Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor ceturtdien, 16. janvārī, ziņo, ka paaugstināts benzopirēna saturs Latvijas šprotēs atklāts arī Igaunijā un Ungārijā.

Benzopirēnu Latvijas šprotēs tādā līmenī, kas pārsniedz Eiropas Savienības noteikumos pieļaujamo normu, pagājušā gada decembrī konstatējis arī veterinārais dienests Ungārijā, norāda Rosseļhoznadzor.

Savukārt Igaunijā Latvijas šprotēs benzopirēna neatbilstība pieļaujamajām normām konstatēta šā gada janvārī, teikts Rosseļhoznadzor paziņojumā.

Tāpat, pēc Rosseļhoznadzor apgalvotā, Latvijas šprotēs konstatētas arī citas neatbilstības, proti, pārāk augstu policiklisko aromātisko ogļūdeņražo koncentrāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu.

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests Rospotrebnadzor apturējis vairāku veidu Latvijas uzņēmuma Kolumbija ražoto zivju konservu tirdzniecību. No tirdzniecības izņemti kopumā 24 tūkstoši dažādu zivju konservu kārbu.

Kā Db.lv informēja uzņēmuma Kolumbija vadītājs Igors Krupņiks, tad no tirdzniecības nav izņemti šprotu konservi, bet cita veida produkcija, tostarp konservēts tuncis un butes.

Uzņēmumā uzsver, ka produkcija nav kaitīga cilvēka veselībai. Par iemeslu šādam Krievijas solim esot tas, ka konstatētas neatbilstības norādītajā informācijā uz produkcijas etiķetes.

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests šādu soli pamato ar to, ka kontroles un uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēta preces neatbilstība Krievijas likumdošanas prasībām attiecībā uz tauku saturu, organoleptiskajiem rādītājiem un enerģētisko vērtību.

Lai arī oficiāla informācija par konstatētajiem pārkāpumiem divu Latvijas zvejas produktu eksportētājuzņēmumu ražotajā un eksportētajā produkcijā no Krievijas atbildīgajiem dienestiem nav saņemta, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir devušies uz uzņēmumiem ārpuskārtas pārbaudēs. Liecina informācija dienesta interneta vietnē.

Uzņēmumā Rānda PVD izvērtēs uzņēmuma paškontroles ietvaros veiktos testēšanas pārskatus. Līdz šim saražotās produkcijas laboratoriskajās pārbaudēs neatbilstības nav konstatētas.

PVD izvērtēs arī SIA Kolumbija Ltd eksportētās produkcijas marķējumu, izmantotās metodes marķējumā noteikto uzturvērtību noteikšanā, kā arī paņems paraugus produkcijas laboratoriskai testēšanai.

Tāpat PVD ir sagatavojis un nosūtīs vēstuli Krievijas Federācijas Patērētāju tiesību aizsardzības dienestam ar lūgumu sniegt informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem SIA Kolumbija Ltd.

Detalizētākas pārbaudes dienests veiks pēc informācijas saņemšanas no Krievijas atbildīgajiem dienestiem, pēc kuras būs iespējams identificēt aizturētās partijas numuru un produkcijas veidu.

«Šobrīd tas noteikti nav šprotu karš, ja vien mēs paši to par tādu neuztaisīsim ar nepamatoti lielas ažiotāžas sacelšanu,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Šiem diviem uzņēmumiem nav aizliegta to produkcijas eksportēšana uz Krieviju. Ir izņemta atsevišķu partiju produkcija pārbaudei, uzņēmumi joprojām eksportē savu produkciju bez jebkādiem ierobežojumiem. Jāsaprot, ka Latvijā ir apmēram 100 reģistrētu zivju pārstrādes uzņēmumu un mēs ražojam vismaz miljonu zivju produktu vienību dienā. Un tādos apjomos kaut kur kaut kad var gadīties kāda formāla neatbilstība. Taču tikpat labi ir iespējama laboratorisko analīžu kļūda,» intervijā skaidrojis zivrūpnieku pārstāvis.

«Pirms izvirzām jebkādas hipotēzes, ir jāpārbauda visa veida informācija. Katrā ziņā šobrīd nav nekādas informācijas, kas ļautu teikt, ka šeit ir kāds politisks konteksts. Tātad - mieru! Ja mēs paši netaisīsim karu, nekāds karš nav sācies. Tas ir arī mans aicinājums masu medijiem, ko esmu teicis visiem žurnālistiem, kas man ir zvanījuši. Latvijas interesēs nav mums pašiem radīt kaut kādus kariņus ar Krieviju, Latvijas interesēs ir sadarboties un pārdot tur savu produkciju. Saprotu, ka ir nepieciešamība pēc asa sižeta, bet šī jautājuma eskalācija nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs,» viņš uzsvēris laikrakstam Diena.

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Šodien Rīgas Lutera draudzes rīkotajā svētku mielastā piedalījās ap 70 cilvēku no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki.

Kā sacīja draudzes mācītājs Linards Rozentāls, pasākums tiek rīkots, lai mazinātu atšķirību starp konfesijām un iepriecinātu cilvēkus kuri ir ļoti grūtā un neierastā situācijā.

«Šīs ir pateicības pusdienas. Šādu pasākumu rīkojam ceturto gadu. Iepriekš tas bija veltīts galvenokārt trūcīgiem cilvēkiem, bet šogad, ņemot vērā bēgļu tēmas aktualitāti, nolēmām, ka labākie viesi šajā pasākumā būs patvēruma meklētāji, kuri izmitināti Muceniekos. Un nav pretrunas saistībā ar to, ka šie cilvēki, lielākoties ir musulmaņi. Esam pārliecināti, ka pēc iespējas jācenšas mazināt atšķirības starp konfesijām, izceļot cilvēcības, labestības un līdzjūtības faktoru,» sacīja mācītājs.

Par trešdaļu pieaudzis Virši – A realizētās kafijas daudzums; uzņēmums koncentrējas uz svaigi grauzdētu kafiju

Jau 2016. gada sākumā a/s Virši-A noslēdza sadarbības līgumu ar SIA King Coffee Service par svaigi grauzdētas kafijas nodrošināšanu visā staciju tīklā. Tādējādi a/s Virši - A kļuva par pirmajiem un vienīgajiem Latvijā, kas degvielas mazumtirdzniecības tirgū saviem klientiem piedāvā svaigi grauzdētu kafiju. Viršu kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes pupiņām, kas tiek grauzdētas Rīgā grauzdētavā Rocket Bean Roastery, Miera ielā. Lai kafija saglabātu savu svaigumu, tā netiek grauzdēta ilgam periodam uz priekšu un turēta noliktavās. Virši – A piedāvā kafiju, kas grauzdēta ne senāk par 30 dienām.

Rocket Bean Roastery grauzdētavas līdzīpašnieks Mārtiņš Dzenis atklāj, ka abu pušu sadarbība sākusies jau pirms deviņiem gadiem, kad lūkojuši sadarbības partnerus, kam būtu interese par augstvērtīgas un kvalitatīvas kafijas konceptu. Tolaik Virši – A tīklā bija 16 pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, tagad to skaits sasniedzis 51, taču kopējais staciju skaits tagad ir 55. Mārtiņš Dzenis stāsta, ka katrs kafijas pasūtījums tiek grauzdēts atsevišķi, ievērojot Virši – A izstrādāto receptūru. «Lai iegūtu augstas kvalitātes kafiju, ir svarīgi divi faktori – izejvielas un pagatavošanas iekārta. Jo augstvērtīgāka iekārta, jo lielāka garantija, ka kafijas lietotājs saņems nemainīgas kvalitātes dzērienu vienmēr, kad vēlēsies to nobaudīt. Svarīgi, cik šis aparāts spēj saražot dienas, stundas, minūtes laikā un cik precīzi to var izdarīt, lai būtu nemainīga kvalitāte. Kafijas pagatavošanas iekārta ir īsta maza rūpnīca, pauž Mārtiņš Dzenis.

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

Noslēdzies zivju konservu ražošanas uzņēmuma LSEZ SIA Kolumbija Ltd iepirkums par zivju konservu ražošanas iekārtu komplekta iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi – SIA Regrand, SIA Peruza un Mangano OU, bet par uzvarētāju pasludināta SIA Regrand. Līgumcena ir 400,7 tūkstoši eiro. Iepirkuma paredzamā līgumcena bija 500 tūkstoši eiro.

Kā skaidro uzņēmums, iegādājamā zivju konservu ražošanas līnija ir paredzēta darbam ar stikla taru līdz 300 ml tilpumam, aizvākošana ar TWIST-OFF tipa vākiem, un darbam ar plastikāta taru līdz 300 ml tilpumam, aizvākošana ar EASY OPEN tipa vākiem.

Līnijas orientējošā ražība ir 5000 zivju konservu iepakojumu maiņā.

Iepirkums ietver tehnoloģiskā projekta izstrādi, ražošanas iekārtu komplekta piegādi, uzstādīšanu un palaišanu, kā arī personāla sākotnējo apmācību.

Ceļotāji, kurus nav nobiedējuši stāsti (gan reāli, gan krietni pārspīlēti) par noziedzību un tualetes papīra trūkumu, Venecuēlu atklāj kā absurdi lētu galamērķi, vēsta Reuters.

Fotoaģentūra bildēs iemūžinājusi tūristu atpūtu Los Roques arhipelāgā.

Venecuēlā laivas īre uz Karību salu izmaksās 15 ASV dolārus dienā, bet pārgājiens pa Andu kalniem vai Amazones džungļiem uz nedēļu (ar nesējiem) - 125 ASV dolārus.

Hostelis populārā pludmalē izmaksās 5 ASV dolārus par nakti, bet divi cilvēki trīs ēdienu maltīti komplektā ar vīnu var ieturēt, maksājot 10 ASV dolārus.

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

«Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir potenciāls,» saka Vilnis Ķirsis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš arī norāda, ka Ķīna ir Latvijas otra lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas savienības un Latvijas ekonomika katru gadu aug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Ninbo ir gan biroja telpas, gan Latvijas produktu izstāde, ko pārstāv Pure Chocolate saldumi, Lāči produkcija, Munio Candela sveces, Saules fabrika kosmētika, Libertu bērza sulas izstrādājumi, Latvijas zivju konservi u.c.

«Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu, turklāt to var izdarīt vienas dienas laikā. Latvija ir moderna valsts, kur interneta sakari ir vieni no labākajiem pasaulē,» savā prezentācijā norāda Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā. Viņš uzsvēra ārzemju investoriem pievilcīgās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī kvalificētu un izglītotu darbaspēku, kas runā trijās valodās. Tāpat Latvijas priekšrocība ir tās atrašanās pa vidu Krievijai un Rietumeiropai, kā arī Skandināvijas tuvums. Starp attīstītākajām nozarēm Latvijā viņš minēja kokmateriālu ražošanu, būvniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku, IT, zinātni un farmāciju, modi un dizainu, pārtiku, loģistiku. Tāpat K. Rožkalns norādīja, ka Latvijā ir daudz starptautisko biznesa centru un aicināja investēt Latvijā.

Kafijas ražošanas uzņēmums Baltijā SIA Melnā Kafija maina nosaukumu uz SIA Lofbergs Baltic. Līdz ar šīm izmaiņām tiek izveidots arī uzņēmuma Lofbergs Baltic galvenais birojs, kas atrodas Ķekavā, Latvijā, koncentrējoties uz Löfbergs zīmola pārdošanas un mārketinga aktivitātēm, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma nozīmīgākie mērķi ir stiprināt Löfbergs zīmola produktu pozīciju mazumtirdzniecībā un HoReCa sektorā Baltijas tirgū, kā arī īstenot ražošanas procesu optimizāciju un modernizāciju.

Kafijas ražotne Melnā Kafija ir daļa no Zviedrijas ģimenes uzņēmuma kopš 2010. gada rudens. Ķekavas novadā līdzās kafijas grauzdēšanas līnijai uzņēmumam ir arī sava kafijas kvalitātes laboratorija. Uzņēmuma produkcija tiek realizēta gan Latvijā, gan eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm. Zaļās kafijas pupiņas tiek iepirktas no pārbaudītiem un sertificētiem piegādātājiem Eiropā, kā arī kafijas audzēšanas reģionos - Centrālajā Āfrikā, Brazīlijā, Kolumbijā un Āzijas valstīs. Rūpnīca Ķekavā arī turpmāk koncentrēties uz privāto zīmolu kafijas ražošanu.

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.