Jaunākais izdevums

Krievija paziņojusi aizliegumu importēt Moldovas vīnus un citus alkoholiskos dzērienus, sakot, ka tie satur piemaisījumus. Šis solis starptautiskajā sabiedrībā tiek uzlūkots saistībā ar bijušās PSRS valsts centieniem nostiprināt saites ar Eiropas Savienību (ES), vēsta Reuters.

Vīns un alkoholiskie dzērieni, piemēram, degvīns un konjaks, ir viena no Moldovas lielākajām eksportprecēm. Tikmēr Krievijas Patērētāju aizsardzības uzraudzības dienesta vadītājs Genādijs Oniščenko uzsvēris, ka Krievija «nav Moldovas ekonomikas auklīte», rakstīja Interfax.

«Aizliegums ir svarīgs solis, ko mēs esam pieņēmuši nelabprāt, bet tas ir vienīgais veids, kā risināt radušos situāciju, » norādīja G. Oniščenko, paužot, ka minēto produktu tehniskajā sagatavošanā, uzglabāšanā un ražošanā ir bijuši pārkāpumi.

Tikmēr Moldovas ekonomikas ministrs Valērijs Lazars pauda, ka Kišiņevai nav skaidri Krievijas aizlieguma iemesli. «Mums būs jāprecizē, kur beidzas tehniskās problēmas, kas saistītas Moldovas vīnu kvalitāti, un kur sākas politiski apsvērumi,» viņš pauda ziņu aģentūrai Reuters.

Maskava nav apmierināta par Moldovas vēlmi novembrī slēgt brīvā tirgus norunu ar ES, tā vietā, lai stiprinātu saites ar Krieviju. Kremlis šomēnes brīdināja Kišiņevu, ka Moldovas attiecības ar ES varētu izsaukt Krievijas atriebību, kas varētu izpausties kā Krievijas gāzes piegāžu ierobežojumi.

Moldovā dzīvo aptuveni 3,5 miljoni iedzīvotāju, un ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.

Jau ziņots, ka Krievija izdara ekonomisku spiedienu arī uz Ukrainu. Vladimirs Putins izteicies – ja Ukraina parakstīs politisko un tirdzniecības līgumu ar ES, Maskavas vadītā Muitas savienība izskatīs iespēju veikt darbības sava tirgus aizsardzībai. «Ja mūsu kaimiņi virzās uz nozīmīgu muitas liberalizāciju ar ES, tad Ukrainas tirgus patiešām būs pārpludināts ar precēm, kuru kvalitāte un cena nebūs slikta, tomēr tādējādi Eiropas preces no Ukrainas izspiedīs pašu ražojumus,» uzskata V. Putins, skaidrojot, ka tādēļ arī Maskavas vadītajai Muitas savienībai jāsāk domāt par to, kā tā var aizsargāt savu tirgu no lētākajām Eiropas precēm.

Pašlaik Kremļa «ekonomiskie soļi» vēl nav iebiedējuši nedz Moldovu, nedz Ukrainu, un abas valstis grasās piedalīties novembrī gaidāmajā tikšanās Viļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Moldovā jāapskata baznīcas un jānobauda vietējais vīns

Iesaka Inese Andersone, GatewayBaltic direktore; Sagatavojusi Linda Zalāne, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim par Moldovu es neko daudz nezināju un šo valsti nebūtu izvēlējusies kā ceļojuma galamērķi, bet kopš augusta esmu mērojusi ceļu uz Moldovu jau četras reizes, jo manis vadītais GatewayBaltic ir ieguvis tiesības izstrādāt šīs valsts eksporta stratēģiju

Projekta pasūtītājs ir Pasaules Banka, bet īstenotājs – Moldovas investīciju un eksporta aģentūra. Visbiežāk komandējumos darbu apvienoju ar ceļošanu, līdz ar to esmu arī kaut nedaudz iepazinusi Moldovu, kas rietumniekiem varētu šķist pat eksotiska valsts. Moldovā ir lieki meklēt debesskrāpjus vai spa viesnīcas, labāk nodoties vīna darītavu, grezno baznīcu un autentisko ciematu apskatei.

Kad tur braukt?

Moldovā visos gadalaikos ir siltāk nekā Latvijā. Tā atrodas tajos pašos platuma grādos kā Austrija un Francija. Pašā vasaras vidū tur ir ļoti karsts – virs 30 grādiem. Ieteiktu no šī perioda izvairīties, jo Moldovā infrastruktūra nav ideāla – sabiedriskais transports ir novecojis un tajā ir ļoti karsti, ne visās sabiedriskās iestādēs ir gaisa kondicionieris. Savukārt septembrī un oktobrī Moldovā vēl ir patīkami silts, ārpus pilsētām ir iespēja baudīt skaistus dabas skatus – koki iekrāsojušies dzeltenā un sarkanā krāsā, acis priecē kalni un ielejas. Rudeņos ir arī iespējams piedalīties vīna novākšanā un svinēt šim dzērienam par godu rīkotus svētkus. Cik man zināms, ziemas Moldovā neesot tik aukstas un bargas, kā pierasts Latvijā, lai gan arī tur mēdzot īslaicīgi iestāties aukstums un zemi klāj sniegs. Šo gadalaiku Moldovā vēl neesmu pieredzējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Invalda INVL kopīgi ar partneriem uzvar Moldova-Agroindbank akciju iegādes izsolē

LETA, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks konsorcijs, kurā ietilpst Lietuvas aktīvu pārvaldes uzņēmums Invalda INVL, otrdien uzvarēja izsolē par Moldovas lielākās bankas Moldova-Agroindban akciju iegādi.

Konsorcijs, kurā ietilpst arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Ukrainas privātā kapitāla pārvaldes uzņēmums Horizon Capital, par 41,09% Moldova-Agroindbank akciju piedāvāja 451,53 miljonus Moldovas leju (23,031 miljonu eiro).

Šis darījums paredz nozīmīgas Lietuvas biznesa netiešās investīcijas Moldovā. Mēs esam pārliecināti, ka šis starptautiskais konsorcijs Moldovas banku sektorā ieviesīs rietumvalstu pārvaldes standartus un veicinās finanšu sektora attīstību, tādējādi arī palielinot Moldova-Agroindbank vērtību par labu visiem akcionāriem, tostarp investoriem," norāda Invalda INVL prezidents Darjus Šulnis.

Jau ziņots, ka starptautisks konsorcijs, kurā iekļauta arī Invalda INVL, jūnijā saņēma atļauju investēt Moldova-Agroindbank. Moldovas centrālā banka deva atļauju konsorcijam iegādāties 41,09% "Moldova-Agroindbank" akciju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gateway & Partners turpina nostiprināties eksportā

Anda Asere, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainai, Moldovai un Turcijai straujākais kāpums sarakstā, kur vērtē masu slepkavību iespējamību

LETA, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina, Moldova un Turcija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras šogad visstraujāk kāpušas Starptautiskās Minoritāšu tiesību grupas (MRG) globālajā sarakstā Apdraudētās tautas, kurā etniskās un reliģiskās kopienas vērtētas pēc masu slepkavību riska pakāpes, savukārt Centrālāzijas valstu vidū ievērojamu vietu ieņem Kirgizstāna un Tadžikistāna, otrdien paziņoja MRG.

«Ukraina ir ielēkusi Apdraudētās tautas sarakstā pēc nesenajiem notikumiem Krimā un valsts austrumos,» sacīja MRG izpilddirektors Marks Latimers. «Daudzas minoritātes jūtas apdraudētas visā valstī.»

MRG pētījumā norādīts, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija Ukrainā ir radījusi īpašas bažas par Krimas tatāriem - pussalas pamattautu ar apmēram 300 000 cilvēku -, kura piedzīvoja Padomju režīma īstenoto piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski ir atgriezusies Krimā. Iebiedēšanas atmosfērā daudzi tatāri nepiedalījās 2014.gada martā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, ko organizēja Krimas varas iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija aizliedz gaļas ievešanu no Moldovas

LETA--RBC, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor, sākot ar 27.oktobri, aizliedz gaļas ievešanu no Moldovas.

Šādu lēmumu Rosseļhoznadzor skaidro ar Moldovā veikto pārbaužu rezultātiem.

Rosseļhoznadzor pārbaudēs secināts, ka no Moldovas uz Krieviju tiek piegādāta nedroša produkcija, kuru vairumtirgotāji iegādājušies dažādās tirdzniecības vietās Moldovā.

Tāpat Rosseļhoznadzor neizslēdz iespēju apturēt gaļas ievešanu no Baltkrievijas uzņēmumiem, kas izejvielas iegādājas Moldovā.

Tas notikšot gadījumā, ja Baltkrievija arī neieviesīs Moldovas gaļas importa aizliegumu.

Jūlija beigās Krievija noteica nodevas virknei Moldovas pārtikas produktu, tādējādi reaģējot uz Moldovas lēmumu ratificēt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES Moldovai piešķirs 250 miljonu eiro palīdzību enerģētikas krīzes pārvarēšanai

LETA--AP, 10.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ieradās oficiālā vizītē Moldovā, kur viņa paziņoja par 250 miljonu eiro vērtu atbalsta programmu, lai palīdzētu valstij ziemā pārvarēt enerģētikas krīzi, kuru izraisījis Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Leiena norādīja, ka no 1.janvāra Moldova saņems 100 miljonus eiro dotācijās un vēl šādu pašu summu aizdevumos, lai valsts šoziem spētu apmierināt savas dabasgāzes vajadzības. Tikmēr vēl 50 miljoni eiro tiks paredzēti neaizsargātāko valsts iedzīvotāju atbalstam.

Moldova ir pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Taču Krievija šo atkarību izmantojusi, lai izdarītu spiedienu uz Kišiņevu par tās piesliešanos rietumvalstīm, un pēdējās nedēļās par pusi samazinājusi dabasgāzes piegādes.

Moldovas prezidente Maija Sandu sacījusi, ka šāda Krievijas rīcība vērtējama kā politiska šantāža valstī, kur mājsaimniecību enerģijas tarifi pēdējā gada laikā seškāršojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gateway & Partners pirmie projekti Āfrikā

Anda Asere, 29.01.2020

Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" 2020. gadā plāno turpināt attīstīt un piegādāt eksporta partneru piesaistes pakalpojumus jaunos tirgos.

"Īpaši strādāsim pie Āfrikas valstu piedāvājuma attīstības jau janvārī uzsākot pirmos projektus Nigērijā. Tāpat attīstīsim Āzijas virzienu, nostiprinot pakalpojumu Ķīna un Indijā, kā arī attīstot darbību Vjetnamā, Dienvidkorejā un citos virzienos," atklāj Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris. Tāpat uzņēmums turpinās paplašināt izpētes jomu segmentus, papildinot un padziļinot aprites ekonomikas ekspertīzi un citas jomas.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes projektu jomā ir veicis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES ievieš bezvīzu režīmu ar Moldovu

LETA--AFP/UNIAN, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moldovas pilsoņi, kuriem ir biometriskās pases, sākot no pirmdienas, var iebraukt Šengenas zonas valstīs bez vīzas.

Eiropas Savienības (ES) atbalstītās reformas un bezvīzu režīms Moldovas pilsoņiem dod cerību, ka tiks atrisināts «iesaldētais» Piedņestras konflikts, sacīja Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke.

Viņš uzskata, ka Moldova kļūst arvien pievilcīgāka tiem, kas dzīvo separātiskajā novadā.

Eiropas Parlaments (EP) bezvīzu režīma noteikšanu Moldovai atbalstīja februārī.

3.aprīlī šo lēmumu parakstīja EP prezidents Martins Šulcs un pašreizējās ES prezidējošās valsts Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkuls.

Svinīgajā brīdī piedalījās arī bloka iekšlietu komisāre Vivāna Redinga, atzīstot, ka šāds lēmums ir "liels sasniegums un jauna nodaļa" Moldovas attiecībās ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm februārī kāpinājis realizāciju par 56% un sācis piegādes uz Kosovu

Dienas Bizness, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2015.gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,4 miljonus eiro, kas ir par 56% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Moldovā - par 1288%, Kirgizstānā - par 458%, Nīderlandē - par 167%, un Krievijā, kur tā palielinājusies par 114%. 2015.gada februārī AS Olainfarm sāka medikamentu piegādi uz Kosovu. Pirmās piegādes apjoms šim tirgum bija nedaudz lielāks par 60 tūkstošiem eiro. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi februārī bija Krievija, Latvija, Ukraina, Baltkrievija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2015.gada februārī veidoja 1,34 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 57 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada februārī bija 0,43 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2015.gada februārī produkciju realizēja septiņās Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju uzņēmums SIA IBD Consulting piedāvā sistēmu, lai uzņēmumi varētu palielināt potenciālo klientu pieplūdumu savai mājaslapai, un metodiku, lai ar tiem efektīvi strādātu

Lai savu produktu vai pakalpojumu pārdotu vietējā tirgū, bieži vien pietiek ar to, ka uzņēmuma pārstāvis gana bieži tiekas ar klientiem. Taču ārējā tirgū vajadzīga cita pieeja, un SIA IBD Consulting piedāvā risinājumu, kas palīdz uzņēmuma interneta vietnei piesaistīt apmeklētājus, kā arī tos izglītot un vadīt pirkuma virzienā. «Starptautiskajā tirgū ir jāmāk sevi pasniegt. Uzņēmumiem trūkst izpratnes un prasmju sevi pareizi pozicionēt,» saka Andrejs Juščenko, SIA IBD Consulting līdzīpašnieks.

Rolands Ozoliņš, arī SIA IBD Consulting līdzīpašnieks, teic, ka statistika un pētījumi norāda – mūsdienās pircējs ir gatavs runāt ar pārdevēju pēc tam, kad jau patstāvīgi ir izveidojis viedokli par risinājuma atbilstību savām vajadzībām. «Ja piegādātājs nav nonācis potenciālā klienta redzeslokā agrīnā pirkšanas procesa fāzē, kad tas tik tikko sācis interesēties par kādu produktu vai risinājumu, vēlāk mainīt viņa lēmumu ir grūti. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kuri domā par nopietnu iziešanu ārējos tirgos, ir rūpīgi jāveido sava klātbūtne digitālajā vidē un jāizmanto mārketinga tehnoloģijas, lai uzrunātu potenciālos klientus, iegūtu to uzticību un izmantotu automatizācijas iespējas, kas ļauj ievērojami palielināt pārdošanas apjomus,» spriež Andrejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Olainfarm realizācijas apjomi auguši par 39%

Žanete Hāka, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjomi sarukuši par trešdaļu

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm produktu realizācija maijā ir sasniegusi 7,11 miljonus eiro, kas ir par 33% mazāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma provizoriskie konsolidētie rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Moldovā - par 651%, un Nīderlandē, kur tā palielinājusies par 500%. 2015.gada maijā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Šveici. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi maijā bija Krievija, Nīderlande, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2015.gada maijā veidoja 1,3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada maijā bija 0,2 miljoni eiro, kas ir par 43% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols maijā produkciju realizēja piecās Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropa ir gatava iestāties par Austrumeiropas valstīm iespējamās Krievijas agresijas gadījumā.

Lai tā būtu Moldova vai Gruzija, «mēs izrādīsim tām solidaritāti», uzrunājot Vācijas parlamentu, paziņoja Merkele.

Līdzīgi kā Ukraina, arī Moldova pakļauta Krievijas spiedienam, kura mērķis ir panākt, lai tā atsakās no asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES).

Merkele atkārtoti norādīja, ka Krievijas intervence Krimā ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Kā jau ziņots, Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 7. aprīlī tā veiks īpašu reisu uz un no Kišiņevas Moldovā, atbalstot Valsts prezidenta vizīti Moldovā un nogādājot Latvijas humānās palīdzības kravu uz Ukrainas bēgļu centru Kišiņevā.

Atgriežoties no Moldovas airBaltic kopā ar Valsts prezidenta delegāciju uz Rīgu vedīs arī Ukrainas bēgļus.

“Daudzi Ukrainas bēgļi meklē drošu vietu, kur palikt līdz brīdim, kad viņi varēs droši atgriezties savā valstī. airBaltic šajā traģiskajā krīzē var sniegt tikai nelielu ieguldījumu, atbalstot bēgļus ceļā uz Latviju. Mūsu sirdis un domas ir kopā ar drosmīgo ukraiņu tautu,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Viļņas samitā nav zīmju, ka Ukrainas līguma parakstīšana atdzims

Dienas Bizness, 29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban notiekošajā Austrumu partnerības samitā Viļņā nav zīmju, ka varētu tikt pārskatīta Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) līguma parakstīšana, vēsta BBC.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs dažas dienas pirms samita darīja zināmu, ka viņa valsts asociācijas līgumu ar ES neparakstīs. Tam bija vajadzējis būt par Viļņas samita galveno notikumu.

Ukrainas prezidents skaidroja, ka līguma parakstīšana ar ES radītu valstij zaudējumus līdz 160 miljaru eiro apmērā, un tas ES būtu kaut daļēji jākompensē. V. Janukoviča paziņojums raisīja samita dalībnieku izbrīnu, ziņo Latvijas Radio.

Ukraina ierosināja uzsākt trīspusējas sarunas, kurās piedalītos ES, Ukraina, kā arī Krievija, taču Brisele norādīja, ka tai šāds formāts nav pieņemams, ziņo Latvijas Radio.

Tikmēr samitā Gruzija un Moldova piektdien parafējušas asociācijas līgumus ar ES. Moldovai piedāvāts arī bezvīzu režīms ar Šengenas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cido grupa nav kompensējusi Baltkrievijas un Krievijas eksporta tirgus apjomu

LETA, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotāja "Cido grupa" nav pilnībā kompensējusi zaudēto eksporta tirgus apjomu Krievijā un Baltkrievijā, atzina "Cido grupas" valdes loceklis Marijus Valds Kirstuks.

Eksports veido 30% no "Cido grupas" kopējiem pārdošanas apjomiem. Krievijas un Baltkrievijas tirgus 2021.gadā veidoja 6-7% no eksporta apjoma jeb vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma, "tādēļ šiem tirgiem nebija lielas ietekmes," uzsvēra Kirstuks, norādot, ka "Cido grupas" eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pēdējos trijos gados ir samazinājies.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka uzņēmums pilnībā nav kompensējis Baltkrievijas un Krievijas tirgus apjomu, lai arī tas bija salīdzinoši neliels, jo eksportu kopumā ietekmēja ražošanas izmaksu kāpums Eiropā, īpaši Baltijas reģionā, kur enerģijas cenu kāpums bija vislielākais Eiropā.

"Tas ļoti ietekmēja mūsu konkurētspēju, un Baltijas valstu eksportētājiem bija liels trieciens. Jā, tagad mēs meklējam veidus, kā to kompensēt, ne konkrēti Krievijas tirgu, bet kā kopumā palielināt eksporta apjomus," teica Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru