldējums būs tā saucamajā mainstream segmentā, cenšoties piedāvāt to par līdzīgu cenu, kā citi saldējuma ražotāji. Šobrīd premium segmentā nereti tiek pozicionēti nevis tie produkti, kas to patiesi pelnījuši, bet tie, kas iegulda lielus līdzekļus mārketingā un reklāmās, uzskata I. Miezis. «Tie, kas «nozombē» patērētāju ar reklāmām, arī tiek pie labākā kumosa, parasti tie ir lieli spēlētāji,» uzskata SIA Rūjienas saldējums vadītājs. Patlaban liela daļa tirgotāju cenšas darīt visu, lai samazinātu cenu, tomēr esam centušies nesekot šai tendencei, neizmantojot lētākās augu tauku izejvielas. Jau iepriekš I. Miezis DB pauda, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma Piens sāk ražot eko biezpiena sieriņus

Sandra Dieziņa, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas otrs lielākais piena pārstrādātājs a/s Tukuma Piens sācis ražot jaunu Baltais EKO līnijas produktu – ekoloģisko biezpiena sieriņu.

Līdz šim veikalos bija nopērkami Baltais EKO jogurts, kefīrs, biezpiens un skābais krējums, bet tagad visos lielākajos veikalos var iegādāties arī ekoloģiskos biezpiena sieriņus, informē a/s Tukuma Piens mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Jaunos biezpiena sieriņus plānots pārdot Latvijā, kā arī eksportēt uz Krieviju. Tuvākajā nākotnē šī līnija tiks papildināta ar vēl jauniem produktiem.

Uzņēmuma pārstāvis arī pauž, ka nākamajā gadā plānots būtiski – gandrīz divas reizes – palielināt a/s Tukuma Piens produktu Baltais EKO eksportu. Pašreiz saražotā ekoloģiskā pārtika tiek realizēta Krievijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kooperatīvs VAKS kļūst par 9% Latvijas Piena kapitāla daļu īpašnieku

Dienas Bizness, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības uzņēmums VAKS (Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība), investējis 300 tūkstošus eiro Latvijas zemniekiem piederošā piena pārstrādes uzņēmumā Latvijas Piens un kļuvis par 9% kapitāla daļu īpašnieku, informē Latvijas Piena sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.

Viņa skaidro, ka laikā, kad piena nozare atrodas krīzes situācijā, investīcijas sekmēs uzņēmuma attīstību un paaugstinās tā konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos. Atbilstoši noslēgtajam dalībnieku līgumam, līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS pieder 44%, Latraps 30% un piensaimnieku kooperatīvam Dzēse 17% uzņēmuma kapitāldaļu.

«Analizējot krīzes situāciju, kas izveidojusies piena nozarē, secinājām, ka Latvijas zemniekiem piederošais jaunais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens ir perspektīva investīcija. Latvijas Piens darbība nodrošina augstākās pievienotās vērtības radīšanu zemnieku saimniecībās ražotajam pienam, ļaujot piena ražotājiem ne tikai gūt labumu no izejvielas ražošanas, bet perspektīvā saņemt dividendes no sev piederoša pārstrādes uzņēmuma,» norāda VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tikai laikrakstā Dienas bizness: Dzīvokļu darījumu saldais krējums

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli DB, 23.02.2016

Vairāki ap milj. eiro vērti dzīvokļi pērn pārdoti Ģipša fabrikā Ķīpsalā, vienu no tiem iegādājies veselības ministrs Guntis Belēvičs, otru - UPB holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauvas tiesa pērnā gada lielāko darījumu bijuši ar dzīvokļiem un telpām dažos ekskluzīvos projektos Rīgā un Jūrmalā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā Latvijā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 tūkst. eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 tūkst. eiro, bet šogad šie skaitļi ir attiecīgi 19 un 24. Taču, kā rāda DB apkopotie dati par pagājušā gada lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, lauvas tiesu no lielajiem darījumiem nodrošinājusi dzīvokļu pārdošana 3–4 jaunajos ekskluzīvajos projektos Rīgā un Jūrmalā.

Visu rakstu Dzīvokļu darījumu saldais krējums lasiet 23. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

DB sāk rakstu sēriju par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem 2015. gadā. Nākamajos DB numuros - par darījumiem Rīgā, Jūrmalā un citviet Latvijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Proteīns iet slavas gājienā

Sandra Dieziņa, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumi pievērsušies augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai, īpaši – proteīna dzērieniem

Redzot lielāko piena pārstrādes uzņēmumu jaunāko produktu piedāvājumu, secināms, ka izteikta tendence ir veselīgums un modē nāk produkti ar samazinātu tauku un cukura saturu un palielinātu olbaltumvielu daudzumu.

Augstas pievienotās vērtības produktu, proti, resursu un izejvielu ietilpīgu produktu ražošanu premium vai nišas kategorijās kā savu prioritāro fokusu pēc ietekmīgāko piena pārstrādes uzņēmumu iegādes un apvienošanas izvirzījusi Food Union grupa. Patlaban Food Union produktu portfeli veido 50% piena produktu, 40% saldējuma produktu un 10% citu produktu, piemēram, saldēti dārzeņi, stāsta grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunu beļģu šokolādes Kārums sieriņu ražošanā investē 625 tūkstošus eiro

Db.lv, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Kārums» sortimentu ar jaunu produktu kategoriju, pirmo reizi radot jaunas formas biezpiena sieriņus ar pildījumu un beļģu šokolādes glazūru.

Investīciju apmērs, kas ieguldīts jaunumu izstrādē un palaišanā tirgū, tai skaitā jaunās ražošanas līnijas iegādē, ir gandrīz 625 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmums ir radījis trīs jaunus «Kārums» biezpiena sieriņus – ar šokolādes gabaliņiem un ar sāļās karameles pildījumu tumšās beļģu šokolādes glazūrā, kā arī ar aveņu- granātābolu pildījumu baltās beļģu šokolādes glazūrā.

«Jaunie sieriņi ar beļģu šokolādes glazūru ir sākums vairākiem jauninājumiem kā biezpiena sieriņu kategorijā, tā arī citu pa ceļam baudāmo našķu segmentā, kurus plānojam ieviest līdz ar svaigo piena produktu Izcilības centra attīstību,» stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piena pārstrādātājs Elpa saņem kvalitātes karogu

Vēsma Lēvalde, 31.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazdangas pagasta SIA Elpa saņēmusi Mārketinga padomes atzinību - kvalitātes karogu.

Lauku atbalsta dienestā iesniegts jau piektais projekts uzņēmuma modernizācijai, divi uzņēmuma ražotie produkti - 20 procentu skābais krējums un nenogatavinātais siers ar dillēm - saņēmuši arī Zaļo karotīti, Db.lv pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Gundars Sisenis. Kvalitātes karogs ir Mārketinga padomes īpaša atzinība par nozīmīgu ieguldījumu kvalitatīvu pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanā un popularizēšanā. Kvalitātes zīmi Zaļā karotīte piešķir konkrētam produktam, bet karogu – uzņēmumam kopumā. Db.lv jau rakstīja, ka šogad kvalitātes karogu saņem SIA Elpa, SIA Aloja Starkelsen, SIA Kronis, z/s Dorītes, Saldus novada biškopis Jānis Vainovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dūklavs aicina iedzīvotājus uzturā lietot galvenokārt Latvijā ražoto pārtiku

BNS, 27.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs trešdien pagājušā gada pircēju visvairāk iecienīto produktu ‒ Gada prece 2010 ‒ apbalvošanā aicināja Latvijas iedzīvotājus uzturā lietot galvenokārt Latvijā ražoto pārtiku.

Ministrs arī atzina, ka gribētos, lai pēc iespējas vairāk Latvijā ražoto produktu būtu veikalu plauktos. «Gribētos, lai lielie veikalu tīkli vairāk rastu iespējas jaunajiem kooperatīviem piedalīties tirdzniecības ķēdēs,» sacīja Dūklavs, taču norādīja, ka sarunas starp tirgotājiem un kooperatīviem notiek un daudzos gadījumos tās ir veiksmīgas.

Dūklavs novēlēja, lai balvas saņēmušie produkti turpina saņemt atzinību, kā arī lai Latvijas iedzīvotāji uzturā lietotu galvenokārt Latvijā ražoto pārtiku.

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs pateicās tirgotājiem par apņemšanos izplatīt jaunus uzņēmumu produktus savos tīklos, jo pērn tirgū ir notikušas lielas svārstības. Viņš informēja, ka pērn 40% no tirgus līderiem bijuši jauni produkti, tomēr starp apbalvotajiem ierindojušies arī jau vairākus gadus pēc kārtas apbalvoti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru