Jaunākais izdevums

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Tirgum iespējama alternatīva "Urals" bija Kaspijas cauruļvadu konsorcija nafta, kas sastāv pārsvarā no Kazahstānas naftas markām, bet tagad pieeja tai ir ļoti ierobežota.

Kaspijas cauruļvada konsorcija 1500 kilometrus garais cauruļvads, pa kuru iespējams transportēt 67 miljonus tonnu naftas gadā, ir galvenais maršruts naftas transportēšanai no Kazahstānas. Nafta no cauruļvada tiek pārkrauta uz tankkuģiem jūras terminālī pie Novorosijskas.

Konsorcija akcionāri ir Krievija (31%), Kazahstāna (20,75%), uzņēmumi "Chevron" (15%), "Lukoil" (12,5%), "Exxon" (7,5%), "Rosneft-Shell Caspian Ventures Limited" (7,5%), un vairāki mazākuma akcionāri.

Eiropas Savienība apsver naftas embargo noteikšanu pret Krieviju tās uzbrukuma Ukrainai dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas dienas darba vizītē Liepājā 30.augustā viesojās Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, tiekoties ar Liepājas valstspilsētas un Liepājas SEZ pārvaldes vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas un preču apmaiņu ar Kazahstānu.

Jau šobrīd Liepājas ostas termināli apstrādā Kazahstānas kravas, bet kā uzsvēra Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, ir ļoti svarīgi esošo sadarbību paplašināt un veidot jaunus kopīgus projektus.

Ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi tranzītbiznesa nozari un ieviesusi būtiskas izmaiņas preču apmaiņā, loģistikas virzienos un tirgus pieprasījumā. Ieviesto sankciju dēļ Eiropā mainās preču plūsmas, kas arī izskaidro gan Uzbekistānas, gan Kazahstānas uzņēmēju interesi par Baltijas valstīs, Latviju un, protams, arī Liepājas ostu.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, Latvijas -Kazahstānas attiecības ir ļoti svarīgas. “Jau šobrīd Liepājas ostā krauj Kazahstānas kravas – alumīniju, ferro sakausējumus, lauksaimniecības kravas, kas tā nokļūst Eiropā un citur pasaulē, savukārt sojas produkti, cukurs, industriālais aprīkojums no pasaules un Eiropas valstīm nonāk Kazahstānā. “Ir ļoti svarīgi tikties, rādīt Liepājas un ostas iespējas, nodrošināt informācijas apriti ar Kazahstānas vēstniecības starpniecību starp Liepājas un Kazahstānas uzņēmējiem. Katra iespēja ir jāizmanto, jo tikai tā var iegūt rezultatīvos rādītājus, kas atspoguļojas pilsētas un valsts budžetā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ASV pētnieki: Gāzes piegāžu samazinājums Krievijai kaitē vairāk nekā Eiropai

LETA--RFE/RL, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot dabasgāzes piegādes pa gāzesvadu "Nord Stream" līdz 20% no cauruļvada jaudas, Krievija "katastrofāli iedragā" savu ekonomiku, žurnālā "Fortune" raksta Jēla universitātes pētnieki, kuri analizējuši situāciju Krievijas enerģētikas tirgū.

No ekonomiskā viedokļa Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Eiropas gāzes tirgus ir vairāk vajadzīgs nekā pasaulei vajag energoresursus no Krievijas, apgalvo pētnieki Džefrijs Sonenfelds un Stīvens Tians.

Pērn Eiropa no Krievijas importēja 46% energoresursu, bet savukārt Krievijas eksports uz Eiropu veidoja 83% no kopējā energoresursu eksporta. Krievijai nafta Āzijas valstīm jāpārdod ar 35% atlaidi, bet uz Ķīnu vai Indiju ir tikai viens gāzesvads no Krievijas. Pērn uz Āziju Krievija eksportēja tikai 10% no tā dabasgāzes apmēra, kas tika eksportēts uz Eiropu.

Jēla universitātes eksperti uzstāj, ka, pieaugot Krievijas valsts budžeta izdevumiem, tā deficīts sasniedzis 2% un tiek izsmeltas zelta rezerves, tādēļ dabasgāzes piegāžu samazinājums uz Eiropu "Krievijai nes daudzas reizes lielāku kaitējumu nekā Eiropai un Krievijas naftas un gāzes eksporta ieņēmumu zaudējums tuvojas katastrofālam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pārtrūks zīda ceļa tranzīta pavediens?

Ģirts Cēlājs, AS Fertilizer Group valdes loceklis, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Kazahstānā izcēlās vardarbīgi protesti par sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugumu. Valdība atkāpās, un dažās jomās izsludināja ārkārtas stāvokli.

Satricinājumi enerģētikas nozarē atbalsojas globāli daudzos procesos, kaut gan šis nav galvenais cēlonis Kazahstānas nemieriem.

Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma savas valdības atkāpšanos pēc vardarbīgiem protestiem par degvielas cenu kāpumu. Tokajevs par premjerministra pienākumu izpildītāju nosaucis Alikhanu Smailovu.

Politiskais satricinājums neizbēgami ir radījis trauksmi pārvadājumu nozarē. Dažās valsts daļās dzelzceļa satiksme mēneša sākumā tika pilnībā bloķēta, un tika slēgtas vairākas nozīmīgas dzelzceļa stacijas Kazahstānas rietumos, tostarp Makat un Beineu. Pašlaik gan paziņots par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu. Almati, kuru nemieri ir skāruši visvairāk, ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un diemžēl pārrāvumi šajā piegāžu posmā neizbēgami atsauksies arī uz piegādēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē bāzētais pārtikas preču starptautiskais konglomerāts "Nestle" svētdien apgalvoja, ka negūst peļņu no biznesa Krievijā, šādi reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka uzņēmums turpina savas aktivitātes Krievijā, kā ierasts.

Uzrunā, kas sestdien tika translēta mītiņā pie Šveices parlamenta Bernē, Zelenskis mudināja Šveices uzņēmumus apturēt darbu Krievijā un nosodīja firmas, kas turpina biznesu Krievijā, neraugoties uz Krievijas agresiju un kara noziegumiem.

Īpašu uzmanību viņš vērsa uz uzņēmumu "Nestle" un tā saukli "Labs ēdiens, laba dzīve".

"Bizness darbojas Krievijā, pat ja mūsu bērni mirst un mūsu pilsētas tiek izpostītas," sacīja Zelenskis.

Tomēr "Nestle" pārstāve sakariem ar presi taisnojās, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī daudzas uzņēmuma aktivitātes Krievijā ir apturētas.

"Mēs ievērojami esam samazinājuši savas aktivitātes Krievijā," pārstāve apgalvoja ziņu aģentūrai AFP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien aicināja valdības nekavējoties īstenot pasākumus, lai tuvākajos mēnešos samazinātu globālo naftas patēriņu saistībā ar bažām par piegāžu drošību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

IEA publiskotajā ziņojumā iekļauti desmit ierosinājumi, kas cita starpā paredz palielināt attālināto darbu un samazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Aģentūra uzskata, ka ar šiem pasākumiem naftas patēriņu attīstītajās valstīs četros mēnešos varētu samazināt par 2,7 miljoniem barelu dienā.

Krievijas uzbrukuma Ukrainā dēļ palielinājušās degvielas cenas un vairākas lielās ekonomikas, to vidū ASV un Kanāda, noteikušas Krievijas naftas importa aizliegumu.

Taču tā kā pastāv iespējas, ka Krievijas naftas piegādes varētu samazināties vēl vairāk, "ir reāls risks, ka situācija tirgos turpmākajos mēnešos kļūs vēl saspīlētāka un naftas cenas būtiski palielināsies, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā, skaidro IEA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Orlen Lietuva plāno pārstrādāt tikai no Saūda Arābijas importētu naftu

LETA--BNS, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus pērn audzējis eksportu par 43%

Db.lv, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, "Valmiermuižas alus" pērn audzējis eksportu par 43%, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro.

"Valmiermuižas alus" brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma.

“Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20%,” komentē Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks.

“Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus.

"Mēs esam apņēmības pilni likt Kremlim samaksāt par tālāko [situācijas] eskalāciju," izsludinot mobilizāciju un sarīkojot fiktīvus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, preses konferencē paziņoja Leiena.

Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā, piebilda EK prezidente.

Eiropas Savienība (ES) par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, ko Krievija sarīkojusi, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības.

Taču EK priekšlikumi vēl jāsaskaņo ar visām ES dalībvalstīm, lai panāktu vienprātīgu jauno sankciju akceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru