Jaunākais izdevums

Krievijas akciju birža ceturtdien atsāka ierobežotu tirdzniecību mēnesi pēc tam, kad tajā tika piedzīvots straujš kritums un tā tika slēgta saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainā.

Tirdzniecība atsākta ar 33 no 50 uzņēmumu akcijām, kas veido MOEX biržas indeksu.

Rīta tirdzniecības sesijā MOEX indekss palielinājās par vairāk nekā 10%.

Tirdzniecība atsākta ar Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom" un "Rosņeftj", kā arī valsts lielākās bankas "Sberbank" akcijām.

Tikmēr fondu biržas indekss RTS ceturtdien samazinājies par 4%.

Akciju tirdzniecība Krievijas akciju biržā pēdējo reizi tika veikta 25.februārī, bet dienu pirms tam MOEX indekss nokritās par 33% pēc Maskavas sāktā uzbrukuma Ukrainai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor Investor: Populārākās ir uzņēmumu Tesla, Gamestop un Gazprom akcijas

Db.lv, 02.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2020. gada sākumā piedzīvotajām svārstībām vērtspapīru tirgus ir stabilizējies, un kopš pagājušā gada vasaras ASV un Eiropas akciju tirgos vērojama augšupejoša tendence.

Augusi arī Baltijas iedzīvotāju interese par šāda veida investīcijām, un saskaņā ar platformas Luminor Investor datiem šī gada trijos ceturkšņos pēc apjoma vērtīgākie darījumi veikti ar ASV elektroauto ražotāja Tesla akcijām, kam seko biržā Krievijas enerģētikas uzņēmums Gazprom, kā arī izklaides un videospēļu mazumtirgotājs Gamestop.

“Bankas novērojumi liecina, ka Baltijas valstu mājsaimniecības pandēmijā uzkrātos līdzekļus arvien vairāk izvēlas ieguldīt, tai skaitā akciju tirgū. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem, audzis ieguldītāju skaits, vidējās summas apjoms, bet darījumu skaits un apjoms pat divkāršojies. Tā kā ieguldījumu platforma Luminor Investor ir piemērota arī cilvēkiem bez priekšzināšanām, bankas klienti to aizvien aktīvāk izmanto, lai veidotu savus nākotnes uzkrājumus,” saka Luminor bankas Uzkrājumu un ieguldījumu produktu attīstības vadītājs Jānis Bebris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc tam, kad ASV nolēma aizliegt Krievijas energoresursu importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas, gāzes un citu energoresursu importu.

Savukārt Lielbritānija paziņoja, ka līdz gada beigām atteiksies no Krievijas naftas importa.

Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves.

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā 

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji...

Lai gan ASV no Krievijas importē mazāk nekā 10% tai vajadzīgās naftas, analītiķi atzina tās noteikto Krievijas energoresursu importa aizliegumu par svarīgu. Tirgus analītiķis Favads Razakzada to nosauca par "vispārēja ekonomiska kara uzsākšanu pret Krieviju".

Pieaugot spiedienam ar mērķi ekonomiski izolēt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, "Coca-Cola", "McDonald's" un "Starbucks" pievienojās daudzajiem uzņēmumiem, kas apturējuši darbību Krievijā.

Augošā Krievijas izolācija sekmēja arī citu preču, tostarp niķeļa, cenu celšanos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 32 632,64 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4170,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 12 795,55 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 6964,11 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 12 831,51 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 5962,96 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 4,4% līdz 124,70 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 4,7% līdz 128,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,0854 līdz 1,0895 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3104 līdz 1,3096 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 115,32 līdz 115,69 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 82,83 līdz 83,17 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pirmdien pieauga, Krievijas rubļa vērtība kritās, ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka pēc tam, kad pasaules lielvalstis noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.

Rietumvalstis pastiprināja sankcijas pret Maskavu, ASV un Kanādai aizliedzot visas transakcijas ar Krievijas centrālo banku un Eiropas Savienībai (ES) pievienojot sankciju sarakstam Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvus sabiedrotos.

Papildināta - Krievijas rubļa vērtība strauji samazinās 

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji...

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu, naftas cenām sasniedzot augstākos līmeņus kopš 2014.gada.

Gan naftas cenu kāpums, gan alumīnija, niķeļa un kviešu cenu pieaugums atkal pastiprināja bažas par inflāciju.

"Krievijas energoresursu piegādes ir ļoti apdraudēta, vai nu Krievijai izmantojot to apturēšanu kā ieroci, vai tām pazūdot no tirgus sankciju dēļ," sacīja "Rystad Energy" vecākā naftas tirgus analītiķe Luīze Diksone.

Krievijas rubļa vērtība kritās līdz rekordzemam līmenim, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām ietekmējot Maskavu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 33 892,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4373,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 13 751,40 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,4% līdz 7458,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 14 461,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 6658,83 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 4,5% līdz 95,72 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 3,1% līdz 100,99 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1268 līdz 1,1220 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3409 līdz 1,3418 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 115,55 līdz 114,93 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,03 līdz 83,59 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas aug bažās par iespējamu ASV aizliegumu importēt Krievijas naftu

LETA--AFP, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc ziņām, ka ASV varētu aizliegt Krievijas jēlnaftas importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

Volstrītas galvenie indeksi kritās par 2,4-3,6%.

"Šķiet, ka fundamentāla pārmaiņa Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir tāda, ka inflācijas spiediens paliks paaugstināts daudz ilgāk, nekā bija gaidāms, un ekonomikā sāksies recesija kaut kad nākamo 24 mēnešu laikā," atzīmēja OANDA analītiķis Edvards Moja.

"Šķiet, ka mēs varētu pāriet uz nākamo stadiju, kad valstis pieņemtu noteikumus nepirkt naftu un citas preces no Krievijas, kas savukārt samazinātu tās finansējumu karam," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien paziņoja, ka Baltais nams un sabiedrotie risina sarunas par naftas importa no Krievijas aizliegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga, ko noteica bažas par piegādēm pēc Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukuma Saūda Arābijas naftas rūpniecībai un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diskusijām par Krievijas jēlnaftas embargo.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā kritās.

Saūda Arābija brīdināja, ka nedēļas nogalē notikušie Jemenas nemiernieku uzbrukumi tās naftas rūpniecībai rada "tiešus draudus" globālajām naftas piegādēm. Savukārt Baltijas valstis aicināja noteikt Krievijas jēlnaftas importa aizliegumu, lai sodītu Krieviju par iebrukumu Ukrainā.

"Mēs redzējām, kas notika, kad ASV pirmoreiz pauda ideju par to, ka ES aizliegtu [jēlnaftas] importu [no Krievijas] (..) un, ja šī iecere kļūs reālistiska, tā var daudz vairāk pacelt naftas cenas," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela paziņojuma, ka FRS ir gatava straujāk pacelt procentlikmes, ja tas būtu vajadzīgs "pārāk augstas" inflācijas ierobežošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, bet naftas cenas pieaug Ukrainas krīzes apstākļos

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu, bet naftas cenu pieagumu ierobežoja prognozes, ka šie pasākumi neietekmēs Krievijas jēlnaftas ieguvi.

ASV prezidents Džo Baidens savā runā Baltajā namā paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās par vismaz 1%, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem bija neliels kritums, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) vienosies par "spēcīgu un masīvu" sankciju noteikšanu Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Jānis Šķupelis, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas akciju cenas ievērojami kritās un naftas cena īslaicīgi pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās par apmēram 4%, investoriem izpārdodot akcijas, savukārt zelts kā drošs investīciju patvērums padārdzinājās līdz vairāk nekā 1923 dolāriem par unci.

"Krievijas jaunais agresijas vilnis pret Ukrainu aptumšoja globālo ekonomiku, jo augstāka naftas cena draud saasināt inflācijas riskus," sacīja "Western Union Business Solutions" analītiķis Džo Manimbo.

"Krīzes gaisotne Austrumeiropā var pamudināt centrālās bankas atgriezties [ekonomikas] atbalsta režīmā, ja akciju cenas turpinās kristies."

Reaģējot uz Krievijas ofensīvu Ukrainā, "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 105 dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2014.gada. Alumīnija un kviešu cenas pieauga līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas kritās, investoriem izvērtējot jaunus Rietumvalstu pasākumus spiediena izdarīšanai uz Krieviju.

Briselē notika NATO, G7 un Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmes. ASV paziņoja par jaunām sankcijām pret Krievijas likumdevējiem, oligarhiem un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī sāka gatavot likumprojektu par Krievijas zelta rezervju iesaldēšanu aptuveni 132 miljardu ASV dolāru (111,6 miljardu eiro) vērtībā.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās. Volstrītā visi trīs galvenie indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Analītiķi daļēji saistīja akciju cenu kāpumu Volstrītā ar Rietumvalstu demonstrēto vienotību Briselē pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Es uzskatu, ka NATO koordinācija un cerība uz kāda veida pamieru varbūt veicina akciju cenu palielināšanos," sacīja "Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas interneta tehnoloģiju uzņēmums "Yandex" ceturtdien brīdināja, ka varētu piedzīvot parādsaistību maksātnespēju, ņemot vērā tā akciju tirdzniecības apturēšanu Ņujorkas fondu biržā.

"Nasdaq" un Ņujorkas fondu biržas šonedēļ apturēja visu Krievijas uzņēmumu akciju kotēšanu, gaidot paskaidrojumus, kā kompānijas ietekmēs rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās uzbrukumu Ukrainai.

"Yandex", kas juridiski bāzēts Nīderlandē, taču ar galveno biroju Krievijā, norāda, ka pret uzņēmumu sankcijas nav vērstas.

"Šobrīd nepastāv nekādu regulējošu ierobežojumu ASV, Lielbritānijas vai Eiropas Savienības personām tirgoties ar "Yandex" vērtspapīriem," skaidro uzņēmums.

Taču kompānija, kas bieži vien tiek dēvēta par Krievijas "Google", vēstī, ka gadījumā, ja uzņēmuma akciju tirdzniecība tiks apturēta ilgāk par piecām dienām, atsevišķu vērtspapīru īpašnieki drīkstēs atgūt savu parādu kopā ar procentu maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bažām par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Perspektīva, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paceltu procentlikmes agresīvāk, nekā bija gaidāms, tālāk nomāca tirgu dalībniekus, kas jau gatavojas stingrākai FRS monetārajai politikai.

"Akciju tirgos ir kritums (..) investoriem gatavojoties potenciālam Krievijas iebrukumam Ukrainā šonedēļ," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Finanšu tirgi pieredzēja īslaicīgu atvieglojumu pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova iztekumiem, ka ir "iespēja" panākt vienošanos par drošības jautājumiem ar Rietumiem.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 34 566,17 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 4401,67 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 13 790,92 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties kritās.

Investorus Eiropā darījuši bažīgus jaunākie statistikas dati, kas liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1% salīdzinājumā ar 7,4% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1997.gadā. Nerimstošais cenu pieaugums, kas turpinās, kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā, kļuvis par papildu motivējošu faktoru Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas gatavojas pieņemt lēmumu par procentlikmju paaugstināšanu.

"Investori sāk prognozēt, ka ECB padarīs stingrāku [monetāro politiku] ātrākā tempā, [nekā gaidīts], un tas var kļūt par vēl vienu faktoru, kas ierobežos akciju cenu kāpumu," norādīja "City Index" un "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc vairāku dienu ilgas pretējas tendences, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Volstrītas indeksi pieauga par vismaz 2% pēc tam, kad naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par vairāk nekā 10%.

"Šodienas [akciju cenu] kāpumam pamatā ir naftas cenu kritums, bet mēs vēl neesam redzējuši akciju cenu minimumu vai naftas cenu maksimumu," sacīja "Spartan Capital Securities" analītiķis Pīters Kardillo.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 7%, bet Londonas biržas indekss kāpa par 3,3%.

"CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons to izskaidroja ar "Krievijas Ārlietu ministrijas izteikumiem, ka būtu labāk, ja viņu mērķi Ukrainā tiktu sasniegti caur sarunām".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 2,0% līdz 33 286,25 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,6% līdz 4277,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,6% līdz 13 255,55 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, samazinoties ASV valdības defolta riskam, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, augošām dabasgāzes cenām saasinot bažas par inflāciju.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas bija kritušās bažās par inflāciju un politiskas nenoteiktības turpināšanos Vašingtonā. Kritumu nomainīja kāpums pēc ASV Senāta republikāņu mazākuma līdera Miča Makonela paziņojuma, ka Senāta republikāņi ļaus demokrātiem balsot par ASV valdības aizņemšanās griestu pagaidu atcelšanu.

Makonela piedāvājums ļauj atlikt šo problēmu līdz decembrim, novēršot drīza valdības defolta risku un dodot demokrātiem vairāk laika sagatavot ilgtermiņa risinājumu.

"Vismaz pagaidām šī dienas katastrofa ir atlikta uz vēlāku laiku," sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc tam, kad dabasgāzes cenas Eiropā īslaicīgi pacēlās līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas kāpj, neraugoties uz bažām par procentlikmēm un inflāciju

LETA--AFP, 02.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem pievēršot maz vērības bažām par procentlikmju celšanu augstas inflācijas apstākļos.

Volstrītā akciju cenas kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Kāpums bija arī galvenajos Eiropas akciju tirgos, kas sekoja līdzīgai tendencei Āzijas biržās.

Investori sekoja krīzei uz Krievijas un Ukrainas robežas, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmei pasaulē.

"50 Park Investment" analītiķis Adams Sarhans brīdināja, ka situācija akciju tirgos tuvākajās dienās būs atkarīga no tā, kā investori reaģēs uz uzņēmumu darbības rezultātiem un ASV nodarbinātības datiem.

Naftas cenas mēreni pieauga pirms trešdien gaidāmas pasaules galveno jēlnaftas ieguvējvalstu sanāksmes, kurā tiks apspriesta ieguves apjoma tālāka palielināšana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,8% līdz 35 405,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 4546,54 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,8% līdz 14 346,00 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē ceturtdien pieauga, ko noteica ar naftas ieguvējvalsti Krieviju saistītais saspīlējums. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā palielinājās, tirgiem izsverot centrālo banku lēmumus par stingrāku monetāro politiku.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržā pieauga par vairāk nekā 8%, atkal pārsniedzot 100 ASV dolārus par barelu, pēc tam, kad Krievija noraidīja ANO Starptautiskās tiesas prasību nekavējoties izbeigt iebrukumu Ukrainā.

"Krievijas iebrukums vēl diktē cenu dinamiku (..) ņemot vērā valsts globālo svarīgumu piegāžu ziņā," sacīja "Interactive Investor" analītiķe Viktorija Skolara.

Naftas cenu kāpums ir papildinājis bažas par inflāciju, pamudinot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) ceturtdien brīdināt, ka Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikas izaugsmi šogad varētu samazināt par vienu procentpunktu.

Eiropa ir ļoti atkarīga no izejmateriālu, pārtikas produktu un enerģijas piegādēm no Krievijas un Ukrainas, un karadarbības dēļ strauji pieaugušas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās ceturtdien palielinājās akciju un naftas cenas.

Akciju biržās kāpums atsākās pēc cenu krituma, kuru izraisīja bažas par centrālo banku stingrāku monetāro politiku lielās inflācijas dēļ.

Naftas cenas pieauga par spīti naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ lēmumam palielināt naftas ieguvi straujāk, nekā tika sagaidīts. Naftas ieguve jūlijā tiks palielināta par 648 000 barelu dienā, kamēr iepriekšējos mēnešos ieguves apjoma kāpinājums tika ierobežots līdz 432 000 barelu dienā. Tomēr šis lēmums nav kliedējis pesimistisko noskaņojumu tirgū, kuru radījis energoresursu cenu kāpums un Eiropas Savienības valstu vienošanās noteikt daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 1,3% līdz 33 248,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 4176,82 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,7% līdz 12 316,90 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pēc jauna ziņojuma par augstu ASV inflāciju, bet naftas cenas pieauga.

ASV patēriņa cenu indekss martā pieauga par 8,5% salīdzinājumā ar pērnā gada martu, un tas bija straujākais kāpums kopš 1981.gada decembra. Salīdzinājumā ar februāri šis indekss pieaudzis par 1,2%.

Šis bija pirmais ziņojums, kurā ASV patēriņa cenu indeksu pilnībā ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā un rietumvalstu sankcijas pret Maskavu, kuru dēļ visā pasaulē pieaugušas enerģijas un pārtikas cenas.

Augstākas cenas par pārtiku, pajumti un degvielu "domājams, piespiež dažus cilvēkus iztikt bez tā", sacīja ekonomists Džoels Narofs.

Lai gan ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) gatavojas ātri pacelt procentlikmes, lai mazinātu inflācijas spiedienu, šī pasākuma efekts nebūs tūlītējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas ceļas, akciju cenas krītas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

LETA--AFP, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien atkal pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, turpinoties investoru uztraukumam par naftas ieguvējvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Naftas cenas tirdzniecības sesijas laikā bija pieaugušas par vairāk nekā 10%, bet līdz sesijas beigām pieaugums nedaudz samazinājās. Ņujorkas un Londonas biržās naftas cenas pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu.

Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) paziņoja, ka dalībvalstis ir piekritušas palaist tirgū 60 miljonus barelu naftas no savām ārkārtas rezervēm, lai iedrošinātu tirgu, kuru satrauc iespējamība, ka Krievijas jēlnaftu varētu ietekmēt sankcijas vai Krievija to izmantotu par politisku ieroci.

"Naftas cenu kāpums ir nopietni paātrinājies šodien, [cenai] pārsniedzot 100 dolārus [par barelu]," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Investori uzskata, ka ir maz izredžu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu deeskalēt konfliktu Ukrainā, sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, neraugoties uz naftas un citu preču cenu kāpumu, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) izteikumiem par iespējamu pacietīgu pieeju procentlikmju celšanā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels savā liecībā ASV Kongresā izteicās mēreni, runājot par nepieciešamību sabalansēt cīņu pret inflāciju ar Krievijas iebrukuma Ukrainā neskaidro ietekmi uz ekonomiku.

Dažas stundas pirms Pauela izteikumiem galvenās naftas eksportētājvalstis atteicās palielināt ieguves apjomu, neraugoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šī lēmuma dēļ naftas cenas pieauga līdz daudzu gadu augstākajiem līmeņiem.

Turpināja pieaugt arī citu preču cenas, un dabasgāzes cenas Eiropā sasniedza visu laiku rekordus. Kāpa arī alumīnija cenas bažās par Krievijā ražoto metālu pieejamību nākotnē.

"Piegāžu pārtraukšana no Krievijas tagad ir tikai laika jautājums," bija teikts "Commerzbank" piezīmē klientiem. "Atkarībā no ilguma tas var izraisīt kņadu tirgos, un šādā gadījumā metālu cenas varētu ievērojami pieaugt tālāk."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko sekmēja Ķīnas solījums palīdzēt stabilizēt tirgus un jauns naftas cenu kritums pēc tam, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paziņoja par procentlikmju celšanu pirmoreiz kopš 2018.gada.

Akciju cenu kāpumu sekmēja arī optimisms par sarunām starp Krieviju un Ukrainu, lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza ASV Kongresam vairāk palīdzēt cīņā pret Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku.

FRS lēmums par procentlikmju celšanu ir vērsts pret patēriņa cenu celšanos. Tas pieņemts laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā rada jaunu nedrošību ekonomikā, kuru skāruši traucējumi piedāvājuma ķēdēs un darbaspēka trūkums.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteica pārliecību, ka ASV spēs izturēt stingrāku monetāro politiku, tomēr FRS samazināja izaugsmes prognozi 2022.gadam.

"National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans atzina, ka FRS vēstījums atbilst tirgus gaidām, kas jau rēķinājās ar gaidāmo procentlikmju celšanu. Tirgiem labvēlīgs bija arī ievērojams naftas cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties investoru bažām par gaidāmu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievija deva cerības uz deeskalāciju saspīlējumā ar Rietumiem, paziņojot, ka tā atvelk daļu no karaspēka, kas koncentrēti pie Ukrainas robežas.

Rietumvalstu līderi atzinīgi novērtēja šo paziņojumu, bet aicināja pārbaudīt, vai karaspēka atvilkšana tiešām notiek. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai joprojām "lielā mērā" ir iespējamība, tomēr krīzes diplomātisks atrisinājums vēl ir sasniedzams.

"Lai gan riski saglabājas paaugstināti, šis izskatās pēc liela soļa pareizajā virzienā un investori kā visi citi atviegloti nopūšas," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori arī bija nobažījušies par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu ieņemt agresīvāku nostāju procentlikmju pacelšanā, lai iegrožotu inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas nedaudz kritās, investoriem sekojot karam Ukrainā un apdomājot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) brīdinājumu par agresīvākām procentlikmju palielināšanām.

Naftas cenas pirmdien bija pieaugušas par vairāk nekā 7%, ko noteica bažas par piegādēm pēc Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diskusijām par Krievijas jēlnaftas embargo noteikšanu, bet otrdien tās kritās par 0,1-0,3%.

Neraugoties uz Ukrainas konflikta ekonomiskajām un politiskajām sekām, akciju cenas Volstrītā pieauga. Kāpa arī Frankfurtes, Parīzes, Milānas un Londonas biržu indeksi.

"Akciju cenas ir atradušas spēku atkal augt" pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela pirmdien teiktā, ka ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai izturētu augstākas procentlikmes, sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IGA galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,7% līdz 34 807,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 4511,61 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,0% līdz 14 108,82 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru