Ekonomika

Krievijā strādājušās starptautiskās kompānijas nevarēs biznesu pārcelt uz Lietuvu

LETA--BNS, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Starptautiskās informācijas tehnoloģiju un citas kompānijas, kuras iepriekš darbojās Krievijā, nevarēs savu biznesu pārcelt uz Lietuvu, paziņojusi šīs valsts ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

"Lai gan mūsu valsts dienesti ārkārtīgi rūpīgi pārbauda katru ienākošo kompāniju un personu, šī procesa turpināšana pašreizējā situācijā nav iespējama un neatbilst Lietuvas pilsoņu gaidām," ministre pirmdien rakstīja vietnē "Facebook".

"Mēs apturam jaunu starpniecības vēstuļu izsniegšanu starptautiskajām kompānijām, kurām iepriekš bija pārstāvniecības Krievijā," viņa piebilda.

Kā informēja Armonaite, vairākas starptautiskas informācijas tehnoloģiju kompānijas, kuras darbojās Krievijā, nopietni apsvērušas iespēju savus birojus pārcelt uz Lietuvu.

Līdz marta beigām darbību uz Lietuvu ir pārcēlušas trīs nelielas starptautiskas kompānijas, jo tām jau bija biroji Lietuvā, bet tās bija aktīvas arī Krievijā. Armonaite norādīja, ka kopējais pārvietoto personu skaits nepārsniedz simtu un ietver kompāniju darbiniekus, viņu ģimenes locekļus un bērnus.

"Viņiem visiem veiktas nepieciešamās pārbaudes," piebilda Lietuvas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē bāzētais pārtikas preču starptautiskais konglomerāts "Nestle" svētdien apgalvoja, ka negūst peļņu no biznesa Krievijā, šādi reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka uzņēmums turpina savas aktivitātes Krievijā, kā ierasts.

Uzrunā, kas sestdien tika translēta mītiņā pie Šveices parlamenta Bernē, Zelenskis mudināja Šveices uzņēmumus apturēt darbu Krievijā un nosodīja firmas, kas turpina biznesu Krievijā, neraugoties uz Krievijas agresiju un kara noziegumiem.

Īpašu uzmanību viņš vērsa uz uzņēmumu "Nestle" un tā saukli "Labs ēdiens, laba dzīve".

"Bizness darbojas Krievijā, pat ja mūsu bērni mirst un mūsu pilsētas tiek izpostītas," sacīja Zelenskis.

Tomēr "Nestle" pārstāve sakariem ar presi taisnojās, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī daudzas uzņēmuma aktivitātes Krievijā ir apturētas.

"Mēs ievērojami esam samazinājuši savas aktivitātes Krievijā," pārstāve apgalvoja ziņu aģentūrai AFP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izejvielu piegāžu un eksporta tirgu nomaiņa - daudzu uzņēmumu dienaskārtībā

Māris Ķirsons, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem, kuri līdz šim ir strādājuši ar Krieviju vai uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi, pēc Krievijas militārās akcijas Ukrainā būtiska uzmanība jāvelta savu darījumu partneru, to vadītāju un īpašnieku pārbaudēm par viņu atrašanos Latvijai saistošos sankciju sarakstos, lai tādējādi izvairītos no iespējamām sankciju likuma neievērošanas sekām, kas mēdz būt ļoti nepatīkamas.

Par to, ka pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām tiks vērstas sankcijas, šaubu nebija, jautājums bija tikai par to, pret kurām tieši tiks vērsts šis ārpolitikas instruments. Saeima rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijas Republikai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.

Krievija – būtisks partneris

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta partneris ar 1,196 miljardu eiro lielu apmēru, savukārt importā Krievija bija ceturtais lielākais partneris ar 1,772 miljardiem eiro. Importā lielākā pozīcija ir minerālprodukti – 626 milj. eiro apmērā, no tiem būtiskākā bija dabasgāze – 389,4 milj. eiro apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas ostās tiek pārkrautas kravas, kuru izcelsmes valsts ir Krievija. Pēc vairāku aptaujāto domām, ES, ANO, ASV iespējamās sankcijas pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām varētu būtiski ietekmēt ne viena vien uzņēmuma darbību, vienlaikus radot sankciju pārkāpšanas risku gadījumā, ja netiks veikta konkrēta darījumu partnera pārbaude saistošos sankciju sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju arvien vēršas plašumā, lai gan tas šim agresoram tāpat nav liedzis piepildīt savus koferus ar naudu.

Proti, pasaulē jau gadiem nav veiktas pietiekamas investīcijas jaunu izejvielu atrašanā un ieguvē. Tagad, kad no izejvielu piedāvājuma vienādojuma spēji jāņem ārā Krievija, radušos deficītus aizpildīt ir ļoti izaicinoši. Rezultātā daudzu izejvielu cena skrējusi debesīs ar vēl lielāku ātrumu, nekā tas bija aktuāli pirms tam. Tas savukārt tai pašai Krievijai ļauj izejvielas pārdot dārgāk un nopelnīt vairāk pat pie mazāka to pārdotā apmēra.

Skaidrs ir tas, ka sankcijas un karš Ukrainā Krievijai ekonomiski būs ārkārtīgi sāpīgs pasākums un šīs valsts tautsaimniecība šogad spēji saruks. Šajā pašā laikā Krievijai joprojām kara liesmas kādu laiku un, iespējams, ilgāk, nekā sākotnēji varētu likties, barot droši vien tomēr ļaus ievērojami ieņēmumi no resursu pārdošanas, kas daļēji kompensēs tās ekonomiku graujošos negatīvos spēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zāļu ražotāji meklē izdzīvošanas ceļus

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 10.03.2022

Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Situācija ir sarežģīta, realizācijas apjomi ir samazināti teju uz pusi, nopietni strādājam ar zāļu cenu politiku Krievijā un piegādes pārorientējām no lidmašīnām uz kravas auto,” stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Viņš atzīst, ka tiek īstenots nopietns darbs Eiropas tirgū, lai tādējādi arvien mazāks kļūtu Krievijas tirgus īpatsvars. “Šāda tirgus pārorientācija sākās jau pirms pieciem gadiem. Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild K. Lipmans.

Viņš atzīst, ka Baltkrievijā labi strādā pārstāvniecība, taču piegādes uz šo valsti kļuvušas sarežģītākas tieši transporta kontekstā. “Ukrainā notiek karš, tomēr zāles bija un būs pieprasītas neatkarīgi no tā, kas notiek,” uz jautājumu par Ukrainas tirgu atbild K. Lipmans. Viņš ir pārliecināts, ka arī šādā sarežģītā situācijā tiks sasniegti maksimāli iespējami labākie rezultāti. “Neviens no valdības nav interesējies par to, kā dzīvojam šajos laikos, par to, kāpēc ir tādas cenas zālēm aptiekās un kā tās rodas,” piezīmē K. Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aptuveni pusmiljardu vērti energoresursi būs jāpērk citur un dārgāk

Jānis Goldbergs, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka lielāko daļu dabasgāzes, daļu elektrības, ogles un pamatīgu daļu no importētiem naftas produktiem Latvija pērn tieši vai netieši importēja no Krievijas. Līdz ar karu Ukrainā ir skaidrs, ka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nāksies no šo resursu iegādes atteikties, tādēļ ir labi apzināties, kādi tie ir.

Runa ir par aptuveni pusmiljardu vērtiem resursiem, kas kādu laiku būs jāpērk citur un dārgāk.

Vistiešākā atkarība Latvijai ir no Krievijas dabasgāzes, kur Krievija ir nozīmīgākais piegādātājs. 2021. gadā no 431,4 miljoniem eiro, kas iztērēti par dabasgāzi, 389,4 miljonus esam samaksājuši Krievijai. Jāteic, ka pērn esam iepirkuši pamatīgu daudzumu dabasgāzes. Salīdzinājumam – 2020. gadā dabasgāze iepirkta par 126,6 miljoniem eiro, bet 2019. gadā par 216,3 miljoniem.

Tas nenozīmē, ka Latvijas gāzes rezerves ir augušas ļoti daudz, bet tās var raksturot labāk nekā pēc 2020. gada. Dabasgāzes eksports ir neliels, tādēļ tā analīze atsevišķi nav būtiska. Akmeņogles 2021. gadā importētas par 2,69 miljoniem eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, tomēr otrs zemākais rādītājs pārskatāmā periodā kopš 2005. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis

Māris Ķirsons, 10.05.2022

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš norāda, ka degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis, jo starpvalstu konkurencē Latvijā pašlaik ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā un Polijā, kura ļoti pragmatiski īstenojusi zemāko degvielas cenu politiku, tādējādi veicinot kaimiņvalstu autobraucēju vēlmi uzpildīt bāku, tā būtiski ne tikai palielinot pārdotās degvielas apjomus, bet arī ienākumus biznesam un valstij.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

44 tonnas linsēklu iesprūdušas uz Latvijas robežas

Jānis Goldbergs, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

44 tonnas linsēklu, kuras šā gada 14. aprīlī no karadarbības zonas Mikolajevā, Ukrainā, izveda divas smagās kravas mašīnas, kopš 24. aprīļa ir iesprūdušas uz Latvijas robežas, jo izsūtītāji, steigā kraujot maisus, uz iepakojuma nepaspēja izvietot uzlīmes par preces izcelsmi un derīguma termiņu.

Linsēklu tirgus vērtība ir aptuveni 45 tūkstoši eiro – nieks vien tas ir uz kara šausmu fona, bet, ievērojot, ka Ukrainas karogi Latvijā ir redzami biežāk nekā pašu sarkanbaltsarkanie, Dienas Bizness iztaujāja pārvadātāju – TN Venta SIA īpašnieku Aleksandru Ņesterenko par disonansi starp vārdiem un darbiem.

Kad saņēmāt kravas, kur un kad tās nonāca līdz Latvijai?

Mikolajevā, kas atrodas Ukrainā pavisam netālu no karadarbības zonas, mēs šā gada 14. aprīlī sākām divu kravas mašīnu ar linsēklām uzkraušanu. Tā tas arī norādīts pavadzīmēs. Kraušana aizņēma divas dienas, jo karadarbība notiek tiešā tuvumā. To, ka notiek kaujas, iespējams pārbaudīt Ukrainas oficiālajos kanālos. Krāvām BigBag vai lielajos maisos. Iekraušana tika pabeigta neilgi pirms brīža, kad apšaudes sākās tiešā noliktavas tuvumā. Uzņēmuma vadītājs un galvenais birojs atrodas šobrīd jau okupētajā Hersonas pilsētas teritorijā. 16. aprīlī trīs mašīnas izbrauca no Mikolajevas, kur vienai mašīnai kravas saņēmējs bija Polijas kompānija. Divas mašīnas bija paredzētas mūsu uzņēmumam TN Venta SIA. Mašīnu vadītāji saņēma visas pavadzīmes, un Ukrainas pusē ir veiktas visas formalitātes, dati ievadīti Ukrainas muitas reģistros, proti, kravas ir pilnībā izsekojamas. Tāpat veikta arī atbilstoša reģistrācija Ukrainas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Latvijā kravas mašīnas iebrauca 21. aprīlī. Līdz muitai netikām, palikām PVD pārbaudes zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas vēstniecības ekonomikas padomnieks: esam gatavi dialogam

Jeļena Šaldajeva, 11.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada rudenī Rīgā darbu sācis jaunais Krievijas vēstniecības padomnieks ekonomikas jautājumos Igors Lisovs. Jāteic, ka ekonomikas padomnieks Krievijas vēstniecībā Latvijā ilgāku laiku nav bijis.

Dienas Bizness padomnieku izvaicāja par starpvalstu ekonomisko attiecību perspektīvām sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Kā, jūsuprāt, pandēmijas laikā stimulēt Latvijas un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, kad slēgta robeža ar Krieviju un ieviesti būtiski ierobežojumi vīzu saņemšanai? Ko vēsta "skaitļi" par pašreizējo Latvijas un Krievijas biznesa attiecību stāvokli?

Ņemot vērā pašreizējo Krievijas un Latvijas attiecību stāvokli ir grūti novērtēt perspektīvas un izteikt tālejošas biznesa prognozes. Taču Krievijas puse ir gatava aktīvai sadarbībai. Pozitīvi vērtējams pats fakts, ka pēc ilgāka pārtraukuma uz Krievijas vēstniecību Latvijā nosūtīts padomnieks ekonomikas jautājumos, ko var uzskatīt kā ierosinājumu uzsākt lietišķu un abpusēji izdevīgu dialogu. Krievija ir gatava veidot konstruktīvu dialogu ar Latviju tik svarīgā jomā kā tirdzniecība un ekonomika. Man darba brauciens uz Latviju nav pirmais Baltijas valstīs. Strādāju Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā Lietuvā. Tāpēc šo reģionu pazīstu diezgan labi. Lai gan daudzi vietējie uzņēmēji atzīmē, ka biznesa vide Lietuvā un Latvijā krasi atšķiras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzbrukums Ukrainai izsaucis ne vien starptautiskās sabiedrības nosodījumu, bet arī veicinājis energoresursu cenu pieaugumu; Baltijas valstis gatavas nodrošināt elektroenerģijas sistēmas darbību arī gadījumā, ja negaidīti tiktu atslēgtas no BRELL loka.

Visu energoresursu nākotnes cenu prognozes 24. februārī ir stabili augstākas nekā iepriekš, norāda Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, uzsverot, ka šobrīd arvien vairāk aktualizējas arī fizisko gāzes piegāžu jautājums. Tas, ka sankciju ietekmē gāzes piegādes iespējas no Krievijas varētu samazināties, ir skaidrs, domā K. Osis, aicinot maksimāli izmantot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kas pastiprinātu Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Gatavi visiem scenārijiem

Gāzes nākotnes cena 24. februārī palielinājās par 40%, pieauga arī naftas cenas, atzīmē K. Osis.

“Šajā gadījumā ilūziju par Krievijas iebrukuma ietekmi uz energoresursu cenu paaugstināšanos vairs nav. Kas attiecas uz Baltijas valstu atvienošanos no tā saucamā BRELL elektroenerģijas loka, jāteic, ka tas ir tehnisks jautājums, tāpēc domāju, ka šajā gadījumā veikt šo procesu ievērojami ātrāk nav iespējams. Par šo jautājumu vajadzēja domāt iepriekš, jo šobrīd mums ir vajadzīgas ātri reaģējošas stacijas, kas tehniski ir liels izaicinājums. Ņemot vērā ģenerācijas jaudu trūkumu, baidos, ka atvienošanās no BRELL loka ātrāk, nekā tas ir iecerēts, nevar tikt īstenota. Situācija, ka Krievija mums atslēdz elektrību, tehniski nav iespējama, un šāds instruments arī nekad nav ticis izmantots. Jebkurā gadījumā ātrāka atslēgšanās no BRELL loka ir liels izaicinājums, mēneša laikā kaut ko izdarīt nevar. Es domāju, ka satraukumam nav pamata, jo Krievija nevar atslēgt Latviju no elektroapgādes, nekaitējot pati sev, taču gāzes piegādes gan šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums,” domā eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

Māris Ķirsons, 26.05.2022

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pārsnieguši vienu miljardu eiro, kas ir par 36% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir tikpat, cik bija visā 2004. gadā kopā, bet nozares eksperts šos skaitļus uzskata par nesalīdzināmiem.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2022. gada 1. ceturksnī ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnas) ir mazāks salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni.

Nesalīdzināmi dati

“Tie ir nesalīdzināmi skaitļi, kaut arī ir vieni un tie paši preču nosaukumi,” datus vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2022. gada pirmā ceturkšņa datus nevar īsti korekti salīdzināt ar 2021. gada analogu laiku. “2021. gads sākās ļoti mierīgi, un cenu pieaugums pirmapstrādes produkcijai sākās otrajā ceturksnī, bet savu maksimumu sasniedza pērnā gada vasaras nogalē – augustā, turpretī energoresursiem pieaugums sākās tieši pērnā gada vasarā, savu maksimālo cenu līmeni sasniedzot pērnā gada decembrī. 2022. gadā ir pavisam citāda aina, jo īpaši tāpēc, ka vēl joprojām ir jūtamas Covid-19 pandēmijas krīzes sekas (jo īpaši loģistikas segmentā), ir enerģētikas krīze (kas visus ietekmē ar energoresursu dārdzību) un vēl piedevām ir kara ekonomikas ietekme, tā pirmsākums ir 24. februāris, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā,” savu pozīciju skaidro K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā daudzi spriedumi saistīti ar līdzšinējās pasaules kārtības maiņu. Pamatā notiekošais pagaidām no pasaules aprites licis izslēgt Krieviju, to nosaka gan stingras Rietumvalstu sankcijas pret šo valsti, gan absolūti elementāri morāles principi.

Lai nu kā – lielā mērā šādu sankciju efektivitāti noteicis tas, ka pasaule un tā pati Krievija ir atkarīga no Rietumvalstu finanšu sistēmas. Attiecīgi notiekošais rāda, ka dažādi nozīmīgi šīs sistēmas elementi var tikt ātri pielietoti arī ekonomiskā kara lauciņā. Ja šodien no sistēmas tiek atslēgta Krievija, tad nav izslēgts, ka kādā citā brīdī tā var būt jau kāda cita valsts.

Rezultātā ir viedokļi, ka šīs sankcijas, lai gan nepieciešamas, ilgākā termiņā var iegriezt arī pašiem Rietumiem, jo mazināsies to finanšu sistēmas kontrole pār pārējo pasauli. Tas tādēļ, ka daudzi pasaules režīmi meklēs veidus, kā nodrošināties pret situāciju, kad arī tie kādā vienā brīdī tiks atslēgti, piemēram, no globālās finanšu sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināts Rietumvalstu un Krievijas attiecību saspīlējums vērojams jau gadiem. Pēdējā laikā pieaugusī iespējamība, ka var sākties karadarbība Ukrainā, liecina par to, ka situācija šajā ziņā, visticamāk, pasliktināsies vēl tālāk.

Tā ietekmē dzirdamas daudzas runas par to, ka šāds kara scenārijs nozīmētu papildu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju gan no Eiropas Savienības (ES), gan ASV puses. Ģeopolitiskajai situācijai esot ļoti neskaidrai un katla saturam draudot iet pāri tā malai, papildu trieciens tādējādi var tikt izdarīts arī tautsaimniecībām.

ASV un Eiropai spriežot par sankciju piemērošanu Krievijai un reizē risinot sarunas ar šo valsti, vērojamas zināmas bažas, ka Krievija šoreiz var asi iekost pretī gan tiešā veidā, gan pastarpināti. Pamatā tas tiek saistīts ar to, ka Krievija, ņemot vērā Eiropas enerģijas krīzi, kādā veidā ierobežos šādu resursu piegādi uz šo reģionu. Ja tas tā būs, tad vismaz īstermiņā enerģijas cenas pieaugums Vecajā kontinentā un, iespējams, arī pārējā pasaulē var turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku; visi atvērti jauniem risinājumiem

Māris Ķirsons, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.

Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.

Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem, kad divu gadu laikā – 2011. un 2012. gadā – ievērojami pieauga resursu izmaksas. Taču ir viena būtiska atšķirība: ja toreiz cenas mainījās divu gadu laikā, tad tagad dramatisks cenu pieaugums ir piedzīvots divu nedēļu laikā.

Cenas būvniecības materiāliem pieauga Covid pandēmijas laikā, īpaši civilajā būvniecībā, un šo pieaugumu industrija amortizēja saviem spēkiem. Taču šī gada marta kāpumu nozare viena pati nespēs iznest un gaida uz stratēģiskiem lēmumiem valsts līmenī.

Situācija kritiska

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā trauksmi ceļ būvniecības sektors, kas vairāk nekā viena otra cita nozare ir tieši atkarīgs no resursu importa no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visizteiktākās problēmas šobrīd ir ar dažādu celtniecības izejmateriālu, īpaši metāla un bitumena, iegādes iespējām, kad, pēc būvnieku teiktā, vairs runas pat nav par cenu, bet iespēju atrast un nopirkt nepieciešamos resursus. “Sajūta ir dramatiska, ir grūti saprast, kā vispār var virzīties uz priekšu. Protams, visus iepriekšējos gadus ceļu būvnieki bija pieraduši, ka neviens neko nekompensē un ka cenas var lēkāt. Arī pirms 12 gadiem piedzīvotā krīze bija zināmā mērā līdzīga, kad cenas galvenajām materiālu pozīcijām, īpaši bitumenam, pieauga dubultā un pat brīžiem vairāk. Būvniekiem toreiz bija milzīgi zaudējumi, un bija uzņēmumi, kas neizturēja. Tomēr pašreizējā krīze ir smagāka un visaptveroša, tajā skaitā arī izejmateriālu pieejamība ir milzīga problēma,” situāciju raksturo ceļu būvniecības uzņēmuma Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs Gints Karols.

Viņam piekrīt SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, norādot, ka šobrīd būvniecības tirgū de facto ir iestājušies nepārvaramas varas ārējie apstākļi, kurus būvnieki iepriekš nekādi nevarēja paredzēt un kuru sekas ir nespēja pabeigt būvobjektus straujā cenu kāpuma un materiālu nepieejamības dēļ. Krievija pasaulē ir piektā lielākā metāla ražotāja ar 71,6 miljoniem tonnu produkcijas gadā un pārliecinoši lielākā metāla ražotāja Eiropā. Otrajā vietā Eiropā ir Vācija ar 39,7 miljoniem tonnu, bet trešajā – Itālija ar 23,3 miljoniem tonnu gadā. Austrumeiropas ražotāji un būvniecība ļoti lielā mērā balstījās uz Krievijā ražotu metālu. Izņemot no tirgus šos apjomus, mums ir situācija, ka metāla armatūras cena ir pieaugusi pat vairākas reizes.

Piemēram, 2020. gadā armatūra maksāja ap 450 eiro par tonnu, pēc Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumiem Latvijā un Eiropā piedzīvots cenu lēciens līdz 800–850 eiro par tonnu, bet šobrīd, izslēdzot no tirgus Krievijas produkciju, armatūras cena sasniegusi nebijušu rekordu – 1500–1600 eiro par tonnu, turklāt arī par šādu cenu nav iespējams brīvi iegādāties nepieciešamos apjomus, jo tirgū to vienkārši nav, situāciju raksturo uzņēmējs, piebilstot, ka krīzes dēļ šobrīd ir apdraudēta gandrīz visu valstiski nozīmīgo industriālo projektu īstenošana. “Ar metālu jau būvniecība nebeidzas, straujais energoresursu cenu un degvielas izmaksu pieaugums rada lielu negatīvu ietekmi uz pilnīgi visām pārējām ar būvniecību un būvmateriālu ražošanu saistītajām nozarēm. Pēkšņā apstākļu maiņa un nestandarta situācija prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrota vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu,” norāda Arčers vadītājs.

Pēc G. Karola paustā, diemžēl būvniekiem, atšķirībā no citām nozarēm, līdz šim tā arī nav izdevies panākt cenu indeksācijas vai cita veida mehānismu līgumos, kas būtu sava veida drošības spilvens tieši šādām krīzes situācijām. “Līdz ar to ceļu būvniecības uzņēmumi ir tāds kā milzīgs buferis. Apakšuzņēmēji un piegādātāji, protams, mums piestāda reālās tirgus cenas, savukārt pasūtītājs līguma cenu nofiksē, un ceļiniekiem ir jāspēj amortizēt starpību. Taču visam ir savas iespējas un robežas. Šobrīd runa jau ir par to, ka ir iestājušies tādi apstākļi, ko kompensēt mums pašiem ir neiespējami,” skaidro Saldus ceļinieka vadītājs. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijai (FM) ir visai rezervēta attieksme pret krīzes risināšanu.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

"Mastercard" norādīja, ka, ņemot vērā "pašreizējā konflikta bezprecedenta raksturu un neskaidro ekonomikas vidi", kompānija "nolēmusi pārtraukt sava tīkla pakalpojumus Krievijā".

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā, teikts "Mastercard" paziņojumā.

Savukārt "Visa" pavēstīja, ka nekavējoties sāks "sadarboties ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā pārtrauktu visas "Visa" transakcijas".

Kad šis process būs pabeigts, "visas "Visa" karšu iniciētās transakcijas Krievijā vairs netiks īstenotas ārpus šīs valsts un visas "Visa" kartes, kuras izsniegušas finanšu institūcijas ārpus Krievijas, vairs nedarbosies Krievijas Federācijā", teikts "Visa" paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru